Raksts

Avīžu „iepakotā” reforma


Datums:
05. jūlijs, 2005


Autori

Providus


Foto: A. Jansons

Analizējot ietekmīgu latviešu un krievu laikrakstu „Diena” un „Čas” publikācijas, jāsecina, ka mediji mazākumtautību skolu reformas atspoguļojumā aizvadīto septiņu gadu laikā nav veicinājuši ieinteresēto grupu diskusiju, bet pretstatījuši viedokļus, uzturot “ienaidnieka” tēlu.

Viedokļu konfrontācija, analīzes trūkums, „mēs un viņi” nošķiršana – šīs ir iezīmes, kas raksturo mazākumtautību skolu reformas atspoguļojumu masu medijos. Izsekojot preses diskursa attīstībai kopš 1998.gada, kad Saeima pieņēma jauno Izglītības likumu, līdz pat tā izmainītas versijas ieviešanai 2004.gadā, redzama pakāpeniska novirzīšanās no objektīvas sabiedriski politiskas diskusijas uz emocionāli noskaņotām publikācijām par reformas pretinieku ekstrēmistiskām darbībām, turklāt latviešu un krievu valodas prese veido atšķirīgu šī problēmjautājuma dienaskārtību[1].

Analizējot ietekmīgu latviešu un krievu laikrakstu „Diena” un „Čas” publikācijas, jāsecina, ka mediji mazākumtautību skolu reformas atspoguļojumā aizvadīto septiņu gadu laikā nav veicinājuši ieinteresēto grupu diskusiju, bet drīzāk nodrošinājuši izglītības reformas aizstāvju un oponentu viedokļu pretstatīšanu, identificējot grupas mēs/viņi kategorijās un uzturot “ienaidnieka” tēlu.

Tā kā par 2004.gadā plānotajām izmaiņām mazākumtautību vidusskolās trūka Izglītības un zinātnes ministrijas veidotas informatīvas kampaņas un valdība bija pasīva komunicētāja ar sabiedrību, tad tieši mediji pārsvarā diktēja, kā un par ko domāt. Mediji to panāca, izmantojot materiālu pozicionējumu laikrakstā (virsraksti, fotogrāfijas, izvietojums utt.), kā arī ziņu „iepakošanas” (news framing) un jautājuma aktualizēšanas (priming) tehnikas. Proti, ziņu „iepakošana” paredz realitātes aspektu atlasi, izvirzot priekšplānā kādu konkrētu problēmu, cēloņu-seku interpretāciju, morālo spriedumu un risinājumu[2]. Piemēram, Dienā kā problēma tiek formulēta mazākumtautību skolu izolētība, divkopienu sabiedrība, risinājums – izglītības reforma, tās mērķis – mazākumtautību skolu bērnu konkurētspējas palielināšana, valsts valodas apguve, un sekas – integrētā sabiedrība, vienota kopiena. Laikrakstā Čas problēma ir nodibināt viennacionālo valsti, risinājums – izglītības reforma, kuras mērķis ir asimilēt krievus, iznīcināt krievu skolas, atriebties par okupāciju. Izglītības reformas sekas – mazākumtautību skolu bērnu zināšanu pasliktināšanās, marginālu grupu vairošana, kriminālas vides paplašināšana un etniskais konflikts.

Aktualizēšanas efekts izpaužas ne tikai jautājuma izcelšanā, bet arī vērtējuma kritēriju veidošanā. Laikraksts Čas veido ienaidnieka tēlu, runājot par valdošo eliti. Valsts, vara un valdība tekstā tiek apzīmēti kā “aparteīdi”, “ksenofobi”, “rasisms”, “totalitārā ideoloģija”, “valsts terors ar represijām”, “etnokratiskais režīms”. Laikraksts Diena kā naidīgus un nelojālus attēlo krievu skolu aizstāvības štābu un kreiso politisko partiju aktīvistus, identificē tos kā ekstrēmistus, likumpārkāpējus, politisko spēku, kas kurina nacionālo naidu, uzspiež divkopienu sabiedrību, izprovocē konfliktus un rada placdarmu Krievijas politikai.

Atspoguļojot izglītības reformu no 1998. gada, laikraksts Čas pretstata divas grupas – mazākumtautības un valsti, turklāt minoritātes tiek pasniegtas kā valsts politikas “upura” tēls: “krievus pazemo”, “lemj viņu likteni”, “padara par titulnācijas kalpiem”.

Jāuzsver, ka ne tikai avīžu virsrakstos, bet arī dažādu autoru izteikumos gan politiskajā, gan publiskajā dienas kārtībā tiek plaši piemērots grupu identificējošais nodalījums “mēs/viņi”. “Čas” – “mūsu bērni”, “mūsu identitāte”, “mūsu pašapziņa”. “Dienā” –“mums šie protesti nav vajadzīgi”, “viņi nesaprot, ka te ir Latvija, negrib mācīties latviešu valodu”, “viņi manipulē ar jauniešiem”.

Par atšķirīgu krievu un latviešu valodas preses dienas kārtību liecina protestu un krievu skolu aizstāvības štāba aktivitāšu atspoguļojums. Laikrakstā Čas galvenais protestu cēlonis ir diskriminējošie likumi, bezatbildīgā valsts politika, kas ignorē mazākumtautību viedokli un izaicina minoritātes cīnīties par savām tiesībām. Štāba akciju cēlonis un mērķis Dienas materiālu komentāros ir nevis protests pret izglītības reformu, bet gan Krievijas neoimperialistiskā politika. Pretimnākšana štāba prasībām tiek interpretēta kā pakļaušanās Krievijas spiedienam. Atspoguļojot masu protestus pret izglītības reformu, mediji konstruē dažādas realitātes. Diena koncentrējas uz detaļām, kas atmasko krievu skolu aizstāvības štāba destruktīvas aktivitātes, piemēram, IZM durvju dedzināšanu. Čas interpretē protestus kā konfliktu starp valsti un mazākumtautībām, salīdzina tos ar Atmodas laikiem, apzīmē kā jauniešu pilsonisko briedumu, krievu kopienas vienotību.

Abu valodu laikraksti veido atšķirīgu dienas kārtību arī pēc izglītības reformas ieviešanas. Diena vairāk seko IZM datiem un secinājumiem, apliecinot, ka skolas bez īpašām problēmām tiek galā ar uzdevumu, taču Čas cenšas apstrīdēt IZM datus, apliecinot, ka reforma negatīvi ietekmē skolēnu sekmes, samazina motivāciju mācīties, saasina attiecības starp skolēniem un skolotājiem.

Izteikumi par izglītības reformu presē korelē ar noteikto sociālo vai politisko grupu. Čas dienas kārtību vairāk ietekmē sabiedrisko organizāciju un kreiso partiju deputātu paziņojumi (“viņi” – “rusofobi”, “etnopolitiķi”, „viņiem uz mums nospļauties”), toties Diena vairāk publicē IZM un ekspertu spriedumus par problēmu. Līdz ar to krasi atšķiras arī attieksme izteikumos. Dienā vērojama nosliece uz drīzāk pozitīvu reformas vērtējumu, bet Čas – izteikti negatīvu attieksmi.

Abu valodu laikraksti vairāk veicina izglītības reformas oponentu un aizstāvju viedokļu konfrontēšanu, nekā cenšas ievirzīt šī jautājuma apspriedi racionālā gultnē, runāt par risinājumiem, dialogu, kompromisu. Biežāk sastopami emocionāli izteikumi, nekā profesionālās diskusijas, kuru rezultātā veidotos informēts publiskais viedoklis par izglītības reformu.

Dialogs neveidojas arī oficiālajā komunikācijā – IZM savos izteikumos uztur monologu: reforma viennozīmīgi notiks, un skolas ir gatavas to ieviest. 2003. un 2004. gadā IZM vēstījums biežāk ir vērsts pret oponentiem un protestētājiem, nevis racionāli analizē problēmu. Savus darba trūkumus IZM attaisno, kritizējot PCTVL un štāba aktīvistus par sabiedrības maldināšanu, skolotājus un direktorus – par pasivitāti reformas skaidrošanā.

Preses kvantitatīvā analīze rāda, ka laikā kopš 1998.gada publikāciju skaita dinamikā redzams lūzums 2003.gadā, kad sākās masu protesti un tika dibināts skolu aizstāvības štābs. Iepriekš abu valodu prese bija pasīva reformas aplūkošanā, maksimālais publikāciju skaits gada laikā laikrakstā Čas sasniedza 13, bet Dienā – 8. Salīdzinoši – 2004. gadā avīzē Čas sastopami 150 materiāli, Dienā – 90. Par galveno publikāciju informatīvo ieganstu abu valodu laikrakstos 2003. un 2004. gadā kļūst tieši protesti, bet publikāciju dominējošais žanrs – reportāža un ziņa. Trūkst analītisku rakstu par reformu. Runājot par publikāciju žanriem, jāpiebilst, ka Čas publicē vairāk komentāru, interviju un vēstuļu nekā Diena, kas ieņem diezgan atsvešinātu pozīciju pret izglītības reformas jautājuma atspoguļojumu.

Pētījuma atziņas apstiprina līdz šim izteikto ekspertu un sabiedrisko līderu spriedumus, ka valdības izskaidrojošais darbs par reformu nav bijis pietiekams, kas ļāva medijiem radīt savu dienaskārtību, kurā izglītības reforma tika “iepakota” atbilstoši auditorijas specifikai un medija ideoloģijai.
_________________________________

[1] Šis raksts balstīts uz 2005.gadā Latvijas Universitātē aizstāvētu autores maģistra darbu „ Politiskā, publiskā un mediju dienas kārtība latviešu un krievu valodas preses (“Diena” un “Čas”) publikācijās par mazākumtautību skolu izglītības reformu laika posmā no 1998. līdz 2004. gadam.

[2] Perse, E. M. Media Effects and Society. London: LEA Publishers, 2001. P.99-106.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!