Bez kodolspēka neiztikt 21

Ja vēlamies nekavējoties slēgt tās AES, kam nav nekāda sakara ar Japānas notikumiem, tad būtu tikai godīgi ar līdzīgu entuziasmu pārtraukt ražot vieglās automašīnas, cigaretes un alkoholu.

Iesaki citiem:

Notikumi Japānā izraisījuši plašas debates par kodolenerģijas izmantošanu enerģijas ražošanā ne tikai Japānā, bet arī citviet pasaulē. Mirkļa izdevīgumu savām kampaņām pret kodolenerģiju aktīvi izmanto vides aizstāvju organizācijas. Savukārt mirkļa aktualitāti dažādu ar kodolenerģētiku saistītu jautājumu skaidrošanā spiesta likt lietā kodolenerģētikas industrija. Vai Japānas notikumu dēļ būtu jāslēdz visas atomelektrostacijas (AES) Eiropas Savienībā (ES) un citur pasaulē?


Kodolenerģijas priekšrocības un trūkumi

Uz zemeslodes kopā darbojas 442 kodolreaktori. No tiem ASV ir 104, Francijā — 58, bet Japānā — 54. Japānas valdības pārstāvji devuši mājienus, ka Fukušimas Daiiči atomelektrostaciju pēc situācijas normalizēšanas varētu slēgt[1]. Fukušimas Daiiči AES ir seši reaktori, no kuriem zemestrīces un cunami ietekmē nopietni cietuši četri. Pilnīgi iespējams, ka Japānas varas iestādes un cietušās AES operators TEPCO (Tokyo Electric Power Company) lems, ka jāslēdz četri bojātie vai pat visi seši reaktori.

Jau minētajai kodolreaktoru skaita līderu trijotnei seko Krievija ar 32, Koreja ar 21 un Indija ar 20 reaktoriem[2]. Kopā kodolenerģija ražo elektrību 30 pasaules valstīs[3]. Mums kaimiņos Zviedrijā darbojas 10 reaktori un Somijā — 4. Kamēr fakts, ka Somija būvē savu piekto kodolreaktoru[4], Latvijas iedzīvotājos trauksmi neraisa, tikmēr pietiekami ticama informācija par Krievijas un Baltkrievijas nodomiem būvēt jaunas AES tuvu Baltijas valstīm raisa ne tikai ar enerģētisko drošību saistītas ģeopolitiskas pārdomas, bet arī fiziskās un vides drošības apsvērumus. Subjektīvi tiek uztverts, ka rietumvalstīs ražotie reaktori un būvētās AES ir drošākas, nekā, piemēram, Krievijā, Indijā vai Ķīnā strādājošās kodolspēkstacijas.

148 kodolreaktori 15 ES dalībvalstīs[5] uzbūvētajās atomelektrostacijās saražo aptuveni trešo daļu no ES radītās elektroenerģijas[6]. Tas ir ievērojams enerģijas apjoms, ko īsā laikā ar citiem enerģijas ražošanas veidiem aizstāt nav iespējams. Kodolenerģijas priekšrocības ir pastāvīgi pieejama liela jauda, stabila elektroenerģijas cena, salīdzinoši zemas AES uzturēšanas izmaksas, kā arī tas, ka kodolspēkstacijas nerada siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešus. Turklāt, kodoldegvielu iespējams iegūt valstīs, kurās valda demokrātisks politiskais režīms. Pēdējais faktors tiek minēts kā svarīgs, diskutējot par tehnoloģiskajiem risinājumiem un iespējām samazināt CO2 izmešu apjomu, nesamazinot enerģijas ražošanas jaudas.

Negatīvie aspekti ir augstas sākotnējās investīcijas būvniecībā, neatrisināta kodolatkritumu glabāšana un potenciāli draudi videi un veselībai nopietnas avārijas gadījumā. Dažādus kodolenerģijas plusus un mīnusus periodiski apskata Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD)[7], kuras vērtējums kodolenerģētikai izskatās drīzāk labvēlīgs, nekā nelabvēlīgs.

Mediju vidē un publiskajās sarunās Japānas notikumu sakarā notiek atsaukšanās uz divām kodolavārijām — vienlīdz bieži tiek piesaukta Černobiļas AES avārija 1986.gadā Ukrainā un Trīs jūdžu salas AES (Three Mile Island) avārija 1979.gadā ASV. Černobiļu piemin galvenokārt tādēļ, lai parādītu kodolenerģētikas izraisīto postu, kamēr ar Trīs jūdžu salas avāriju vairāk demonstrē, ka arī salīdzinoši nopietnas avārijas gadījumā aizsardzības pasākumi nostrādā un negadījumam nav upuru. Protams, ja vien par upuri neuzskata pašu kodolenerģētikas nozari, kuras reputācijai šādi gadījumi nenāk par labu.

Pirms 25 gadiem notikusī Černobiļas AES avārija un arī notikumi Japānā Fukušimas Daiiči atomelektrostacijā izraisījuši pamatīgas emocijas, nopietnas diskusijas un enerģētikas nozares pastiprinātu uzmanību. Notiek vētīšana un salīdzināšana, lai arī šīs divas situācijas cēloņsakarību ziņā ir visai tālas. Katastrofu Černobiļā izraisīja cilvēka kļūda, savukārt notikumu attīstību Japānā — ārkārtēji ģeoloģiskie, seismiskie un hidroloģiskie apstākļi — spēcīga zemestrīce un tai sekojošie vairāki cunami.


Sabiedrībai — rezervēta attieksme

Vērojot notikumu attīstību, arvien skaidrāk iezīmējas divi būtiski situācijas aspekti — tehnoloģiski racionālais un emocionālai subjektīvais. Piemēram, ir teju bezjēdzīgi mēģināt samierināt tādu organizāciju kā Greenpeace[8] un Foratom[9] viedokli. Lai gūtu daudzmaz neitrālu skatījumu, informāciju ieteicams meklēt kodoldrošības uzraudzības iestādēs, piemēram, nacionālajos kodolenerģijas regulatoros[10], radiācijas kontroles centros[11] un Starptautiskajā atomenerģētikas aģentūrā.

Tehniski racionālais aspekts nav pārlieku pievilcīgs, jo prasa iedziļināšanos, skaitļu, procesu un aprēķinu analīzi, kopumā — tehniskas zināšanas. Daudz pateicīgāku lauku komentēšanai un informācijas pasniegšanai dod emocionāli subjektīvais aspekts. Vērtējot ar kodolenerģētiku saistītos jautājumus sabiedrības uztverē, atklājas trīs būtiski jautājumi, kas iedzīvotājus satrauc visvairāk: radioaktīvo atkritumu uzglabāšana, drošība un uzticēšanās nozarei. Ir vairāk nekā ļoti ticami, ka Fukušimas Daiiči atomelektrostacijā līdzīga ārkārtas situācija nerastos, ja nebūtu ārkārtas seismisko apstākļu.

Taču dabas katastrofas nav vienīgais iemesls, kāpēc vērojama rezervēta attieksme pret atomenerģētiku. Iedzīvotāju viedoklis par kodolenerģijas izmantošanas drošību[12] ir visai konkrēts — 52% ES iedzīvotāju uzskata, ka atomelektrostacijas nav pietiekami drošas pret terora aktiem un 45% uzskata, ka kodolmateriāli nav pietiekami aizsargāti un pastāv to nesankcionētas izplatīšanas risks. 78% ES iedzīvotāju uzskata, ka kodolatkritumi gluži vienkārši ir ļoti bīstami. Šie dati labi parāda iedzīvotāju piesardzīgo attieksmi pret atomenerģijas ieguves veidu.

Vēl viens nozīmīgs faktors, kas ietekmē ar kodoldrošību saistīto jautājumu skaidrošanu, ir sabiedrības neuzticēšanās kodolenerģētikas industrijas sniegtajai informācijai. Jau minētajā aptaujā tikai 12% Eiropas iedzīvotāju pauda pārliecību, ka pati industrija ir labs un uzticams informācijas avots par kodolatkritumu uzglabāšanu un nestandarta situācijām. Pat Somijā un Francijā, kur kodolenerģētikai ir pietiekami senas, stabilas un drošas darbības tradīcijas un kopumā augsta iedzīvotāju uzticēšanās, tikai 13% (Somijā) un 11% (Francijā) iedzīvotāju uzticas pašas industrijas sniegtajai informācijai.

Eiropieši par uzticamāko informācijas avotu uzskata zinātniekus (viņiem uzticas 46%) un kodoldrošības uzraudzības iestādes (viņiem uzticas 30% aptaujāto). Minētajiem seko Starptautiskā atomenerģētikas asociācija, žurnālisti un nevalstiskās organizācijas. Un tikai pēc tam — valdība, ES un, visbeidzot, pati kodolenerģētikas industrija. Šī situācija visai labi atspoguļo mediju spēku un spēju ietekmēt sabiedrības noskaņojumu par kodolenerģētiku.


ES valstis — gan par, gan pret

Drošība atomelektrostacijās vienmēr ir pirmajā vietā, un drošības standarti paredz arī drošu AES darbību vai automatizētu atslēgšanos dažādās ārkārtas situācijās. Arī ES 2009. gada 25. jūnija Kodoldrošības direktīva[13] nosaka ārkārtīgi stingrus AES drošības standartus un procedūras. Raksta autoram pašam bija iespēja izbaudīt svarīgu paziņojumu klātbūtnes efektu, kad pēc darbības sarežģījumiem Japānas Fukušimas Daiiči AES Eiropas Savienības Enerģētikas komisārs Ginters Otingers (Günter Ötinger) 15. martā pēc Eiropas Parlamenta deputātu debatēm par enerģētikas infrastruktūru ES dalībvalstīs uzstājās ar ārpus kārtas ziņojumu, vēstot, ka sarunās ar dalībvalstīm panākta vienošanās 2011. gadā veikt dalībvalstu kodolreaktoru risku ārpuskārtas pārbaudes.

No ES valstīm visaktīvāk piesardzības virzienā reaģēja Vācija, kas uz nenoteiktu laiku apstādinājusi septiņus reaktorus un apsver iespēju atsākt debates par atteikšanos no kodolenerģijas. Francija, kas kodolspēkstacijās saražo 80% elektroenerģijas, nekautrējas būt konsekventa kodolenerģijas aizstāve arī pašreizējā situācijā, kad uz atomenerģijas ieguves veidu tiek izdarīts bezprecedenta spiediens. Vienlaikus Zviedrijas iedzīvotāji, kas sevi uzskata par labi informētiem, uz notikumiem reaģē rezervēti, panikā nekrīt un nav arī nekavējoties sākuši debates par atteikšanos no savām AES, kas saražo 40% no visas elektroenerģijas un garantē Zviedrijai enerģētisko neatkarību. Iedzīvotāji Somijā, kur kodolenerģijas atbalstītāju un noliedzēju proporcija jau gadu desmitiem svārstās +/- 50%, iepērk jodu saturošus medikamentus, bet nebūt neplāno pārtraukt Olkiluoto AES trešā reaktora būvniecības darbus, jo ir plānots, ka šis jaunais reaktors saražos pietiekami daudz elektroenerģijas, lai Somijai nebūtu jākļūst atkarīgākai no Krievijas dabas gāzes.


Rūpīgi pārbaudīt, ne atteikties pavisam

Ir skaidrs, ka Japānas notikumi noteikti ietekmēs sabiedrisko domu, kas, visticamāk, vismaz uz kādu laiku kļūs kodolenerģētikai nelabvēlīgāka. Sabiedriskās domas ietekmē var pārskatīt esošo kodolspēkstaciju darbības paildzināšanu un jaunu AES vai AES reaktoru celtniecību. Tāpat valstis, kurās darbojas AES, vēl rūpīgāk nekā līdz šim vērtēs savu AES drošību un ievainojamību nestandarta riska situācijās. Ir grūti iedomāties, ka valstis, kurās būtisku daļu elektroenerģijas saražo AES, varētu strauji atteikties no šī enerģijas ieguves veida.

Lai arī ES dalībvalstis noteikušas augstus mērķus atjaunīgo energoresursu izmantošanā, tomēr enerģijas ražošanā masveida un pēkšņa atteikšanās no kodolenerģijas nenotiks divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, arī enerģijas ražošanā no atjaunīgajiem resursiem nepieciešamas milzīgas investīcijas, un, otrkārt, tas, ka vienā no pasaules seismiski visaktīvākajiem reģioniem AES avārijas aizsardzības sistēmas nav nostrādājušas, kā vajadzētu, nenozīmē, ka visām valstīm, kur ir AES, tās būtu nekavējoties jāslēdz.

Notikumi Japānā būtisku ietekmi uz lēmumiem par kodolenerģijas izmantošanu nākotnē atstās tikai... Japānā. Jo Japāna atrodas seismiski ārkārtīgi aktīvā zemeslodes rajonā. No vienas puses, Japānai vajadzētu rūpīgi apsvērt iespēju samazināt AES un reaktoru skaitu (šobrīd tie ir 54 reaktori) un vērtēt iespējas iegūt enerģiju citos veidos. No otras puses, Japānai nav citu plaši izmantojamu enerģijas ražošanas veidu, kas varētu apmierināt Japānas rūpniecības un mājsaimniecību enerģijas patēriņu.

ES enerģētikas komisāra Otingera paziņojums par rūpīgākām pārbaudēm un, ja nepieciešams, vēl stingrākām drošības prasībām ir situācijai pilnīgi adekvāts. Jo pārspīlēti emocionālai reakcijai šeit nav vietas. Ja vēlamies nekavējoties slēgt tās AES, kam nav nekāda sakara ar notikumiem Japānā, tad būtu tikai godīgi ar līdzīgu entuziasmu pārtraukt ražot vieglās automašīnas, cigaretes un alkoholu (ieročus pat neminēšu). Jo visas minētās preces un to lietošana pasaulē ik gadu nonāvē vairāk cilvēku, nekā visas līdz šim pasaulē notikušās kodolspēkstaciju avārijas, kopā ņemtas. Svarīgākais ir par šo tematu sniegt laicīgu, objektīvu, pārbaudītu, caurspīdīgu un nesagrozītu informāciju sabiedrībai, lai tā būtu zinoša, informēta un kompetenta spriest par vienas vai otras situācijas nopietnību un nepieciešamību reaģēt.

_______________________

[1] The Mainichi Daily News http://mdn.mainichi.jp/mdnnews/news/20110320p2g00m0dm081000c.html, Australian Broadcasting Corporation http://www.abc.net.au/news/stories/2011/03/21/3168859.htm

[2] Grafiku par kodolreaktoru skaitu pasaulē sīkāk skatīt Starptautiskās atomenerģētikas aģentūras (SAA (IAEA - angļu val.)) vietnē http://bit.ly/ReaktoruSkaitsIAEA

[3] Ja pieņem, ka Taivāna ir atzīta neatkarīga valsts.

[4] Eurajoki pašvaldības teritorijā tiek būvēts Olkiluoto AES trešais bloks (EPW tipa reaktors), sīkāka informācija uzņēmuma TVO vietnē http://www.tvo.fi/www/page/ol3_en/

[5] Sīkāku informāciju par katru no valstīm var skatīt Eiropas kodoldrošības regulatoru grupas vietnē http://www.ensreg.org/members-glance/nuclear-eu

[6] Par elektroenerģijas īpatsvaru, kas saražota AES, skatiet SAA vietnē http://www.iaea.org/cgi-bin/db.page.pl/pris.nucshare.htm

[7] 2005.gada apskats http://www.oecd.org/dataoecd/32/62/34537360.pdf, 2008.gada apskats http://www.oecd.org/dataoecd/39/36/41408847.pdf. Izvērsta informācija par kodolenerģētiku OECD valstīs pieejama OECD Kodolenerģētikas aģenturas vietnē http://www.oecd-nea.org/general/about/

[8] Sīkāk par organizāciju un tās skatījumu Greenpeace vietnē http://www.greenpeace.org/international/en/

[9] Sīkāk par European Atomic Forum jeb Foratom http://www.foratom.org/

[10] Sīkāku informāciju par katru no valstīm var skatīt Eiropas kodoldrošības regulatoru grupas vietnē http://www.ensreg.org/members-glance/nuclear-eu

[11] Latvijas Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra informācija http://www.vvd.gov.lv/lv/strukturvienibas/radiacijas-drosibas-centrs

[12] Eurobarometer, 2008.gada 3.jūlijs, iedzīvotāju aptauja par kodoldrošību. Līdzīgas 2010.gada aptaujas datus iespējams aplūkot http://ec.europa.eu/energy/nuclear/safety/doc/2010_eurobarometer_safety.pdf

[13] Direktīvas teksts pieejams http://bit.ly/kodoldrosibasDirektiva2009

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (21) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Radioaktīvais Plutonijs 19.07.2011 20:06
Diemžēl autors noignorējis, laikam jau sava atomoptimisma dēļ, svarīgo izlietotās kodolenerģijas glabāšanas drošuma un izmaksu jautājumus. Ja nav doma taisīt atombumbu, tad atstrādātā kodoldegviela ir jāglābā ūdendroši vienu miljonu gadu. Tā ir rēķinājuši ASV Rocky Mountains projektā. Un te tad arī visa matemātika atklājas -šir ir kodollobija superdārgs projekts kura izmaksas uzkrauj nākamajam paaudzēm jūras mūžu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Uģis Rotbergs 21.06.2011 23:52
Redz, ko raksta Guardian vides korespondents (atvainojos, ka angliski):

1. Do you think the global community can prevent the proliferation of nuclear weapons, and, if not, do you think it can prevent a nuclear weapon being used?

The existing non-proliferation regime has slowed but not stopped the spread of nuclear weapons, the ultimate weapon of mass destruction. All recent weapons programs have been developed under the cover of civilian nuclear power. This link has engendered a culture of secrecy in the nuclear industry that worries some.

But perhaps you think there is enough momentum in the current non-proliferation efforts to be more successful. Iran might be considered a test case playing out right now.

But even if weapons spread, only their use would cause catastrophe. Do you think that could happen? Would the threat of devastating retaliation prevent the launch of a warhead anywhere in the world?

2. Is the hazard of climate change greater than that posed by a nuclear disaster?

This is perhaps the toughest question, as the brutal truth is that no one knows the long-term medical consequences of low-dose radiation exposure. Part of that is because identifying small effects over long periods, in the midst of myriad confounding factors, is incredibly hard. Part of it is the shameful lack of resources for those who wished to study the long-term effects of Chernobyl.

The threat posed by climate change, frequently to the most vulnerable in the world, is large, clear, and very likely to come to pass without action. The risk of a nuclear catastrophe is low: It took an earthquake and tsunami of Biblical size to derail Fukushima. But it exists over a very long period of time -- decades for operations, centuries or more for waste. Its impact on well-being is largely unknown: Should the precautionary principle apply, or is the danger of global warming too great?

3. Is global political will too weak to create a low-carbon energy future that does not involve nuclear power and in time to avert climate chaos?

If existing nuclear power stations were closed down today, their 13 percent (and falling) of global electricity generation would almost certainly be replaced by dirty coal, which dumps both carbon and radioactive elements into the atmosphere. But if they were phased out, could renewable energy, such as hydroelectricity, wind, and solar, take up the slack? Renewables already have a heavy burden to bear, replacing large loads of coal and gas. But they are no slower to develop than most alternatives and almost certainly faster than nuclear.

Nuclear power is backed by huge companies and states, meaning they heavily outgun smaller, newer renewables companies in lobbying firepower. Crucially, would investment in new nuclear power stations squeeze out investment in renewables?

Another factor to consider is that nuclear power is a mature technology. Renewables are less mature, but offer more growth potential as their cost rapidly falls. Carbon capture and storage (CCS) -- completely unproven at commercial scale -- offers another alternative. Consider also the fact that electricity demand will rise, but can be slowed by better and highly cost-effective energy-efficiency measures.

So, in a way, this question asks whether political energy is a renewable resource -- i.e., will effort expended on building new nuclear power stations mean less effort is available for alternatives?

4. Is nuclear power vital to ensuring the security of energy supply?

Our civilization depends, in much of the world, on energy. Nuclear power offers large amounts of electricity, and is not available only intermittently like some renewables. That steady supply is very useful, but, of course, if the reactors have to be shut down, they leave a very big gap to fill.

Renewables are intermittent, and continent-scale grids (which are starting to be built) and better storage will be needed to balance supplies. But renewables can be distributed more widely and are more resilient to accidents or engineering problems. CCS-enabled coal or gas plants could provide baseload.

Lastly, nuclear power is not truly renewable, and for nations without their own uranium deposits, ensuring access to the fuel is an issue. The sun will always shine and the wind will always blow somewhere.

5. Can the full costs of nuclear truly be calculated?

Nuclear can, in some perfectly reasonable analyses, appear fairly affordable if not "too cheap to meter." But that usually assumes that the technical problems of the past have been solved in the latest plant designs, which are largely untested at commercial scale. Do you believe engineers have abolished the vast cost overruns of existing generations of reactors? Will the new reactors prevent the accidents, large and small, that pile on costs? Will the temptation to operate plants well beyond their initial design lifetimes be resisted in the future?

An even bigger question is the vast cost of decommissioning and waste disposal. Fully half the budget of the U.K.'s department of energy and climate change will be spent next year on clearing up and storing past waste. And nowhere in the world has a long-term disposal solution been implemented. Under current U.K. plans, it will be at least a century before the radioactive waste from the new reactors planned will be permanently disposed of.

So, do you think these costs will mount to the extent that nuclear becomes expensive compared to other options? The cost of renewables is clearer and there's no waste to deal with.

So those are the questions I have arrived at. If you have answered "yes" to all or most of them, you are in favor of nuclear power; if you answered "no" to most, you oppose it.

As for me, I find myself giving a clear "no" to questions 1, 4, and 5, a narrow "no" to question 3. and a "yes" to question 2. That makes me pretty firmly against nuclear power, and feeling better about knowing my own mind.

Damian Carrington is head of environment at The Guardian.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 25.03.2011 19:53
Vēl jāpiebilst, ka kodolenerģija ir viens no neefektīvākajiem enerģijas ieguves veidiem, jo tikai 1-2% enerģijas tiek izmantoti, pārējais aiziet atomu kodolu šķelšanā un siltumā. (sk. http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=100&what=53 )

Tas ir mēģinājums salīdzināt nesalīdzināmas lietas - attiecībā uz lietderības koeficientiem kodolu šķelšana ir "klase par sevi". Citādi būtu jāsecina, ka ar atomenerģiju esam nonākuši pie lietderības koeficientiem, kurus cilvēki iemācījās pārsniegt arī Džeimsa Vata laikos.

Kodolenerģija rodas proporcionāli matērijas masas defektam (pēc Einšteina formulas E = DeltaM*c*c) - masas izmaiņa reiz gaismas ātrums kvadrātā. Skaidrs, ka liela daļa no enerģijas, kura šādi rodas pilnā urāna kodolsabrukšanas ķēdē izkliedējas - gan kā siltums, gan kā dažāda veida starojums (t.sk. turpinās izkliedēties arī daudzus gadsimtus pēc tam, kad atomstacija būs beigusi pastāvēt un izlietotā kodoldegviela atradīsies kaut kur pavisam citur).

Savukārt tvaika turbīnas, kuras lieto atomstacijās, pietiekami efektīvi pārvērš siltumu elektrībā - lietderības koeficients šīm ierīcēm ir vairāki desmiti procentu nevis 1-2%.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 25.03.2011 18:26
Urāna bagātināšana ir toksisks process, kurā izmanto neskaitāmas ķīmiskās vielas. Lai vienu tonnu urāna pārvērstu «hexā», ir nepieciešama aptuveni tonna fluorīda. Fluorīdam savukārt ir 10 000 reižu lielāks klimata sasilšanas potenciāls nekā CO2.

Manuprāt, tā gāze, ko izmanto centrifūgās saucas urāna heksafluorīds (UF6), nevis "hexs".
Un tādas vielas, ko saktu par "fluorīdu" vispār nav. Ir fluorīdjoni, kuri veido dažādus fluorūdeņražskābes sāļus vai citus savienojumus, bet tie nepastāv paši par sevi.
Urāna heksafluorīda pagatavošanā izmanto fluorūdeņražskābi (HF) un gāzveida fluoru (F2). Abas šīs vielas (gan HF, gan F2) ir ļoti reaktīvas un atšķirībā no CO2 atmosfērā tās nevarētu ilgstoši pastāvēt - kaut vai tādēļ vien, ka tās piesaistītu ūdeni, kondensētos - un drīz pēc tam augsnē izreaģētu ar jebkuru metālu, veidojot fluorūdeņražskābes sāļus, tostarp, piemēram, nātrija fluorīdu, kuru reizēm pievieno zobupastām.

Manuprāt, ir jāraksta precīzāk un jāizmanto vispārpieņemta terminoloģija. Latvijā ir kodolenerģijas speciālisti - t.sk. Agris Auce, ko šonedēļ intervēja žurnāls "Ir". Kodolenerģētika reiz ir tā joma, kur vajag rūpīgi nošķirot dažādus konceptus, lai varētu izdarīt secinājumus un saprast - vai mums vajadzētu attiecīgā paveida reaktoru vai nē.

Par kodolenerģiju un citiem valsts politikā svarīgiem fizikas aspektiem var noklausīties populāras Richard Muller lekcijas (Bērklija universitāte) - sk. http://webcast.berkeley.edu/course_details_new.php?seriesid=...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Brizga 24.03.2011 23:28
te vēl Britu pieredze par to, kāpēc atoms ir dārgs - http://goo.gl/utMVr

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris_2 23.03.2011 14:06
Skaisti!
Bija piedāvājums neignorēt acīmredzamu un izmērāmu Latvijas resursu, kā tas šobrīd notiek neapdomības/nemākulības ( vai varbū liekulības vai mantkārīga nolūka ?) dēļ - bet pretī:
"..sekojot Andra_2 principiem nonāksim pie neomaltusiāņu atziņas - ka cilvēks vispār ir kaitīgs radījums..."
Mans princips ir nenoklusēt nevienu vienādojuma mainīgo!
Par visu patērēto samaksāt, vai definēt, kāpēc nevajag maksāt, bet rēķināt kā reāli patērētu, tādējādi likvidējot "greizos spoguļus" un manipulācijas.
Kurā tad sliktā vietā šāds princips varētu novest ?!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - Andris_2 23.03.2011 13:48
Ikvienam enerģijas iegūšanas veidam ir t.s. "ārējās izmaksas" - vienam nepatiks vēja ģeneratoru vibrācijas, citam - industriālais piesārņojums, kas rodas ražojot saules baterijas, vēl citam - HES būvniecībā applūdušās upītes, urāna ieguves rezultātā izcilātie ieži ar smagajiem metāliem kaut kur Āfrikā, ogles/naftu/gāzi dedzinot - CO2 gāzes ieplūšana atmosfērā. Nu un visbeidzot - arī biomasai var šo to pārmest (sk. Andra_2 komentārus).

Cilvēkam, kurš plāno savai mājai apkures sistēmu, ir ļoti grūti paturēt prātā visus šos dažādos apsvēŗumus - daži eko-fanātiķi grib būt "C02 neitrāli" (negrib atmosfērā palielināt CO2). Bet kāpēc aprobežoties ar ogļskābo gāzi? Varam taču gribēt būt arī "neitrāli" pret sēra un slāpekļa oksīdiem, pret augsnes saglabāšanu esošajā stāvoklī, kā to vēlaties Jūs. Beigās, sekojot Andra_2 principiem nonāksim pie neomaltusiāņu atziņas - ka cilvēks vispār ir kaitīgs radījums un grauj planētas trauslo ekosistēmu :)) Ja latvieši izmirs - būs vairāk vietas citai dzīvajai dabai; tikai viena nelaime - tad par augsnes auglību varēsim aizmirst uz ļoti ilgiem laikiem, jo viss aizaugs ar mežu.

Reālajā pasaulē par laimi neviens nedomā par šādu abstraktu "neitralitāti", bet gan salīdzina resursu cenas. Nauda tādēļ arī ir izgudrota, lai ar to virzītu cilvēku ekonomisko uzvedību. Ja kāds vēlas papildu nodokli priekš tiem, kuri savā zemē audzē koksni vai miežabrāli - tas tad ir jāpamato un politiskā līmenī jārisina (vai arī gluži otrādi - jādod subsīdijas tiem zemes īpašniekiem, kuri veicina augsnes auglības potenciālu). Šobrīd politikas svārsts iet citā virzienā - tieši gāzei taču gatavojas atcelt samazināto PVN likmi. Sk. http://zinas.nra.lv/ekonomika/latvija/43848-valdiba-lems-par...

Man malka kā kurināmais patīk, jo tas ir par pieejamu cenu un praktisks kurināmais - tikai, protams, visām mājām un dzīvokļiem tas pagaidām nav piemērots. Un, protams, man patiktu arī koģenerācijas stacijas - "Latvenergo" vadībai varētu daudzus grēciņus piedot, ja viņi tādas vairāk izveidotu no Rīgas attālākajos centros un dedzinātu biomasu. Cilvēkiem provincē būtu darbs, un tā lieta nebūtu tik ļoti jāsubsidē kā vēja vai mazo HES enerģija. Tieši visas šīs iepirkuma kvotas - kas ļauj šaubīgiem biznesmeņiem pārdot nekvalitatīvu strāvu par dubultcenu (un "Latvenergo" spiests šīs izmaksas uzkraut uz pārējās sabiedrības pleciem) - tā ir pirmā lieta, kas ir jāaptur. Gāze un biomasa - tie abi ir daudzmaz adekvāti kurināmie un to ražotājus neviens negrasās mūžīgi subsidēt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Andris_2 23.03.2011 13:20
Un vēl es aizmirsu pieminēt:
Jūs kurinot gāzi piesārņojat Latviju mazāk, nekā Jūsu draugs kurinot ar malku - un arī par šo papildus piesārņojumu no viņa nauda netiek ņemta.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris_2 - Aleksis 23.03.2011 13:10
Nu un rezultāts ir tāds, ka pirms 3 gadiem mums izdevumi par apkuri bija apmēram līdzīgi, bet tagad ar malku kurināt draugam iznāk lētāk.
--------
Izcili, izcili, izcili !!!
Jūs pilnīgi precīzi pieminat to ačgārno priekšstatu, pret kuru es visvairāk gribu celt savu balsi.

Kurinot gāzi Jūs pilnībā samaksājat par izlietoto resursu, bet Jūsu draugs maksā tikai par malkas nogādāšanu no meža līdz mājai, bet Latvijas augsnes auglības resursu, kas iekļāvies šajā malkā, viņš sadedzina nevienam par to nemaksājot.

Kad Jūs nopirksiet Daugavas krastā izraktu dolomītu šķembu veidā, tad cenā būs dabas resursa nodoklis. Cik samaksā rapša sēklu eksportētāji, par Latvijas augsnes auglības resursa izvešanu?!
Vai varbūt Jūs apgalvosiet, ka viena gada rapša sēklā ir tikai tas, ko tieši tajā gadā augs ir saņēmis no Saules un ogleklis no gaisa, kura aizvešana ir patiesi vēlama?!

Latvijas augsnes auglības resurss ir milzīga bagātība, kura Latvijā uzkrājusies miljonu gadu laikā UN PIEDER VISAI LATVIJAS TAUTAI, bet šī resursa izlietojums ne vien netiek uzskaitīs, bet pat netiek definēts!!!

Es negrasos moralizēt un pārliecināt, kur un ko pirkt, audzēt vai dedzināt un cik tas maksā.
Man ir vienkārši eksakti skolota cilvēka nesapratne par situāciju - kā Jūsu gadījumā - kad mērāmas lietas salīdzina vienādojumā, bet konsekventi ignorē vienu no vienādojuma visbūtiskākajiem mainīgajiem, uzskatot ka tas ir 0.

Lūdzu eksportējiet šķeldu vai miežabrāļa granulas - tikai atgrieziet konkrētā lauka auglības potenciālu stāvoklī, kāds bija pirms audzēšanas, vai kompensējiet degradāciju naudiskā veidā !

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - Andris_2 23.03.2011 11:29
Es par to lietu spriežu no praktiskās puses - mans draugs dzīvo Ogrē un viņš savu māju kurina ar malku (ne jau podiņu krāsnīs, bet izmantojot ūdens cirkulāciju radiatoros). Es apkures sistēmu darbinu Ādažos ar gāzi - ar Junkers turbo katlu (t.i. slēgtā sadegšanas kamera un gaisu iesūc ventilators no mājas ārpuses, un tas sasilst virzoties pretī sadegušajam gaisam) - t.i. gāzi dedzinu ar diezgan normālu, efektīvu iekārtu. Nu un rezultāts ir tāds, ka pirms 3 gadiem mums izdevumi par apkuri bija apmēram līdzīgi, bet tagad ar malku kurināt draugam iznāk lētāk. Es, protams, neesmu salīdzinājis siltumizolācijas mērījumus mūsu abu mājās - un tas ir anekdotisks piemērs un tomēr...

Ir spēkā tāds novērojums - malkas cena nedaudz svārstās atkarībā no gada un sezonas, bet tai nav tendence visu laiku rāpties uz augšu. Savukārt dabasgāzes cena ir diezgan jūtami parāpusies uz augšu, atbilstoši mazuta (un arī citu naftas produktu cenu pieaugumam). Ķīnieši un indieši visu ko dedzina arvien vairāk, bet gāzes pasaulē vairāk nerodas. Es nebūtu tik konsekvents patriots, lai atteiktos no lētākas gāzes tikai tāpēc, ka tā nāk no Krievijas un dedzinātu dārgāku vietējo kurināmo. Bet ja nu tā vairs nemaz nav lētāka?? Un izskatās, ka mēs tik drīz nesagaidīsim tos laikus, kad gāze būs atkal lēta.

Un, protams, Andrim_2 ir pilnīga taisnība par to, ka ja lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizaudzēs ar kārkliem, tad tur neražos pārtiku. Un pasaulē būs (arvien vairāk) cilvēku, kuri staigās apkārt nepaēduši - Norman'a Borlaug'a "zaļās revolūcijas" laikmets ir jau pagājis - ar jaunām kviešu šķirnēm un agrotehniku vien ražību strauji pieaudzēt vairs nevar; ir arī klimata izmaiņas. 3.pasaules valstu iedzīvotājiem, diemžēl, ir tāds neapskaužams liktenis - jo vairāk kukurūzas izmanto bioetanola ražošanai (ASV tā ir ļoti populāra lieta!), jo vairāk audzē biomasu dedzināšanai, jo mazāk paliek zemes platību, kur ražot pārtiku. Daža laba nabadzīgas zemes iedzīvotāja vēders konkurē ar amerikāņa automašīnas degvielas bāku - kukurūzu var izmantot gan vienam, gan otram mērķim. Un tomēr amerikāņi izlēmuši subsidēt bioetanolu - un sava loģika tur ir: ASV politiskā varenība balstās uz spēju kontrolēt stratēģiskus energoresursus. Un pārtiku pasaulē arvien saražos tik, cik būs maksātspējīgs pieprasījums - badā jau nenomirsim.

Latvijā audzēt pārtiku nekad nebūs vienkārši - pamēģiniet Jūs, Andri_2, konkurēt kopīgā muitas zonā ar Rietumeiropas produkciju, ja viņiem ir labāks klimats un daudzkārt lielākas subsīdijas nekā mums. Laukos vairs nav arī piemērotu cilvēku un infrastruktūras, lai varētu efektīvi un lēti ražot. Tādēļ koksne, šķelda un viss pārējais - tā ir mūsu nākotne! Ne vienā vien Vidzemes vietā pat neizkāpjot no automašīnas var redzēt, kā agrāko viensētu un aramzemes vietā stāda mežu.

Savukārt ar kodolenerģiju arī vajag kaut ko darīt - jo malku neatmaksājas vest lielu gabalu; un mums ir vajadzīga elektroenerģija lielajām pilsētām; lai būtu ar ko uzlādēt mūsu hibrīdautomobiļus. Vajag labas tehnoloģijas - un jābūvē labāki un drošāki kodolreaktori nekā būvēja 70-tajos gados Japānā. Un jācer, ka mums nebūs 10 ballu zemestrīce :))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

R.Ā. 23.03.2011 11:13
vēl neliels papildinājums, šoreiz par energoresursu cenu ietekmi uz elektrības cenu:

- ja dubultotos urāna cena, elektroenerģijas cenu tas ietekmētu minimāli - AES urāna cena veido tikai ap 5% no elektrības cenas.
- ja dubultotos, piem., dabasgāzes cena, tad elektrību tas sadārdzinātu par aptuveni 70%.

par energoresursu izcelsmi un pieejamību:

- ap 70% naftas un dabasgāzes iegūst valstīs, kas ne pārāk draudzējas ar demokrātiju.
- ap 40% urāna rūdas krājumu ir OECD valstīs. turklāt ap 55% urāna AES vajadzībām ražo tieši OECD valstīs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris_2 22.03.2011 14:58
Aleksis22.03.2011 12:33

Latvijas vides apstākļi ir labi piemēroti, lai te audzētu un dedzinātu biomasu
-------------------------
Es tomēr ļoti lūgtu, kad spriež par šo tēmu, tad, nevis "atgremot" eko-fundamentālistu dogmas, bet ieslēgt vienkāršu loģiku.

Vispirms atdalīsim "pirmreizinātājus" - terminus, kurus sajaucot kopā parazitē demagogi.
1. Degšana - lietderīgu enerģiju dod H un C oksidēšana, pārējo sastāvdaļu degšana tikai piesārņo. Jo vairāk H un mazāk pārējā, jo tīrāks rezultāts.
2. Biomasa ražošana - a) degradē augsni samazinot tās nākotnes potences b) tai patērē arī fosīlo kurināmo.
3. Intensīvas lauksaimniecības nodrošināšanai, masveidā lieto ievestus ķīmiskās ražošanas produktus - gan neplicinātās augsnes "dopingošanai", gan indes no ekspluatētāju viedokļa nevēlamu augu un dzīvu radību iznīcināšanai.
4. Taupīt fosilo kurināmo - fosilo kurināmo, ko nenopirks un nenodedzinās Latvijā, ar "apetīti" nopirks un nodedzinās citi.

Tagad, ja to visu zinām, tad:
Vai papildus piesārņošana, Latvijas "augsnes taukuma" un bioloģiskās daudzveidības likvidācija atsver morālo gandarījumu par to, ka gāzi tūlīt un tagad sadedzinās citi, nevis mēs?!
Vai vispār ir ētiski jebkādu labumu, ko sniedz lauksaimniecība un Latvijas augsne, izlietot savādāk, kā vien partikas ieguvei - vai nu šobrīd, vai pataupīt nākotnes latviešiem?!


P.S.
Par vienu no iemesliem, kas izraisīja Ēģiptes valdības krišanu, daudzi eksperti piemin nabadzības straujo padziļināšanas, kas notika izputot lauksaimniekiem - jo pedējos gados dramatiski izsīka Ēģiptes augšņu potenciāls.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 22.03.2011 12:33
Latvijas vides apstākļi ir labi piemēroti, lai te audzētu un dedzinātu biomasu (malku, šķeldu) - un tas, protams, jāattīsta. Mājsaimniecības var izmantot biomasu apkurei - lai nevajadzētu to darīt ar mazutu vai dabasgāzi. Mūsdienās neviens vairs nerunā par to, ka fosilā kurināmā krājumi varētu izbeigties - bet cenas tam pamazām aug; un ogles/nafta/gāze nebūs vairs tik izdevīgs kurināmais kā senāk.

Jāapzinās, ka Latvija ir ievērojams fosilā kurināmā un elektroenerģijas importētājs. Ja mēs negribam audzēt valsts ārējo parādu, iepērkot enerģiju no Krievijas un no Ziemeļvalstīm, tad kaut kas jādara ir arī pašiem. Ar vienu pašu taupīšanu, kā to ierosina Jandžs, te, acīmredzot, nepietiks. Elektroenerģijas patēriņš vēl vairāk pieaugs tiklīdz kā Latvijā attīstīsies mūsdienu rūpniecība.

Enerģijas ražošanas veidi, kas prasa subsīdijas (mazie HES, vēja parki, u.c.) nav īstais ceļš - tas padara bagātus vienīgi politiski pietuvinātus biznesmeņus, kuri spējuši sev izkarot kvotas. Tādēļ neatliek nekas cits kā kodolenerģija (kopīgi projekti ar lietuviešiem un poļiem), kā arī jau minētā biomasa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jaņdžs 22.03.2011 11:48
Esmu pret kodolenerģijas rūpnīcām visu to iemeslu dēļ, kāpēc to nelaimes gadījumus sauc par katastrofām. Latvija var tīri labi iztikt bez kodolenerģijas. Vajadzēs gan ierobežot "uzņēmēju" vēlmi kļut turīgiem uz valsts iedzīvotāju veselības rēķina.

Lielāko negatvo lomu šajā fabricētā "nepieciešamībā" ir cilvēces nespēja sevi disciplinēt un ierobežot attīstību (growth). Latvijas līderu nespēja sevi disciplinēt jau visiem labs paraugs divdesmit gadi.

Varbūt tomēr runa ir par Latviju kā jau izmirušu valsti. Tad noteikti. Davai! Pēclatvieši piepelnīsimies pārdodot apstarotas un spīdošas baravikas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ES - k.r. 22.03.2011 09:53
Un ko dara tās dzirnavas laikā, kad vējš nepūš?
AES ir divas problēmas. 1- izlietoto kodolmateriālu pārstrāde. To veic speciālās rūpnīcās, un vēl nesenā pagātnē tādas bija tikai ASV, Francijā un Krievijā. (viens no iemesliem, kāpēc Francija ir "par" kodolenerģētiku). Skandināvijas un Centrāleiropas valstu pieredze liecina, ka šī problēma nav nepārvarama. 2- AES ir ļoti inerciāla sistēma, to nevar kā HES ieslēgt/izslēgt pārdesmit minūšu laikā. (Ignalinas AES jaudas pārpalikumus bija paredzēts izmantot Kauņas HES līmeņa pacelšanai, bet laikam tik tālu nenonāca- kaimiņi visu izpirka.) Līdz ar elektromobiļu izplatīšanos (arābu pasaules notikumi un degvielas cenas rāda, ka tas brīdis tuvojas) jaudas pārpalikumus varēs izmantot akumulatoru uzlādēšanai.
Bet viss pārējais ir plusos- nav atkarības no vēja, mākoņiem, nokrišņiem, nav jāsacūko lašupes un jāappludinā jau tā nelielā teritorija. Drošība? Ir jāstrādā precīzi un ar atbildības sajūtu, tad Černobiļa nepiemeklēs. Savukārt, tāda zemestrīce kā Japānā pie mums netiek prognozēta. Starp citu, ja mūs sapurinātu tik pamatīgi, tad liels jautājums, vai izturētu Daugavas kaskādes aizsprosti. Ja, dies'pas' ar tiem kas notiek, tad puse Latvijas iedzīvotāju (Rīga) peld.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

k.r. 22.03.2011 00:09
Bet ja atomelektrostacijas vietā griežas vējdzirnavas, nav jāuztraucās par visām rakstā uzskaitītajām problēmām :)
http://www.grist.org/article/2011-03-18-japans-wind-farms-sa...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

R.Ā. - p.s.: 21.03.2011 17:45
Piebilde rakstam: kodolenerģija paliks dienaskārtībā vēl vismaz pārdesmit gadus noteikti kaut vai tādēļ vien, lai atgūtu investīcijas un dotu laiku pakāpeniski pāriet uz citiem enerģijas iegūšanas veidiem.

Varbūt līdz 2050.gadam (orientējošs tagad būvniecībā esošo kodolreaktoru dzīves cikla beigu gals) krietnu soli tuvāk reālai komerciālai izmantošanai būs spērusi kodolsintēze (nuclear fusion), vai cits revolucionāri jauns enerģijas iegūšanas un izmantošanas veids (piem., saistīts ar ūdeņradi vai sauli / gaismu). Tad arī par kodolu dalīšanos (nuclear fission) varēs pamazām aizmirst.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Eduards Ozoliņš 21.03.2011 17:14
Uz priekšu! Kāpēc gan nevarētu pārtraukt ražot "arī cigaretes un alkoholu"? 100% par. Ja tas var mazināt enerģijas patēriņu, tad tas pat noteikti būtu jādara, jo šiem "ražojumiem" nav itin nekādas labvēlīgas pievienotās vērtības. Cits stāsts gan ir par vieglajām automašīnām, taču arī te der padomāt vismaz katram personīgi, vai tiešām tās tiek izmantotas tikai tad, kad nepieciešams? Piemēram, pa Rīgas centru pārvietoties ar auto ir ne tikai lieka greznība, bet arī kaitniecība videi, kuru var elementāri novērst. Nevis braukāt apkārt, bet, "Lai pasēž mājās un padomā labāk", kā teica I.Ziedonis.

Saistītie raksti
Trubas 255x203

Lai gāze ar tevi! 3 Autors:Reinis Āboltiņš

Olesen 255x203

Silta zaļa istabiņa 4 Autors:Ilze Sedliņa

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Sustainable Energy Strategy for Latvia's: Vision 2050 Autors:Gunnar Boye Olesen

Greenpeace International greenpeace.org

Atomenerģijas anatomija videsvestis.lv

After Fukushima opendemocracy.net

Citi autora darbi