Atslēgvārdi:

Baltkrievijas kolosa vājās kājas (intervija ar Jaroslavu Romančuku) 1

Tiklīdz vienā punktā sakritīs gāzes un naftas iepirkuma cenu kāpums, tirdzniecības protekcionisms, Krievijas dotāciju un kredītu trūkums, tas būs trieciens, kuru Baltkrievijas ekonomika neizturēs. Ja Lukašenko sapratīs, ka tas ir drauds, viņš būs spiests liberalizēt ekonomiku, lai radītu kaut kādu alternatīvu. Pēc ekonomikas liberalizācijas automātiski būtu jāseko arī politikas liberalizācijai.

Iesaki citiem:

Kā jūtas opozīcija pēc 19.martā aizvadītajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, kad opozīcijas kandidātam neizdevās pārspēt Aleksandru Lukašenko? Vai tauta atklātāk sākusi atbalstīt opozīciju?

Pirmkārt, opozīcija ir apvienojusies. Ir izveidota koalīcija, ir viens līdera kandidāts un tapusi arī programma. Šāda vienojuša liesma bija ļoti nepieciešama. Tas ietekmēja cilvēku noskaņojumu. “Baltkrievijas laukuma fenomens”, kad ielās izgāja 25 – 30 tūkstoši cilvēku un tapa telšu pilsētiņa, radās ne tāpēc, ka tas bija vienotā kandidāta štāba plāns vai tā gribēja politiskās partijas, bet gan tāpēc, ka gados jauniem cilvēkiem apnicis dzīvot tādā Baltkrievijā.

Savukārt vara parādījusi, ka baidās. Aleksandrs Lukašenko pēc vēlēšanām uzvedas kā cits cilvēks. Izskatās, ka viņš pārdzīvojis vai nu šoku, vai stresu vai arī vienkārši nezina, kā turpmāk rīkoties, jo nekādas jaunas idejas viņš nav ģenerējis. Viņš gan ir pārņēmis 70 - 80 procentus no mūsu programmas, ar kuru mēs startējām vēlēšanās. Lukašenko saprot, ka tagad atrodas it kā trīs krustugunīs. No vienas puses – rietumi, Eiropas struktūras un ASV, kam nav pieņemams, ka Eiropas centrā ir totalitāra valsts. No otras puses, 2 – 3 miljoni iedzīvotāju, kuri nebalsoja un nekad nebalsos par viņu. Tas ir spēks, kas strukturēsies un cīnīsies pret viņu. Un treškārt, Lukašenko nav izpildījis nevienu Krievijai doto solījumu. Putins jau vairākkārt uzsvēris, ka netirgus attiecības ar Baltkrieviju beidzas. Ir slepens rīkojums pārtraukt visas dotācijas un subsīdijas Baltkrievijai.

Mūsu gadījumā, kad šādas dotācijas sastāda 15 procentus no nacionālā kopprodukta, atteikšanās no tik milzīgas palīdzības Baltkrievijai nozīmētu to pašu, ko, piemēram, Latvijai nozīmēja pāriešana uz pasaules gāzes cenām. Tas būs šoks. Baltkrievijas ekonomikai ir potenciāls, taču diez vai tā atgūsies no tāda šoka.


Vai palīdzība, ko opozīcijai sniedz Eiropas Savienība (ES), tostarp arī Latvija, ir pietiekama?

Diemžēl instrumenti, kas ir ES rīcībā, neatbilst realitātei, kurā mums nākas darboties. Piemēram, tā pati programma TACIS domāta ES kandidātvalstīm, kuras neliek šķēršļus un ir labvēlīgi noskaņotas šo programmu īstenošanai. Taču Baltkrievijā tā nav. Tāpēc daudzi ES projekti, maigi sakot, ir neadekvāti. Kā, piemēram, Eiropas atbalstītais telekanāls divu miljonu vērtībā, kuru neviens Baltkrievijā neredz un droši vien arī neredzēs un nedzirdēs.

Nav stratēģiskas domāšanas un redzējuma par to, kas būtu jādara Baltkrievijā. Lēmumu pieņemšanas procesā netiek iekļauti cilvēki, kuri pietiekami labi pārzina Baltkrievijas vidi. Jā, no viena gadījuma uz otru, lai izdzīvotu - palīdzība ir, bet lai mainītu situāciju Baltkrievijā, nepieciešama stratēģiska, kompleksa pieeja. Mums vajag Belarussia action plan.


Latvija un ES ietur tādu kā divējādu politiku pret Baltkrieviju. No vienas puses, politiski nosoda Lukašenko režīmu, bet, no otras puses, ekonomiskās sankcijas pagaidām neievieš. Pret Minskas režīma ekonomisko blokādi iestājas Latvijas tranzītbiznesa pārstāvji, kuri apgalvo, ka viņi, nevis baltkrievu puse, būs galvenie cietēji. Cik daudz ciestu Lukašenko no sankcijām?

Mēs esam pret jebkādu ekonomisko sankciju noteikšanu pret Baltkrieviju, vienalga, lai kas tās nepasludinātu – vai ES, Latvija vai ASV. Sankcijas iedarbojas tikai tad, ja tās ievieš pilnīgi visas pasaules valstis. Ja jau sankcijas nenostrādāja pret Kubu un Irāku, tad Baltkrievijas gadījumā, kad ir caurspīdīgas robežas ar Krieviju un Ukrainu, šie pasākumi vērsīsies pret baltkrievu opozīciju un politiskajām partijām. Tas būs iemesls iesēdināt mūs visus aiz restēm kā tautas ienaidniekus, kuri apdraud valsts intereses.

Sankcijas jāievieš pret konkrētām Baltkrievijas amatpersonām. Ja viņš uz ielas piekāvis kādu demonstrantu, tad lai sēž Baltkrievijā un nedrīkst izbraukt uz ES! Vai arī uzņēmumu un universitāšu vadītāji, kuri atbrīvo studentus un strādniekus politisku motīvu dēļ. Mēs iestājamies par to, lai sankcijām pievienotos arī Turcija un Ukraina, jo tās par savām atpūtas vietām ļoti iecienījuši mūsu nomenklatūristi. Tas, ko šobrīd dara ES attiecībā uz Baltkrievijas personu un aktīvu pārvietošanos, ir psiholoģisks un morāls spiediens uz tiem, kuri sadarbojas ar režīmu vai pārkāpj likumu.


Bet vai tas nostrādās?

Diez vai. Tāpēc jau es saku, ka tas ir tīri psiholoģisks spiediens. Ja cilvēki zinās, ka viņi ir melnajā sarakstā, tas vien jau ir nepatīkami. Lai gan šīs personas liekulīgi saka, ka sankcijas viņas neietekmē. Protams, ka tas tevi ietekmē, ja esi melnajā sarakstā! Tu nekur nevari aizbraukt, pat, ja tev ir daudz naudas!

Svarīgi, lai netiktu ierobežota vienkāršo iedzīvotāju pārvietošanās. Ja baltkrieviem par vīzām būs jāmaksā 60 eiro, tad tā būs dāvana Lukašenko. Viņš par to tik sapņo, lai baltkrievi mazāk ceļotu uz ES, tostarp uz Latviju.


Kura ir Lukašenko režīma vājā vieta ekonomikā? Kā viņam izdodas noturēties?

Pēdējo 12 gadu laikā Lukašenko valstī nav izveidojis nevienu jaunu uzņēmumu. Visa ražošanas infrastruktūra tapusi PSRS laikos, kad ieplūda lielas investīcijas. Radās naftas pārstrādes uzņēmumi, liels kālija ražošanas komplekss, metalurģijas uzņēmums, traktoru rūpnīca. Pēc tam Lukašenko vienkārši paveicās, kad Krieviju piemeklēja pirmais bankrots. Krievija strauji slīga nabadzībā un nevarēja atļauties pirkt rietumu preces. Tāpēc pirka baltkrievu ražojumus, kas bija pietiekami lēti.

Pēc tam Lukašenko izlīdzēja nākamā brīnumnūjiņa - nafta, kālija minerālmēslu un metālu bezprecedenta augstās cenas. Tā sakritis, ka šīs grupas preces iegūst Baltkrievijā. Kopš 2002.gada Baltkrievija uzrāda augstus attīstības tempus. Ienākumu ziņā no naftas eksporta Baltkrievija pat salīdzināma ar OPEC valstīm. Mums ir nedaudz naftas, iegūstam tikai apmēram miljonu tonnu, bet peļņa sanāk milzīga. Tas ir viens no tā sauktā Baltkrievijas ekonomiskā brīnuma balstiem. Tāpēc situāciju valstī var mainīt straujš naftas cenu kritums. Tas būs labi mājsaimniecībām, bet valsts ekonomikai, budžetam un eksportam - dramatisks trieciens un milzīgi mīnusi.

Jāņem vērā arī neticami zemās gāzes cenas. Baltkrievija gāzi iepērk par trīs reizes zemāku cenu, nekā Latvija. Ja rēķina pasaules cenās tas ir 1,5 miljardi dolāru. Ja situācija mainīsies, un tas var notikt nākamgad, tas ietekmēs arī politiku.


Jūs teicāt, ka nākamajā gadā Baltkrievijā ar gāzi un naftu var kaut kas mainīties. Kas tieši?

Pirms 19.marta vēlēšanām Lukašenko solīja pārdot valsts lielāko gāzes tranzīta kompāniju “Betransgaz”. Viņš jau trīs reizes Krievijai solījis - ja mani atbalstīsiet, atdošu! 20.martā bija paredzēta līguma parakstīšana, taču tā nenotika. Uzreiz Krievijas premjers un pats Vladimirs Putins teica – pietiek dotēt Baltkrieviju! Putins jau maijā esot licis pārtraukt visas dotācijas. Pirmā dotācija ir gāze. Tas būs smags trieciens, taču ne nāvējošs.

Otrs trieciens, un tas ir svarīgi arī Krievijas uzņēmējiem un budžetam, ir naftas dotācijas, kuras pārsniedz gāzes dotācijas. Tās sastāda astoņus procentus no iekšzemes kopprodukta. Mums jēlnaftas piegādes cena dažreiz ir pat desmit reizes zemāka par pasaules cenām! Un te sanāks briesmīga jezga.

Kad Putins pateiks - viss, baltkrievu naftas pārstrādes uzņēmumi paliks pustukši, saruks naftas eksporta daudzums un samazināsies uzņēmumu peļņa. No tā Lukašenko baidās. Šobrīd Lukašenko piekritēji ir krievu oligarhi, kuri strādā pateicoties naudas pārpumpēšanai no Krievijas valsts budžeta un reģionu kasēm uz saviem personīgajiem ofšora kontiem. Personīgās oligarhu intereses stāv augstāk par valsts interesēm. Putins tam var pielikt punktu.

Lukašenko ļoti baidās vēl no kādas lietas. Krievija ir visu rūpniecības preču pircēja. Un, ja Maskava pasaules tirdzniecības likumu ietvaros pārtrauks vai ierobežos Baltkrievijas valdības dotēto preču importu, tad baltkrievu traktoru, mašīnu, pārtikas un visas pārējās produkcijas pārdošanas apjoms samazināsies. Preces krāsies noliktavās, jo nebūs kas to pirks. Lukašenko nav domājis, kā ieiet kaimiņvalstu - Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Čehijas, Slovākijas - vai rietumu tirgū.

Un tiklīdz vienā punktā sakritīs gāzes un naftas iepirkuma cenu kāpums, tirdzniecības protekcionisms, Krievijas dotāciju un kredītu trūkums, tas būs tāds trieciens, kuru Baltkrievijas ekonomika neizturēs. Ja Lukašenko sapratīs, ka tas ir drauds, viņš būs spiests liberalizēt ekonomiku, lai radītu kaut kādu alternatīvu. Ekonomiskajai liberalizācija automātiski būtu jāseko politiskai liberalizācijai.


Bet vai Lukašenko ar Putinu atkal nevarētu vienoties? Baltkrievu līderis Kremlī ir biežs viesis un līdz šim abiem izdevies atrast kopēju valodu.

Lukašenko izmanto, ka Krievija ir diezgan korumpēta valsts, ka ar ierēdņiem “uz vietas” var sarunāt. Tāpēc, izvēloties starp Krievijas vai Baltkrievijas traktoru, krievu ierēdņi par valsts budžeta naudu pērk baltkrievu traktorus. Ne jau tāpēc, ka būtu Baltkrievijas patrioti, bet gan tāpēc, ka ir politiskas norunas starp valsts vadību un cilvēkiem, kas nodarbojas ar šādu tirdzniecību.

Bet patiesībā Krievijas politiķiem ir vienalga, kas notiek Baltkrievijā, ja vien tas neskar viņu personīgās intereses. Baltkrievija būtībā nemaz nav Krievijas ārpolitikas prioritāte.


Kas notiek Baltkrievijas banku un finanšu sistēmā, ja ekonomika ir tik centralizēta?

Nevar būt laba banku sistēma pie vājas ekonomikas. Bankas apkalpo galvenokārt valsts sektoru. Tāpēc, ja jūs izņemsiet pāris uzņēmumu no ekonomikas aprites, tā nonāks ļoti nopietnā situācijā. Mums 20 uzņēmumu veido 65% no visa eksporta! Tā ir bezprecedenta koncentrācija! Ja kaut kas notiks ar šiem 20 uzņēmumiem, sabruks visa valsts budžeta un sociālās apdrošināšanas sistēma. Tas būs spiediens uz cenām un ietaupījumiem. Iedzīvotāji bankās glabā trīs miljardus dolāru, un šī nauda pārvērtīsies vienā miljardā. Iedzīvotāji 16 gadu laikā iemācījušies skaitīt, tāpēc ar saviem rubļiem balsos par opozīciju tā, ka Lukašenko pat sapņos nav rādījies. Tā kā banku un finanšu sistēmas nestabilitāte arī ir liels drauds varai.


Vai baltkrievu uzņēmēji ir gatavi atbalstīt opozīciju? Piemēram, Ukrainā oranžās revolūcijas dalībniekiem palīdzēja vietējie oligarhi. Daži no šādiem baltkrievu uzņēmējiem - opozicionāriem jau nonākuši cietumā.

Baltkrievijā nav vietējo oligarhu. Mazais bizness nav vienkārši mazs, bet pat sīks, ļoti sīks. Ir naivi cerēt, ka šie cilvēki iestāsies pret režīmu kā tas bija Ukrainā. Tas nenotiks, lai gan vairums baltkrievu privātā biznesa pārstāvji ir demokrātiski noskaņoti. Viņi atsaucās uz opozīcijas demonstrācijām pēc 19.marta vēlēšanām - palīdzēja ar sakaru līdzekļiem, segām, prasīja, kā lai palīdz. Ja cilvēki redzēs labu, gudru pretošanās kustību, viņi mūs atbalstīs.

Lukašenko sapratis, kādas briesmas var radīt uzņēmēju diskriminācija. Pēdējā pusotra gada laikā viņš apzināti izvairījās uzkurināt atmosfēru. Tika cilāts jautājums par aizliegumu tirgos pārdot parfimēriju un apavus. Taču visus šos reakcionāros pasākumus pret uzņēmējiem Lukašenko bloķēja. Viņš pateica – neaiztieciet uzņēmējus! Viņš saprot - 180 tūkstoši individuālo uzņēmēju ar ģimenes locekļiem un strādniekiem, ko viņi nodarbina, ir pusmiljons cilvēku, kas paliks bezdarba. Tas ir aktīvs spēks, kurš mierīgi var papildināt opozīcijas rindas.

Esam sākuši aktīvi strādāt ar uzņēmēju vidi. Mūsu politiskajā programmā ir punkti par ekonomisko brīvību, uzņēmējdarbības attīstīšanu un darba vietu izveidi. Redzot mūsu sekmīgo darbu ar uzņēmējiem, Lukašenko arī savā programmā iekļāvis tēzes par biznesa un varas partnerību. Un tas liecina, ka mūsu opozīcijas taktika ir pareiza.


* Intervija notika 2006.gada 25.maijā Rīgā, diskusijas par situāciju Baltkrievijā ietvaros.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (1) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins 17.06.2006 07:18
es domaaju,ka nevajag sasteigt ar ASV aktivitaateem Baltkrievijas virzienaa.Nu pirmkaart ,tie aicinaajumi par Baltkrievijas rezhiima vaajumu,ja sakritiis tie "naaves punkti" ekonomikaa,es ceru ,ka Jus saprotat,ka taadi pashi punkti attiecas arii uz mums un citiem.Un to ,ka shadas kriizes biezhi nepaliek vienas valsts ietvaros.Tas ir,saku,ka nav jaanodarbojas ar eksperimentiem taadaas lietaasTaapat,ja mees sakaam ,ka batjkas rezhiims ir sliktd,tad mums jaanoskaidro kaa sjaads reziims nostiprinaajaas.atbilde vienkaarshja-to ieveeleeja likumiigaa celjaa 90.g. vidusr meerkj ieviest valsti stingru kaartiibu un roku,paartraukt "reformatoru" ardiidhanos.to paartrauca,ko mees varan paarmest batjkam?