Labrīt, lasītāji!Vakar uz tādu neformālu sapulci tikās abi iepriekšējie Latvijas Valsts prezidenti, kā arī visi bijušie premjerministri, izņemot "stabilitātes garantu" Kalvīti un Vili Krištopanu. Turpat bija arī pašrezējais premjers, Ivars Godmanis. Sapulces dalībnieki vienprātīgi pēc tam atzina, ka tāpēc, ka tā ir bijusi neformāla būšana, komentāru par to, kas runāts, nebūs. Žēl, ka tā.
Sen jau gribējies dzirdēt plašākas pārdomas no Vairas Vīķes-Freibergas par to, kas patlaban valstī un tās politiskajā struktūrā darās. Arī bijušo premjeru starpā ir vairāki viedi cilvēki. Nav žēl, ka sapulcē nepiedalījās Krištopans, jo viņš jau ilgstoši par Latvijas politiku neinteresējas. Kalvītis, kurš joprojām, šķiet, ir pārliecināts, ka nekas kļūmīgs viņa laikā nenotika, arī tikpat labi varēja atrasties citur. Taču kaut ko saistošu noteikti pateica Guntars Krasts, būtu vērts ieklausīties Andrī Bērziņā, ja vien viņš nebūtu pārdevis dvēseli Šlesera korporatīvajam projektam, Valdis Birkavs daudz zina par valsts politiku un tautsaimniecību. Tiesa, ar to arī viss ir pateikts. Māris Gailis jau sen licis saprast, ka viņam ir citas intereses, Induļa Emša valdību ar labu vārdu pieminēt ir sarežģīti. Bet vienādi vai otrādi, joprojām neliek mieru, ka vismaz daži no minētajiem varētu nākt ar izvērstāku skatienu. Sliktāk taču nebūs.
Jo patlaban nudien Latvijas valdība atrodas uz ļodzīgām kājām. Godmanis it kā ir pateicis, ka valdība strādās tālāk, bet viena no tās vadošajām partijām, “Tautas” partija, arvien vairāk virzās valdības kraha virzienā. Raugi, partijas līderis Segliņš kārtējo reizi apgalvojis, ka valdība vairs nav rīcībspējīga. “Tautas” partijas Saeimas frakcijas vadītājs Kučinskis pateicis, ja nevar izveidot jaunu valdību, tad jācer, ka vairākums deputātu akceptēs TP priekšlikumu par Satversmes grozīšanu, lai Saeima varētu atlaist pati sevi. Tiesa, tas būtu konstitucionāli pat ļoti apšaubāms lēmums, it īpaši, ja pašreizējā Saeima to vēlētos attiecināt pati uz sevi. Mandāts tomēr ir dots uz četriem gadiem, un Satversme vismaz pagaidām ļauj tikai Valsts prezidentam to saīsināt. “Tautas” partijas pieteikums tomēr visvairāk šķiet kā politisks manevrs, jo, varu tikai atkārtot iepriekš rakstīto, tie, kuri valsti ir ieveduši bedrē, varbūt vēlas paši sevi padzīt, bet tikai līdz tam brīdim, kad atkal var censties ar televīzijas reklāmas un “pozitīvisma” kampaņu palīdzību apmāt pietiekami daudz ļaužu, lai Saeimā iekļūtu atkal.
Par jaunu valdību diez vai ir īpaši, ko domāt. “Jaunais laiks” Godmaņa negribīgajam priekšlikumam pamatoti pateica “nē,” jo galvenais tomēr nav jauna valdība kā tāda, galvenā ir paradigmas maiņa valdības darbā. Vēl joprojām zirgā jūtas Šlesers, kuram politika ir hobijs un Satiksmes ministrija — rūpala. Nupat notikušajā “Tautas” partijas paplašinātajā valdes sēdē “nasing spešal” ministrs Slakteris esot par savu darbu runājis tikai no aizstāvības pozīcijām. Aktu fotografētājs Roze spītīgi turpina nesaprast, ka sen jau laiks tīt makšķeres un, piedodiet jaukto metaforu, mest plinti krūmos. Sen nekas nav dzirdēts no zirgkopja Veldres, bet arī viņš turpina ruķīt un darboties. Nu, nesaprot šie cilvēkbērni, ka sabiedrības sašutums nav pret Ministru kabinetu un Saeimu kā iestādi, bet gan pret konkrētajiem cilvēkiem, kuri ir nodrošinājuši tās reputācijas absolūto sabrukumu. Ja visi pašreizējie valdošās “elites” pārstāvji liktu roku uz sirds un apzvērētos, ka nākamajā reizē, kad nāks laiks vēlēt Saeimu (vai, ja kas, arī pašvaldības), viņi no kandidēšanas atteiksies, tad labi, uz priekšu. Bet, kamēr viņi pasaka “a”, bet nepasaka “b”, vienīgais ieteikums tiem, kuri uzskata, ka tālāk vairs nav kur iet — nolieciet mandātu, mīļie, un dodiet ceļu citiem. Sliktāk tik tiešām nevar būt.
Jauku visiem dienu!