Atslēgvārdi:

Bēdu ieleja 4

Pirmais bezdarbnieka rīts pienāca saulains. Piecēlos dažas stundas vēlāk un jau posos uz Nodarbinātības valsts aģentūru, lai iestātos rindā pēc statusa. Kurš teica, ka kastu sistēma ir atcelta? Tā joprojām ir dzīva, tikai mēs izliekamies to neredzam.

Iesaki citiem:

Pirmās sajūtas, ierodoties filiālē ir graujošas. Daudz cilvēku drūmām sejām, kas saspiedušies šaurā koridorā. Kādam, kurš izskatās mazāk nomākts vaicāju, vai visi pēc statusa, un kur rindai gals? Pretī saņemu skaidrojumu, ka ik pa brīdim koridorā parādoties sieviete, kas izdala rindas numurus.

Pēc minūtēm desmit, arī es ieraugu šo sievieti un daļa bēdas brāļu un māsu sarosās. Sieviete ar tādu tipisku pamatskolas latviešu valodas skolotājas toni uzreiz pieprasa uzrādīt pasi, nodokļu grāmatiņu. Tam seko kontroljautājums par to vai neesmu „uz slimības lapas” un uz sīciņas lapiņas uzrakstīts #67. Visvairāk tomēr visus sanākušos uzjautrina katram uzdotais jautājums – Vai esat kādā uzņēmuma valdē un vai jums nepieder gadījumā uzņēmums? Tas šeit sanākušajiem, vismaz pagaidām, nesaistās ar bezdarbnieka statusu.

Iekārtojos pie brīvākā pleķīša koridorā. Pulkstens rāda dienas vidu un tie, kas dodas iekšā stāsta, ka atnākuši nedaudz pirms deviņiem. Ik pa laikam iznāk sieviete – rindas mašīna. Aiztriec mājās kādu vīrieti, kurš, kā visi normāli cilvēki, iedomājies, ka autovadītāja apliecība ir personu apliecinošs dokuments. Tā neesot un aģentūrai ir tiesības par šādu dokumentu uzskatīt tikai pasi. Birokrātija?

Pie stenda ar izkārtajām vakancēm atnāk cilvēki, daži noraksta kaut ko, citi smagi nopūšas. Šeit nevienu nešķiro, visi atnākuši pēc statusa, daži ar D&G somiņām, citi ar krāsu zaudējušiem super neto maisiņiem. Viskolorītākā tomēr bija sieviete ietērpta kaut kādā dzīvniekā, ar sarkanu rokassomiņu un ļoti daudz sadzīves ķīmijas uz sejas. Aplūkojusi šeit atnākušos, laikam jau secināja, ka tie nav viņas kastas cienīgi, apcirtās uz papēža un teica pavadonim ja v eto bezobrazie ņebudu učastvovaķ. Un tikpat sparīgi, cik atnākusi arī aizgāja.

Kāda sieviete, kurai izstāstu par sievieti-rindas mašīnu, nostājas man blakus. Esot strādājusi par apkopēju. Pēc pirmā samazinājuma viļņa vēl ķepurojusies pretī ar slimības lapām un iekrāto atvaļinājumu, pēc tam nācies tomēr aiziet. Līdz pensijai atlikuši četri gadi un Dievs vien zinot, vai nebūs jākar ubaga tarba kaklā. Esot mēģinājusi iekārtoties centrāltirgū, tur par dienu no 7 līdz 18 maksājot divi lati, lai arī tas nav daudz, tomēr vairāk kā nekas. Bet arī šeit roka roku mazgā un tikt neesot viegli, esošās pārdevējas parasti iebīdot savas draudzenes.

Kā dzīvot sieviete nezin, dēls gājis bojā, vīrs nodzēries līdz kliņķim un uzrodoties dažas reizes gadā „palienēt latiņu”. Domē viņai pabalsts ateikts, esot pārāk lieli ienākumi. Sieviete smej – trīsdesmit lati (pēc rēķinu nomaksas) par kuriem mēnesī jāsūkā pirksts, tagad esot bagātu cilvēku privilēģija. Ja toreiz (atmodas laikā) būtu zinājusi, ka cīnās par savu un draugu nabadzību, nemūžam nebūtu pakustinājusi pirkstu šīs valsts labā un otreiz jau tādas muļķības nedarīšot.

Vaicāju viņai, kāda bija krīze toreiz, situācija taču līdzīga – naudas nav, darba nav un skaidrības par nākotni nekādas. Toreiz kaut kā licies, ka esot vieglāk. Varbūt tādēļ, ka esot bijusi cerība par brīvu Latviju un ticība, ka viss būs labāk. Cilvēki daudzko piecietuši, jo zinājuši kā vārdā to dara, bet tagad viņai ticība ir zudusi un vienīgais, kas atlicis šajā valstī ir nomirt.

Vēlāk, braucot trolejbusā domāju, cik varbūt ļoti man dzīvē ir paveicies, ka man ir dzīvi radinieki, jumts virs galvas un maizes šķēle, ko apēst brokastīs. Neviļus uznāk dusmas, par Repšes vakar ziņās teikto, ka bezdarbnieku pabalsti jāsamazina un jāsaīsina. Ministra kungam derētu kādreiz aiziet un aprunāties ar reāliem cilvēkiem un pēc tam gudri vāvuļot. Valsts man atvēlējusi četrus mēnešus laika glābšanas operācijai, pēc tam, kā smejies – slīcēju glābšana būs pašu slīcēju rokās.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (4) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jānis 23.04.2009 08:09
Par firmām īpašumā un valdes locekļiem - tas pavisam normāls jautājums, jo likums ierobežo bezdarbnieka pabalsta saņemšanu šādos gadījumos. Būtu aplami, ja cilvēks saņemtu numuriņu, izsēdētu/izstāvētu garu rindu, un tad tikai uzzinātu, ka viņš neko saņemt nevar. Principā jau ir iespēja saņemt arī tad, bet tad, ja atmiņa neviļ, bija jāgādā VID izziņa, ka firma saimniecisku darbību neveic. Un patiesībā jau tas ir pareizi, lai pabalstus nesaņemtu tie, kam tie nemaz nepienākas pēc būtības.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

mans gan 23.04.2009 03:06
Nezinu, Pēter, varbūt kas mainījies, bet es joprojām atceros manu kaimiņu Helsinglandē, kas trīs gadus tupēja mājās un saņēma krietnu pabalstu, jo bija atlaists, bet piedāvāto darbu nepieņēma, jo tur būtu jāstrādā arī nakts maiņās...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 23.04.2009 00:05
Man šķiet, ka nodarbinātības iestādes ir vienādi nepatīkamas visās zemēs. Pat Zviedrijā tā nebija patīkama iestāde, lai arī nebija jāgaida nekādās priekštelpās un garās rindās. Indivīdu atomizācija šinī iestādē bija sasniegta lieliski, jo reti kurš nekaunējās par to, ka kļuvis bezdarbnieks - zviedru sabiedrībā bezdarbniekam ir dubulta stigma. Tu ne tikai nestrādā, kas nav normāli, bet tu arī esi sabiedrībai liels apgrūtinājums, kas ir vienkārši apkaunojums. Tā saucamie pabalsti, es atvainojos, nav neko diži arī Zviedrijā un to galvenais mērķis ir rosināt jebkuru ņemt to darbu, kurš ir pieejams.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

FZSS 22.04.2009 23:12
NŪŪŪ...! TAS IR DIEVA SODS ,CITIEM ARĪ,PAR TO,KA NEREDZĒJĀT-QUO VADIS LV:D

Citi autora darbi
P 61309

Kā Jums griezt? 10 Autors:Bezdarbnieka blogs

P 61309

Ķeksītis 10 Autors:Bezdarbnieka blogs