Atslēgvārdi:

Atzinums par Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepciju

Iesaki citiem:
Atzinumi

Ekonomikas ministrijai

Par Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepciju

Biedrība „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” izskatīja Valsts sekretāru sanāksmē 2011. gada 22. septembrī izsludināto Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepciju. PROVIDUS kopumā atzinīgi vērtē koncepcijā piedāvātos risinājumus valsts kapitāla daļu pārvaldības uzlabošanai. To ieviešana būtiski uzlabotu valstij piederošo kapitāla daļu pārvaldības caurskatāmību un profesionālismu, kā arī pavērtu iespējas gūt no attiecīgajām kapitālsabiedrībām pieaugošu atdevi gan ekonomiskā, gan sociālpolitiskā ziņā.

Kopumā PROVIDUS atbalsta gan koncepcijas pieņemšanu, gan lielākās daļas koncepcijas izstrādātāju ieteikto priekšlikumu īstenošanu. Tomēr PROVIDUS vēlas arī izteikt viedokli saistībā ar dažiem koncepcijā piedāvātajiem risinājumu variantiem.

Par 4.2.2. „Statuss, uzraudzības mehānisms, finansēšanas modelis, atlīdzības pamatprincipi un kompetences sadalījums lēmumu pieņemšanā” un 5.4. „Priekšlikumi alternatīvu izvēlei”

Koncepcijā pamatoti norādīts uz esošā decentralizētā valsts kapitāla daļu pārvaldības modeļa trūkumiem, ko arī pierāda līdzšinējā Latvijas pieredze. PROVIDUS atbalsta koncepcijā minēto nostāju – sākumā ieviest daļēji centralizēto, pakāpeniski (ilgtermiņā) ieviešot centralizēto pārvaldības modeli.

Koncepcijā piedāvāti trīs valsts kapitāla daļu pārvaldības institūcijas iespējamie varianti: 1) neatkarīga, autonoma iestāde, 2) kapitālsabiedrība (jaundibināma vai izveidota uz VAS „Privatizācijas aģentūras” bāzes), 3) holdinga sabiedrība. Katrai no alternatīvām ir savas priekšrocības un trūkumi. Koncepcijā kā labākais risinājums minēts valsts kapitāla daļu pārvaldības funkcijas nodošana VAS „Privatizācijas aģentūrai”. PROVIDUS iepriekš minēto variantu neuzskata par pareizāko risinājumu.

Pārvaldībai jābūt politiski neitrālai, lai lēmumus pieņemtu, pamatojoties tikai uz īpašnieka definētajiem mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem, sabiedrības interesēm un finanšu argumentiem. Šo mērķi var sasniegt, ja pārvaldības institūcija rīkojas patstāvīgi, profesionāli un atbildīgi. Pārvaldības funkciju uzticēšana kapitālsabiedrībai (kapitālsabiedrībai vai holdinga sabiedrībai) var mazināt uzraudzību pār valsts kā kapitāla daļu īpašnieka politikas realizāciju un mērķu sasniegšanu. Tādēļ būtiskāka ir funkcionālā, nevis institucionālā neatkarība.

Optimālākais pārvaldes institūcijas statuss ir neatkarīga, autonoma iestāde, kādas šobrīd ir, piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Latvijas Banka, Nacionālā radio un televīzijas padome un Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Šāda alternatīva nodrošina lielāku caurskatāmību un nenonāk pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta noteikumiem, kas konkrēti nosaka gadījumus, kad valsts var nodarboties ar komercdarbību. Valsts funkcijas – pārvaldības veikšana – nevar būt komercdarbības priekšmets, no kā komersants gūst peļņu. Turklāt tradicionāli likumdevējs lemj par valsts institūciju amatpersonu, bet ne komersantu vadības iecelšanu, līdz ar to ideja, ka valsts kapitāla daļu pārvaldības institūcijas, kas ir kapitālsabiedrība, locekļus ieceltu Saeima, ir apšaubāma no konstitucionālo tiesību viedokļa.

Valsts kapitāla daļu pārvaldības institūcijai jābūt patstāvīgai valsts iestāde, kas atbilstoši savam darbības mērķim un uzdevumiem pārvalda būtiskus valsts resursus un rekomendē Ministru kabinetam turpmāku rīcību ar tiem. Institūcijas darbības mērķis ir nodrošināt sabiedrības/ valsts resursu efektīvu izmantošanu, tajā pašā laikā novēršot uzņēmējdarbības pārmērīgu koncentrāciju valsts kontrolē un valsts iejaukšanos tirgus konkurencē.

Koncepcijā minētie autonomās institūcijas statusa trūkumi ir diskutējami. Valsts dažādo funkciju pārklāšanās tiks novērsta, ņemot vērā, ka autonomā iestāde ir funkcionāli neatkarīga no pārējās valsts pārvaldes. No autonomās iestādes būtības izriet, ka arī iespējamā administratīvā un politiskā ietekme tiek izslēgta. Savukārt jautājumi par institūcijas darbinieku statusu, atalgojumu un iestādei nepieciešamā finansējuma avotiem risināmi analoģiski ar Latvijas Banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (skatīt likumu „Par Latvijas Banku”, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumu, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 2. panta ceturto daļu, 4.panta desmitā daļa un 13.2 pantu). Līdz šim Latvijas Banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija pierādījusi elastību, reaģējot uz kapitāla tirgus izmaiņām, piesaistot profesionāļus un nodrošinot atlīdzību atbilstoši finanšu sektorā strādājošo atalgojumam. Līdzīgi kā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas gadījumā arī valsts kapitāla daļu pārvaldes institūcijas budžeta neatkarību nodrošinātu valsts kapitālsabiedrību maksājumi tās noteiktajā apmērā, kas nepārsniegtu likumā noteikto apmēru.

Lai lietderīgi izmantotu esošos valsts pārvaldes resursus un sasniegto kapacitāti, būtu izvērtējama iespēja VAS „Privatizācijas aģentūra” statusu transformēt uz autonomu, neatkarīgu iestādi, kas institucionāli atrodas valsts pārvaldes sistēmā, tomēr funkcionāli ir neatkarīga no Ministru kabineta.

Par 4.2.3. „Vadības iecelšana amatā un atbrīvošana no amata”

Lai nodrošinātu valsts kapitāla daļu pārvaldības institūcijas autonomiju, ir pamatota koncepcijā ietvertā nostāja aizsargāt institūcijas vadītāju vai vadības komandu pret patvaļīgu atbrīvošanu no amata pirms noteiktā termiņa. Tomēr pašlaik koncepcijā noteiktie gadījumi, kad iespējama šo personu atbrīvošana no amata pirms termiņa, neparedz iespēju rīkoties, ja tās savus darba pienākumus veic neapmierinoši.

Tāpēc PROVIDUS ierosina, ka pamats vadītāja vai vadības komandas locekļa atbrīvošanai pirms noteiktā termiņa būtu arī lielākās daļas darbības rezultātu būtiska neatbilstība valsts kapitāla daļu pārvaldības speciālajā likumā noteiktajiem kritērijiem (skatīt „Atlīdzības pamatprincipi” 4.2.2. sadaļā) vismaz viena pilna kalendārā gada laikā. Neatbilstības izvērtēšanai Ministru kabinets varētu veidot starpinstitucionālu komisiju.

Par 4.7. „Ziedošanas politika”

PROVIDUS kopumā atbalsta piedāvāto risinājumu attiecībā uz ziedošanas politiku. Tomēr iesakām precizēt 4.7.1. punktā noteikto „Definēt caurspīdīgu un publiski pieejamu kārtību, kā var saņemt ziedojumus un kā izskatāmi potenciālo ziedojumu saņēmēju pieteikumi un veicami ziedojumi”. Minētājai kārtībai būtu jāietver jēgpilni un nediskriminējoši kritēriji, kā arī katra gada sākumā būtu jāpublicē, cik liels finansējums kopumā ziedojumiem gada laikā ir pieejams. Šie precizējumi ir svarīgi, lai nepieļautu tīri formālu vai diskriminējošu kritēriju izmantošanu, kā arī ļautu katram potenciālajām pieteikuma iesniedzējam novērtēt, uz kādu potenciālo atbalstu tas var cerēt.

PROVIDUS norāda, ka atbalstāms varētu būt arī konceptuāli atšķirīgs caurskatāmas ziedošanas modelis, proti, kārtība, kur kapitālsabiedrībām būtu tiesības veikt ziedojumus tikai caur fondu, piemēram, Sabiedrības integrācijas fondu, kas līdzekļus sadalītu atklātā procesā saskaņā ar skaidriem un nediskriminējošiem kritērijiem. Šajā variantā pašas kapitālsabiedrības daļēji zaudētu kontroli pār to, kādiem konkrētiem mērķiem un saņēmējiem ziedojumi ir piešķirami, taču palielinātos finansējuma sadales atklātums, pieejamība un mazinātos korupcijas risks.

Par 4.10. „Kapitālsabiedrību pārraudzība”

Lai veicinātu kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļu profesionalitāti, ar darbības rezultātiem būtu jāsaista ne tikai atalgojums, bet arī valžu un padomju locekļu amata termiņi. PROVIDUS uzskata, ka valžu un padomju locekļiem ir jāgarantē noteikts termiņš amatā, ja viņi sasniedz noteiktos darbības rezultātus. Tādējādi tiktu mazinātas iespējas partejiski-politisku vai kādu citu patvaļīgu iemeslu dēļ atbrīvot šās amatpersonas no amata, vienlaikus pastāvot objektīviem kritērijiem, lai noteiktu, kad ir objektīvs pamats valdes vai padomes locekļa atbrīvošanai pirms termiņa.

Par 4.10.5. „Amatu savienošana un interešu konflikta novēršanas prasību ievērošana”

PROVIDUS piekrīt, ka pārraudzības institūcijas locekļiem varētu atcelt valsts amatpersonas statusu, lai atvieglotu iespējas piesaistīt profesionāļus. Vienlaikus PROVIDUS arī norāda, ka interešu konfliktu kontrole var būt apgrūtināta, ja valsts kapitāla daļu pārvaldības institūcijai nav instrumentu, ar kuru palīdzību to realizēt. PROVIDUS ierosina noteikt pārraudzības institūcijas locekļiem pienākumu iesniegt konfidenciālas interešu deklarācijas valsts kapitāla daļu pārvaldības institūcijai.

Sagatavoja: Valts Kalniņš, Gatis Litvins

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!