Raksts

Bez vīzijas un prioritātēm


Datums:
17. jūnijs, 2008


Foto: no autora personīgā arhīva

Recenzija par Vides politikas pamatnostādnēm 2009. - 2015.

Iepazīstoties ar Vides ministrijas (VIDM) vides politikas pamatnostādnēm[1] (IV. Daba), jāsaka, ka visnotaļ apsveicami ir Vides ministrijas centieni beidzot, pēc 18 neatkarības gadiem uzsākt diskusiju par vides politikas pamatnostādņu nepieciešamību valstī. Protams, apzinoties reālo situāciju bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un politikas virzībā, daudz kas jau ir nokavēts. Tāpēc dokuments ar būtisko problēmu izklāstu, kas veido divas trešdaļas dokumenta teksta, skaidri iezīmē un parāda valsts vides institūciju nepietiekamo kapacitāti vienotas politikas plānošanas, koordinēšanas un ieviešanas procesā. Par nožēlu arī šis dokuments (vismaz šajā redakcijā) ir visai vājš mēģinājums kaut ko mainīt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Kopumā dokuments neatbilst Ministru kabineta izstrādātajām politikas plānošanas pamatnostādnēm, jo tajā pietrūkst vienota redzējuma (vīzijas), pamatprincipu, nav noteikti prioritārie virzieni un novērtēšanas kritēriji kopumā neraksturo politikas ieviešanas efektivitāti.

Kā jau minēju, tagadējā dokumenta redakcija ir tikai un vienīgi esošās situācijas raksturojums un problēmu izklāsts, turklāt tas ir nepilnīgs, jo neraksturo reālo situāciju un rīcību bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, kas kalpotu par atskaites punktu, novērtējot esošās politikas ieviešanas efektivitāti gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi. Bioloģiskās daudzveidības aizsardzības līdzšinējie sasniegumi taču nav izmērāmi, vienkārši uzskaitot aizsargājamos dzīvniekus, augus, biotopus un iztērētā finansējuma apjomu. Patieso situāciju raksturo tas, cik daudz sugu ir aizsargātas faktiski, cik hektāru īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) ir apsaimniekoti ilgtermiņā, cik hektāri biotopu saglabāti vai atjaunoti, kādas inovatīvas metodes un finanšu instrumenti ir ieviesti utt. Tāpat dokumentā nav pieminētas tādas svarīgas jomas kā vides likumdošanas analīze, jo esošais problēmu apraksts viennozīmīgi norāda uz nepilnībām normatīvajos aktos, kas daudzos gadījumos kalpotu par pamatu problēmu risinājumam (piemēram, ĪADT apsaimniekošana).

Par nožēlu, trūkumu uzskaitījumu varētu turpināt, taču būtiskākie jautājumi, kas vispār neparādās šajā dokumentā, ir vides politikas pamatprincipi un prioritātes. Savukārt mērķi neatbilst pamatnostādņu kritērijiem. Un to pēctecība konkrētās rīcībās (piemēram, izvirzītai pamatnostādnei seko konkrēta rīcības programma) nav determinēta. Ļoti gribētos uzzināt — vai esošie politikas pamatprincipi ir, tāpat kā līdz šim, vien post factum reakcija uz procesiem patēriņa sabiedrības attīstībā? Vai vides politikas ievirzes kļūs elastīgākas, mācoties no citās Eiropas Savienības valstīs pieļautajām kļūdām (likumdošanā un praksē)? Vai vides politika piedāvās alternatīvas un inovācijas esošajam vides politikas procesam (likumdošanā un praksē)? Vai parādīsies finansiāli efektīvāki un ilgstpējīgāki virzieni patreizējai dabas aizsardzības pieejai valstī?

Diemžēl esošais dokuments man rada bažas par to, ka kārtējo reizi ministrija nespēj redzēt tālāk par esošo problēmu loku, ko skaidri parāda problēmu apraksts un rezultatīvie rādītāji, kas konsekventi nesniedz risinājumus nākotnē, bet vēl vairāk iezīmē krīzi. Proti, problēma ir minēta kā “nepietiekama ĪADT apsaimniekošana”, dokumentā nekur nav minēts, kas tiks darīts, lai esošo situāciju mainītu, jo ne jau izstrādāto dabas aizsardzības plānu skaits un Dabas aizsardzības pārvaldes reģionālo struktūru izveidošana atrisinās šos jautājumus. Tie ir tikai instrumenti, kuriem pēc loģikas pēctecības būtu jāparādās programmā vai plānā un nevis pamatnostādņu dokumentā.

Šī problēma nav pat minēta pie prioritātēm (kuru dokumentā nav vispār!). Tāpēc, lasot dokumentu, rodas vairāk jautājumu, nekā loģisku secinājumu. Otrs piemērs ir par pētījumiem. Saprotu, ka nav informācijas par sugām, biotopiem u.tml., bet vai tā ir politikas pamatnostādne? Domāju, ka finansiāli nekad nebūs iespējams veikt pilnvērtīgus ilgtermiņa pētījumus par visām valsts un ES aizsargājamajām sugām, bet dokumentā pie rezultātiem ir minēti sugu aizsardzības plāni (vai visām sugām?). Vai tiem ir jābūt pamatnostādņu dokumentā? Trešais piemērs — ģenētiskās daudzveidības saglabāšanas problēma. Vai tiešām Vides ministrijai pamatnostādņu dokumentā ir jārūpējas par Latvijas lauksaimniecības tradicionālajām mājlopu šķirnēm un jāiestājas pret alternatīvām metodēm lauksaimniecības zemju apsaimniekošanā un atklātas ainavas uzturēšanā? Domāju, ka daudzviet valstī tradicionālajai lauksaimniecībai būtu jāpiedāvā citi risinājumi, jo subsidēta lauksaimniecības veicināšana, manuprāt, nav videi pats draudzīgākais veids, izejot no ilgtspējības attīstības principiem. Taču dokumentā neparādās nekas, kas raksturotu atklātas ainavas saglabāšanu šobrīd 0,8 miljonu hektāru lauksaimniecībā neizmantotajās zemēs, pļavas ieskaitot.

Tāpēc es aicinātu kritiski pārskatīt esošo dokumenta redakciju — vai visas minētās darbības tik tiešām noteiktajā laika periodā ir iespējams īstenot? Un aicinu pārdomāt dokumenta struktūru (sasaisti ar problēmu izklāstu) kopumā, vislielāko uzmanību pievēršot tieši vismazāk izstrādātajai dokumenta daļai, t.i. ilgtermiņa redzējuma (vīzijas) izstrādāšanai, vides politikas galveno pamatprincipu formulēšanai, skaidri definētu mērķu un prioritāšu noteikšanai (griezes vai lāči?), rīcības virzienus mērķu sasniegšanai formulēšanas (pamatojoties uz izvirzītajām prioritātēm) un kas ir ļoti svarīgi arī rezultāta formulējumam, ja iespējams iekļaujot arī sasniegšanas rādītājus attiecīgās politikas izvērtēšanai. Tikai tad, kad vides politikas pamatnostādnes tiks skaidri precizētas, ieskaitot mērķus un prioritātes, šis dokuments kalpos par vadlīnijām visām ieinteresētajām pusēm, lai aktīvi iesaistītos attiecīgo jautājumu risināšanā.
______________________

[1] Vides politikas pamatnostādnes 2009-2015; http://www.politika.lv/index.php?id=15564


Cik maksāt par nesamaksājamo?

Vides politikas pamatnostādnes 2009-2015. Sabiedriskā apspriešana


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!