Atslēgvārdi:

Bažīgo čehu aprēķina laulības

Čehi nemīl pārmaiņas, sarunās izskan bažas par suverenitātes zaudējumu un pat neziņa, vai pēc iestāšanās ES ikdienā varēs baudīt zarnu zupas un jebkurā krogā neiztrūkstošos utopenecus - etiķī marinētas sardeles.

Iesaki citiem:

Nekas piektdien un sestdien Čehijas galvaspilsētā neliecināja, ka notiek pirmais referendums valsts vēsturē. Vienīgi milzīgais metronoms kalnā, kur savulaik vajadzēja būt Staļina piemineklim, lēni virzījās starp diviem izgaismotiem vārdiem “ANO nebo NE” (Jā vai Nē). Tāpat kā katru piektdienu no pilsētas uz laukiem plūda mašīnu straumes, bet sestdien pulksten divos referendums jau bija beidzies, tajā piedalījās 55,2% vēlētāju un 77,3% no viņiem bija atbalstījuši iestāšanos ES, bet 22,7 % bijuši pret. Minimālais dalības līmenis referenduma atzīšanai par notikušu nebija noteikts.

No politiķiem vislielāko enerģiju tautas aktivizēšanā izrādīja premjers Vladimirs Špidla, kura vārdā kāda sabiedrisko attiecību aģentūra visiem interneta portāla seznam.cz. e-pasta abonentiem izsūtīja aicinājumu balsot par iestāšanos ES. Valsts prezidents Vaclavs Klauss, kuram vēl pirms pāris gadiem līdzi nāca eiroskeptiķa aura un kurš tagad sevi dēvē par eiroreālistu, nedeva balsošanas ieteikumus saviem pilsoņiem, vienīgi mudināja labi apsvērt savu nostāju.

Visaktīvāk balsot pret valsts dalību ES aģitēja komunisti, uzburot pensionāriem briesmu ainas par nabadzību, taču statistika liecina, ka tieši vecākā paaudze devās balsot un teica jāvārdu. Personīgi runājot ar provincē dzīvojošajiem vecākās paaudzes čehiem varēja nojaust neziņu un bažas par personīgo nākotni, bet kā arguments kalpoja labākas izglītības un peļņas iespējas bērniem un mazbērniem.

Galvenās tēmas sabiedriskās diskusijās bija centrālisma draudi un Briseles noteiktie ekonomikas regulācijas mehānismi. Šķiet, vēl aktīvāk nekā citās Austrumeiropas valstīs tieši čehi izteica bažas par daļējas suverenitātes zaudēšanu. To apliecināja viena no ES konventa pārstāvja Jana Zahradilas demonstratīvā Briseles pamešana, protestējot pret nacionālo lemšanas tiesību koncentrēšanu ES institūcijās un tieši šo aspektu pirmsreferenduma laikā visvairāk uzsvēra V.Klauss un viņa konservatīvās partijas biedri, publiski izsakot nožēlu, ka tik ātri beidzas Čehijas valstiskā patstāvība.

Čehijā ir jūtama pašizolācijas tieksme, tie nemīl pārmaiņas, sarunās izskan bažas par rietumniekiem un bijušās PSRS pilsoņiem, kas iepērk nekustamos īpašumus, par iespējamo Sudetijas vāciešu atgriešanos, par dārdzības pieaugšanu, lauksaimniecības nākotni. Jā, pat neziņa vai atrodoties ES ikdienā varēs baudīt zarnu zupas un jebkurā krogā neiztrūkstošos utopenecus - etiķī marinētas sardeles. Uz šī fona par iestāšanos nobalsojušo skaits ir liels – tās ir aprēķina laulības, jo nav citas alternatīvas, kā savu ziņojumu par referendumu iesācis kāds Prāgā akreditēts ārzemju korespondents. Kritiskākie ārzemju preses izdevumi uzsver, ka čehi ir pārlekuši paši pār savu ēnu, jeb kā raksta Frankfurter Rundschau - Šveiks iziet Pasaulē.


Kā izlīgt ar kaimiņiem?

Čehijas attiecības ar ES dalībvalstīm nebūt nav vieglas. Austrija izsaka pamatotas bažas par Temelinas atomspēkstacijas draudiem. Likvidēt vēsturisko netaisnību, proti Beneša dekrētus, pieprasa Sudetijas vācieši un konservatīvās partijas Vācijas un Austrijas parlamentos. Ik pa laikam uzplaiksnī arī rīvēšanās ar kaimiņvalstīm par ES politiku. Piemēram, darba lietu ministrs draudēja anulēt vīzas Čehijā strādājošiem Vācijas pilsoņiem, tā reaģējot uz Vācijas izcīnīto pārejas periodu, kas ierobežo darba ņēmēju ieplūšanu no jaunajām dalībvalstīm.

“Brāli čeh, mums beidzot ir jāaprunājas”, tā pēc referenduma raksta Austrijas laikraksts Die Presse, uzsverot, ka čehi un austrieši esot radniecīgi savā būtībā un kultūrā, tieši tāpēc pastāvot grūtības attiecībās, ko pēdējos gados līdz baltkvēlei nokaitējusi čehu nepiekāpība slēgt novecojušo Temelinas atomspēkstaciju. Abām pusēm pienācis laiks izrunāties arī par pagātnes brūcēm, no kurām vissāpīgākā ir Sudetijas vāciešu padzīšana pēc Otrā pasaules kara, kad daudzi no viņiem rada mājvietu Austrijā. 1945.gadā toreizējā Čehoslovākijas prezidenta Edvarda Beneša dekrēti pavēra ceļu gandrīz trīs miljonu etnisko vāciešu izdzīšanai no Čehoslovākijas un viņu īpašuma nacionalizēšanai. Vēl nedēļā pirms referenduma Bavārijas zemes premjers Edmunds Štoibers aicināja Čehiju atcelt šos Beneša dekrētus. Paši padzītie vācieši jau gadiem prasa Prāgai atzīt tautiešu nogalināšanu un padzīšanu par nelikumīgu, bet zīmīgi, ka dienu pirms referenduma Čehijas premjers intervijā laikrakstam Berliner Zeitung kategoriski iebilst pret Beneša dekrētu atcelšanu, gan atzīstot tos par "juridiski strīdīgiem”. Pirms kāda laika bijušais Čehijas premjers Milošs Zēmans bija vēl kareivīgāks, dēvējot Sudetijas vāciešus par Hitlera piekto kolonnu, kas pelnījuši nāvessodu. Tagad Die Presse aicina abām pusēm atzīt vainu un izlīgt, jo citādi “iespēja, ko dod ES paplašināšana, netiks izmantota”.

Iesaki citiem:
Creative commons CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!