Ave Sol! 1

Inovatīvas ir arī tualetes — urīnam ir atsevišķs nodalījums, kuru speciāli attīra, lai notekūdeņi būtu tīrāki. Tas galu galā novedīs pie tā, ka ezeri un upes būs dzidrākas un zivis tajās jutīsies labāk.

Iesaki citiem:

Šveice visai nopietni uztver jautājumus, kas skar dabas resursu saglabāšanu un atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu. Šī valsts ne tikai virza tādas futūristiskas idejas kā, piemēram, lidmašīna, kas darbojas ar saules baterijām, bet sniedz arī finansiālo atbalstu līdzīgiem projektiem jaunajām ES dalībvalstīm, tajā skaitā arī Latvijai.


Vairāk nekā lidmašīna

Prognozē, ka līdz 2050.gadam Zemes iedzīvotāju skaits pieaugs no septiņiem līdz desmit miljardiem. Līdz ar to arī tradicionālo energoresursu patēriņš aug ļoti ātri. Kārtējais naftas cenu lēciens ir tikai laika jautājums — tas notiks, tiklīdz pasaules ekonomika sāks attapties pēc recesijas. Cilvēces atkarība no viena enerģijas veida — fosilajiem avotiem, kas ir aptuveni 85% no visiem enerģijas resursiem — ir pārāk liela. Tajā pašā laikā atjaunojamie enerģijas resursi kā saule un vējš — tikai 1%. Ļoti lielu naftas produktu daļu patērē autotransports un aviācija. Izdomāt, ko izmantot aviodegvielas vietā, ir vissarežģītāk. Tajā paša laikā, viens kilograms aviodegvielas pēc energoietilpības ir vienāds ar 35 kilogramiem mobilo telefonu bateriju.

Šos datus piesauc Šveices inženieris, lidmašīnu izmēģinātājs Andrē Boršbergs (Andre Borschberg), kas vada lidmašīnas Solar Impulse izveidošanas projektu. Runa ir par lidmašīnu, kas strādās tikai uz saules baterijām. Boršbergs ir labā roka leģendārajam Bertranam Pikardam (Bertrand Piccard), kas savulaik pirmais bez nolaišanās veica lidojumu apkārt Zemei ar gaisa balonu. Projekta Solar Impulse, kura budžets ir 75 miljoni eiro, galvenā ideja ir demonstrēt, kādas iespējas sniedz atjaunojamo energoresursu izmantošana. Pikards šajā idejā nolēma iedziļināties pēc sava lidojuma ar gaisa balonu — viņam līdzi bija 3,7 tonnas propāna, taču lidojuma beigās no tā palika vien 40 kilogrami. Šāda atkarība no degvielas aeronautam vairākās paaudzēs likusies visai apgrūtinoša, tāpēc viņš nolēmis nākamo lidojumu apkārt Zemei veikt jau bez degvielas, kuru vajadzētu ņemt līdzi. Pāris gadus vēlāk Pikards un Boršbergs uzsāka darbu pie revolucionāras idejas, turklāt viņiem izdevās atrast partnerus, kuru vidū bija gan jauno tehnoloģiju attīstībā un jauno materiālu izveidošanā ieinteresētas kompānijas, gan arī tie, kas vienkārši gribēja būt starp cilvēkiem, kas ieies vēsturē.

Pašlaik Dubendorfas aerodromā netālu no Cīrihes tiek izmēģināts pirmais lidmašīnas HB-SIA prototips, kas darbojas ar saules baterijām un kopumā satur 11 628 saules elementus. Viens no uzdevumiem ir panākt, lai lidmašīna varētu lidot ne tikai, kad saulē ir īpaši aktīva — no pulksten 10.00 līdz 15.00, bet arī naktī, taupīgi tērējot saules enerģiju, ko pa dienu uzkrājuši īpašie paneļi, kas atrodas uz lidmašīnas spārniem. Tiek prognozēts, ka nākamgad pavasarī šī pati lidmašīna varēs veikt 36 stundu(diena-nakts-diena) ilgu lidojumu virs Šveices, izmantojot tikai un vienīgi saules enerģiju. Ja viss notiks veiksmīgi, tiks radīta arī otrā lidmašīna, ar kuru 2012.gadā varētu veikt pirmo ceļojumu apkārt zemeslodei ar apstāšanos katrā no kontinentiem. Šis lidojums ilgtu piecas dienas un piecas naktis.

Projekta mērķis nebūt nav likt visām lidmašīnām izmantot tikai saules enerģiju, bet parādīt — ja saules enerģiju var izmantot pat debesīs, tad uz zemes tā noteikti ir jāizmanto, jo saules enerģija ir ekoloģiski tīra un praktiski neizsmeļama. Tajā pašā laikā naftas, gāzes un ogles izmantošana ir ļoti kaitīga planētas ekoloģijai.

Svarīgi ir tas, ka Šveicē ne tikai īsteno globālas un gandrīz vai fantastiskas idejas, bet reālajā dzīvē arī ievieš jaunu aprīkojumu. Lūk, piemērs: uzņēmums 3S, kas profilējas fotovoltaikas ražošanā. Fotovoltaika ir saules moduļi, ko izmanto arī privātmāju jumtiem, un tos labprāt pērk, piemēram, Itālijā, kur ir daudz saules, bet elektroenerģija maksā dārgi. Šis uzņēmums saules enerģijas elementus piegādājis arī Solar Impulse ražošanai.

Interesanti arī minēt kādas citas enerģētikas kompānijas pieredzi. Šis uzņēmums saules enerģijas ražošanas iekārtas uzstādījis uz gigantiska Bernes stadiona Stade de Suisse jumta, kur 2008.gadā notika Eiropas čempionāts futbolā. Saules baterijas, kuru kopējais platums ir vairāk nekā 10 000 kvadratmetru, izstrādā 1,2 miljonu kw/h enerģijas. Šāds enerģijas apjoms būtu pietiekams, lai ar enerģiju veselu gadu apgādātu nelielu ciematu ar 400 mājsaimniecībām. Šī pati kompānija atbalsta projektu, kura rezultātā tiek radīta zemūdene, kas strādātu uz saules baterijām un varētu iegrimt līdz 200 metru dziļumā. Tas varētu kļūt ne tikai par atrakciju tūristiem, bet arī palīdzētu popularizēt jaunus enerģijas veidos.


Ne tikai gaisā

Par visai iespaidīgu energoefektivitātes piemēru kļuvusi Šveices ūdens un tehnoloģiju pētniecības institūta (EAWAG) ēka Forum Chriesbach Dubendorfā. Tās būvniecība izmaksājusi 32,7 miljonus Šveices franku (ap 15 miljoniem latu), kas ir tikai par 5% dārgāk nekā mūsdienu tradicionālo ēku izmaksas. Taču, pateicoties inovatīvajām tehnoloģijām, ēkai vajadzētu atmaksāties 13—15 gadu laikā. Minēšu tikai dažus piemērus: fasāde sastāv no zila stikla paneļiem, kas bloķē saules starus vasarā un ļauj tiem tikt cauri ziemā; saules moduļu sistēma apgādā ar 1/3 nepieciešamās enerģijas; stikla ātrijs uz jumta dod gaismu dienā un nodrošina nakts vēsumu vasarā; zaļie apstādījumi uz jumta savāc lietus ūdeni; ēkas apkurei tiek izmantota cilvēka ķermeņa enerģija. Dzeramūdeni šeit izmanto tikai, lai pagatavotu bioloģisko pārtiku un mazgātu seju.

Novatoriska ir arī tualešu izmantošana, kur ir atsevišķs nodalījums urīnam. To savāc pētījumiem — urīnu attīra no piejaukumiem, piemēram, no antibiotikām, tad cenšas panākt pH līmeņa samazināšanu un atbrīvot no smakas. Tādējādi zinātnieki vēlas panākt, lai notekūdeņi būtu tīrāki, kas galu galā novedīs pie tā, ka ezeri un upes būs dzidrākas un zivis tajās jutīsies labāk.


Kāds tam visam sakars ar Latviju

Šveice atbalsta arī jauno ES dalībvalstu centienus uzlabot ekoloģiju, celt energoefektivitāti un pāriet uz atjaunojamajiem enerģijas resursiem. Līdz 2012.gadam šī valsts desmit ES valstīm, kas pievienojās aliansei 2004.gadā, plāno piešķirt vairāk nekā 250 miljonu Šveices franku (ap 115 miljoniem latu), lai īstenotu ar vidi un infrastruktūru saistītus projektus.

Latvija saņems ap sešiem miljoniem latu Sarkandaugavā esošās Rīgas industriālās ostas attīrīšanai no naftas produktiem. Mērķis ir mazināt Daugavas piesārņošanu ar naftas produktiem, kas apraud Latvijas iedzīvotāju veselību. Šis projekts jau ir izgājis pirmo apstiprināšanas posmu un pašlaik speciālisti izstrādā tehnisko projektu, kas ir visai sarežģīts, un gala lēmums tiks paziņots šī gada beigās.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (1) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris Timofejevs 11.08.2009 14:03
Manuprāt, interesants raksts.

Mana otrā reakcija ir, ka būtu lieliski, ja mēs varētu mūsu vietējajiem uzņēmējiem kaut kādē veidā dot signālu, ka mēs no viņiem sagaidām līdzīgu inovatīvu rīcību. Ir lieliski, ka Šveice organizē palīdzību Latvijai un tādējādi mudina mūsu uzņēmējus sasparoties, tomēr efekts būtu sasniegts, ja uzņēmēji saprastu arī bez (ār-)valstu palīdzības, ka tas ir izdevīgi. Jā, tieši tā - izdevīgi! Piemēram, Zviedrijā jaunākais tehnologiju bums ir tieši saistīts ar "zaļajām" tehnologijām, par kurām interesi esot izrādījusi, piemēram, Ķīna. Tomēr arī Zviedrijā šī niša vēl nav pilnībā apgūta, tādēļ varbūt, ka latviešu uzņēmēji varētu pacensties iekarot šo jomu! Tas varbūt varētu būt lielisks veids, kā Latvija varētu apkarot krīzi!(?)

Otrs veids kā uzņēmējiem signalēt, ka pastāv tirgus šādiem projektiem, iespējams varētu būt tieši šādu pašu populārzinātnisku rakstu publicēšana. Manī tas pavisam noteikti radīja interesi par šīm tehnologijām. Varbūt, ka šāda interese var rasties arī uzņēmējos? Tāpēc es gribētu aicināt autori rakstīt un stāstīt vairāk par šiem lieliskajiem un interesantajiem piemēriem!

Saistītie raksti
Siltumnica 255x203

Klimata sarkanās līnijas 3 Autors:Alda Ozola

Lampas 255x203

Ardievas vecajam ledusskapim 0 Autors:Ina Spridzāne, Māris Jurušs