Atslēgvārdi:

Becoming good Europeans? Consequences of Latvia’s EU membership 6

  • Autors:Dace Akule
  • Organizācija:PROVIDUS
  • Gads:2007
  • Valoda:Angļu

Rakstā autore secina, ka Latvijas eiropeizācijas līmenis ir atšķirīgs dažādās jomās.

Iesaki citiem:

Nacionālās politikas jomā tas ir zemāks, jo publiskajās diskusijās par Eiropas Savienību dominē ES struktūrfondu tēma. Vēl jo vairāk, diskusijas par darba likumu un diskriminācijas aizliegumu pret seksuālajām minoritātēm demonstrē atklātu ES pamatprincipu ignorēšanu, ko var interpretēt kā daļas politiķu un sabiedrības pārliecību, ka dalība ES vairs nav atkarīga no nosacījumiem (ES principu ievērošana vairs nav priekšnoteikums uzņemšanai ES). Tajā pat laikā Latvijas pārstāvju aktīva darbība ES politikas veidošanā (kopā ar citām jaunajām dalībvalstīm) ļauj secināt, ka šajā jomā eiropeizācijas līmenis ir visai augsts.

Vērtējot ekonomikas attīstību, straujā ekonomikas izaugsme (straujākā ES 27 valstu vidū) varētu ļaut secināt, ka eiropeizācijas līmenis Latvijas ekonomikā ir augsts, jo Latvija pamazām tuvojas vidējiem ES dzīves līmeņa rādītājiem. Taču tajā pat laikā dziļāka eiropeizācija — eiro ieviešana — nav iespējama augstās inflācijas dēļ. Papildus tam, atraktīvu darba vietu trūkums spiež Latvijas iedzīvotājus izmantot ES dotās iespējas strādāt ārpus Latvijas, kas varētu arī nozīmēt, ka Latvijas sabiedrības eiropeizācija (savu iespēju ES izmantošana) ir salīdzinoši augstā līmenī.

Raksts tapis konferencei “Becoming Good Europeans: the New Member States in the European Union“, kas notika 2007.gada 12.— 13.aprīlī Džona Hopkina Universitātē (Johns Hopkins University, School of Advanced International Studies) Vašingtonā. Norādītajā vietnē publicētas konferences referātu uzmetuma versijas (draft).

(Becoming good Europeans? Consequences of Latvia’s EU membershippdf)


Ja nedarbojas saite, lūdzu ziņojiet admin@politika.lv

Iesaki citiem:

Vēl šajā tēmā

Discrimination of Migrant Workers at the Workplace 2 Autors:Jacque Mallender, Mirja Gutheil, Aurélie Heetman, Daniel Griffiths, Malin Carlberg, Rachel Marangozov

Migration in the 21st century – an opportunity or a threat 1 Autors:Providus.lv

Between Apathy and Anger: Challenges to the Union from the 2014 Elections to the EP Autors:red. Sonia Piedrafita, Anne Lauenroth

Eiropas politiskie izaicinājumi EP vēlēšanu un Latvijas prezidentūras kontekstā Autors:Providus.lv

Latvija pēc 10 gadiem Eiropas Savienībā – cita Latvija? 1 Autors:Providus.lv

Latvijas intereses Eiropas Savienībā 2014/1 5 Autors:Redaktori: Daunis Auers, Andris Gobiņš, Mindaugas Jurkynas, Anna Marija Legloaneka, Žaneta Ozoliņa, Fabricio Tasinari, Bens Tonra

Komentāri (6) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA - Chris 13.06.2007 14:28
Es gan neskatos uz Eiropas Savienību un Eiropas lietām kā kazu, ko var slaukt (vismaz tā interpretēju Jūsu komentāru). Taču piekrītu, ka nevalstiskās organizācijas un pilsoniskā sabiedrība (kāda tā nu mums ir) var un tām vajag vairāk palielināt spiedienu uz valsts līderiem par Eiropas jautājumu plašāku diskusiju (ne ķeksīša pēc un ne ierasto cilvēku lokos) tāpēc, ka mēs dzīvojam šajā Eiropā Savienībā. Viens veids kā to darīt, protams, ir prasīt no nacionālajiem politiķiem atskaitīšanos par ES lēmumiem, pastāvot uz (stand up for) Eiropas kopīgajām interesēm, laužot Briseles tēlu kā vietu, kur lēmumi tiek pieņemti un mēs tur neko nevaram izdarīt. Citiem vārdiem, nedrīkstētu vairs pieņemt politiķu bieži pielietoto Briseles izmantošanu kā scape goat - kas ir problēma daudz ES valstu. Bet tas, protams, Latvijā varētu būt grūts uzdevums, ņemot vērā, cik populāras te mums ir sazvērestības teorijas un ienaidnieka tēli un vēlme tādus radīt :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Chris - DaceA 13.06.2007 13:32
Nu protams, ka tas būtu jādara NVO, Latvijas sabiedrība vairāk vai mazāk uz jums skatās kā uz Tv ekrānu caur kuru tai tiks izskaidroti pozitīvie un negatīvie aspekti ES integrācijai. Protams šī sabiedrības daļa pārsvarā ir labi izglītoti jaunieši, kam pašiem ir sava ideja par ES, bet jūs viņiem esat kā tāda road map. ņemot vērā to, ka izglītības popularitāte aug Latvijā, jums ir iespēja veidot daļu no agendas, bet lai nezaudētu uzticību jums tā pat kā jebkurai citai komercsabiedrībai - ir jāpārzina tirgus un jāveido šo road map kā treasure hunt - tādu kurai gribētu sekot.

Politiķiem šāda iespēja nav, lai arī viņi labi pārzina tirgu, šāda uzticība tuvākajā laikā neveidosies, jo viņiem no mums vajag un vienmēr vajadzēs.... un viņi šo road map var tikai veidot kā apli ar pārbaudītām vērtībām......

un kamēr kāds (NGO) viņiem nebūs pierādījis, ka šo kazu var slaukt nekas nenotiks.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA - Chris 12.06.2007 18:11
Paldies par komplimentu. Bet kā saprast Jūsu domu, ka ES jautājumu trūkums dienas kārtībā ir "noveļams uz pašu nvo pleciem"? Vai ar to jāsaprot, ka NVO vajadzētu vairāk iesaistīties, vai uzņemties aktīvāku lomu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Chris 12.06.2007 17:21
Jauki lasāms materiāls.

Varbūt ES jautājumu trūkums politiķu dienas kārtības ir noveļams uz to pašu NGOs pleciem. Lielai sabiedrības daļai interesē politiķu pozīcijas ES jautājumos, bet tiem priekšā tiek piebāzti - nevienam nevajadzīgi - jautājumi par Gejiem.
Medijiem ir vainīgi par sabiedrības intereses neaktualizēšanu par ES jautājumiem.
..............protams pašmāju "pateicību" jautājums ir daudz svarīgāks, nevis...... nu nez varbūt ES konstitūcija...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

autore - zandai šadrei 28.05.2007 18:28
Liels paldies par daudzajiem jautājumiem, kurus ņemšu vērā, kad strādāšu pie raksta uzlabošanas, jo to domāts publicēt kopā ar citiem konferences referātiem.

Par rakstā lietoto Eiropeizācijas definīciju - rakstā mēģinu diskutēt par pašu jēdzienu caur pieminētajiem piemēriem. Likumdošanas pārņemšanas jomā ir skaidrs, ka runa ir par ES normu (acquis communitaire) pārņemšanu jeb izmantotajos piemēros ES normu interpretāciju vai pat ignorēšanu (darba likuma piemērā). Taču, runājot par Latvijas ietekmi ES politiku veidošanā/ ES likumdošanas procesā, Eiropeizāciju definēju kā savas ietekmes izmantošanu un savas pozīcijas aizstāvēšanu, respektīvi, ka Latvija kopā ar citām dalībvalstīm ir panākusi sev labvēlīgāku lēmumu pieņemšanu. Savukārt, runājot par ekonomiku skaidrs, ka eiropeizācija varētu nozīmēt augstāka (ES vidējā līmeņa) dzīves līmeņa sasniegšana, lai gan formāla dziļāka eiropeizācija (eiro ieviešana) nav iespējama inflācijas dēļ. Un vēl politisko partiju programmās meklēju vairāk Eiropas tematu... Tātad, eiropeizāciju tiešām definēju kā ES dalības sekas - izmaiņas.

Par starpvaldību (intergovernmental) nostāju esmu rakstījusi savu maģistra darbu - kur pētīju jauno dalībvalstu pozīcijas par trim Eiropas konstitūcijas elementiem, pierādot, ka jaunās dalībvalstis ir lielākas starpvaldību nostājas piekritējas nevis neo-funcionālisma piekritējas. Galvenais iemesls šādai pozīcijai, protams, ir vēsture un turēšanās pie suverenitātes, kas nesen atgūta.

Ja Jums ir interese, varu aizsūtīt šo maģistra darbu. Bet katrā gadījumā paldies par jautājumiem un kritiku!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Zanda Šadre - Pētijuma/raksta autore 24.05.2007 19:46
Prieks redzēt, ka autore pievērsusies Eiropeanizācijas tēmai un ieskicējusi uzmanības vērtus piemērus. Piemēri bija jauki paši par sevi, taču nepalika skaidrs - ko tieši autore vēlas ar tiem pateikt? Par ko tie liecina?

Tas, ka Latvijas politikas procesi var šķist dīvaini, nenozīme, ka trūkst Eiropeanizācijas.
Manuprāt, rakstā trūka konkrētas Eiropeanizācijas definīcijas.

Ja runā par Eiropeanizāciju kā Latvijas "normalizāciju", tad mēraukla ir acquis communautaire pārņemšana. Autore nepiemin, ka šajā ziņā Latvija ir 2. vietā aiz Slovēnijas. "Goodness of fit" ir gandrīz 100% vismaz formāli. Uz šī fona autores piemēri šķiet tādas kā novirzes no normas, jo visi citi dati liecina, ka Latvija grib būt "as proper as possible". Varbūt šiem piemēriem ir kādi citi iemesli, varbūt tas ir protests pret Eiropeanizācijas spiedienu? Analītiski tas ir pilnīgi pieņemami.

Ir uzskats, Eiropeanizācijas spiediens rada jaunu konflikta dimensiju dalībvalstu politikā.

No šādas perspektīvas var uzdot jautājumus par autores aprakstītajiem piemēriem. Piemēram, kāpec Latvijā rodas konflikts par dāžādu direktīvu pārņemšanu, piemēram, diskriminācijas novēršana darba vietā, ko min autore? Tieši kāpēc Latvija atbalsta intergovernmental pieeju? Tam visam ir kaut kādi iemesli, ko vajag pētīt. Šādus jautājumus neatradu rakstā.

Turklāt fenomens, ka elitei trūkst ideju kā veidot diskursu par ES, tāpēc vieglāk spēlēt uz elektorāli pārbaudītām vērtībām (ar nacionālismu un suverenitāti saistības tēmas) novērojams arī citās ES dalībvalstīs.

Jebkurā gādījumā - par šo rakstu bija ko teikt, ļoti aktuāls un interesants. Paldies autorei!


Cieņā,
Zanda

Saistītie raksti
Citi autora darbi
7595930098 1188c7be29 z

Life with Donald Trump 1 Autors:Dace Akule

Uzticesanas vienna konference

Par uzticēšanos 66 Autors:Dace Akule

Peru akmeni

Par globāli būtisko 1 Autors:Dace Akule

Kaleidoskops 1

Par sarežģīto pasauli 1 Autors:Dace Akule

Bilde peru

Par Peru 5 Autors:Dace Akule

11825959 10153434773260306 6968551125438830656 n

Par AirBaltic 17 Autors:Dace Akule