Baznīcas dārznieks – 1. daļa 12

Jūnija beigās sāku aizraujošu eksperimentu: piecas nedēļas es strādāju Jērlosas (Järlåsa) baznīcā par sargu un dārznieku vienā personā. Iemesls tam ir pavisam prozaisks – ņemot vērā, ka šogad augustā sākšu savas doktoranta gaitas Umeo (Umeå) Universitātē, man bija nepieciešami papildus līdzekļi, lai segtu savas pārvākšanās izmaksas. Tādēļ ilgi nedomāju un pieteicos aizvietot, kad uzzināju, ka baznīcas sargs dosies atvaļinājumā jūlijā, lai arī mana iepriekšēja darba pieredze dārzniecībā aprobežojas ar lapu grābšanu Rīgas Zooloģiskajā dārzā 1996. gada vasarā. Tomēr vasara nav labvēlīgs periods analītiski zinātnisko pētījumu gada konjunktūras ciklā, arī studijas bija beigušās (tai skaitā visi iespējamie vasaras kursi), tādēļ izvēloties starp darba iespēju veikalā vai baznīcā, izvēlējos pēdējo.

Iesaki citiem:
Kyrka jarlasa

Jērlosa („o” izrunā gari, gluži kā vārdā „solists”) atrodas aptuveni pusstundas autobusa braucienā no Upsalas centra. Lai arī tā ir ekonomiski aktīva vieta ar vietējo krāsu fabriku, vietējie lielākoties strādā Upsalā vai arī nodarbojas ar lauksaimniecību. Jērlosas baznīca ietilpst Ziemeļu Hāgundas (Norra Hagunda) draudzē, kurā ietilpst arī citas četras baznīcas, tomēr kā vēlāk izrādījās tieši Jērlosas baznīca un tās kapsēta ir vislielākā visā draudzē.

Bibliotēka, baznīca un skola Jērlosā ir vieni no vietējās kultūras fundamentiem, tādēļ ir īpaši svarīgi rūpēties, lai kapsēta vienmēr būtu rūpīgi sakopta un baznīca tīra un gatava dievkalpojumiem. Kad uzsāku darbu nemaz nezināju, ka ar īpašu instrumentu ir iespējams „iztaisnot” mauriņa malas, ar īpašu traktoru izravēt nezāles grantsakmeņu apskaisītajos celiņos, nemaz nerunājot par mauriņa pļaušanā iesaistīto instrumentāriju.

Atklāti sakot nebiju gaidījis, ka šis vasaras darbs man sagādās tik daudz pārsteigumus – pašam par sevi, par darba apstākļiem Zviedrijā un līdzcilvēkiem. Visvairāk mani pārsteidz kāds draugs Latvijā, kurš, uzzinot, ka es piestrādāju baznīcas dārzā, izbrīnīts jautāja, vai es to darot prieka pēc. Tobrīd biju sašutis par to, ka fizisks darbs daudziem acīmredzot šķiet ir pilnīgi nesavienojams ar akadēmisko izglītību un ambīcijām. Vai pienācīgs darbs būtu svīst pie datora kādam profesoram ievadot maznozīmīgas aptaujas datus SPSS programmas failā? Kas tad īsti ir noticis ar izslavēto latviešu darba tikumu un mīlestību, es pie sevis sprausloju. Tomēr tagad baudot divu nedēļu atvaļinājumu pirms doktorantūras sākuma, apdomāju jautājumu un droši varu atbildēt, ka darīju to arī prieka pēc. Ne jau tikai tādēļ, ka varēju lieliski nosauļoties un zaudēt lieko svaru, bet galvenokārt tādēļ, ka darbs šinī baroka laikmeta baznīcā man sagādāja patiesu prieku un estētisku baudījumu. Varbūt, ka arī pozitīvas emocijas darbā ir viens no iemesliem, kādēļ latvieši nemaz netaisās atgriezties no Īrijas un citām zemēm, uz kurieni viņi emigrēja? Iespējams, ka tikpat nozīmīgs faktors ir arī darba vide un kolektīvs, par kuru pastāstīšu nākamajā reizē.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (12) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

etne 15.06.2009 23:40
Tikai 15 minūtes dienā un pēc nedēļas Jūs varēsiet komunicēt par tādām tēmām kā ēšana, čeļošana, palīdzība, attiecības un iepirkšanās.

Šobrīd varat apgūt Angļu, Vācu, Krievu, Spāņu, Zviedru, Itāļu, Franču, Portugāļu, Poļu, Somu, Lietuviešu un Igauņu valodas.

noderīga programma, ja gadās ceļot pa Eiropu! Vairāk informācijas http://tobebest.com/4768.html

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis, I.K. 31.07.2008 08:58
Elastīgs/neelastīgs darba tirgus, manuprāt, būtiski iespaido cilvēku sapņus par dzīvi. Man ir gadījies dzirdēt, ka daudzi Francijas augstskolu absolventi sapņo par stabilu darbu valsts iestādē un nodrošinātu eksistenci līdz mūža beigām - pirms gada bija pat jauniešu protesti pret ... valdības centieniem radīt šiem pašiem jauniešiem papildus nodarbinātības iespējas, lai arī bez tām garantijām, kas attiecas uz citiem darbinieku segmentiem.

Savukārt Latvijā studenti, lai arī varbūt kādu brīdi pastrādā kādā valsts iestādē, ne pārāk bieži tur ilgi aizkavējas - viņu ideāls biežāk ir privātais bizness, jo tur darbiniekus respektē vairāk; arī darbu vieglāk var dabūt. Nespēju arī iedomāties situāciju, ka kvalificēts jaunietis (vismaz Rīgā un tās apkārtnē) nespētu atrast savām spējām atbilstošu darbu. Arī karjeras izaugsmes iespējas pie mums ir labas.

Diemžēl Rietumeiropā praktizētās darbavietu drošības "ēnas puse" ir tā, ka nenotiek pietiekama kadru rotācija un visas labās vietas (gan valsts gan privātos uzņēmumos) drīz vien kļūst aizņemtas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

I.K. 30.07.2008 23:24
Aleksi,

Jums ir ļoti interesantas idejas - iespējams, ka Jūs tiešām esat spējis identificēt tās iezīmes, kas šobrīd ir īpaši raksturīgas Latvijas sabiedrībai (salīdzinot ar citām sabiedrībām).

Ar ideālu par labu dzīvi gan, manuprāt, saistīts ir tikai viens no elementiem - proti, tas, ko Jūs saucat par plakano sociālo hierarhiju (kuru gan es apšaubu Latvijas kontekstā - darba vietās cilvēku varbūt arī vērtē pēc ieguldījuma, taču Latvijas sabiedrībā kopumā statuss, tituli, turīgums utt. gan joprojām ir pārspīlēti svarīgi). Pārējie trīs elementi ir drīzāk iezīmes, kuras Latvijai varētu palīdzēt celt tās starptautisko konkurētspēju, taču neredzu lielu saistību ar parasta pilsoņa vai sabiedrības kopumā sapņiem/attieksmi pret dzīvi (kaut vai paņemsim pašu strīdīgāko elementu - elastīgais darba tirgus. Esmu pārliecināta, ka Latvijā ir ne mazums cilvēku, kas vēlētos vienā darba vietā nostrādāt visu savu mūžu un viņiem šis elastīgums rada tikai diskomfortu. Nemaz nerunājot par to, ka ne visās profesijās ir iespējams viegli atrast kvalificētu darbu un tas kļūst īpaši sarežģīti tiem cilvēkiem, kas ir sasnieguši noteiktu vecumu).

Domājot par vērtībām, svarīgs, manuprāt, nav tas, vai cilvēki dotajā sabiedrībā tiecas pēc izglītības vai nē, bet gan kādas ir cilvēku savstarpējās attiecības (vai dominē individuālisms - katrs cīnās par sevi - vai cilvēki jūtas cits par citu atbildīgi (kam arī var būt negatīvas blaknes pārspīlētas sociālas kontroles izpausmēs)), cik liela nozīme dotajā sabiedrībā ir materiālajām (iepretim, piemēram, ģimenes, harmoniskas dzīves, pašrealizācijas) vērtībām, cik toleranti ir cilvēki pret citu cilvēku izvēlētajiem dzīves veidiem (t.sk.profesijām - piemēram, vai vīrietis netiks stigmatizēts dēļ tā, ka viņš izvēlēsies "tradicionāli" sieviešu profesiju un otrādi), cik lielā mērā cilvēki ir gatavi cīnīties par savām/sabiedrības tiesībām/interesēm (iepretim fatālismam). Šie ir apstākļi, kas var būtiski ietekmēt cilvēka vērtējumu par to, vai viņa dzīve ir vai nav laba, - manuprāt, darba tirgus elastīgums, valsts (ne)iejaukšanās, tieksme pēc izglītības ar "labu dzīvi" un sapņiem ir saistīti tikai ļoti pastarpināti. Jo principā visi Jūsu nosauktie elementi ir savietojami ar materiālo vērtību kultu, pārspīlētu individuālismu, netoleranci pret "netipiska" dzīvesveida izvēli un absolūtu politisko apātiskumu. Tas nenozīmē, ka šāda sabiedrība nevar būt ekonomiski veiksmīga - var. Taču uzdrošinos apgalvot, ka "laimes reitingu" perspektīvā tas nozīmētu tikai to, ka Latvija mēģinās sasniegt Dānijas reitingus mūžīgi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

No Slāvu ielas 30.07.2008 22:44
Spriežot pēc Mateusa evanģēlija, Kristus nav gribējis dibināt baznīcas. Ap 120. gadu sāk runāt par vispārīgu baznīcu, Dieva aicinātu un svētītu cilvēku sabiedrību. Kas tad ir baznīca?
Manuprāt, tā ir SIA ar uzdevumu -pelnīt naudu, neatkarīgi kādu konfesiju tā pārstāv.
Mūsu valst Satversme garantē baznīcas nodalīšanu no valsts.
Ja kāds vēlas kalpot ''melnsvārčiem'', tas ir viņa dzīves kropļošnas paņēmiens.
Veiksmi šajā lietā es nevēlu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 30.07.2008 14:10
>>> DaceA: Par emigrāciju no Latvijas - tas ir jau vairākos pētījumos uzrunāts jautājums: ka emigrē ne tikai algu dēļ, bet arī tāpēc, ka nav harmoniska darba vide, problemātiskas attiecības starp darba devēju un ņēmēju un kolēģiem, utt. un kā tad emigrējušie lai atgriežas, ja neredz uzlabojumus, ja dzird, ka 25% Latvijā nodarbināto strādā bez rakstiska līguma vai saņem daļu algas aploksnē (atkal - šie ir pētījuma rezultāti), utt.?...
=========

Aptaujāt un pētīt tos cilvēkus, kuri jau ir aizbraukuši prom no Latvijas uz nenoteiktu laiku, protams var. Bet viņi daudzos gadījumos nevar objektīvi spriest par to, kas notiek Latvijā - it īpaši tādēļ, ka cilvēkam ir raksturīgi iztēloties sevi par lielāku cietēju nekā ir patiesībā, vai arī meklēt attaisnojumus savai rīcībai. Krievu forumos nereti var palasīt, ko par Latviju raksta tie, kuri 90-tajos gados izceļoja uz Izraēlu vai ASV. Mati ceļas stāvus par to, cik Latvija ir šausmīga valsts:))

Pēc analoģijas -- par studiju kvalitāti kādā RTU fakultātē nevar objektīvi spriest, aptaujājot un pētot tos, kuri no šīs fakultātes ir tikuši atskaitīti vai pārtraukuši mācības. Ir tomēr jāaptaujā galvenokārt tie, kuri šajā fakultātē daudzmaz sekmīgi mācās un labi zina pašreizējo situāciju.

........
Par algām aploksnēs - tā, manuprāt, ir cita problēma. Darba ņēmēju parasti satrauc ne tik daudz grāmatvedības metode (t.i. vai valsts pusi no algas aprij nodokļos, vai arī tiek kaut kas optimizēts), cik garantēti ienākumi un iespēja daudzmaz uzticēties darba devējam. Protams, labi sastādīts darba līgums šajā ziņā var ļoti palīdzēt, bet ar to noteikti nav pietiekami. No otras puses, SIA īpašnieki/direktori bieži vien paši sev un saviem ģimenes locekļiem maksā minimālo algu. Ja ņem vērā, ka daudzos SIA strādā tikai nedaudzi cilvēki, tad to darbinieku īpatsvars, kuri savos nodokļos kaut ko optimizē, sanāk pietiekami liels. Īrijā savukārt daudzi šmaucas ar sociālajiem pabalstiem - nu un tad? Tas, kurš grib būt blēdīgs, ar to nodarbosies jebkurā pasaules malā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 30.07.2008 12:30
Gatim - tieši tā, šie ir pētījumi, no kuriem ir jāmācās. Bet daudzus no tiem lēmuma pieņēmēji ignorē, vai vismaz tā izskatās, kad redzu, kā uz šiem pētījumu rezultātu atgādinājumiem reaģē dažās ministrijās - it kā es nomelnoju Latviju, runāju nepatiesības, utt. Bet nu cīnīsimies!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis 29.07.2008 23:59
Aleksim var piekrist, ka cilvēku pašpietiekamība ir jāceļ un jāmaina cilvēku savstarpējā attieksme vienam pret otru darbā.
Un tomēr Dace, minot pētījumu rezultātus un statistikas datus, nebūt nav neko pesimistisku pateikusi. Pētījumu rezultāti ir reālistiski fakti, ar kuriem jārēķinās, ja vien vēlamies rezultātus sperot soļus situācijas uzlabošanā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 29.07.2008 23:00
Pieskaršos I.K. minētajam pretstatam starp "amerikāņu sapni" un "skandināvu sapni". Piekrītu Ivetai tanī ziņā, ka ikvienā sabiedrībā dominē mazliet citi priekšstati par to, kādu dzīvi uzskatīt par labu un vērtīgu; lai gan rietumu sabiedrībām (to labākajās izpausmēs) piemīt arī daudzi kopīgi ideāli. Ja runājam specifiski par t.s. "zviedru modeli" (kā ļoti augstu nodokļu uzturētu labklājības valsti), tad šādu modeli paši zviedri atzīst par vēsturisku novirzi, kuru citiem nav nedz iespējams, nedz arī ir vērts atdarināt - sal. Johana Norberga rakstu - http://www.nationalinterest.org/Article.aspx?id=11488 . Domāju, ka Latvijā ir visas iespējas piepildīt "latvieša sapni", t.i. mūsu tradīcijām atbilstošu (un vienlaikus rietumniecisku) ideālu par labu dzīvi.

Būtiskākie elementi "latvieša sapnim", manuprāt, ir sekojoši:

(1) Pašpietiekamība: Latvijas iedzīvotāji spēj nodrošināt iztiku paši saviem spēkiem, nevis paļauties uz birokrātijas "palīdzību". Neesam raduši pieprasīt sev privilēģijas uz citu rēķina vai spītēt apkārtējiem. Nespēju iedomāties, ka pie mums cilvēka esības ideāls būtu bloķēt uz ielām satiksmi vai rādīt pliku dibenu tikai tādēļ, lai protestētu pret augstām degvielas cenām pasaulē. Drīzāk cilvēki atradīs, kur var ietaupīt, ko mājās paši var salabot, vai kā manā ģimenē tagad - vārīt ziemai ievārījumu, lasīt, šķirot un saldēt ogas.

(2) Elastīgs darba tirgus - Latvijā jau tagad var salīdzinoši viegli atrast kvalificētu darbu; turklāt darba devēji un ņēmēji var arī salīdzinoši viegli pārtraukt darba līgumu.

(3) Latvijā vērojama "plakana" sociālā hierarhija - attiecības starp darba kolēģiem un priekšniekiem/padotajiem nav īpaši formālas. Cilvēki cieņu izpelnās ar savu reālo ieguldījumu, nevis ar sociālo stāvokli, tituliem, amatiem un akadēmiskiem nosaukumiem.

(4) Latvijā vērojama visu vecumu cilvēku tiekšanās pēc izglītības. Ir salīdzinoši augsts studējošo procents - pat pie mūsu nepietiekamās augstskolu kapacitātes. It īpaši labi izglītotas ir sievietes. Tas dod cerību, ka jau pašreizējā skolasbērnu paaudze būs rūpīgi izglītota, radoša un pieradusi pie dzimumu lomu vienlīdzības.


Tādēļ nevaru pievienoties Daces A. pesimismam (iegansti aizbraukt no Latvijas vai tml.). Jau pēc 1 paaudzes mums ir visas iespējas apvienot labākās "skandināvu sapņa" iezīmes (vienlīdzības un solidaritātes ideālu) ar labākajām "amerikāņu sapņa" iezīmēm (inovāciju brīvību, darba tirgus elastību).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis 29.07.2008 19:07
Ļoti labs komentārs no Ivetas. Gluži kā domas nolasīji! ;)

Ja pat Dānijas karaļa pēctecis var strādāt par galdnieku un baudīt dzīvi un atkritumu savācēja mašīnas apkalpotājs var justies apmierināts ar savu dzīvi, jo bez pamatdarba (no rītiem) dienas lielāko daļu viņš var veltīt hobijiem, tad tas ir tikai apsveicami.

Esmu drošs, ka skandināvu dzīvesveids ir tas, kuru ir vērts popularizēt kā patieso vērtību!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

I.K. 29.07.2008 18:17
Man šķiet, ka skaidrojums ir Latvijā šobrīd dominējošajās vērtībās, kas padara "amerikāņu sapni" (lieli personiski& materiāli panākumi; viss, kas neved pie šī mērķa, automātiski tiek atzīts par nevēlamu) par pievilcīgāku nekā "skandināvu sapni" (harmoniska dzīve bez pārliekus lielām ambīcijām, egalitārisms sabiedrībā).

Un, protams, ka šādai izvēlei ir ļoti augsta cena. Pēcpadomju bloka sabiedrības "laimes" reitingos ieņem pēdējās vietas - lai gan objektīvi cilvēki šeit ir labāk materiāli nodrošināti, nekā, teiksim, Latīņamerikā. Atšķirība, manuprāt, slēpjas tieši pārliekus augstu un kategoriski nospraustajai "panākumu" latiņai - cilvēki cenšas tai atbilst uz visa cita rēķina un, neatkarīgi no tā vai tas viņiem izdodas vai nē, jūtas nelaimīgi (jo materiālie panākumi ir pseidovērtība).

Viens no skaidrojumiem, kādēļ Dānijas iedzīvotāji no gada uz gadu tiek atzīti par laimīgākajiem pasaulē ir tieši tāds, ka Dānijas sabiedrībā nedominē vēlme dzīvot "kā filmās" un nav plaisas starp fiziskā un garīgā darba darītājiem (skat. kaut vai šo klipiņu: http://youtube.com/watch?v=fTGKUwMegZ4&feature=related). Dānijas sabiedrībā nedominē materiālās/filmās vai reklāmās redzamās "labās dzīves" vērtības . Cilvēks, kas būs izvēlējies strādāt fizisko darbu, jo tas viņam patīk, vai tādēļ, ka tas ļauj viņam biežāk būt kopā ar ģimeni, netiks tādēļ ievietots kategorijā "dīvainis" vai "nespējnieks", bet tiks uztverts par tikpat cienījamu līdzcilvēku kā jebkurš cits.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 29.07.2008 15:17
Pēteri - cik interesanta un apbrīnojama pieredze! Varu tikai iedomāties, kā tas ir strādāt gluži citu darbu gluži citā vidē, kas ir tik skaista! Tas ir kā paņemt atvaļinājumu no savas nodarbošanās un padzīvot citā profesijā - ar mauriņa "taisnotājiem" ;) Skaisti!

Par emigrāciju no Latvijas - tas ir jau vairākos pētījumos uzrunāts jautājums: ka emigrē ne tikai algu dēļ, bet arī tāpēc, ka nav harmoniska darba vide, problemātiskas attiecības starp darba devēju un ņēmēju un kolēģiem, utt. un kā tad emigrējušie lai atgriežas, ja neredz uzlabojumus, ja dzird, ka 25% Latvijā nodarbināto strādā bez rakstiska līguma vai saņem daļu algas aploksnē (atkal - šie ir pētījuma rezultāti), utt.?...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis 29.07.2008 15:17
Mans jautājums gan nav īsti par tēmu, bet būtu diezgan interesanti uzzināt, kādas iespējas Zviedrijā atrast darbu angliski runājošam IT speciālistam mājaslapu Java un Web lietojumu izstrādē?

Citi autora darbi