Atslēgvārdi:

Bads Āfrikas ragā 2

Somālija ir iekļauta terorisma atbalsta valstu sarakstā, un tas liedz Amerikā bāzētajām palīdzības organizācijām veidot atbalsta programmu šajā valstī.

Iesaki citiem:

Patiesībā neviens nevar apjaust patiesos sausuma izraisītos postījuma apmērus Āfrikas ragā. Diemžēl Somālija ir viena no tām pasaules valstīm, par kuras iekšpolitiku praktiski nekas nav uzzināms. Tie ārvalstu žurnālisti, kuriem ir izdevies iekļūt Somālijas drošākajā vietā, tās oficiālajā galvaspilsētā Mogadīšo, ziņo, ka savas darbības laikā nav pamanījuši nevienu no Rietumu palīdzības organizāciju darbiniekiem. Par to, kas notiek pārējā Somālijas daļā, var tikai minēt. Pēc jaunākajām Apvienoto Nāciju aplēsēm, sausums Āfrikas ragā ir skāris gandrīz 13 miljonus iedzīvotāju. Un tas rada jautājumu, kuru nevar atstāt neatbildētu, — kurš ir vainojams pie bada Āfrikas ragā?

Palīdzības organizācijām ir grūti atzīt savas neveiksmes un kļūdas. It īpaši brīžos, kad nesekmīgu vai pat novēlotu darbību rezultātā ir gājuši bojā cilvēki. Dažādas atbalsta grupas un organizācijas ir vairāku miljardu eiro vērtas industrijas sistēmas daļas, kuru darbība ne vienmēr sasniedz savus mērķus. Tomēr divas no pasaules lielākajām palīdzības organizācijām Oxfam un Save the Children nesen ir atzinušas, ka novēloto darbību rezultātā Āfrikas ragā un it īpaši Somālijā ir gājuši bojā 50 000 līdz 100 000 cilvēku. Neatkarīgu analītiķu aprēķini liecina, ka bojā gājušo cilvēku skaits varētu būt daudz lielāks, sasniedzot pat 150 000.


Teroristiem nepalīdz?

„Visās „dabiskajās” katastrofās ir vairāki iespējamie iemesli. Tomēr tieši nesekmīga valsts pārvalde un starptautiskā vienaldzība ir viens no iemesliem, kuriem netiek pievērsta pietiekama uzmanība bada iemeslu skaidrošanā. Ekonomists, Nobela prēmijas ieguvējs un bada problēmu pētnieks Amartja Sens (Amartya Sen) reiz izteica viedokli, ka neviena demokrātiska valsts nekad nav piedzīvojusi badu. Labs piemērs ir Libāna un Sjerraleone. Iepriekš daudziem šķita, ka tur vairs nekas nav darāms, šīs ir tā sauktās failed states. Bet viss sāk pakāpeniski mainīties, galvenokārt pateicoties tam, ka šīm valstīm beidzot ir valdības, kuras strādā to iedzīvotāju labā,” uzskata MDG Centre Sausuma apgabalu padomnieks Filips Dobijs (Philip Dobie).

Viens no palīdzības trūkuma iemesliem Āfrikas ragā ir Somālijas politiskā nestabilitāte. Lai arī Somālijas pagaidu valdība kopā ar Āfrikas valstu karaspēka atbalstu ir padarījusi Mogadīšo par drošāku zonu, šis reģions joprojām cieš badu. Ekspertos tas rada sava veida neizpratni — pirms jaunās pagaidu valdības galvaspilsēta bija militāras apvienības al-Shabab pārziņā. Oficiāli tā aizliedza jebkādu palīdzības organizāciju darbību Somālijā. Neoficiāli atsevišķas al-Shabab grupējuma daļas esot pievērušas acis pēc sava veida nodokļu nomaksas. Tomēr arī pēc militāro spēku padzīšanas situācija nav krasi mainījusies. Mogadīšo reģiona stāvoklis joprojām tiek raksturots divos vārdos — katastrofa un bads.

Palīdzības sniegšana jau ir novēlota vismaz par gadu, un atliek tikai cerēt, ka Somālijā atsāksies lietus sezona.



Līdz ar atsevišķiem Dienvidamerikas un Āzijas apgabaliem, Āfrikas rags ir viens no sausuma visbiežāk skartajiem apgabaliem pasaulē. Šī iemesla dēļ 1985. gadā tika izveidots Famine Early Warning Systems Network (FEWS NET). Lai arī valdību un palīdzības organizāciju rīcībā nav informācijas par sausuma izraisītajiem postījumiem Somālijā, ar satelīta un dažādu atbalsta mehānismu palīdzību FEWS brīdina par sausuma draudiem. Šīs sistēmas mērķis ir laicīgi brīdināt par iespējamo sausumu, aprēķinot, cik daudz iedzīvotāju tas skāris.

Pirmie FEWS brīdinājumi par lietus trūkumu apgabalā sākās jau 2010. gada augustā. Pēc atkārtotiem brīdinājumiem novembrī un decembrī sistēma paaugstināja brīdinājuma līmeni 2011. gada martā. Pēc veiktajiem aprēķiniem, šis ir lielākais sausums reģionā pēdējo sešdesmit gadu laikā. Par spīti tam palīdzība joprojām nav sasniegusi Āfrikas raga vissmagāk skartos reģionus.

Pēc Amerikas Savienoto Valstu pārziņā esošās informācijas, Somālijas militārais grupējums al-Shabab uztur ciešus kontaktus ar teroristisko organizāciju Al-Qaeda. Šī iemesla dēļ Somālija ir iekļauta terorisma atbalsta valstu sarakstā un tas, savukārt, liedz Amerikā bāzētajām palīdzības organizācijām veidot savu atbalsta programmu Somālijā. Vairāki eksperti gan uzsver, ka pat ja al-Shabab ietekme mazinātos, vai tā atļautu palīdzības organizāciju darbību Somālijā, tas vairs nespētu mainīt esošo situāciju. Palīdzības sniegšana jau ir novēlota vismaz par gadu, un atliek tikai cerēt, ka Somālijā atsāksies lietus sezona.


Apburtais aplis

„Tas nevienam nebija pārsteigums. Šie reģioni ir sausuma skarti, tādi tie ir bijuši vienmēr. Šī izbrīna un novēlotā darbība ir pilnīgi neizprotama,” sacīja Filips Dobijs, kurš pašlaik Kenijā strādā pie sausuma novēršanas un apkarošanas programmas.
Kenija ir ļoti kontrastaina valsts ar neauglīgiem plašumiem un ļoti auglīgām augstienēm. Par spīti tam gandrīz 80% Kenijas zemes tiek raksturota kā mazauglīga vai neauglīga. Visneauglīgākā ir valsts ziemeļu daļa, kas robežojas ar Somāliju. Šis reģions pastāvīgi cīnās ar sausumu un tā radītajām sekām. Tieši tādēļ Kenijas valdība ir izveidojusi Ziemeļu, mazauglīgo un neauglīgo reģionu ministriju. Lai arī Kenijas ziemeļu un dienvidu daļa piedzīvoja ilgstošu sausumu, operatīvas valdības un nevalstisko organizāciju darbības rezultātā reģions ir viens no vismazāk skartajiem Āfrikas ragā. Lielu lomu šajā situācijā spēlēja Kenijas skolu pārtikas programma. Pateicoties tai, vecāki var būt pārliecināti, ka viņu bērni vismaz vienu reizi dienā saņems augošajam organismam nepieciešamo pārtikas devu. Tikai aptuveni 10% Kenijas iedzīvotāju bija nepieciešama palīdzība.

Ilgstoša bada izskaidrojums ir vienkāršs — cilvēkiem praktiski nav nekādu iespēju no tā izkļūt.



Ilgstoša bada izskaidrojums ir vienkāršs — cilvēkiem praktiski nav nekādu iespēju no tā izkļūt. Gados, kad nav sausuma, klimats ir piemērots lauksaimniecībai un gluži atbilstošs Āfrikai, lopkopji pārdod lopus, lai iepirktu zemnieku graudus un labību. Tomēr jau gandrīz divus gadus notiek tieši pretējais — zemnieki nevar izaudzēt labību, jo zeme ir „izdegusi”. Viņi nevar arī pārdot lopus, jo tie ir novārguši vai miruši. Pat ja kādā no valsts reģioniem zemnieks ir spējīgs kaut ko izaudzēt ne tikai savas ģimenes un saimniecības vajadzībām, viņš nekādi nevar ietekmēt tālāko procesu norisi. Uzkrātās pārtikas rezerves, attīstītais tirgus un ceļu sistēma ļautu iedzīvotājiem pārdot savu produkciju, lai iegādātos saimniecībā visvairāk nepieciešamās preces. Taču šajos reģionos tirgus ir apstājies, jo nav ne piedāvājuma, ne pieprasījuma. No tā cieš ne tikai zemnieki, bet viss reģions kopumā. Tieši tas pašlaik notiek Āfrikas ragā, it īpaši Somālijā.


Posts arī bēgļu nometnēs

Vairākas palīdzības organizācijas gan noliedz reakcijas trūkumu. Tiek uzsvērts, ka palīdzības līdzekļi Somālijai tiek vākti jau kopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas. Taču tajā pašā laikā tiek noklusēts fakts, ka šo organizāciju palīdzība nesasniedz cilvēkus Somālijas vidus un dienvidu daļā, kur tā ir nepieciešama visvairāk. Faktiski organizācijas, kas darbojas Āfrikas raga sausuma seku novēršanas pasākumos, visbiežāk strādā tieši Somalilendā un Puntlendā — reģionos, kas ir atdalījušies no Somālijas un kuros jau ir minimāla drošība un pārvaldība.

Tāpat arvien biežāk tiek uzsvērts, ka militāra iejaukšanās Somālijā nenesīs nekādu labklājību tās iedzīvotājiem. Valstī, kurā jau ilgstoši valda bads, nevis valdība, situācija nav viegli kontrolējama. Jebkāda veida iejaukšanās viegli var izraisīt pilsoņu kara risku un ilgstošu reģiona nestabilitāti. Vienīgais risinājums varētu būt finansējuma novirzīšana nevis iespējamo darbību plānošanai, bet tieši sausuma skartajiem apgabaliem. Šādā veidā iedzīvotājiem būtu pieejamas finanses, viņi spētu cīnīties ar badu, sāktu attīstīt ekonomiku un gūtu peļņu.

Bēgļi nevar atgriezties Somālijā, bet tajā pašā laikā viņi nevar nodrošināt pilnvērtīgu dzīvesveidu patvēruma zemē.



Viens piemērs par labu šādas sistēmas izveidei ir palīdzības organizāciju veiktie pētījumi, kuros tika noskaidrots, ka atsevišķos Somālijas apgabalos kukurūzas cena ir vidēji par 200% augstāka nekā tās kaimiņvalstīs. Lai izvairītos no bada skartajiem apgabaliem, tūkstošiem cilvēku no Somālijas dzīvo bēgļu nometnēs, arī par pasaules lielāko bēgļu nometni dēvētajā Dadaab, kas atrodas Kenijā. Galvenokārt nometnē ierodas tikai sievietes vien ar dažiem bērniem, jo lielākā daļa no viņiem tālo ceļu neizdzīvo. Tomēr arī bēgšana no sausuma pārņemtajiem reģioniem ne vienmēr ir vieglākais risinājums.

Dadaab nometne sākotnēji bija domāta 90 000 bēgļu, taču to skaits pašlaik strauji tuvojas 500 000. Daudzi no bēgļiem tur dzīvo jau divdesmit gadu, kopš al-Shabab pārņēma varu Somālijā. Strādāt ārpus nometnes viņiem ir aizliegts. Ieilgusī problēma un nevēlēšanās mainīt situāciju ir radījusi absurdu sistēmu — bēgļi nevar atgriezties Somālijā, bet tajā pašā laikā viņi nevar nodrošināt pilnvērtīgu dzīvesveidu bēgļu nometnēs. Liela daļa Kenijas iedzīvotāju, visticamāk, iebilstu pret Somālijas bēgļu integrāciju sabiedrībā, jo tic, ka tas paaugstinātu terorisma draudus salīdzinoši mierīgajā Āfrikas valstī.

Diemžēl nometnes pārblīvētība rada arī citas neērtības — bēgļi ir spiesti savus mājokļus būvēt no atrastajiem atkritumiem un koku paliekām. Vairāki Somālijas bēgļi ir vairākkārt apcietināti, jo sākuši cirst kokus, kas Kenijā ir aizliegts, lai būvētu sev mājokļus vai censtos sevi sasildīt. Nesakārtotais reaģēšanas plāns un likumi liek bēgļiem divdesmit gadus atrasties stagnācijā starp bada pārņemto dzimteni un labklājību.


Kā veidot vidusslāni

„Pārvaldība un ekonomika Āfrikā strauji uzlabojas, to mēs varam vērot jaunākajos ekonomikas datos. Valstis attīstās un mums ir visas iespējas atkārtot 1950. gada Āzijas izaugsmes veiksmes stāstu. Tomēr, mums visiem ir jāsaprot, ka, ražojot vairāk pārtikas, mēs nepanāksim to, ka neaizsargātās sociālās grupas spēs to iegādāties. Viņi joprojām būs atkarīgi no palīdzības organizācijām. Lai to risinātu, lai veidotu stabilu vidusslāni, ir nepieciešamas darba vietas. Citādi mēs attapsimies situācijā, kādā pašlaik ir Indija — tā ir bagāta valsts, bet ar miljoniem nabadzīgu un izsalkušu iedzīvotāju,” uzsver Filips Dobijs.
Attapsimies situācijā, kādā pašlaik ir Indija — tā ir bagāta valsts, bet ar miljoniem nabadzīgu un izsalkušu iedzīvotāju.

Iespējams, izvairīties no sausuma izraisīta bada nākotnē varētu, atbalstot un modernizējot tieši lauksaimniecību Āfrikas raga kaimiņvalstīs. Audzēt nevis tikai kukurūzu, bet tās vietā vairākus dārzeņu veidus. Izmantot gudrākus paņēmienus. Un bagātajām valstīm tieši būtu jāpiedāvā šīs dažādās iespējas — arvien vairāk ekspertu un nevalstisko organizāciju uzskata, ka tas būtu lielisks sadarbības piemērs, kas uzlabotu ne tikai daudzu cilvēku dzīves apstākļus, bet arī nodrošinātu savstarpēju tehnoloģiju ideju tirdzniecību un apmaiņu, kā arī veicinātu Āfrikas tirgus atdzīvošanos. Tas radītu labvēlīgu situāciju sausuma skartajiem iedzīvotājiem — viņi varētu pārdot un iegādāties nepieciešamo — lopus, mēslojumu, ūdens apgādes sistēmas un pat elektroniku. Šāda veida palīdzības sistēma ne tikai uzlabotu zemnieku dzīves apstākļus, bet arī liktu stabilu pamatu Āfrikas vidusslānim. Pašreizējā situācijā zemnieki ir pilnībā atkarīgi no lietus un klimata pārmaiņu izraisītajām anomālijām, kas rada draudus visai reģiona ekonomikai un sociālajai attīstībai.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Saistītie raksti

FEWS NET fews.net

The MDG Centre columbia.edu

Save the Children savethechildren.org

Oxfam oxfam.org

Citi autora darbi
Dsc 2403

Par ūdeni! 1 Autors:Edgars Skvariks

370233203 9cb445381b

Ugandas mēris Autors:Edgars Skvariks

Internets 255x203

Paši pūta Autors:Edgars Skvariks