Bez negribētiem bērniem 29

Pētījumi apstiprina teoriju, ka seksuālā orientācija nav nedz izvēle, nedz vecāku uzvedības rezultāts.

Iesaki citiem:

Ir milzum daudz dažādu mītu un stereotipu par viendzimuma vecākiem un viņu bērniem. Vai šiem priekšstatiem ir kāds zinātnisks pamatojums un vai tiešām cilvēki ar neheteroseksuālo orientāciju ir „bīstami” un „kaitīgi” vecāki? Šajā rakstā pievērsīšos tam, ko rāda pētījumi.

Liela sabiedrības daļa uzskata, ka šīs abas identitātes — būt homoseksuālam (īpaši vīrietim) un vecākam — ir nesavienojamas. Taču gejiem un lesbietēm bērni bija, ir un acīmredzami būs, tādēļ pasaulē ir veikti daudzi pētījumi par šo tēmu. Ņemot vērā to, ka zinātne ar precīzu pētniecības metodoloģiju ir samērā nesena parādība un šai tēmai nopietni un sistemātiski tā sāka pievērsties tikai 1980. gados, vairākums pētījumu ir veikti pēdējos gados. Taču no to rezultātiem top skaidrs, ka pētījumi neatbalsta mūsu sabiedrības vispārpieņemtos stereotipus. Mēs visi zinām, ka geji un lesbietes tiek diskriminēti jautājumā par bērnu audzināšanu, un daudzi profesionāļi — tiesneši, ārsti, bērnu speciālisti — vēl arvien ar aizdomām raugās uz gejiem un lesbietēm, kas vēlas būt vecāki. Šīs aizdomas nopietni iespaido cilvēku dzīvi — aizdomu dēļ cilvēkiem tiek atņemtas tiesības uz bērnu audzināšanu un adopciju, kamēr politiķi spekulē ar apgalvojumu, ka geju un lesbiešu tiesību aizstāvēšana varētu kaitēt bērniem[1]. Turklāt arī homoseksuāliem vecākiem mēdz būt problēmas ar bērniem gluži tāpat, kā tas ir citiem vecākiem, un šajās situācijās, iespaidojoties no stereotipiem, profesionāļi labprāt problēmu sakni meklē vecāku seksuālajā orientācijā. Bet vai tā ir taisnība? Nē. Šī iemesla dēļ ir svarīgi zināt, ko rāda pētījumi.

Pretestība geju un lesbiešu adopcijas tiesību atbalstīšanai saistās ar bailēm, ka bērns, kas augs viendzimuma ģimenē, cietīs no seksuālas vardarbības. Pētījumi rāda, ka pārsvarā bērnu seksuālās izmantošanas gadījumos ģimenē vainīgais ir vīrietis. Sievietes, kas seksuāli izmanto bērnus, ir ļoti reta parādība. Savukārt vairums seksuāli izmantoto bērnu ir meitenes. Masters, Džonsone un Kolodnijs savā klasiskajā darbā Cilvēka seksualitāte[2] raksta, ka pedofili seksuāli izmanto meitenes apmēram 75% gadījumos. Jāsaka, ka pētnieki noskaidrojuši — vairums noziedznieku-pedofilu vispār nav attīstījuši nobriedušu seksuālo orientāciju, un viņiem seksuāli interesē tikai un vienīgi bērni, turklāt dzimumam nav nozīmes, galvenais, ka bērns ir sasniedzams. Savukārt to noziedznieku starpā, kas ir seksuāli nobrieduši, vairums ir heteroseksuāli. Interesanti, ka par spīti šādai statistikai sabiedrībai nav iebildumu pret to, ka heteroseksuāli vīrieši adoptē bērnus.

Otrkārt, tikpat bieži gejus un lesbietes uzskata par cilvēkiem, kas nepārtraukti interesējas tikai par seksu, nevis par bērnu audzināšanu, kā arī, ka geji un lesbietes var audzināt bērnus tikai tādās sabiedrībās, kurās viņiem ir atļauts adoptēt bērnus. Pētījumi rāda, ka gejus un lesbietes ar bērniem var atrast visās sabiedrībās. Daļai geju un lesbiešu ir bērni no iepriekšējām, heteroseksuālajām, attiecībām. Daļa lesbiešu izlemj, ka vēlas kļūt par vecākiem tikai pēc tam, kad ir pieņēmušas savu seksuālo orientāciju. Daļa kļūst par audžuvecākiem sava partnera bērniem. Daļa geju un lesbiešu vecāku dzīvo partnerattiecībās, kamēr citi ir vientuļie vecāki. Pagaidām vēl ir maz pētījumu par šo dažādības faktoru.

Pētījumi par homoseksuālu un heteroseksuālu vecāku uzvedību pierāda, ka nav atšķirību nedz tajā, cik daudz šie vecāki iesaistās savu bērnu audzināšanā, nedz viņu intimitātes, atbildības un aprūpes līmenī[3]. Daži pētījumi pat rāda, ka geji-tēvi un lesbietes-mātes vairāk socializējas ar saviem bērniem un izjūt lielāku atbildības sajūtu nekā heteroseksuāli vecāki, kā arī uzrāda augstāku izpratnes līmeni par vecāku būtību[4]. Šādu situāciju varētu skaidrot ar to, ka sabiedrība izdara lielāku spiedienu uz homoseksuāļiem un viņi cenšas būt „perfekti” vecāki. Jāpatur prātā arī tas, ka homoseksuāļiem nav iespējamas „gadījuma grūtniecības” un viņiem nav „nevēlamu” bērnu, no kā izriet, ka — īpaši lesbiešu gadījumā — homoseksuāli vecāki atšķiras no heteroseksuāliem ar to, ka viņiem ir bērni tikai tad, kad viņi to apzināti izlēmuši.

Satraukumu ierasti izraisa arī jautājums par bērna seksuālo orientāciju — šis ir arguments, kuru visbiežāk izmanto gadījumos, kad notiek debates par adopcijas tiesībām. Sabiedrībā valda uzskats, ka geju un lesbiešu bērni automātiski izaug par gejiem un lesbietēm, jo uzskata, ka homoseksualitāte ir disfunkcionālas vai vismaz netradicionālas ģimenes rezultāts (interesanti, ka pētījumi rāda, ka vairums geju un lesbiešu auguši tieši tradicionālās ģimenēs). Pētījumi neatbalsta šādu viedokli. Mazāk par 10% bērnu, kas aug pie geju vai lesbiešu vecākiem, paši kļūst par gejiem vai lesbietēm[5]. Šie pētījumi apstiprina teoriju, ka seksuālā orientācija nav nedz izvēle, nedz vecāku uzvedības rezultāts.

Kā tad ir ar dzimuma uzvedību (identitāti)? Daudzi cilvēki uzskata, ka geju un lesbiešu bērni nevarēs attīstīt „normālu” dzimuma uzvedību. Nav pieejami pētījumi par bērniem, kas auguši pie gejiem, bet to bērnu dzimuma uzvedība, kas ir auguši pie lesbietēm, atrodas normas robežās — tā ir tāda pati kā tiem bērniem, kas auguši pie heteroseksuālām mātēm. Nevienā pētījumā nav atrasti pierādījumi tam, ka lesbiešu bērniem būtu problēmas ar dzimuma identitāti[6].

Tradicionāli visi pētījumi ir veikti par to bērnu attīstību, kuru mātes ir lesbietes. Nav daudz pētījumu par to, kā bērns iespaido attiecības starp divām lesbietēm[7]. Būtu nepieciešami papildu pētījumi par šo tēmu. Taču daudzi pētījumi rāda, ka lesbietes — mātes izjūt lielāku sabiedrības un ģimenes atbalsta trūkumu[8]. Šie paši pētījumi arī rāda, ka nav nekādu pierādījumu tam, ka bērnus jebkādā veidā negatīvi iespaidotu mātes seksuālā orientācija. Toties gan heteroseksuālu, gan homoseksuālu māšu bērnus negatīvi iespaido ģimenes iziršana.

Tātad geji un lesbietes sastopas ar visām tām pašām bērnu audzināšanas problēmām, kādas ir heteroseksuāliem vecākiem, bet papildus tam homoseksuāliem vecākiem ir īpašas problēmas, kas padara bērnu audzināšanu vēl sarežģītāku. Pirmkārt, tās ir saistītas ar sabiedrības nosodošo attieksmi un aizspriedumiem pret viendzimuma attiecībām. Ņemot vērā, ka daudzās sabiedrībās geju un lesbiešu attiecības nav institucionalizētas, daudzi ģimenes terapeiti, ārsti, sociālie darbinieki un citi profesionāļi, kā arī ģimene, draugi un radi nemaz neuzskata viendzimuma pāri par ģimeni, un šī iemesla dēļ pārim nav tās atzinības un atbalsta, kāds būtu nepieciešams. Geji un lesbietes bieži vien dzīvo pastāvīgās bailēs zaudēt savas vecāku tiesības. Nereti spiediens un stress, kas rodas, ja geji vai lesbietes cenšas audzināt bērnus sabiedrībā, kurā valda homofobija un trūkst atbalsta, uzliek papildu nastu šo vecāku savstarpējām attiecībām.

Cits svarīgs aspekts ir tas, ka daudzi slēpj savu seksuālo orientāciju un baidās, ka tā tiks atklāta, kas savukārt padara homoseksuālu vecāku un viņu bērnu dzīvi ļoti sarežģītu. Pāri, kas nedzīvo atklāti, bieži vien sevi izolē, kas uzliek papildu stresu attiecībām un nāk par ļaunu bērniem[9].

Noslēgumā būtu svarīgi pieminēt, ka psiholoģijā un citās zinātnēs ilgi valdīja priekšstats, ka homoseksualitāte ir garīga slimība vai sava veida pataloģija. Tikai krietni vēlāk sākās diskusija par šī priekšstata patiesīgumu. Tieši tāpēc ir ļoti svarīgi saprast, ka subjektīvisms un aizspriedumi ir problēmas, kuras radās ilgi pirms zinātniskās intereses par homoseksualitāti un viendzimuma pāru attiecībām, kā rezultātā mums trūka zinātniskās metodoloģijās balstītu zinātnisku datu, ar kuriem varējām izaicināt pieņēmumus, kas balstās aizspriedumos, un atrast patiesību. Toties mūsdienās ir pieejama plaša un pamatota pētnieciskā bāze, kas ļauj droši apgalvot - pretējā dzimuma un viendzimuma vecāku bērniem ir vienādas iespējas izaugt mīlētiem, veseliem un laimīgiem.
___________________________________


[1] Lewin, E. (1984) Lesbianism and motherhood: Implications for child custody. In:
T.Darty and S.Potter (eds.), Women identified women (pp.163-183). Palo Alto, CA:Mayfield

[2] Masters, W., Johnson, V. & Kolodny, R. (1992) Human Sexuality: Harper collins publishers

[3] Bigner, J.J. & Jacobsen, R.B. (1989). Parenting behaviours of homosexual and heterosexual fathers. Journal of Homosexuality, 18 (1/2), pp. 173-186

[4] Flaks, D.K., Ficher, I., Masterpasqua, F.& Joseph, G. (1995). Lesbians choosing motherhood. A comparative study of lesbian and heterosexual parents and their children. Developmental psychology, 31, pp. 105-114

[5] Bailey, J.M., Bobrow, D., Wolfe, M. & Mikach, S. (1995). Sexual orientation of adult sons of gay fathers. Developmental Psychology, 31, pp. 124-129

[6] Golombok, S., Spencer, A. & Rutter, M. (1983). Children in lesbian and single-parent households: Psychosexual and psychiatric appraisal. Journal of Child Psychology and Psychiatry, 24, pp. 551-572

[7] Stiglitz, E. (1990) Caught between two worlds: the impact of a child on a lesbian couple’s relationship. Women and Therapy, 10 (1/2), pp. 99-116

[8] Kirkpatrick, M. (1987) Clinical implications of lesbian mother studies. Journal of Homosexuality, 14 (1/2), pp. 201-211

[9] Baptiste, D.A. (1988). Psychotherapy with gay/lesbian couples and their children in “stepfamilies”: a challenge for marriage and family therapists.In: Coleman E. (ed.) Integrated Identity for Gay Men and Lesbians: Psychotherapeutic Approaches for Emotional Well-Being. New York: The Harrington Park Press

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (29) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Marta - nealeksim 22.05.2008 23:38
Ar apbrīnu lasu jūsu pacietīgo un inteliģento argumentāciju. Paldies, ka veltat tam laiku runājat manā (un daudzu citu) vārdā.
Esmu heteroseksuāla, man ir ģimene un bērni, un es arī esmu par cilvēktiesībām un brīvību būt tādam, kāds esi, ciktāl tas neaizskar otra tiesības būt tādam, kāds viņš ir. Un tiem, kas ir citādi, latvijā patlaban šīs tiesības ir ierobežotas. Ne tikai homoseksuālistiem. Tiklab sievietēm vai pāriem, kas NEVĒLAS bērnus, transseksuāļiem, invalīdiem, garīgi slimiem cilvēkiem (piemēram, bērniem ar Aspergera vai dauna sindromu), utt. Vispār savstarpēja pieņemšana, tolerance, brīvība no aizspriedumiem mums ļoti klibo. Aleksis ļoti ilustratīvi pauda - ja nav pierādījumu, viņš vadās no aizspriedumiem. Tā latvijā dara ļoti daudzi, taču pārsvarā pat nemeklējot pierādījumus vai jelkādu informāciju par tēmu, un vadoties TIKAI no aizspriedumiem. Aizspriedumi mums ir pacelti ne tikai zinātnisku tēžu līmenī, bet tiek publiski pausti no integrācijas ministra un cilvēktiesību aizstāvja mutes, nerunājot par citiem valdības vīriem. Izglītotība psiholoģiskos, seksuālos un cilvēktiesību jautājumos valdībai diemžēl ir sētas puiku līmenī. Kā jau mazizglītoti cilvēki, viņi viegli iekrīt sektantu un ortodoksāļu tīklos, jo nekas nav vienkāršāk kā piekrist autoritatīvai "garīgai" personai, kas kategoriski paziņo "mēs esam labāki par viņiem" . Un kādu nosodīt visvieglāk var, par pamatu ņemot arhetipiskās atšķirības, uz kurām var sakurināt īsti pirmatnēju, baiļpilnu naidu - rasu un seksuālās atsķirības.
Un šādas diskusijas ir svētīgas, jo izskaidro "patiesības", ko pūlis uzķer un atkārto bez domāšanas, un reizē atklāj tādus jautājumus, kas, baidoties būt netolerantiem, varbūt nemaz netiek pārrunāti.

Atvainojos, ka varbūt izjaucu jūsu duskusijas atturīgo noskaņu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 13.02.2008 13:04
neAleksis: ECT tiesas lēmums ir nevis tiesisks, bet gan politisks.

J.Cihanovičas rakstā vienīgā "zinātne" ir atsauces uz paveciem pētījumiem - spriežot pēc rakstu nosaukumiem, tur ir runa par lezbietēm dzimušajiem bērniem.
Pētījumus konkrēti par homoseksuāļu veiktām adopcijām, kas būtu lasāmi Internetā, joprojām neviens nav minējis. Turklāt, ja reiz kādā valstī pieņemtais adopcijas process darbojas normāli, adopcija ir lokāli un individuālā kārtā risināms jautājums. Tās NAV nedz konkrētu pieaugušu indivīdu privilēģija; vēl jo mazāk - pieaugušu indivīdu kategorijām piemītošas kolektīvās tiesības.

Saskaitot homoseksuālistu veiktos adopcijas gadījumus, drīz varēsim pārliecināties, vai ECT lēmuma rezultāts bija reāla palīdzība adoptējamiem bērniem (piemēram, vai nesenais "diskriminācijas aizliegums" ir palīdzējis kaut kur būtiski saīsināt gaidīšanas laiku uz adopciju); vai arī tas vienkārši domāts, lai nostiprinātu homoseksuāla dzīvesveida "pieņemšanu" un tā iztēlošanu par normālu. Otrajā gadījumā tā ir tiesas iejaukšanās politikā - noteiktu ideoloģisku uzskatu uzspiešana Eiropas valstu sabiedrībām.

neAleksis: Ierobežojumi homoseksuālistiem adoptēt bērnus ir tiesiski pamatoti
Šādu tēzi neesmu izvirzījis - nekādu juridiski definētu ierobežojumu homoseksuālistiem adoptēt bērnus nav nedz Francijā, nedz Latvijā. T.i. te nav nekā tāda, kas būtu tiesiski jāpamato.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

neAleksis - Aleksim 12.02.2008 18:08
Par to kādi jautājumi atstājami federālās varas un kādi - federācijas subjekta (jo neapšaubāmi ES kļuvusi par kaut ko līdzīgu federācijai) kompetencē diskutēt var ilgi un dikti, bet tā jau būtu novirzīšanās no sākotnējās tēmas, kad jūs nesekmīgi mēģinājāt pamatot sekojošas tēzes:
1) ECT tiesas lēmums ir nevis tiesisks, bet gan politisks;
2) Ierobežojumi homoseksuālistiem adoptēt bērnus ir tiesiski pamatoti;

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

N 12.02.2008 00:35
Mazai nācijai lielākā problēma ir globalizācija un vispirms jau politiskā līmenī. Vismaz Eiropā es to jūtu. Briseles institūcijas mums reizēm cenšas uzspiest vērtības, kas mums kā mazai nācijai nemaz nav pieņemamas. Šajā ziņā labāk būtu, ja mazās valstis bez Briseles un Strasbūras iejaukšanās pašas varētu lemt, kas tām der, kas neder, pieņemot likumus, kas sargā ģimeni un tradicionālo dzīvesveidu un kultūru.

Sal. interviju ar Lietuvas kardinālu Audrys Juozas Bačkis "Latvijas Avīzē" - http://mod.la.lv/main1.php?dat=2008-02-12&id=3381529&type=la .

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - neAleksim 11.02.2008 22:32
Vispārinot mūsu sarunu, mēs atkal un atkal atgriežamies pie subsidiaritātes un centralizācijas principu sadursmes. Vai Jūs, neAleksi, pieļaujat kādas dzīves jomas, kurā kompetence būtu pilsoņu dibinātām organizācijām un NVO, pašvaldībām vai valstīm, un kur ES nebūtu jājaucas? Turklāt es te nedomāju lēmumus par to, kur ierīkot parku vai bērnu rotaļlaukumu, bet tiešām principiāli vai pat filozofiski nozīmīgu lēmumu apspriešanu vietējā līmenī. Manuprāt, ASV štati kultūras un dzīvesveida ziņā ir daudz līdzīgāki savā starpā nekā Eiropas valstis un tautas. Arī ASV daudzos jautājumos notiek centralizācija, štatu neatkarības aizstāvji konfederācijas ietvaros 1861.-1865.g. izcīnīja pilsoņu karu (un tajā zaudēja). Tomēr ASV joprojām ir saglabājušies daudzi dzīves aspekti, kur štatiem un pašvaldībām ir lielas pašnoteikšanās tiesības.

(1) Kādas Pensilvānijas štata pilsētiņas skolu padome nesen nolēma kā (ne)mācīt alternatīvas evolūcijas teorijai bioloģijas stundās (sk. http://www.msnbc.msn.com/id/6801074/ ). Salīdzināsim to ar Eiropas Padomes rezolūciju 1580, kas definēja izglītības politiku uzreiz visā Eiropā (sal. http://assembly.coe.int/Main.asp?link=/Documents/AdoptedText... ). Lūdzu mani nepārprast - es esmu pārliecināts evolūcijas teorijas piekritējs sugu izcelsmes ziņā; uzskatu, ka šai teorijai ir pārliecinošs faktu materiāls un tā iz. Bet tomēr, jautājums, kā izklāstīt bioloģijas faktus ir jālemj priekšmetu skolotājiem - tas ir apspriežams starp zinātniekiem, mācību metodiķiem, priekšmeta standartu un mācību grāmatu autoriem un skolotāju istabās, nevis izlemjams Eiropas līmeņa politiķiem.

(2) ASV ir 14 štati, kuros nav nāvessoda un 36 štati, kur tas ir (sal. http://www.deathpenaltyinfo.org/article.php?did=121 ). Salīdzinājumam - Eiropas Savienība izvirza kategorisku prasību atcelt nāvessodu ne tikai sev, bet arī citām valstīm, kuras tikai apsver iespēju stāties ES. Neesmu nāvessodu debatei nevienā pusē. Manuprāt, jautājums par nāvessodiem ir jālemj kriminologiem, penitenciāro iestāžu darbiniekiem utml. nozaru profesionāļiem atbilstoši tam, kā konkrētajā valstī visefektīvāk var novērst smagus noziegumus.

(3) ASV ir homoseksuāli orientētiem cilvēkiem ļoti tolerantas vietas (Masačusetsas štats; lielā mērā arī Kalifornija). Ir citi štati, kuru iedzīvotājiem dominē tradicionāli uzskati, kas šo dzīvesveida izvēli uzskata par grēku (ir bijuši vairāki sekmīgi referendumi par homoseksuālu laulību aizliegumu šādu štatu konstitūcijās). Atkal - ES ir daudzas pazīmes, kas liecina par vēlmi šo jautājumu unificēt. T.sk. nesenais ECT lēmums.

Kā redzams, amerikāņi par daudz ko turpina diskutēt un domāt. Savukārt ES uz šāda veida jautājumiem ir atrastas "vienīgās pareizās" atbildes. Eiropas Savienībai ir daudzas priekšrocības salīdzinot ar ASV, bet dogmatisms un vēlme unificēt ļoti daudzveidīgo Eiropu neliecina neko labu. Man ir kauns atzīt, ka suverēnajai Latvijas valstij ir dažā ziņā mazāk tiesību nekā ASV štatam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vladimirs Vladimirovičs - Kādam 11.02.2008 21:59
Ja atļausit bilst, tad katram sava vieta. Kam skapī karāties, kam pa pasauli staigāt. Vien nav nekā pretīgāka par skapī sēdējušu kalpu, kas nonācis kunga ancuka lomā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

neAleksis - Aleksim 11.02.2008 21:13
Diskriminēt, protams, nevienu nevajag - arī pēc orientācijas nē. Bet ar homoseksualitātes atklātu pieminēšanu ECT izdara mums lāča pakalpojumu. Var sākt veidoties tāda īpaši "aizsargāta" cilvēku kategorija - "no skapja iznākušie" homoseksuālisti. Nevienu taču nevarētu diskriminēt pēc pazīmes, kuru darba devējs utml. nespēj atšķirt; neviens galu galā nestāv cilvēkiem klāt guļamistabā ar sveci. Bet tagad homoseksuāliem cilvēkiem var rasties papildu motivācija piedalīties praidos vai citādi "nokrāsoties brīdinājuma krāsās", lai neviens lēmuma pieņēmējs nevarētu noliegt, ka ir zinājis, ka tas vai cits cilvēks ir citādi orientēts.
Ja jūsu minēto iemeslu dēļ ECT būtu noklusējusi par homoseksuālismu (kas konkrētajā gadījumā izrādījās būtisks lietas apstāklis), tad to noteikti varētu saukt par politisku lēmumu.

Protams nenoliedzu, ka teorētiski, jebkuras minoritātes pārstāvji var mēģināt ekspluatēt savu minoritātes statusu (šī tēma tika asprātīgi apspēlēta Franču komēdijā "Le Placard" ), bet kādu alternatīvu jūs piedāvājat? Ļaut šīs minoritātes netraucēti diskriminēt?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

neAleksis - Aleksim 11.02.2008 21:03
Konkrēta diskusija vajadzīga arī par katru adopcijas lēmumu - jo mazāk te ir visaptverošu noteikumu, kuri izdomāti aiz trejdeviņām zemēm, jo labāk. Pretējā gadījumā man jāatzīst, ka Jūs, cien. neAleksi, neko nemācāties no PSRS vēstures un esat pelnījis/pelnījusi šīs vēstures atkārtošanos.

Runāt par Eiropu, kā par "trejdeviņām zemēm" bija adekvāti dzelzs priekškara laikā. Patreiz, mūsdienu globalizācijas laikmetā šāds salīdzinājums nešķiet pārāk adekvāts. Bez tam - spriežot pēc pēdējo gadu emigrācijas ne viens vien dod priekšroku dzīvei šādās "trejdeviņās zemēs".

Par visaptverošiem noteikumiem - vai zinat, ka tiesību normas pēc definīcijas ir visaptveroši noteikumi. Un par katru konkrēto gadījumu var būt diskusija par šo visaptverošo noteikumu piemērošanas pamatotību konkrētajā situācijā. Un ja jūs tiesiskuma vietā izvēlaties tiesas spriešanu pēc tiesneša "revolucionārās apziņas", tad tiešām esat pelnījis atgriezties totalitārismā, kādā nokļuvām pirms vairāk kā 60 gadiem.

Par to, kā konstatēt diskrimināciju saistībā ar adopciju, manuprāt, mums te komentāros būs grūti spriest - katrs gadījums ir individuāls un pirmajā vietā ir bērna intereses.

Neviens nenoliedz, ka pirmajā vietā ir bērna intereses, bet kā jau norādīju vienā no iepriekšējiem komentāriem - nepamatotas diskriminācijas rezultātā tieši bērnu intereses var ciest.

Bet ja reiz Francijas līmenī tiesas kaut kādu iemeslu dēļ vēlējās paternālās lomas pildītāju, tad, manuprāt, tā tas arī varēja palikt.

Neiedziļinoties lēmuma motivācijā jūs piedāvājat to atzīt par a priori tiesisku?

Šādam nosacījumam nav nekāda sakara ar homoseksualitāti - var būt heteroseksuālas sievietes, kuras dzīvo vienas un nevar šo nosacījumu nodrošināt, savukārt var būt arī tādas lezbietes, kuras šo nosacījumu var nodrošināt, jo, piemēram, dzīvo paplašinātā ģimenē ar atbilstošu struktūru, t.i. bērnam ir vectētiņš vai tml.

Tiesa izvērtējot konkrētās lietas apstākļus secināja, ka tiesas nosacījumi bija iegansts atteikt adopciju, nevis patiesais atteikuma iemesls.

Manuprāt, jālieto pareizie formulējumi un nevar skriet ar pieri sienā - tad arī diskrimināciju neviens "nepiešūs"

"Pareizo" formulējumu lietošana var nepalīdzēt, ja būs redzams, ka vārdi neatbilst darbiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

neAleksis - Aleksim 11.02.2008 20:47
Pedagoģija ir daudzpusīga māksla, uz kuru ved dažādi ceļi. Apgalvot, ka ikviens cilvēks, kurš spēj iegūt pedagoģiskās augstskolas diplomu, būs labs pedagogs (savukār cits - lai cik izglītots, motivēts un gudrs bet bez diploma tieši sava priekšmeta pedagogjijā - nav laižams skolēniem ne tuvumā) ir diezgan aizspriedumaini. Varbūt arī ar uzņēmējdarbību ļaut nodarboties tikai tiem, kuri ieguvuši MBA grādu?

Vai tad es apgalvoju, ka augstākā pedagoģiskā izglītība garantē labas pedagoģijas spējas? Neesmu aogalvojis, ka augstākā izglītība garantē labas spēja attiecīgā profesionālā jomā. Bet šaubos vai kāds sāks apšaubīt to, ka talantīgs profesionālis ar izglītību būs spējīgāks par tikpat talantīgu profesionāli, bez izglītības. Un ņemot vērā, ka talanta novērtēšana ir visai subjektīvs kritērijs ir nepieciešams kāds objektīvs kritērijs pēc kura var saprast ka attiecīgajam pedagogam ir vismaz kaut kāda sajēga par pedagoģiju. Salīdzinājums ar biznesu ir nevietā, jo biznesmenis atšķirībā no skolotāja nav valsts algots darbinieks.

Zināšanas, protams, vajag papildināt, bet daudzi skolotāji labprāt nevis kārtējo reizi konspektētu pedagoģijas priekšmetus, bet, teiksim, iemācītos vadīt interešu izglītības pulciņus vai apgūtu citas noderīgas prasmes. Nevar arī krist citā galējībā un teikt, ka pedagoģijas zinības nevienam skolotājam nebūtu jāpapildina. T.i. mums ir jāatkāpjas no "one size fits all" pieejas un jāvar apspriest katra kvalifikācijas celšanas situācija konkrēti un pēc būtības. Ko vislabāk var izdomāt uz vietas.

Ja pedagogs mācības uztver, kā tikai "pedagoģijas priekšmetu konspektēšanu", tad kaut kas nav ok vai nu ar paša pedagoga motivāciju apgūt papildus zināšanas, vai arī ar izglītības sistēmu, vai ar abiem kopā. Pirmajā gadījumā problēma ir pašā pedagogā un tad nafig viņam tāda pedagoģija. Otrajā gadījumā - problēma ir izglītības sistēmā, bet tādā gadījumā izeja ir nevis izglītības kritēriju atcelšana, bet gan izglītības sistēmas uzlabošana (pie kā manuprāt Latvijai ir ko piestrādāt).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Zīlīte 11.02.2008 09:52
Paldies Jolantai par rakstu - labi pamatotu, interesantu un daudzu mūsu pieņēmumu izaicinošu! Žēl, ka šajā "diskusijā" skan tikai divas diezgan apnicīgas balsis...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 10.02.2008 18:29
neAleksis: Vai jūsuprāt diskriminācija konstatējama tikai tad, ja adoptējošā institūcija tieši pasaka - atsakām adoptāciju dēļ jūsu ādas,acu,matu krāsas/ seksuālās orientācijas?

Par to, kā konstatēt diskrimināciju saistībā ar adopciju, manuprāt, mums te komentāros būs grūti spriest - katrs gadījums ir individuāls un pirmajā vietā ir bērna intereses. Ne velti strīdus gadījumus šajā jomā risina tiesas. Bet ja reiz Francijas līmenī tiesas kaut kādu iemeslu dēļ vēlējās paternālās lomas pildītāju, tad, manuprāt, tā tas arī varēja palikt. Šādam nosacījumam nav nekāda sakara ar homoseksualitāti - var būt heteroseksuālas sievietes, kuras dzīvo vienas un nevar šo nosacījumu nodrošināt, savukārt var būt arī tādas lezbietes, kuras šo nosacījumu var nodrošināt, jo, piemēram, dzīvo paplašinātā ģimenē ar atbilstošu struktūru, t.i. bērnam ir vectētiņš vai tml. Manuprāt, jālieto pareizie formulējumi un nevar skriet ar pieri sienā - tad arī diskrimināciju neviens "nepiešūs".

Diskriminēt, protams, nevienu nevajag - arī pēc orientācijas nē. Bet ar homoseksualitātes atklātu pieminēšanu ECT izdara mums lāča pakalpojumu. Var sākt veidoties tāda īpaši "aizsargāta" cilvēku kategorija - "no skapja iznākušie" homoseksuālisti. Nevienu taču nevarētu diskriminēt pēc pazīmes, kuru darba devējs utml. nespēj atšķirt; neviens galu galā nestāv cilvēkiem klāt guļamistabā ar sveci. Bet tagad homoseksuāliem cilvēkiem var rasties papildu motivācija piedalīties praidos vai citādi "nokrāsoties brīdinājuma krāsās", lai neviens lēmuma pieņēmējs nevarētu noliegt, ka ir zinājis, ka tas vai cits cilvēks ir citādi orientēts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 10.02.2008 18:29
neAleksis: Vai jūsuprāt diskriminācija konstatējama tikai tad, ja adoptējošā institūcija tieši pasaka - atsakām adoptāciju dēļ jūsu ādas,acu,matu krāsas/ seksuālās orientācijas?

Par to, kā konstatēt diskrimināciju saistībā ar adopciju, manuprāt, mums te komentāros būs grūti spriest - katrs gadījums ir individuāls un pirmajā vietā ir bērna intereses. Ne velti strīdus gadījumus šajā jomā risina tiesas. Bet ja reiz Francijas līmenī tiesas kaut kādu iemeslu dēļ vēlējās paternālās lomas pildītāju, tad, manuprāt, tā tas arī varēja palikt. Šādam nosacījumam nav nekāda sakara ar homoseksualitāti - var būt heteroseksuālas sievietes, kuras dzīvo vienas un nevar šo nosacījumu nodrošināt, savukārt var būt arī tādas lezbietes, kuras šo nosacījumu var nodrošināt, jo, piemēram, dzīvo paplašinātā ģimenē ar atbilstošu struktūru, t.i. bērnam ir vectētiņš vai tml. Manuprāt, jālieto pareizie formulējumi un nevar skriet ar pieri sienā - tad arī diskrimināciju neviens "nepiešūs".

Diskriminēt, protams, nevienu nevajag - arī pēc orientācijas nē. Bet ar homoseksualitātes atklātu pieminēšanu ECT izdara mums lāča pakalpojumu. Var sākt veidoties tāda īpaši "aizsargāta" cilvēku kategorija - "no skapja iznākušie" homoseksuālisti. Nevienu taču nevarētu diskriminēt pēc pazīmes, kuru darba devējs utml. nespēj atšķirt; neviens galu galā nestāv cilvēkiem klāt guļamistabā ar sveci. Bet tagad homoseksuāliem cilvēkiem var rasties papildu motivācija piedalīties praidos vai citādi "nokrāsoties brīdinājuma krāsās", lai neviens lēmuma pieņēmējs nevarētu noliegt, ka ir zinājis, ka tas vai cits cilvēks ir citādi orientēts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 10.02.2008 17:54
neAleksis: Birokrātisks trulums ir likt pegadogam papildināt savas zināšanas? Interesanta loģika. No prakses runājot - ir zināms ne viens vien skolotājs veterāns, kam tiešām nekaitētu uzlabot savas pedagoģiskās prasmes, jo viņu audzināšanas metodes joprojām ir padomjlaika pedagoģijas cienīgas.



Pedagoģija ir daudzpusīga māksla, uz kuru ved dažādi ceļi. Apgalvot, ka ikviens cilvēks, kurš spēj iegūt pedagoģiskās augstskolas diplomu, būs labs pedagogs (savukār cits - lai cik izglītots, motivēts un gudrs bet bez diploma tieši sava priekšmeta pedagogjijā - nav laižams skolēniem ne tuvumā) ir diezgan aizspriedumaini. Varbūt arī ar uzņēmējdarbību ļaut nodarboties tikai tiem, kuri ieguvuši MBA grādu?

Zināšanas, protams, vajag papildināt, bet daudzi skolotāji labprāt nevis kārtējo reizi konspektētu pedagoģijas priekšmetus, bet, teiksim, iemācītos vadīt interešu izglītības pulciņus vai apgūtu citas noderīgas prasmes. Nevar arī krist citā galējībā un teikt, ka pedagoģijas zinības nevienam skolotājam nebūtu jāpapildina. T.i. mums ir jāatkāpjas no "one size fits all" pieejas un jāvar apspriest katra kvalifikācijas celšanas situācija konkrēti un pēc būtības. Ko vislabāk var izdomāt uz vietas.



Konkrēta diskusija vajadzīga arī par katru adopcijas lēmumu - jo mazāk te ir visaptverošu noteikumu, kuri izdomāti aiz trejdeviņām zemēm, jo labāk. Pretējā gadījumā man jāatzīst, ka Jūs, cien. neAleksi, neko nemācāties no PSRS vēstures un esat pelnījis/pelnījusi šīs vēstures atkārtošanos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

neAleksis - Aleksim 10.02.2008 11:02
Mūsu diskusija te notiek 2 atšķirīgos līmeņos - Jūs argumentējat par Satversmi un starptautiskajiem līgumiem, savukārt es - par cilvēku tiesisko apziņu (t.i. to apsvērumu, ka pāvesta autoritāte noteiktai sabiedrības daļai Latvijā ir daudz tuvāka un saprotamāka nekā ECT). Ja gribat, es pacitēšu Latvijas Konkordātu ar Vatikānu; tas arī ir starptautisks līgums. Ja ar adopciju nodarbojas katoļu organizācija, tad var pat rasties visādas pretrunas - diviem kungiem nevarēsim kalpot.

Ja ECT tiesību izpratne ir tik liedzošā pretrunā ar pilsoņu vairākuma tiesību izpratni, neviens neliedz pilsoņiem ievēlēt tādus priekšstāvjus, kuri atteikties no Eiropas cilvēktiesību konvencijas.

Attiecībā uz kondordātu - atzīstu ka tas var radīt problēmas, kaut vai tādēļ vien, ka pēc satura var izrādīties pretrunā ar Satversmes pantu par to,ka ģimene ir šķirta no valsts. Atceros savlaik viens no šī portāla autoriem - Jānis Pleps - bija šai iespējamai problēmai veltījis rakstu.

Turklāt, ja jau visu pasaulē izšķir likuma burts - galu galā ir arī Satversmes 91.pants - t.i. par diskrimināciju Latvijā vispār nav jēgas runāt; tā ir atcelta ar vienu spalvas vilcienu. Kādēļ tad laužamies atvērtās durvīs? :)

Neapgalvoju, ka visu izšķir likuma burts. Likumam var būt nulles vērtība, ja valsts to ignorē. Klasisks piemērs - komunistiskās valstis, kuru konstitūcijās iekļautajām deklaratīvajām frāzēm nav nekāda sakara ar realitāti.

Manuprāt valstij savā rīcībā ir jāvadās pēc tai saistošiem likumiem - vai arī jāgroza tie, ja šie likumi ir tik daudziem nepieņemami.

Es jau nestrīdos, ka ir tiesisks pamats. Bet šādam ierobežojumam nav zinātniska pamatojuma, turklāt šī ierobežojuma lietderība nav vispāratzīta (Jūs taču apgalvojāt, ka tiesību ierobežojumam esot vajadzīgs zinātnisks pamatojums.) .

Es neapgalvoju, ka pilnīgi visiem ierobežojumiem vajadzīgs zinātnisks pamatojums Ja ierobežojuma jēga ir acīmredzama bez zinātniskiem pētījumiem (kā tas ir jūsu minētajos piemēros), tad tādu prasīt būtu lieki.

Reāls piemērs no dzīves - skolotājai ir 20 gadu stāžs kā matemātikas skolotājai, bet viņa beigusi LU Fizmatus (fizikas pedagoga specialitātē). Lai varētu turpināt mācīt matemātiku, viņai ir jāiegūst matemātikas pedagoga specialitāte, ko viņa arī dara - par savu naudu, uz savas ģimenes interešu un brīvā laika rēķina DPU neklātienē. Kāds tur zinātnisks pamatojums? Parasts birokrātisks trulums.

Birokrātisks trulums ir likt pegadogam papildināt savas zināšanas? Interesanta loģika. No prakses runājot - ir zināms ne viens vien skolotājs veterāns, kam tiešām nekaitētu uzlabot savas pedagoģiskās prasmes, jo viņu audzināšanas metodes joprojām ir padomjlaika pedagoģijas cienīgas.

Kāpēc tad tūdaļ aizliegt? Aizlieguma homoseksuāļiem adoptēt bērnus nav nedz Francijas, nedz Latvijas likumdošanā.

Vēl jo mazāk pamatojuma šādu aizliegumu īstenot praksē.

Francijas tiesās kā noraidījuma iemesls tika minēta nevis sievietes homoseksualitāte, bet gan "the lack of the paternal referent in the household" (t.i. pretendente nevarēja nodrošināt paternālās lomas pildītāju.

Citēju no jūsu norādītā linka :
The court faulted the French courts for citing "the lack of a paternal referent in the household", and said the woman's homosexuality had been "if not explicit, at least implicit" in France's rejection of her adoption request.

Vai jūsuprāt diskriminācija konstatējama tikai tad, ja adoptējošā institūcija tieši pasaka - atsakām adoptāciju dēļ jūsu ādas,acu,matu krāsas/ seksuālās orientācijas ?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 10.02.2008 00:49
Manuprāt, 98.pants pašlaik izteikts citā redakcijā - "Ikvienam ir tiesības brīvi izbraukt no Latvijas. Ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas valsts aizsardzībā, un viņam ir tiesības brīvi atgriezties Latvijā. Latvijas pilsoni nevar izdot ārvalstīm, izņemot Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos paredzētos gadījumus, ja ar izdošanu netiek pārkāptas Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības." Sk. http://www.likumi.lv/doc.php?id=57980 .

Mūsu diskusija te notiek 2 atšķirīgos līmeņos - Jūs argumentējat par Satversmi un starptautiskajiem līgumiem, savukārt es - par cilvēku tiesisko apziņu (t.i. to apsvērumu, ka pāvesta autoritāte noteiktai sabiedrības daļai Latvijā ir daudz tuvāka un saprotamāka nekā ECT). Ja gribat, es pacitēšu Latvijas Konkordātu ar Vatikānu; tas arī ir starptautisks līgums. Ja ar adopciju nodarbojas katoļu organizācija, tad var pat rasties visādas pretrunas - diviem kungiem nevarēsim kalpot.

Turklāt, ja jau visu pasaulē izšķir likuma burts - galu galā ir arī Satversmes 91.pants - t.i. par diskrimināciju Latvijā vispār nav jēgas runāt; tā ir atcelta ar vienu spalvas vilcienu. Kādēļ tad laužamies atvērtās durvīs? :)
@neAleksis: Jūsu minētajiem "administreatīviem ķeksīšiem" ir tiesisks pamats: 1.ķeksīša mērķis ir panākt lai personām, kas strādā par skolotājam ir teorētiskas priekšzināšanas, kas savukārt saistīts ar skolotāja kā pedagoga profesionālo kvalifikāciju.
=======
Es jau nestrīdos, ka ir tiesisks pamats. Bet šādam ierobežojumam nav zinātniska pamatojuma, turklāt šī ierobežojuma lietderība nav vispāratzīta (Jūs taču apgalvojāt, ka tiesību ierobežojumam esot vajadzīgs zinātnisks pamatojums.) Reāls piemērs no dzīves - skolotājai ir 20 gadu stāžs kā matemātikas skolotājai, bet viņa beigusi LU Fizmatus (fizikas pedagoga specialitātē). Lai varētu turpināt mācīt matemātiku, viņai ir jāiegūst matemātikas pedagoga specialitāte, ko viņa arī dara - par savu naudu, uz savas ģimenes interešu un brīvā laika rēķina DPU neklātienē. Kāds tur zinātnisks pamatojums? Parasts birokrātisks trulums.

@neAleksis: Savukārt aizliegumam homoseksuāļiem adoptēt tiesisks pamats nav saskatāms, jo nav pierādīta homoseksualitātes negatīvā ietekme uz personu spēju būt labiem audžuvecākiem.
======
Kāpēc tad tūdaļ aizliegt? Aizlieguma homoseksuāļiem adoptēt bērnus nav nedz Francijas, nedz Latvijas likumdošanā. Francijas tiesās kā noraidījuma iemesls tika minēta nevis sievietes homoseksualitāte, bet gan "the lack of the paternal referent in the household" (t.i. pretendente nevarēja nodrošināt paternālās lomas pildītāju - sal. http://www.time.com/time/world/article/0,8599,1706514,00.htm... ). T.i. viņai būtu pieticis apprecēties vai arī, teiksim, sākt dzīvot kopā vienā mājsaimniecībā ar savu brāli vai tēvu vai arī noalgot vīriešu dzimuma aukli, lai šo nosacījumu izpildītu. Ja adoptēt gribētāju ir pietiekami, ar ko šāds nosacījums ir tik briesmīgi netaisnīgs?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

neAleksis - Aleksim 09.02.2008 21:24
Varu teikt vienīgi to, ka es (un droši vien arī daudzi citi iedzīvotāji) nav te bijuši iesaistīti un nekādus pienākumus nav uzņēmušies. Saeimu, EP vai pašvaldību padomes/domes mēs ievēlam tieši; ir arī institūcijas, ko savukārt apstiprina mūsu ievēlētie pārstāvji (Valsts Prezidents, ministru kabinets, KNAB vai Latvijas Bankas vadītāji, Rīgas mērs, utml.). Toties uz ECT sastāvu vismaz man nav bijis vairāk ietekmes kā uz Romas pāvesta vēlēšanām. Pāvests toties runā Svētā Gara iedvesmā un viņa ex cathedra mācības ir nemaldīgas. Domāju, ka ECT darītu labi, ja arī kaut kā visiem saprotamā veidā pateiktu, kādēļ viņi ir mums autoritātes un kādēļ mums būtu svarīgi ņemt vērā to, ko viņi ir nolēmuši.

Satversmes 98.pants:
Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.
(1) Vispārizglītojošā skolā nedrīkst strādāt par skolotājiem personas, kurām nav augstākās pedagogjiskās izglītības. (2) Valsts un pašvaldību iepirkumos bieži prasa, lai uzņēmumam būtu noteikts gadu skaits konkrētajā nozarē. Daži uzņēmēji tādēļ speciāli dibina tukšas SIA čaulas, lai sakrātos vajadzīgais stāžs un varētu pie izdevības uzvarēt kādā konkursā.Šādu administratīvu ķeksīšu valsts pārvaldē ir pietiekami daudz. Katrs no tiem ierobežo kaut kādu personu tiesības. Ne tuvu ne visu var zinātniski pamatot.

Jūsu minētajiem "administreatīviem ķeksīšiem" ir tiesisks pamats:
1.ķeksīša mērķis ir panākt lai personām, kas strādā par skolotājam ir teorētiskas priekšzināšanas, kas savukārt saistīts ar skolotāja kā pedagoga profesionālo kvalifikāciju.
2.ķeksīša pamatojums arī acīmredzams - pieredze konkrētajā nozarē būtiski palielina iespējas, ka uzņēmums - konkursa uzvarētājs būs profesionālis savā jomā.

Savukārt aizliegumam homoseksuāļiem adoptēt tiesisks pamats nav saskatāms, jo nav pierādīta homoseksualitātes negatīvā ietekme uz personu spēju būt labiem audžuvecākiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 08.02.2008 21:32
neAleksis: Ja neskaita vispārējas frāzes jūs šiem pētījumiem, uz kuriem atsaucas J.Cihanoviša, neesat pēc būtības oponējis.

Labi. Varbūt došos uz bibliotēku un iepazīšos ar šiem rakstiem. Visjaunākais gan ir publicēts 1995.gadā jeb pirms 13 gadiem. Bet mūžīgās vērtības jau tik strauji nenoveco.

neAleksis: Vai esat informēts, ka ratificējot Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, katrai Eiropas padomes dalībvalstij ir pienākums to ievērot t.sk arī grozīt savas tiesību normas lai tiktu ievērotas konvencijas prasības? Citiem vārdiem sakot dalībvalstis pašas šīs saistības ir uzņēmušās.

Varu teikt vienīgi to, ka es (un droši vien arī daudzi citi iedzīvotāji) nav te bijuši iesaistīti un nekādus pienākumus nav uzņēmušies. Saeimu, EP vai pašvaldību padomes/domes mēs ievēlam tieši; ir arī institūcijas, ko savukārt apstiprina mūsu ievēlētie pārstāvji (Valsts Prezidents, ministru kabinets, KNAB vai Latvijas Bankas vadītāji, Rīgas mērs, utml.). Toties uz ECT sastāvu vismaz man nav bijis vairāk ietekmes kā uz Romas pāvesta vēlēšanām. Pāvests toties runā Svētā Gara iedvesmā un viņa ex cathedra mācības ir nemaldīgas. Domāju, ka ECT darītu labi, ja arī kaut kā visiem saprotamā veidā pateiktu, kādēļ viņi ir mums autoritātes un kādēļ mums būtu svarīgi ņemt vērā to, ko viņi ir nolēmuši.

neAleksis: Pieņēmumam, uz kura pamata tiesiska valsts vēlas ierobežot personu tiesības, jābūt zinātniski pamatotam, ja šis pieņēmums nav vispāratzīts.

(1) Vispārizglītojošā skolā nedrīkst strādāt par skolotājiem personas, kurām nav augstākās pedagogjiskās izglītības. (2) Valsts un pašvaldību iepirkumos bieži prasa, lai uzņēmumam būtu noteikts gadu skaits konkrētajā nozarē. Daži uzņēmēji tādēļ speciāli dibina tukšas SIA čaulas, lai sakrātos vajadzīgais stāžs un varētu pie izdevības uzvarēt kādā konkursā.

Šādu administratīvu ķeksīšu valsts pārvaldē ir pietiekami daudz. Katrs no tiem ierobežo kaut kādu personu tiesības. Ne tuvu ne visu var zinātniski pamatot.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


neAleksis - Aleksim 08.02.2008 18:49
Atkārtoju vēlreiz - nav nevienam automātisku tiesību adoptēt..

Atkārtoju vēlreiz - nav tiesiska pamata atteikt adopciju, pamatojoties uz apstākļiem, kuriem nav nekāda sakara ar personas piemērotību bērna audžuvecāku lomai. Bez tiesiska pamata atteikta adopcija ir uzskatāma par personas kura vēlas adoptēt tiesību aizskārumu.

Nekāds "sarkanmatainuma kritērijs" adopcijas procesā neparādīsies.

Ja nespējat pamatot homoseksualitātes ietekmi uz personas piemērotību audžuvecāka lomai, tad homoseksualitāte ir uzskatāma par "sarkanmatainuma kritēriju" t.i. šāds kritērijs jau ir parādījies.

Līdz šim laikam ir tikai 9 ES valstis, kuru likumdošanā ir bijusi atklāti atrunāta homoseksuālu cilvēku iespēja piedalīties adopcijā. Tātad - tas ir pārējo 18 dalībvalstu (t.sk. Francijas) suverenitātes ierobežojums. Turklāt pilnīgi nepamatots. Līdz šim laikam ir tikai 9 ES valstis, kuru likumdošanā ir bijusi atklāti atrunāta homoseksuālu cilvēku iespēja piedalīties adopcijā. Tātad - tas ir pārējo 18 dalībvalstu (t.sk. Francijas) suverenitātes ierobežojums. Turklāt pilnīgi nepamatots. Ja Francijā bērni uz adopciju gaidītu nezcik ilgi vai citādi ciestu viņu intereses, tad vēl varētu pamatot vajadzību iejaukties. Bet šādi apsvērumi tiesas sprieduma argumentācijā neparādījās. Tātad ar adopcijām Francija pati tīri labi tika galā. Atšķirībā no Eiropas centralizētājiem, es nesaredzu adopcijas procesos nevienu "globālu" aspektu, kas liktu pārkāpt subsidiaritātes principu - t.i. dotu pamatu iejaukties visas ES līmenī. Bērns aug konkrētā valstī un konkrētā pašvaldībā, kas par viņa labklājību arī rūpējas.

Vai esat informēts, ka Eiropas Cilvēktiesību konvencija attiecas uz Eiropas padomes (nevis tikai ES) valstīm ?

Vai esat informēts, ka ratificējot Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, katrai Eiropas padomes dalībvalstij ir pienākums to ievērot t.sk arī grozīt savas tiesību normas lai tiktu ievērotas konvencijas prasības? Citiem vārdiem sakot dalībvalstis pašas šīs saistības ir uzņēmušās.

Protams ka vados no galvenokārt no pieņēmumiem, no aizspriedumiem, savas un citu pieredzes un veselā saprāta.

Mums ir dažāda izpratne par jēdzienu "veselais saprāts", kas manā izpratnē nebalstās uz pieņēmumiem un aizspriedumiem. Un pieņēmumi un aizspriedumi nevar kalpot kā juridisks arguments.

Prasīt ikvienu pieņēmumu "zinātniski pierādīt" ir absurdība.

Pieņēmumam, uz kura pamata tiesiska valsts vēlas ierobežot personu tiesības, jābūt zinātniski pamatotam, ja šis pieņēmums nav vispāratzīts.

Nekādu argumentu par adopciju jau J.Cihanovičai faktiski nav - vienīgi atsauces uz dažiem pētījumiem par par bērniem, kas piedzimuši mātēm - lezbietēm.

Ja neskaita vispārējas frāzes jūs šiem pētījumiem, uz kuriem atsaucas J.Cihanoviša, neesat pēc būtības oponējis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Alex 08.02.2008 15:15
Acīmredzot joprojām neesat sapratis ka tiesiskā valstī personas tiesību ierobežojumam nepieciešams tiesisks pamatojums. Ja tāda nav - tad arī nav tiesiska pamata atteikt adopciju pamatojoties uz adoptētāja homoseksuālitāti.

======

Atkārtoju vēlreiz - nav nevienam automātisku tiesību adoptēt. Tiesības ierobežojošs ir tieši ECT lēmums, jo laupa iespēju vietējām tiesām spriest par katru adopcijas strīdu tā, kā tas ir pelnījis - t.i.individuāli un ņemot vērā dažādus faktorus. Nekāds "sarkanmatainuma kritērijs" adopcijas procesā neparādīsies. Līdz šim laikam ir tikai 9 ES valstis, kuru likumdošanā ir bijusi atklāti atrunāta homoseksuālu cilvēku iespēja piedalīties adopcijā. Tātad - tas ir pārējo 18 dalībvalstu (t.sk. Francijas) suverenitātes ierobežojums. Turklāt pilnīgi nepamatots. Ja Francijā bērni uz adopciju gaidītu nezcik ilgi vai citādi ciestu viņu intereses, tad vēl varētu pamatot vajadzību iejaukties. Bet šādi apsvērumi tiesas sprieduma argumentācijā neparādījās. Tātad ar adopcijām Francija pati tīri labi tika galā. Atšķirībā no Eiropas centralizētājiem, es nesaredzu adopcijas procesos nevienu "globālu" aspektu, kas liktu pārkāpt subsidiaritātes principu - t.i. dotu pamatu iejaukties visas ES līmenī. Bērns aug konkrētā valstī un konkrētā pašvaldībā, kas par viņa labklājību arī rūpējas.

Pats atzīstat, ka vadāties no pieņēmumiem, nevis zinātniski pierādītiem faktiem.

=======

Protams ka vados no galvenokārt no pieņēmumiem, no aizspriedumiem, savas un citu pieredzes un veselā saprāta. Vai tad Jūs nevadāties? Prasīt ikvienu pieņēmumu "zinātniski pierādīt" ir absurdība. Ikvienā situācijā, kur vajadzīgs kaut kāds lēmums pie nepilnīgas informācijas, allaž tiek izmantotas dažādas "heiristikas" (t.i. praktiskas metodes, kuru optimālumu neviens nespēj zinātniski pamatot). Lai sabiedrība varētu normāli pastāvēt, šīm heiristikām nav jābūt "absolūti objektīvām" un "neapgāžami pamatotām". Heiristikām ir jāapmierina daži veselā saprāta nosacījumi. Piemēram, nevar rīkot valsts iepirkumu konkursu, kas ir specieāli pielāgots tikai vienam pretendentam (t.i. vajadzīga konkurence). Tāpat arī ar adopcijām - adopcijām ir normāli jādarbojas konkrētā sabiedrībā un jāatbilst dotās valsts (Francijas, Latvijas, utml.) iedzīvotāju priekšstatiem par to kas ir labi un pareizi.



Oponenta neobjektivitāte automātiski nenozīmē, ka viņa argumenti ir kļūdaini. Tādēļ uzbrukšana oponentam, neatspēkojot viņa argumentus pēc būtības mēdz liecināt par uzbrucēja argumentu vājumu.

======

Ja es pamanu kādu nejēdzību vai cilvēkus, kuri piebalso nejēdzībai - es par to uzrakstu; lasītājs var piekrist vai nepiekrist. Nekādu argumentu par adopciju jau J.Cihanovičai faktiski nav - vienīgi atsauces uz dažiem pētījumiem par par bērniem, kas piedzimuši mātēm - lezbietēm. Tātad tā ir pavisam cita "zinātne", kuru šajos komentos mēs uz priekšu nepabīdīsim :) J.Cihanoviča, kura pati darbojas ar politiskām metodēm, tieši tāpat ir arī jāaptur - arī ar politiskām metodēm un mūsu atbalstu tām partijām, kuras nebaidās par šiem jautājumiem konsekventi runāt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


NeAleksis - Aleksim 08.02.2008 11:13
Kā jau minēju, man nav nekas jāpierāda. Mana pilsoniskā atbildība ir sekmēt politiskos priekšnosacījumus un brīvības, lai šos jautājumus varētu arī turpmāk netraucēti pētīt to nozaru speciālisti, kuriem tas interesē un kuri ar to spēj kompetenti nodarboties. Mans pieņēmums jeb darba hipotēze ir tāda, ka audžuvecāku homoseksuāls dzīvesveids var traucēt bērniem un jauniešiem veidot priekšstatu par to, kādas ir veselīgas un sociāli pieņemamas seksualitātes izpausmes mūsdienu sabiedrībā - t.i. kavēt heteronormatīvu priekšstatu nostiprināšanos sabiedrībā. Tas ir nevēlami sabiedrībai kopumā un var būt īpaši bīstami bērniem, kuri ir predisponēti uz homoseksualitāti (pat ja mēs šādu risku pirmspuberitātes vecumā nevaram precīzi noteikt, šāds risks noteikti nav 0).

Acīmredzot joprojām neesat sapratis ka tiesiskā valstī personas tiesību ierobežojumam nepieciešams tiesisks pamatojums. Ja tāda nav - tad arī nav tiesiska pamata atteikt adopciju pamatojoties uz adoptētāja homoseksuālitāti. Pats atzīstat, ka vadāties no pieņēmumiem, nevis zinātniski pierādītiem faktiem.

Tikpat labi adopcijas iestādes varētu liegt adopciju audžuvecākiem ar sarkaniem matiem (ja pareizi atceros viduslaikos uz šādiem cilvēkiem skatījās šķībi) apgalvojot, uz savas intuīcijas pamata apgalvojot ka šādi audžuvecvāki var būt bīstami bērniem .

Tai vietā lai dažādās Eiropas valstīs un teritorijās varētu attīstīties dažādas adopcijas politikas, kuras ļautu tuvāko gadu desmitu laikā veikt salīdzinošus pētījumus ar daudzveidīgu faktu bāzi (gan par individuālo bērnu attīstību, gan par katras konkrētās politikas iespaidu uz adopcijas procesu kopumā), ECT vēlas šīs lietas unificēt - visiem uzspiest vienus un tos pašus noteikumus. Līdz ar to pētniecības darbs šajā jomā kļūst politizēts un apgrūtināts. Kurš zinātnieks vēlēsies nostāties pret "vienlīdzību" un kaut vai netieši aizstāvēt "diskrimināciju"?!Līdzīgi tas notiek ar homoseksuālisma ārstēšanu - pirms 30 un vairāk gadiem gūtie ārstēšanas rezultāti bija visai pieticīgi, bet mūsdienās (kad dažādas psihiatru asociācijas vispār neatzīst reparatīvo terapiju), tad praktizējošiem ārstiem kļūst grūtāk iegūt faktu materiālu, kas ļautu veidot efektīvākas terapijas. ASV ir arī ārstu asociācija, kas nodarbojas ar reparatīvo terapiju (sk. http://www.narth.com/ ), bet Eiropa savas totalitārās politikas tradīciju dēļ daudz vieglāk ļaujas dogmatiskiem un vienkāršotiem izskaidrojumiem. Ja Vācijā vai kaut kur Austrumeiropā kāds politiski angažēts "psihologs" autoritatīvā balsī pasaka, ka homoseksualitātes ārstēšanu nevajagot pētīt (vai arī ka homoseksualitāte esot iedzimta, vai arī, ka homoseksuāli audžuvecāki ir tikpat labi kā pretēju dzimumu audžuvecāki), tad liela daļa iedzīvotāju tam notic.Alternatīvu viedokļu taču nemaz nav. Es, piemēram, zinu, ka ģenētiķis Jēkabs Raipulis un dažu citu nozaru speciālisti nepiekrīt uzskatiem par to, ka homoseksuālo uzvedību un dzīvesveidu it kā nevarot iemācīties. Dīvaini, ka vienīgā, kas par šiem strīdīgajiem jautājumiem vēlas izteikties ir "Mozaīkas" ekstrēmiste J.Cihanoviča.
Vai jums pašam nešķiet, ka apgalvojumi:
1) zinātnieki, kam ir cits viedoklis nav objektīvi;
un
2) alternatīvu viedokļu nav.
kaut kā "nelīmējas" kopā?

Kad ASV prezidents Dž.Bušs izsakās par jaunākajiem pētījumiem saistībā ar cilvēka izraisītām klimata izmaiņām, tad man ir tiesības uz to raudzīties drusku skeptiski. Tam nav sakara ar ļaundarībām - bet ir skaidrs, ka viņš šajā gadījumā runā kā ieinteresēts politiķis. Gluži tāpat ar tabakas kompānijām, kuras prezentē pētījumus par atkarību no nikotīna - nevar jaukt kopā marketingu un politiku ar objektīvu zinātni. Arī J.Cihanoviča sen vairs ne par ko nešaubās - viņas rakstos viss ir sen salikts pa propagandas noteiktiem plauktiem. Man nav vajadzīgs otrs cilvēks, kurš tendenciozi pārstāsta svešu pētījumu rezultātus - es pats māku ar to nodarboties :)

Oponenta neobjektivitāte automātiski nenozīmē, ka viņa argumenti ir kļūdaini. Tādēļ uzbrukšana oponentam, neatspēkojot viņa argumentus pēc būtības mēdz liecināt par uzbrucēja argumentu vājumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Aleksis 08.02.2008 10:24
J.Cihanoviča ir ar "Rīgas praida" ekstrēmistu atbalstīšanu izblamējusies persona -- neticu, ka viņai interesē patiesības noskaidrošana. ====== Ak tad tos kuri jums nepiekrīt neinteresē patiesības noskaidrošana? Šāda oponentu uzskatīšana par a priori ļaundariem manuprāt iecina par dogmatiskumu, kas savukārt rada šaubas par dogmatiķa vēlmi noskaidrot patiesību.======
Kad ASV prezidents Dž.Bušs izsakās par jaunākajiem pētījumiem saistībā ar cilvēka izraisītām klimata izmaiņām, tad man ir tiesības uz to raudzīties drusku skeptiski. Tam nav sakara ar ļaundarībām - bet ir skaidrs, ka viņš šajā gadījumā runā kā ieinteresēts politiķis. Gluži tāpat ar tabakas kompānijām, kuras prezentē pētījumus par atkarību no nikotīna - nevar jaukt kopā marketingu un politiku ar objektīvu zinātni. Arī J.Cihanoviča sen vairs ne par ko nešaubās - viņas rakstos viss ir sen salikts pa propagandas noteiktiem plauktiem. Man nav vajadzīgs otrs cilvēks, kurš tendenciozi pārstāsta svešu pētījumu rezultātus - es pats māku ar to nodarboties :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 08.02.2008 10:10
Problēmas var rasties ja šiem kritērijiem nav nekāda sakara ar bērnam labvēlīgas vides radīšanu audžuģimenē.Un te mēs atkal atduramies pret to pašu nepierādīto homoseksualitātes negatīvo iespaidu. ======
Kā jau minēju, man nav nekas jāpierāda. Mana pilsoniskā atbildība ir sekmēt politiskos priekšnosacījumus un brīvības, lai šos jautājumus varētu arī turpmāk netraucēti pētīt to nozaru speciālisti, kuriem tas interesē un kuri ar to spēj kompetenti nodarboties. Mans pieņēmums jeb darba hipotēze ir tāda, ka audžuvecāku homoseksuāls dzīvesveids var traucēt bērniem un jauniešiem veidot priekšstatu par to, kādas ir veselīgas un sociāli pieņemamas seksualitātes izpausmes mūsdienu sabiedrībā - t.i. kavēt heteronormatīvu priekšstatu nostiprināšanos sabiedrībā. Tas ir nevēlami sabiedrībai kopumā un var būt īpaši bīstami bērniem, kuri ir predisponēti uz homoseksualitāti (pat ja mēs šādu risku pirmspuberitātes vecumā nevaram precīzi noteikt, šāds risks noteikti nav 0).

Tai vietā lai dažādās Eiropas valstīs un teritorijās varētu attīstīties dažādas adopcijas politikas, kuras ļautu tuvāko gadu desmitu laikā veikt salīdzinošus pētījumus ar daudzveidīgu faktu bāzi (gan par individuālo bērnu attīstību, gan par katras konkrētās politikas iespaidu uz adopcijas procesu kopumā), ECT vēlas šīs lietas unificēt - visiem uzspiest vienus un tos pašus noteikumus. Līdz ar to pētniecības darbs šajā jomā kļūst politizēts un apgrūtināts. Kurš zinātnieks vēlēsies nostāties pret "vienlīdzību" un kaut vai netieši aizstāvēt "diskrimināciju"?!

Līdzīgi tas notiek ar homoseksuālisma ārstēšanu - pirms 30 un vairāk gadiem gūtie ārstēšanas rezultāti bija visai pieticīgi, bet mūsdienās (kad dažādas psihiatru asociācijas vispār neatzīst reparatīvo terapiju), tad praktizējošiem ārstiem kļūst grūtāk iegūt faktu materiālu, kas ļautu veidot efektīvākas terapijas. ASV ir arī ārstu asociācija, kas nodarbojas ar reparatīvo terapiju (sk. http://www.narth.com/ ), bet Eiropa savas totalitārās politikas tradīciju dēļ daudz vieglāk ļaujas dogmatiskiem un vienkāršotiem izskaidrojumiem. Ja Vācijā vai kaut kur Austrumeiropā kāds politiski angažēts "psihologs" autoritatīvā balsī pasaka, ka homoseksualitātes ārstēšanu nevajagot pētīt (vai arī ka homoseksualitāte esot iedzimta, vai arī, ka homoseksuāli audžuvecāki ir tikpat labi kā pretēju dzimumu audžuvecāki), tad liela daļa iedzīvotāju tam notic.

Alternatīvu viedokļu taču nemaz nav. Es, piemēram, zinu, ka ģenētiķis Jēkabs Raipulis un dažu citu nozaru speciālisti nepiekrīt uzskatiem par to, ka homoseksuālo uzvedību un dzīvesveidu it kā nevarot iemācīties. Dīvaini, ka vienīgā, kas par šiem strīdīgajiem jautājumiem vēlas izteikties ir "Mozaīkas" ekstrēmiste J.Cihanoviča.
neAleksis: Apliecinājums daudzu homoseksuāļu atbalstītajai tēzei - ka ar homoseksualitāti cilvēks piedzimst un ka tā nav personas apzināta izvēle. No kā savukārt var secināt, ka ir vienalga kāda audžuvecākiem ir seksuālā orientācija un tā neietekmē bērna seksuālo orientāciju.
======
Ko īsti nozīmē apgalvojums - "ar homoseksualitāti cilvēks piedzimst"? Jūs esat homoseksualitātes gēnu atklājis vai kā? :) Turklāt, pat ja homoseksualitāte (kā orientācija) nav personas apzināta izvēle, tad dzīvesveids ir apzināta izvēle. Nu nevar neviens cilvēks piedzimt ar tieksmi doties uz geju klubu. Tas ir iemācīts dzīvesveids - un mūsu spēkos ir nepieļaut, ka šī dzīvesveida "skolotāji" netraucēti ietekmē riska grupu jauniešus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

neAleksis - Aleksim 08.02.2008 00:03
Jūsu minētais angliskais citāts, - tas ir tikai viens no daudziem viedokļiem rakstā "The Science of Gaydar"; iesaku izlasīt rakstu rūpīgāk.

Rakstu izlasīju pietiekami rūpīgi - Vēlējos tikai pievērst Jūsu uzmanību, ka minētajā rakstā atspoguļotais pētījums var tikt interpretēts ne gluži atbilstoši Jūsu intuīcijai :) Līdz ar to minētais raksts ir visai pašvaks pierādījums jūsu tēzei.

Ja piemēram es organizētu adopcijas, un redzētu, ka bērnam ir pretēji pulksteņrādītāju virzienam "savērpts" matu cekuls vai lielāks līniju blīvums pirkstu nospiedumos (saskaņā ar augšminēto rakstu tas nozīmē, ka šāds bērns pieder "riska grupai" seksuālās orientācijas ziņā), tad es noteikti negribētu viņu atdot audzināt homoseksuāliem audžuvecākiem.

Rodas asociācijas ar Trešā reiha idelogu izstrādātajām "āriešu" un "zemcilvēku" pazīmēm.

Ja cilvēks savu seksualitāti nekādi nespētu kontrolēt un vajadzības gadījumā arī apspiest - mums nebūtu morāla pamata nevienu tiesāt par dzimumnoziegumiem, jo arī izvarotāji un pedofīli taču piepilda savas tieksmes, kas izriet no viņu "orientācijas".
Nekorekts salīdzinājums nepamatoti novelkot vienādības zīmi starp homoseksuālismu un dzimumnoziedzniekiem. Vai arī jūs uzskatat, ka visi homoseksuāļi ar varu spiež citus stāties ar viņiem dzimumattiecībās (vai iesaistīties netiklu darbību veikšanā) ?

Homoseksuālistus, protams, par viendzimuma attiecību piekopšanu neviens netiesā, bet arī viņi var izvēlēties vai nu atturību (t.i. savu dzimumtieksmi sublimēt), vai arī ļauties savām tieksmēm, kas viegli noved pie antisociālas uzvedības un slimību izplatīšanās (Latvijā reģistrēti 157 AIDS izplatīšanas gadījumi homoseksuālā ceļā - http://www.aids-latvija.lv/text/?sadala=317 .) Katrs šāds gadījums ir "one too many" - jo homoseksuāliem dzimumsakariem nav nekāda racionāla attaisnojuma; tie principā nevar kalpot cilvēku sugas turpināšanai. Visas šīs korelācijas, riskus utt. varētu pētīt dažādos kontekstos vēl un vēl - bet atkal mana intuīcija teic, ka drīzāk savu nepareizo orientāciju iemācīsies kontrolēt un apspiest tāds bērns, kurš aug ģimenē, kur valda tradicionāli priekšstati, nevis tāds, kurš aug citu homoseksuālistu sabiedrībā.
Kāds tam sakars ar pamatojumu homoseksuāļiem aizliegt adoptēt bērnus, ja trūkst pierādījumi, tam, ka tas var mudināt bērnus kļūt homoseksuāliem? Šaubos vai jūsu "intuīcija" uzskatāma par tiesisku aizlieguma pamatu :)

Tas ir subsidiaritātes princips - ja ar adopciju praktiski nodarbojas pašvaldības, sabiedrisko pakalpojumu NVO vai valsts institūcijas, tad šajā līmenī arī pieņem visus lēmumus un izvēlas situācijai piemērotus kritērijus. Vienīgās cilvēktiesības, kuras adopcijas gaitā ir jāaizstāv - tās ir pašu adoptējamo bērnu cilvēktiesības - tas ir vienīgais, kas drīkst interesēt ECT.

1) Īsti nesapratu - vai tu esi pret to, ka tiesas kontrolē valsts institūciju darbību (kā tas mēdz būt tiesiskā valstī)?
2) Tieši bērnu tiesības var ciest, ja adopcijas institūcijas sāks vadīties pēc kritērijiem, kuriem objektīvi nav nozīmes bērnam labvēlīgas vides radīšanā. Atcerēsimies ka adoptētāju homoseksualitātes nelabvēlīgajām sekām trūkst pamatojuma :)
3) Un vai tad adoptētāji arī nav cilvēki ar savām tiesībām? Ja likums ļauj cilvēkiem adoptēt bērnus, bet adopcijas institūcijas tikai subjektīvu aizspriedumu dēļ (bez objektīva pamata) faktiski viņiem liedz, vai tavuprāt netiek pārkāptas šo cilvēku tiesības?

Ja ir vairāki pretendenti uz adopciju ar citiem līdzīgiem nosacījumiem, tad neredzu problēmu dot priekšroku laulātiem pāriem ar noteiktu stāžu, noteiktas seksuālas orientācijas cilvēkiem vai izraudzīties jebkurus citus kritērijus saskaņā ar institūcijas praksi un pieredzi.

Ja šiem citiem kritērijiem ir objektīvs pamats, tad nav problēmu. Problēmas var rasties ja šiem kritērijiem nav nekāda sakara ar bērnam labvēlīgas vides radīšanu audžuģimenē.
Un te mēs atkal atduramies pret to pašu nepierādīto homoseksualitātes negatīvo iespaidu :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Alex 07.02.2008 23:03
neAleksis: “We’re reaching a consensus on a broad question,” says J. Michael Bailey, a psychologist at Northwestern University. Is sexual orientation “something we’re born with or something we largely acquire through social experience? The answer is clear. It’s something we’re born with.”
Apliecinājums daudzu homoseksuāļu atbalstītajai tēzei - ka ar homoseksualitāti cilvēks piedzimst un ka tā nav personas apzināta izvēle. No kā savukārt var secināt, ka ir vienalga kāda audžuvecākiem ir seksuālā orientācija un tā neietekmē bērna seksuālo orientāciju.
========
Cien, neAleksi, mēs esam nonākuši pie pazīstamās "Essentialism vs. Social Constructionism" debates par homoseksualitātes cēloņiem. Manuprāt, patiesība atrodas kaut kur pa vidu - tāpat kā nav jēgas strīdēties par to, vai visi bērna talanti viņam ir "ielikti šūpulī", vai arī tos nosaka tikai prasmīga audzināšana, jo mazs bērns esot kā tīra lapa (tabula rasa).

Jūsu minētais angliskais citāts, - tas ir tikai viens no daudziem viedokļiem rakstā "The Science of Gaydar"; iesaku izlasīt rakstu rūpīgāk. Manuprāt, seksuālā uzvedība (līdzīgi kā, piemēram, muzikalitāte vai, teiksim imūnsistēma) nav 100% iedzimta vai 100% vides faktoru noteikta. Piemēram, ja bērnam varētu būt iedzimta nosliece uz alerģijām, tad būtu diezgan bezatbildīgi starp vairākām iespējām izraudzīties viņam tādus audžuvecākus, kuri dzīvo piesārņotākajā pilsētas daļā. Jo šādā veidā iedzimtās īpatnības var tikt "ieslēgtas" (triggered) un sākt saasināti izpausties. Tam nav sakara ar vēlmi diskriminēt vecākus, bet gan ar rūpēm par bērna labklājību un veselību.

Līdzīga iemesla dēļ, ja piemēram es organizētu adopcijas, un redzētu, ka bērnam ir pretēji pulksteņrādītāju virzienam "savērpts" matu cekuls vai lielāks līniju blīvums pirkstu nospiedumos (saskaņā ar augšminēto rakstu tas nozīmē, ka šāds bērns pieder "riska grupai" seksuālās orientācijas ziņā), tad es noteikti negribētu viņu atdot audzināt homoseksuāliem audžuvecākiem. Jo seksuālā orientācija un potenciālās tieksmes cilvēkam tik tiešām var būt iepriekš noteiktas jau agrīnā vecumā, bet tieši audzināšana un pieredze ir tā, kas nosaka, kā tās izpaudīsies vai neizpaudīsies. Cilvēkiem pieaugušā vecumā atšķirībā no dzīvniekiem seksualitāte izpaužas apzināti, tā parasti pieņem sabiedrībā atzītas normas, atbilst priekšstatiem par to, kas ir labs un piedienīgs.

Ja cilvēks savu seksualitāti nekādi nespētu kontrolēt un vajadzības gadījumā arī apspiest - mums nebūtu morāla pamata nevienu tiesāt par dzimumnoziegumiem, jo arī izvarotāji un pedofīli taču piepilda savas tieksmes, kas izriet no viņu "orientācijas". Homoseksuālistus, protams, par viendzimuma attiecību piekopšanu neviens netiesā, bet arī viņi var izvēlēties vai nu atturību (t.i. savu dzimumtieksmi sublimēt), vai arī ļauties savām tieksmēm, kas viegli noved pie antisociālas uzvedības un slimību izplatīšanās (Latvijā reģistrēti 157 AIDS izplatīšanas gadījumi homoseksuālā ceļā - http://www.aids-latvija.lv/text/?sadala=317 .) Katrs šāds gadījums ir "one too many" - jo homoseksuāliem dzimumsakariem nav nekāda racionāla attaisnojuma; tie principā nevar kalpot cilvēku sugas turpināšanai.

Visas šīs korelācijas, riskus utt. varētu pētīt dažādos kontekstos vēl un vēl - bet atkal mana intuīcija teic, ka drīzāk savu nepareizo orientāciju iemācīsies kontrolēt un apspiest tāds bērns, kurš aug ģimenē, kur valda tradicionāli priekšstati, nevis tāds, kurš aug citu homoseksuālistu sabiedrībā.


Jo ne jau Eiropas Cilvēktiesību tiesa uzņemas rūpes par bērniem tad, ja kaut kas noiet greizi - to dara pilsētu un lauku pašvaldības. Vai jūsuprāt tiesām būtu jānodarbojas arī ar visu savu sprieduma izpildi? Baidos, ka līdz tik oriģinālai domai reti kurš jurists spēs aizdomāties :)=======
Tas ir subsidiaritātes princips - ja ar adopciju praktiski nodarbojas pašvaldības, sabiedrisko pakalpojumu NVO vai valsts institūcijas, tad šajā līmenī arī pieņem visus lēmumus un izvēlas situācijai piemērotus kritērijus. Vienīgās cilvēktiesības, kuras adopcijas gaitā ir jāaizstāv - tās ir pašu adoptējamo bērnu cilvēktiesības - tas ir vienīgais, kas drīkst interesēt ECT. Ja ir vairāki pretendenti uz adopciju ar citiem līdzīgiem nosacījumiem, tad neredzu problēmu dot priekšroku laulātiem pāriem ar noteiktu stāžu, noteiktas seksuālas orientācijas cilvēkiem vai izraudzīties jebkurus citus kritērijus saskaņā ar institūcijas praksi un pieredzi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


laila 07.02.2008 20:56
ja man būtu jāizvēlas, kam atdot savu bērnu pēkšņas nāves gadījumā, grūti iedomāties situāciju, kurā es nolemju par labu bērnu namam, nevis cilvēkam vai cilvēku pārim, kas tam varētu drot drošību, mīlestību un mājas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

neAleksis - Aleksim 07.02.2008 19:44
Kamēr nav veikti salīdzinoši pētījumi dažādos regjionos, mēs to vienkārši nezinām.

Pilnībā piekrītu.

Tātad - pirms mēs atmetam kādu līdz šim plaši izplatītu pieņēmumu (piemēram, "bērnam vislabāk augt 2 laulātu vecāku gjimenē"), pienākums vākt pierādījumus ir tiem, kuri kaut ko vēlas grozīt šajā pieņēmumā.

Šim secinājumam atļaušos nepiekrist - ja plaši izplatītajam pieņēmumam trūkst pamatojuma, tad pienākums vākt pamatojumus ir tiem, kuri šo pieņēmumu vēlas uzspiest citiem.

3.tēze nozīmē vienīgi to, ka arī rietumvalstīs var būt grūti publicēt objektīvus pētījumus par jūtīgām tēmām, kas skar ietekmīgu "tiesību aizstāvības" NVO intereses.

Bez iedziļināšanās konkrētajā pētījumā, "norakstīt" to kā neobjektīvu ir nezinātniska pieeja.

Beznosacījuma tiesību adoptēt nav ne man ne Jums - tādas nav pieminētas arī Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā. Adopcija ir kādas ļaužu kopienas veikts process, kur konkrētam bērnam atrod piemērotus audžuvecākus.

To neviens neapstrīd - jautājums ir par to vai seksuālā orientācija var tikt uzskatīta par šādas piemērotības kritēriju.

Sabiedrības interesēs ir panākt nevis absolūtu objektivitāti un racionālu pamatojamību, bet iespēju jautājumu risināt tanī līmenī, kur bērns dzīvos.

Vai varat paskaidrot ko jūs domājat ar jēdzienu "iespēju jautājumu risināt tanī līmenī, kur bērns dzīvos" ? Jo man gluži netapa skaidrs kādu gaišo ideālu jūs pretstatāt nevajadzīgajai objektivitātei un racionālajam pamatojumam :)

Adopcijā nedrīkst būt jautājumi, ko nedrīkst uzdot vai kritēriji, kurus nedrīkst ņemt vērā.

Vai tiešām? Piemēram ja jūs vēlētos adoptēt bērnu un jums uzdotu tādus sviestainus jautājumus kā "Kāds ir jūsu dzimumlocekļa garums?", "Cik bieži jums ir sekss ar savu sievu/partneri?" u.c. jautājumus, kuriem pēc būtības nav nekāda sakara ar jūsu piemērotību audžuvecāka lomai, vai jums tas liktos ok?

Jo ne jau Eiropas Cilvēktiesību tiesa uzņemas rūpes par bērniem tad, ja kaut kas noiet greizi - to dara pilsētu un lauku pašvaldības.

Vai jūsuprāt tiesām būtu jānodarbojas arī ar visu savu sprieduma izpildi? Baidos, ka līdz tik oriģinālai domai reti kurš jurists spēs aizdomāties :)

Turklāt adopciju, kas ir vienīgi individuālā bērna interesēs skatāma lieta, nedrīkst ļaut padarīt par homoseksuālisma aizstāvju kolektīvo interešu aizsardzības līdzekli.
Kā jau minēju trūkst pamatojuma tam, ka audžuvecāku seksuālā orientācija var nelabvēlīgi ietekmēt bērna attīstību.

....par lietām, ko nezinu, es labāk balstos uz tradicionālām, pārbaudītām atziņām un veselo saprātu.

Nu ja jūs pats apliecinat savu nezināšanu, ko vēl vairāk jūsu oponents var vēlēties. :)

Vēsture rāda, ka izpratne par tradicionālām, pārbaudītām atziņām un veselo saprātu laika gaitā mainās.

J.Cihanoviča ir ar "Rīgas praida" ekstrēmistu atbalstīšanu izblamējusies persona -- neticu, ka viņai interesē patiesības noskaidrošana.

Ak tad tos kuri jums nepiekrīt neinteresē patiesības noskaidrošana? Šāda oponentu uzskatīšana par a priori ļaundariem manuprāt iecina par dogmatiskumu, kas savukārt rada
šaubas par dogmatiķa vēlmi noskaidrot patiesību.

Būtiskākais jautājums saistībā ar adopciju, protams, ir tāds - vai nepastāv risks, ka arī audžubērnam var ar laiku rasties homoseksuālas noslieces?

sk. http://nymag.com/news/features/33520/index1.html .

“We’re reaching a consensus on a broad question,” says J. Michael Bailey, a psychologist at Northwestern University. Is sexual orientation “something we’re born with or something we largely acquire through social experience? The answer is clear. It’s something we’re born with.”

Apliecinājums daudzu homoseksuāļu atbalstītajai tēzei - ka ar homoseksualitāti cilvēks piedzimst un ka tā nav personas apzināta izvēle. No kā savukārt var secināt, ka ir vienalga kāda audžuvecākiem ir seksuālā orientācija un tā neietekmē bērna seksuālo orientāciju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - neAleksim 06.02.2008 18:23
neAleksis: 1. tēze prasās pēc pamatīgākas argumentācijas par to, kādēļ šīs kultūras atšķīrības tik būtiski varētu ietekmēt minēto pētījumu rezultātus

Kamēr nav veikti salīdzinoši pētījumi dažādos regjionos, mēs to vienkārši nezinām. Tātad - pirms mēs atmetam kādu līdz šim plaši izplatītu pieņēmumu (piemēram, "bērnam vislabāk augt 2 laulātu vecāku gjimenē"), pienākums vākt pierādījumus ir tiem, kuri kaut ko vēlas grozīt šajā pieņēmumā.

Atšķirībā no fizikas eksperimentiem, kurus var veikt jebkurā vietā un attiecināt rezultātus uz visurieni, "adopcijas eksperimentu" iznākums (ja ar neaizsargātu bērnu likteņiem vispār drīkst eksperimentēt) varētu būt atkarīgs arī no apkārtējās sabiedrības labvēlīgas attieksmes vai aizspriedumiem pret to vai citu audžuvecāku gjimeni. Bet tā ir tikai mana intuīcija.

neAleksis: 3. tēze aicina ņemt vērā tikai tos pētījumus, kuru rezultāti atbilst Alekša viedoklim - pārējie pētījumi a priori tiek pasludināti par nezinātniskiem. Tas stipri atgādina padomjlaika ideologu retoriku.

3.tēze nozīmē vienīgi to, ka arī rietumvalstīs var būt grūti publicēt objektīvus pētījumus par jūtīgām tēmām, kas skar ietekmīgu "tiesību aizstāvības" NVO intereses. Jo katrs šāds "Bell curve" vai līdzīgs pētījums var tikt izmantots kā arguments, lai pamatotu kādēļ tanī vai citā augstskolā ir mazāk uzņemtu studentu (mazāk profesoru) no noteiktām rasu minoritāšu grupām. Tas pats arī par Lawrence Summers strīdīgajiem apgalvojumiem, kas viņam maksāja Harvardas universitātes prezidenta amatu. Te ir runa par to, ka noteiktas lietas nedrīkst izteikt pat hipotēžu līmenī, kur nu vēl saņemt finansējumu pētniecībai.

neAleksis: Aleksis šķiet vai nu nezina vai ir piemirsis ka tiesiskā valstī personas tiesību ierobežojumam jābūt racionāli pamatotam t.i. lai nav pamata apšaubīt šādu raqcionālu pamatojumu.

Beznosacījuma tiesību adoptēt nav ne man ne Jums - tādas nav pieminētas arī Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā. Adopcija ir kādas ļaužu kopienas veikts process, kur konkrētam bērnam atrod piemērotus audžuvecākus. Sabiedrības interesēs ir panākt nevis absolūtu objektivitāti un racionālu pamatojamību, bet iespēju jautājumu risināt tanī līmenī, kur bērns dzīvos,

Adopcijā nedrīkst būt jautājumi, ko nedrīkst uzdot vai kritēriji, kurus nedrīkst ņemt vērā. Jo ne jau Eiropas Cilvēktiesību tiesa uzņemas rūpes par bērniem tad, ja kaut kas noiet greizi - to dara pilsētu un lauku pašvaldības. Turklāt adopciju, kas ir vienīgi individuālā bērna interesēs skatāma lieta, nedrīkst ļaut padarīt par homoseksuālisma aizstāvju kolektīvo interešu aizsardzības līdzekli.

neAleksis: Tādēļ lai atteiktu homoseksuāliem cilvēkiem adoptēt bērnu homoseksualitāti, kā argumentu var izmantot tikai tad ja uzskats par adoptētāja homoseksualitātes nelabvēlīgo ietekmi bērna turpmākajai attīstībai ir vispāratzīts zinātnieku vidū, kā tas patreiz nav.

Vai es pareizi sapratu - kamēr nav vispāratzīta un zinātniski pierādīta kāda faktora ietekme, to nedrīkst ņemt vērā? Man patīk Jūsu racionālista attieksme, bet man jāatzīstas, ka par lietām, ko nezinu, es labāk balstos uz tradicionālām, pārbaudītām atziņām un veselo saprātu. J.Cihanoviča ir ar "Rīgas praida" ekstrēmistu atbalstīšanu izblamējusies persona -- neticu, ka viņai interesē patiesības noskaidrošana.

Būtiskākais jautājums saistībā ar adopciju, protams, ir tāds - vai nepastāv risks, ka arī audžubērnam var ar laiku rasties homoseksuālas noslieces? Ir vairākas iedzimtas pazīmes, kas pozitīvi korelē ar cilvēka orientāciju - sk. http://nymag.com/news/features/33520/index1.html . Šādus riska bērnus man noteikti negribētos ļaut adoptēt homoseksuālistiem, jo te iedzimtības risku vēl pastiprina vides risks. Redzēdams, ka tas ir "normāli", bērns var arī pats, būdams pieaudzis, kļūt par homoseksuālistu un sākt piekopt perversu dzīvesveidu. Ievērību pelna arī teorijas par seksuālo orientāciju nevis kā vienu no diviem stāvokļiem (homo- vai hetero-), bet kā nepārtrauktu spektru - ja cilvēks pēc dabas ir kaut kur spektram pa vidu, piemēram, biseksuāls, tad viņam ir potenciāli iespējams gan veidot normālas attiecības ar pretējo dzimumu, gan arī ieslīgt izvirtību zaņķī. Arī šādā gadījumā viņam labāk augt heteronormatīvā vidē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

neAleksis - Aleksim 06.02.2008 15:37
1. tēze prasās pēc pamatīgākas argumentācijas par to, kādēļ šīs kultūras atšķīrības tik būtiski varētu ietekmēt minēto pētījumu rezultātus
3. tēze aicina ņemt vērā tikai tos pētījumus, kuru rezultāti atbilst Alekša viedoklim - pārējie pētījumi a priori tiek pasludināti par nezinātniskiem. Tas stipri atgādina padomjlaika ideologu retoriku.

Līdz ar to Alekša secinājums par ECT lēmuma politisko raksturu ir nepietiekami argumentēts.

Aleksis šķiet vai nu nezina vai ir piemirsis ka tiesiskā valstī personas tiesību ierobežojumam jābūt racionāli pamatotam t.i. lai nav pamata apšaubīt šādu raqcionālu pamatojumu.

Tādēļ lai atteiktu homoseksuāliem cilvēkiem adoptēt bērnu homoseksualitāti, kā argumentu var izmantot tikai tad ja uzskats par adoptētāja homoseksualitātes nelabvēlīgo ietekmi bērna turpmākajai attīstībai ir vispāratzīts zinātnieku vidū, kā tas patreiz nav.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 06.02.2008 09:08
Iesākumam dažas tēzes:
(1) Dažādās zemēs un kultūrās adopcijas rezultātu atkarība no dažādiem ģimenes parametriem (t.sk. adoptīvo vecāku seksuālās orientācijas) varētu būt atšķirīgi. Latvijai varētu arī neatbilst pētījumu rezultāti, kuri iegūti kultūras un dzīvesveida ziņā no mums visai atšķirīgajās rietumvalstīs.
(2) Vienā pašā Latvijā ir sarežģīti veikt šādus pētījumus, ņemot vērā nepietiekamo izlases apjomu (cik Latvijā ir homoseksuālu adoptētāju, kuru sekmes bērnu audzināšanā pētnieki varētu salīdzināt ar heteroseksuālu adoptētāju kontrolgrupu?).
(3) Nevienam pētniekam, kurš saņem publisku naudu pētniecības grantiem negribas tikt apvainotam "diskriminācijas veicināšanā". Ņemot vērā milzīgo negatīvo publicitāti, kas pavadīja, piemēram, grāmatu The Bell Curve (dažas nodaļas tur veltītas statistiski nozīmīgām atšķirībām starp dažādu rasu pārstāvju intelekta rādītājiem), nav pārliecības, ka zinātne par šādiem jautājumiem allaž būs pietiekami objektīva.

Secinājums: ECT lēmums par to, ka adoptētāju seksuālā orientācija nedrīkst būt viens no vērā ņemamiem faktoriem (it īpaši, ja to attiecina uzreiz uz visām 27 Eiropas valstīm) ir nevis zinātniski pamatots, bet politisks lēmums. Gluži tāpat kā Ņ.Hruščova norādījums visā PSRS, neatkarīgi no klimatiskajiem apstākļiem, audzēt kukurūzu. Īpaši bīstami tas ir tādēļ, ka nevienu bērnu (t.sk. adoptētos) neaudzina vecāki vieni paši - ikviens bērns saskaras arī ar apkārtējās vides ietekmi; citu bērnu, skolotāju un plašākas sabiedrības attieksmi.

Konstruktīvs ierosinājums par pētniecību var būt šāds: Kamēr vēl šajā jautājumā visā Eiropā nav iestājies zinātnisko jaunradi stindzinošs politkorektums (līdzīgi tam, kas traucē ASV pētniekiem objektīvi salīdzināt dažādu rasu IQ atšķirības), ir jāapsver iespēja Centrāleiropas valstīs (gan Latvijā, gan arī Polijā, Ukrainā, Slovākijā, Ungārijā, Lietuvā) veikt salīdzinošus pētījumus par vecāku un/vai adoptētāju seksuālās orientācijas iespaidu uz bērnu attīstību un sekot bērnu attīstībai vismaz līdz brīdim, kamēr adoptētie bērni kļūst pieauguši un paši veido savas ģimenes

Saistītie raksti
Citi autora darbi