Atslēgvārdi:

Atzinums par VSS dokumentu nr. 659 „Iekšlietu ministrijas darbības stratēģija 2007. – 2009. gadiem” 0

Iesaki citiem:
Atzinumi

LR Iekšlietu ministrijai
Valsts Kancelejai
 

2006. gada 2. jūnijs
 

Atzinums par VSS dokumentu nr. 659 „Iekšlietu ministrijas darbības stratēģija 2007. – 2009. gadiem”

Biedrība Sabiedriskās politikas centrs “Providus’’ ir izskatījusi politikas plānošanas dokumentu ‘’Iekšlietu ministrijas darbības stratēģija 2007. – 2009. gadiem’’ (turpmāk IeM stratēģija) un vēlas sniegt savu atzinumu.

Atzinumu sniedzam par IeM stratēģijas projekta programmām: “Iekšlietu ministrijas vienotā sakaru un informācijas sistēma” apakšprogrammu “Informācijas sistēmu uzturēšana un vadība” un programmu “Valsts policijas darbība”.

 

1. Programma “Iekšlietu ministrijas vienotā sakaru un informācijas sistēma” apakšprogramma “Informācijas sistēmu uzturēšana un vadība”

1.1. un 1.2. Šīs apakšprogrammas mērķis paredz veicināt noziedzības novēršanu un apkarošanu, sabiedriskās kārtības un drošības aizsardzību, izmantojot informācijas apstrādes un analīzes līdzekļus, un šī mērķa realizāciju nodrošina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs (turpmāk – Informācijas centrs).

No Informācijas centra realizētajiem pasākumiem vēlamies izcelt divus: pirmkārt, Sodu reģistra darbības organizēšanu un vadīšanu[1], kurā ietverta vienota uzskaite par noziedzīgus nodarījumus (NN) un administratīvus pārkāpumus izdarījušām personām, un otrkārt, informācijas sistēmas “Noziedzīgu nodarījumu reģistrs” darbības organizēšanu un vadīšanu[2], kurā tiek reģistrētas ziņas par uzsāktajiem kriminālprocesiem, konstatētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un noziedzīgus nodarījumus izdarījušām personām. Šajās informācijas sistēmās ietvertā informācija ir nepieciešama apakšprogrammas izvirzītā mērķa īstenošanai, taču tā ir nepilnīga un nenodrošina kvalitatīvu izvirzītā mērķa sasniegšanu.Nevienā no minētajām informācijas sistēmām netiek apkopota detalizēta statistika par noziedzīgos nodarījumos cietušām personām. Diemžēl arī statistikas vākšanas jomā ir redzama valstī pastāvošā tendence – NN cietušo izslēgt ārpus uzmanības loka. Īstenot efektīvu noziedzības novēršanu un apkarošanu, kā arī nodrošināt sabiedriskās kārtības aizsardzību ir iespējams, ja ir zināmas sabiedrībā pastāvošās noziedzības tendences, tostarp arī viktimizācijas situācija. Reālo situāciju atspoguļojoša statistika par NN cietušajiem mūsu valstī ir nepieciešama ne tikai noziedzības novēršanas pasākumu izstrādāšanai, bet arī dažādu rīcībpolitiku izstrādei gan iekšlietu, gan tieslietu jomā. Tādēļ ierosinām šo apakšprogrammu papildināt ar jaunu prioritāti:

1.1. Izstrādāt un ieviest informācijas sistēmu, kas nodrošina daudzpusīgas statistikas iegūšanu par noziedzīgos nodarījumos cietušām personām Latvijā.

Lai šo prioritāti īstenotu, ir jāizveido NN Cietušo reģistrs kā pastāvīga vai integrēta sistēma jau esošo informācijas sistēmu ietvaros.

Lai šādu reģistru ieviestu, Iekšlietu ministrijai ir jānodrošina tiesiskais pamats statistikas datu vākšanai par NN cietušajām personām, tādēļ ierosinām šajā apakšprogrammā ietvert sadaļu:

1.2.“Izstrādājamie normatīvo aktu projekti”[3], kurā ietvert izstrādājamos tiesību aktu projektus:

1.2.1.       Grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas nodrošinātu tiesisku pamatu datu par NN cietušām personām iegūšanai;

1.2.2.      Ministru kabineta noteikumi, kas regulētu NN cietušo personu reģistra izveidi, ieviešanu un reģistrā iekļaujamās ziņas par NN rezultātā cietušo personu.

 

2. Programma ‘’Valsts policijas darbība’’

PROVIDUS izprot Valsts policijā (VP) esošo situāciju finanšu, materiāltehniskā un cilvēkresursu nodrošinājuma ziņā un atbalsta centienus nodrošināt piemērotus darba apstākļus, darba samaksu un sociālās garantijas policijas darbiniekiem. Taču tai pat laikā būtiska uzmanība jāpievērš policijas attīstības procesam demokrātiskas policijas virzienā, no represīvas iestādes kļūstot par pakalpojuma sniedzējas institūciju.

2.1. un 2.2. Demokrātiska un uz sabiedrību orientēta policija tiek organizēta kā pakalpojuma sniedzēja institūcija. Lai novērtētu, vai sniegtais pakalpojums ir kvalitatīvs, ir nepieciešami atbilstoši policijas darba vērtēšanas kritēriji. Uzskatām, ka šie divi aspekti praksē ir ieviešami vienlaikus. Veidojot policiju kā servisa institūciju bez kritērijiem, ar kuriem novērtēt servisa kvalitāti, nevarēs novērtēt sasniegtās izmaiņas.

IeM ministrijas stratēģijā minēta ministrijas darbinieku, tai skaitā VP darbinieku, attieksmes maiņa, ‘’kad katrs no strādājošajiem ir pakalpojuma sniedzējs, nevis represīvas iestādes pārstāvis’’[4]. Arī sadaļā pie ‘’Darbības spējas uzlabošanas pasākumiem’’ minēts pasākums, kas saistīts ar profesionālās pilnveides sistēmas ieviešanu, konkrēti paredzot izveidot ‘’valsts policiju par servisa institūciju[5]’’. No šī PROVIDUS secina, ka VP vēlas attīstīties servisa institūcijas virzienā.

Stratēģija šobrīd neparedz aktivitātes un finansējumu tam, kādā veidā šīs izmaiņas notiks. PROVIDUS uzskata, ka bez stratēģiska rīcības plāna šādas izmaiņas nav iespējams uzsākt, attīstīt un novērot to progresu. Šāds rīcības plāns varētu aizstāt kopš Latvijas neatkarības atgūšanas tā arī neradīto koncepciju par policijas reformu. Šobrīd likums ‘’Par policiju’’ nosaka, ka ‘’policija ir apbruņota militarizēta valsts vai pašvaldības institūcija[6]’’, kas būtībā ir pretrunā ar uz pakalpojuma sniegšanu orientētu policiju. Likumā “Par policiju” gan ir atrodamas tēzes, ka “policijas darbība tiek organizēta, ievērojot likumību, humānismu, cilvēka tiesības, sociālo taisnīgumu, atklātumu, vienvadību un balstoties uz iedzīvotāju palīdzību”[7], kā arī to, ka ikviena policijas darbinieka pienākums ir “respektēt un aizstāvēt cilvēka cieņu, atbalstīt un aizstāvēt cilvēka tiesības attiecībā uz visām personām, rūpētiem par cilvēkiem un būt gatavam jebkurā brīdī sniegt viņam palīdzību”, taču šiem principiem jābūt ietvertiem policijas kā organizācijas definīcijā, ko sniedz likuma “Par policiju” 1.pants. Policijai ir jābūt servisa institūcijai, kas veicot tai likumā uzticētos uzdevumus, atsevišķos gadījumos var piemērot represīvas metodes

No IeM stratēģijas sadaļas, kas skar VP darbu, nav skaidrs, kādā veidā tiks noteikts/mērīts tas, vai 2009. gadā VP būs kļuvusi par servisa institūciju. Tas lielā mērā saistīts ar to, ka šobrīd pastāvošie policijas darba vērtēšanas kritēriji neļauj izvērtēt pakalpojuma jeb policijas darba kvalitāti. Šobrīd VP darbs tiek analizēts, tikai balstoties uz kvantitatīviem rādītājiem, kas izpaužas kā statistikas datu analīze. Pēc šādiem statistikas datiem nav iespējams noteikt vai policija sniedz kvalitatīvu servisu.

Lai izvērtētu, vai policija, tai sabiedrības uzticētos, uzdevumus izpilda kvalitatīvi, ir nepieciešams pilnveidot/uzlabot esošos policijas darba vērtēšanas kritērijus. Piemēram, demokrātisku valstu policijas neatņemams darba vērtēšanas kritērijs ir atgriezeniskās saites iegūšana no pakalpojuma saņēmēja jeb sabiedrības, izmantojot sabiedriskās aptaujas. Šādas aptaujas praktiski ir vienīgais veids, kā noskaidrot, cik kvalitatīvi tiek veikts uzdevums, kas saistīts ar sabiedrības drošības palielināšanu un sabiedrības vajadzību apmierināšanu. Latvijā sabiedriskās domas aptaujas IeM un VP neveic jau vairākus gadus, kā arī tam netiek paredzēti izdevumi nākamajiem gadiem, kaut policijas reitings un uzticība iedzīvotāju vidū ir viens no galvenajiem tās darba novērtēšanas kritērijiem.

Arī IeM stratēģijā ietvertajā ministrijas līdzšinējās darbības novērtējumā un situācijas raksturojumā stratēģijas programmai “Valsts policijas darbība”[8] šai ziņā ir būtiski trūkumi, jo līdzšinējās darbības izvērtēšanai un nākotnē risināmo problēmu identificēšanai, izmantotā statistika ir nepilnīga. Piemēram, 1996., 1998., 2000.gadā LR Tieslietu ministrijas Kriminoloģijas pētījumu centrs veica salīdzinošo pētījumu par NN cietušajiem valstī, un konstatēja, ka reālo NN skaits un cietušo skaits vairākas reizes pārsniedz oficiāli reģistrēto, un ka aptuveni tikai par pusi nodarījumu ar NN pazīmēm tiek ziņots policijai.[9] Jaunākā sabiedrības aptauja par to, cik daudz iedzīvotāju Rīgā un Rīgas rajonā pēdējo 12 mēnešu laikā ir kļuvuši par kāda likumpārkāpuma upuriem tika veikta 2004. gadā un uzrādīja, ka par seksuāliem nodarījumiem policijai ir ziņojuši tikai (5,6%) cietušo respondentu, par personisko mantu zādzību (22,8%), par uzbrukumu/draudiem (24%), par laupīšanu (41,9%), par zādzību ar ielaušanos (79,3%), bet par mašīnas zādzību (80,7%) cietušo respondentu.[10] Šādā situācijā būtiski ir uzzināt iemeslus, kādēļ iedzīvotāji nevēršas policijā. Piemēram, NN cietušās personas par atsevišķiem NN policijai nav ziņojušas jo uzskatījušas, ka policija neko negribēs darīt, tā domā  (17,2 %) cietušie zādzības no auto gadījumos, (11,3%) zādzības ar ielaušanos gadījumos un (7,3%) cietušie uzbrukumu vai draudu gadījumā.[11] 

Minētais pētījums atklāj, ka tikai (5 %) respondentu Rīgā un Rīgas rajonā policijas darbu tuvākajā apkārtnē vērtē kā ļoti labu, (9,9%) policijas darbu vērtē kā ļoti sliktu, bet drīzāk slikti vērtē (39,7 %) respondentu. Savukārt sabiedriskās domas aptauja par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret policijas darbu un sabiedrības uzticēšanos tai 2003.g. novembrī parāda, ka no visiem respondentiem (16 %) pilnīgi neuzticas policijai, drīzāk neuzticas (34,6 %), drīzāk uzticas (40%), bet pilnīgi uzticas tikai (4%) iedzīvotāju.[12]  Šī noteikti ir informācija, kas policijai ir jāizmanto, izvērtējot sava darba kvalitāti un plānojot pasākumus darbības uzlabošanai nākotnē. Turpmāk šādas informācijas iegūšana IeM un Valsts policijai noteikti ir jānodrošina!

Vēl viens būtisks policijas darba vērtēšanas kritērijs ir policijas un sabiedrības sadarbības esamība, savu funkciju īstenošanā, iesaistot vietējās teritorijas iedzīvotājus (angļu val. - community policing). Piemēram, iedzīvotāju vajadzības, rūpes un bailes no konkrētiem noziegumu veidiem tiek ņemtas vērā, izstrādājot policijas darbības plānu konkrētam laika posmam, pēc tam nodrošinot skaidru atskaitīšanas sistēmu gan valdības, gan policijas vadības, gan vietējās sabiedrības līmenī. Sabiedrības vajadzības tiek ņemtas vērā, izstrādājot teritoriālos noziedzības novēršanas/prevencijas plānus, organizējot sabiedriskos forumus vai iesaistot sabiedrības pārstāvjus konsultatīvajās padomēs, kuru mērķis ir uzlabot sabiedriskās kārtības un drošības nodrošinājumu konkrētajā teritorijā. Sabiedrības atbalsts ir ļoti būtisks, lai nodrošinātu efektīvu policijas darbu. IeM stratēģijā VP darbības spējas uzlabošanas pasākumi paredz arī pilnveidot sadarbību ar sabiedrību, taču jaunajās politikas iniciatīvās nav atrodama neviena aktivitāte un finansējums šī pasākuma īstenošanai.

 

Ņemot vērā augstāk sniegto problēmu izklāstu, PROVIDUS uzskata, ka IeM stratēģijas programmā ‘’Valsts policijas darbība’’ jāiekļauj šādas darbības prioritātes:

2.1.‘’Koncepcijas/rīcības plāna izstrāde par VP kā represīvas institūcijas pāreju uz pakalpojuma sniegšanu orientētu organizāciju’’

2.2.‘’Demokrātiskas policijas darba vērtēšanas kritēriju izstrāde un ieviešana praksē’’,

paredzot nepieciešamo politikas plānošanas pamatnostādņu izstrādi, normatīvo aktu grozījumus,[13] konkrētas jaunās politikas iniciatīvas un finansējumu to īstenošanai.

2.3. Būtisks aspekts policijas darba vērtēšanā ir tas, kādus pakalpojumus policija sniedz noziedzīgos nodarījumos cietušajiem,tieši pēc policijas attieksmes pret šo sabiedrības grupu un tai sniegtajiem pakalpojumiem sabiedrībā veidojas viedoklis un vērtējums par policijas darbu. 

Iepriekš minētie statistikas dati - ievērojams upuru skaits, kas par likumpārkāpumiem neziņo policijai un zemais sabiedrības uzticības līmenis policijai liecina par to, ka pastāv būtiskas problēmas policijas darba kvalitātē, secīgi - sabiedrības apmierinātībā ar policijas darbu.

Lai nodrošinātu efektīvu cietušo tiesību un likumīgo interešu aizsardzību, kas līdz šim nav bijusi prioritātē nedz VP, nedz arī IeM, šobrīd ir nepieciešams izstrādāt un īstenot konkrētu pasākumu kopumu, kas uzlabotu policijas darbu un saskarsmes prasmes ar NN upuriem. Līdz ar likuma “Par valsts kompensāciju cietušajiem” spēkā stāšanos policijas darbiniekiem būs NN cietušajiem jāsniedz informācijā par iespējām saņemt valsts kompensāciju, kā arī jāizdod izziņas iesniegšanai Juridiskās palīdzības administrācijā.

Arī 2001.gada 15.marta ES Padomes Pamatlēmums par cietušo statusu kriminālprocesā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm uzliek par pienākumu aizsargāt cietušo intereses kriminālprocesā, tai skaitā nodrošināt cietušajiem tiesības saņemt informāciju un atbalsta pakalpojumus. NN cietušajiem ir jāsniedz juridisks, finansiāls, psiholoģisks un emocionāls atbalsts, ko Latvijas Valsts policija, tās ierobežoto resursu dēļ, nespēj nodrošināt. Līdzīgi kā daudzās ārvalstīs atbalsta nodrošināšanu cietušajiem policija var īstenot ciešā sadarbība ar nevalstisko sektoru, piešķirot tam vismaz daļēju valsts finansējumu.

Tādēļ ierosinām IeM stratēģijas programmā ‘’Valsts policijas darbība’’ iekļaut šādu darbības prioritāti:

2.3 “Noziedzīgos nodarījumos cietušo tiesību un likumisko interešu aizsardzības efektīva nodrošināšana” un

paredzēt tās īstenošanai nepieciešamo politikas dokumentu izstrādi, aktivitāšu plānu un finansējumu.

2.4 Protams, cietušo tiesību un likumīgo interešu aizsardzības jautājums nav risināms tikai Valsts policijas līmenī, tam ir jākļūst par politiskās dienas kārtības jautājumu. Jau 1999.gada oktobrī Eiropadomes sanāksmē Tamperē ES dalībvalstis vienojās, ka ir jāizstrādā valstu programmas, lai finansētu gan valstiskus, gan nevalstiskus pasākumus cietušo atbalstam.

PROVIDUS uzskata, ka cietušo tiesību aizsardzība ir kompleksi risināms jautājums starp institūciju līmenī, kur būtiska loma ir Iekšlietu ministrijai. NN cietušo tiesību aizsardzības un atbalsta jautājums beidzot ir jārisina valstiskā līmenī nevis jāizlīdzas ar atsevišķu nevalstisku organizāciju centieniem, jo tikai valsts politikas līmenī ir iespējams nodrošināt cietušo stāvokļa uzlabošanu, sniedzot kvalitatīvu pakalpojumu no visu tiesībsargājošo institūciju puses un īstenojot ciešu sadarbību ar sabiedriskajām organizācijām. Tādēļ, lai sekmēt “noziedzīgos nodarījumos cietušo tiesību un likumisko interešu aizsardzības efektīvu nodrošināšanu” VP darbā, Iekšlietu ministrijai un Valsts policijai ir jāsekmē starp institūciju darba grupas izveide, kas izstrādātu:

2.3. Valsts programmu “Cietušo tiesību aizsardzības un atbalsta nodrošināšanai”.

Šādas programmas izstrāde iekļaujama IeM stratēģijas programmas “Iekšlietu politikas plānošana” prioritāro uzdevumu sarakstā.

Projektā “Iekšlietu ministrijas darbības stratēģija 2007-2009. gadiem” programmas “Iekšlietu politikas plānošana” veicamajos uzdevumos minēts, ka ministrija paredz konsultēties ar nevalstiskajām organizācijām lēmumu pieņemšanas procesā, veicināt sociālo dialogu jautājumos, kas saistīti ar politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī iesaistīt sabiedrības pārstāvjus valsts pārvaldē”. SPC PROVIDUS pauž cerību, ka Iekšlietu ministrija ņems vērā mūsu izteiktos priekšlikumus, lai kopīgiem spēkiem sekmētu šādu savas darbības virsmērķu -tiesiskās kārtības nodrošināšana, personas tiesību un likumīgo interešu aizsardzība un sabiedriskās kārtības un drošības efektīva nodrošināšana kvalitatīvu īstenošanu dzīvē!


__________________________

[1] 2005.gada 20.oktobra Sodu reģistra likums, 4.pants

[2] 2005.gada 4.oktobra MK noteikumi Nr. 756 “Noziedzīgu nodarījumu reģistra noteikumi”, 2.punkts.

[3] MK 2002.gada 12.marta noteikumi Nr. 111 “Ministru kabineta kārtības rullis” Apakšnodaļa 2.6. Tiešās pārvaldes iestādes darbības stratēģija , punkts 29.22.7.

[4] IeM darbības stratēģija 2007. – 2009. gadiem, 19. lpp

[5] IeM darbības stratēģija 2007. – 2009. gadiem, 63. lpp

[6] Likums ‘’Par policiju’’ 1. pants

[7] Likums “Par policiju” 5.pants

[8] IeM darbības stratēģija 2007. – 2009. gadiem, 57-59. lpp

[9] Zīle J. “Cietušais krimināltiesisko zinātņu skatījumā” Latvijas Vēstnesis 2002, 35.lpp

[10] Pētījumu veica Latvijas neatkarīgo kriminologu asociācija sadarbībā ar Valsts Probācijas dienestu un pētījuma dati skatāmi izdevumā: “Likumpārkāpumi un sabiedrībai nevēlamās parādības Latvijā 2005” LR Centrālās statistikas pārvalde.

[11] Turpat, 46.lpp.

[12] Ruķere I. “Sūdzību izskatīšana un policijas atbildība”  PROVIDUS, 2004, 11.lpp.

[13] Konkrēti Likumā “Par policiju” izmainot policijas definīciju.

 

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!