Avīze partijai un rajonam 2

Visos Latvijas novados nodokļu maksātāju nauda tiek investēta vietējās varas informatīvo mediju attīstībā. Tas ir labākais veids, kā nostiprināt vietējo politiķu atpazīstamību un ietekmi.

Iesaki citiem:
Aitas
Foto:Aitas

Augsta uzticamības pakāpe, stabila auditorija un unikāla informācija. Tas ir stāsts par Latvijas reģionālajiem medijiem, precīzāk, par laikrakstiem un to portāliem. Vai šo harmoniju kaut kas var iztraucēt?

Lai arī ne pārāk bieži ievēroti, neatkarīgie reģionālie mediji ir stipri un ietekmīgi. Sevišķi politisko kampaņu laikā to nozīme tiek novērtēta, jo tie vienīgie var sasniegt noteiktas iedzīvotāju grupas. Latvijā tikai žurnālus kopumā lasa vairāk nekā reģionālos izdevumus[ 1 ], toties nacionālās avīzes vairs pat sapņos neuzdrošinās pārspēt vietējo laikrakstu patēriņu - to, cik daudz lasītāju vienam preses izdevumam.

Tomēr dažas pārmaiņas ir sākušās. Pirmkārt, tuvojas pašvaldību vēlēšanas. Vietējo laikrakstu pārstāvji zina, ka tās regulāri mēdz satricināt reģionālo mediju vidi — rodas jauni projekti, esošie un jaundibinātie politiskie spēki veido attiecības ar reģionālajiem medijiem. Otrkārt, ekonomiskās krīzes iespaids vairs nav noslēpjams. Strauji rūkoša iedzīvotāju skaita un iedragāta reklāmas tirgus situācijā vietējiem medijiem kļūst arvien grūtāk saglabāt ekonomisko neatkarību.

Apkopojot datus par reģionālo mediju īpašniekiem, var meklēt atbildes uz jautājumiem: kas tos ietekmē; vai vietējā līmenī ir pietiekama viedokļu daudzveidība un cik daudz reģionālie mediji ir saistīti ar politiķiem?


Daudz mediju, daudz īpašnieku

Sākšu ar pozitīvo. Joprojām daudzās pilsētās vietējie laikraksti (kopā ar to portāliem) pieder redakciju kolektīviem. Tas ir veiksmīgās reģionālo mediju privatizācijas rezultāts. Lielākā daļa no tiem var droši teikt tā, kā to mēdz sacīt “Neatkarīgo Tukuma Ziņu” īpašniece un galvenā redaktore Ivonna Plaude, — ka to neatkarība ir atkarīga tikai no pašu gudrības un uzņēmības. Reģionālajos medijos strādā daudzi spēcīgi profesionāļi, kas nav aizmirsuši profesionālos principus.

Šobrīd a/s “Diena”[ 2 ] daļēji pieder tikai astoņu reģionālo laikrakstu uzņēmumu daļas, pārsvarā Vidzemē — no desmit pilsētām piecās ir “Dienas grupas” avīzes. Ne visos reģionālajos laikrakstos lielā mediju koncerna ietekme ir vienāda. Piemēram, SIA “RPD” pieder 51% laikraksta “Bauskas Dzīve” daļu, bet tikai 34% daļu uzņēmumā, kas izdod “Neatkarīgās Tukuma Ziņas”. A/s “Diena” ietekme uz reģionālās preses kvalitāti vēsturiski bijusi kopumā pozitīva. Iespēja regulāri izglītoties, vienoti profesionālie standarti, kopīgi projekti ļāva reģionālās preses izdevumiem strauji uzlabot savu kvalitāti.

Tikai dažās Latvijas pilsētās ir vairāki spēcīgi reģionālie mediji, kas var nodrošināt viedokļu daudzveidību.



Tālākais vairs nav tik pozitīvs. Tikai dažās Latvijas pilsētās ir vairāki spēcīgi reģionālie mediji, kas var nodrošināt viedokļu daudzveidību. Tā ir vēsturiski izveidojusies situācija, kuru nosaka arī auditorijas lielums konkrētā novadā. Divi vai vairāki dažādiem īpašniekiem piederoši laikraksti ir Liepājā, Rēzeknē, Daugavpilī, Jēkabpilī. Tā ir situācija, kad ārējais plurālisms (kopumā Latvijā) ir pietiekams, bet iekšējā viedokļu daudzveidība, piemēram, pilsētas vai novada mērogā, ir ierobežota. Šāda situācija veicina politisko paralēlismu jeb politiķu ietekmi uz mediju saturu. Tā var izpausties dažādās formās, bet visbiežāk sastopama kā ar politiku saistītu cilvēku kļūšana par mediju īpašniekiem, politiķu atrašanās mediju vadītāju vietās un žurnālistu līdzdalība politikā — kandidēšana vēlēšanās, atgriešanās profesijā pēc politiskiem amatiem un atkārtota iesaistīšanās vietējā vai nacionālā līmeņa politiskajā cīņā.

Politiķu ietekme uz mediju saturu izpaužas gan kā politiķu kļūšana par mediju īpašniekiem, gan kā žurnālistu līdzdalība politikā.



Lai gan Latvija ir maza, katrā novadā ir desmitiem mediju. Līdzās uzņēmumiem, kas cenšas konkurēt mediju biznesā, uzrunāt auditoriju un iegūt kaut nedaudz no reklāmdevēju investīcijām, arī pašvaldības aktīvi attīsta un izplata savus lielākoties bezmaksas informatīvos biļetenus. Atsevišķās pilsētās, piemēram, Liepājā un Jelgavā pašvaldību mediji piedalās reklāmas tirgū, tādējādi iedragājot vietējās preses pozīcijas. Reģionālie radio pārsvarā izvēlējušies komercmedijiem raksturīgu ceļu — tie piedāvā galvenokārt vietējās ziņas, sludinājumus un mūziku, tāpēc lielākoties nav nozīmīgi viedokļa līderi politiskajās diskusijās.

Vietējās TV kompānijas ir vai nu nelieli, pāris īpašniekiem piederoši uzņēmumi (bieži vairāk producentu grupas nekā mediji), vai arī daļēji pieder pašvaldībām, apkalpojot to informatīvās un politiskās vajadzības. Patlaban ļoti strauji attīstās reģionālie interneta mediji, arī tie, kas nav saistīti ar vietējiem laikrakstiem. Visā Latvijā 30 pilsētās ikdienas informāciju internetā, piemēram, portālos valmiera24.lv un jurmala24.lv, cenšas nodrošināt arī firma “Media24”, kuras īpašnieku vidū ir SIA “Latvijas tālrunis”.


Divi centri Kurzemē

Unikāla ir Kurzemes situācija. Tās vienā daļā — teritorijā ap Liepāju, Kuldīgu, Talsiem — varam runāt par plurālismu un daudzveidīgiem mediju īpašniekiem, neatkarīgi veidotu un daudzveidīgu informāciju. Toties atšķirīga ir situācija Ventspils pusē.
Kurzemē ir visvairāk neatkarīgu avīžu — “Kurzemnieks” Kuldīgā, “Saldus Zeme”, “Talsu Vēstis”, “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” un citi. Arī Liepājā dažādiem īpašniekiem pieder spēcīgi laikraksti. Piemēram, laikraksts “Kurzemes Vārds” pieder redakcijas darbiniekiem, savukārt a/s “Diena” īpašumā ir “Kursas Laiks”. Tāpat Liepāja var lepoties ar ietekmīgiem portāliem, piemēram, liepajniekiem.lv, kā arī vairākās pilsētās darbojas daudzveidīgi radio kanāli.

Vienā Kurzemes daļā pastāv mediju plurālisms, bet teritorijā ap Ventspili žurnālisti neslēpti apkalpo domi, ZZS un Aivaru Lembergu.



Savukārt otrs Kurzemes centrs ir tās rietumos, kur visu Ventspils mediju — avīzes un portāla “Ventas Balss”, kā arī Ventspils radio — vienīgais īpašnieks kopš 2004. gada ir bijušais “Mediju nama” komercdirektors Mihails Soifers. Kā zināms, „Mediju nams” ilgu laiku pastarpināti piederēja ar Ventspili saistītiem uzņēmumiem, un „Mediju Nama” izdevumos, īpaši „Neatkarīgajā”, ir neslēpti pausts atbalsts Ventspils mēram un par smagiem korupcijas noziegumiem apsūdzētajam Aivaram Lembergam. Tā arī Ventspils reģionālo mediju saturā netiek slēpta pilsētas domes apkalpošana un ZZS daudzināšana. Bēdīgi slavens ir arī “Kurzemes radio”, kas ar bijušās deputātes Silvas Bendrātes noslēgtā trasta līguma palīdzību pastarpināti pieder Aivaram Lembergam.


Politiskais tvēriens

Latgalē visinteresantākā ir Daugavpils situācija. Te ir trīs lieli mediju uzņēmumi, kuru īpašnieki aktīvi darbojas politikā vai atbalsta partijas, kā arī pārstāv citus uzņēmējdarbības virzienus. Avīzes “Naša Gazeta”, arī vairāku radio īpašnieks ir uzņēmējs un partiju ziedotājs Oļegs Guščins, kas ir viens no ietekmīgās “Daugavpils Media Grupa” vadītājiem[ 3 ]. Kopā ar viņu vairāki mediji vēsturiski ar dažādu firmu „palīdzību” piederējuši Latvijas politikā labi zināmām personībām, piemēram, tagadējam eiroparlamentārietim Aleksandram Mirskim. Vairāku Daugavpils mediju īpašnieku vidū ir arī miljonāra un Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) padomnieka Ērika Teilāna vārds[ 4 ] .

Ar politiku vienmēr bijis saistīts Daugavpils laikraksts “Million” un “Million TV”. To īpašnieks ir SIA “Latgales reklāma”, bet uzņēmuma vēsturē ir asiņaina lappuse — Daugavpilī uz ielas pirms diviem gadiem tika nošauts pilsētas vicemērs un vairāku mediju uzņēmumu īpašnieks Grigorijs Ņemcovs[ 5 ]. Svarīga Daugavpilī ir arī “Dinaburg Media Group”, kas izdod avīzi “Dinaburg Vesti”.

Latgales pilsētās līdzās drukāto mediju interneta versijām veidojas vairāki citi interneta portāli — Daugavpilī gorod.lv un dfakti.lv, Jēkabpilī — ceturtdiena.lv un cilvēkam.lv.
Latgale ir vienīgais novads, kur vairāki vietējie laikraksti joprojām daļēji pieder pašvaldībām. Pēc „Lursoft” datiem, avīzes “Latgales Laiks” īpašnieku vidū ir Daugavpils dome. Arī “Rēzeknes Vēstis” īpašnieku līmenī ir saistīta ar pašvaldībām.

Latgale ir vienīgais novads, kur vairāki vietējie laikraksti joprojām daļēji pieder pašvaldībām.



Savukārt Zemgalē ir salīdzinoši maz mediju. Jelgavā ir spēcīga pašvaldības avīze “Jelgavas Vēstis” un arī reģionālais laikraksts un portāls “Zemgales ziņas”, kas ietilpst SIA “RPD”.Saikni ar vairākām Pierīgas pašvaldībām pērn zaudēja “Rīgas Apriņķa Avīze”, kas pašlaik pieder a/s “KNK Mediji”. Jaunā īpašnieka prioritāte ir vietējās informācijas piegāde interneta vidē.

Bet vietējā vara ir daudzu TV kompāniju īpašnieku vidū visā Latvijā. Izņēmums ir spēcīgā Vidzemes TV, kas pieder vairākiem uzņēmējiem un viņu firmām. Toties Latgalē visas vietējās televīzijas ir saistītas ar pašvaldībām, piemēram, „Vidusdaugavas TV” īpašnieku sarakstā ir Jēkabpils dome. Savukārt Vidzemē „Ogres TV” un „Rūjienas TV” daļēji pieder novadu domēm. Līdzīga situācija ir arī citur — piemēram, „Aizputes TV” un „Skrundas TV” īpašnieks ir pilsētas dome. Daļa no šiem uzņēmumiem regulāri piedalās arī reģionālo ziņu veidošanā Latvijas sabiedriskajā televīzijā.

Pašvaldību izdevumus amatpersonām viegli kontrolēt un bezmaksas statuss tiem garantē regulāru iekļūšanu katrā vietējās kopienas mājā.



Taču kopējās tendences rāda lēnas, bet, iespējams, zīmīgas pārmaiņas. Pilsētu pašvaldību, laikrakstu un neatkarīgo portālu saturs ir diezgan līdzīgs — tie pārsvarā piegādā ziņas un izklaidējošu saturu. Informācijas un tās avotu kļūst vairāk, tāpēc daļai auditorijas zūd saikne ar ilgstoši cienīto un mīlēto vietējo neatkarīgo laikrakstu.
Pašvaldību līdzdalība reģionālo mediju uzņēmumos pakāpeniski samazinās, tāpēc varētu domāt, ka politiskā paralēlisma tvēriens atslābst. Tomēr, kā izrādās, tā nav tiesa. Visos Latvijas novados nodokļu maksātāju nauda tiek investēta vietējās varas informatīvo mediju attīstībā. Tos viegli kontrolēt un bezmaksas statuss tiem garantē regulāru iekļūšanu katra vietējās kopienas piederīgā mājās. Tas ir labākais veids kā ne vien informēt, bet paralēli ilgākā laikā nostiprināt vietējo politiķu atpazīstamību un ietekmi. Tā nav pārāk laba ziņa neatkarīgajiem reģionālajiem medijiem, jo šis spiediens samazina to konkurētspēju.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (2) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Tukumnieks

Tā Ivonna Plaude ir krāpniece, kura izmanto savu amatu reģionālajā avīzē "Neatkarīgās Tukuma Ziņas", lai apmelnotu cilvēkus, kuri viņai nepatīk personīgi. Izmanto ceturto varu - cilvēku uzticību drukātajam vārdam, lai atriebtos cilvēkiem, kas viņai "nav pa prātam". Daudziem cilvēkiem ir sabojājusi dzīvi. Iesēdusies kā karaliene savā vietiņā Konservatīva, atriebīga sieviete.
Pilns internets par šo raganu: http://www.sudzibas.lv/ivonna-plaude-neatkarigas-tukuma-zi-as-c17824.html

Gunta 165x152
Gunta Leona

Jau gadus padsmit apzināti izvairos lasīt melnu uz balta drukāto - tas man pārāk atgādina iepriekšējo dzīvi. Bet tā ir mana problēma. Par reģionālajiem izdevumiem gan nevaru klusēt. Lai kā, bet novadu izveidošana, arī ir ietekmējusi reģionālo presi. Ir taču vairāku novadu avīzes, tās gan "skaitās" viena novada. Kamēr iedzīvotājiem būs svarīgi izlasīt vietējos sludinājumus un līdzjūtības, tikmēr jau tās avīzes pastāvēs. No kā tās šodien pārtiek, varbūt ir pētījuma cienīgs jautājums. Ja vienā novadā, vairāku novadu avīzi, pasts piegādā laikam tikai 300 ekseplāru apjomā, tad ir jautājums, cik vispār ir avīzes tirāža.
Pašvaldību izdevumi "ēd" reģionālās avīzes. Cilvēkiem jau ļoti patīk savā pastkastītē saņemt par velti kādu informatīvu izdevumu. Tikai viņi neskaita, ka papīrs un krāsa izdevumam ir no viņu nodokļu naudas. Žurnālistikā vispār tiek uzskatīts, ka žurnālistam nevajag strādāt publisko attiecību jomā. Bet es zinu pašvaldību, kur vietējās avīzes redaktors un vienīgais darbinieks ir pašvaldības PR speciālists. Divas nesavienojamas lietas tur "darbojas". Un iedzīvotāji savās pastkastītēs saņem bezmaksas izdevumu. Tajā ar vietējiem deputātiem gan jau iepazīstina "no vienas puses" - pašai pašvaldībai nepieciešamās. Nāk tās vēlēšanas. Gan jau pastkastītēs iekļūs arī partiju reklāmas izdevumi avīzes izskatā.

Saistītie raksti
6220425549 cc19140a63

Cīņas suņi 204 Autors:Jānis Buholcs

Citi autora darbi
Amerikam

Amerika vilnis 6 Autors:Anda Rožukalne

5094543120 a0e90ca6e6

Maģiskā formula 10 Autors:Anda Rožukalne

5946598820 6033176481

Miglas zonā 10 Autors:Anda Rožukalne

2632802003 9f40405723

Vecums kā šķērslis 12 Autors:Anda Rožukalne