Atslēgvārdi:

Atzinums par „Rīcības plāns sabiedrības saliedētības sekmēšanai izglītības nozarē 2012.–2014.gadam” projektu 0

Iesaki citiem:
Atzinumi

Rīgā, 2012.gada 30.martā

LR Izglītības un zinātnes ministrijai

Atzinums par „Rīcības plāns sabiedrības saliedētības sekmēšanai izglītības nozarē 2012.–2014.gadam” projektu

Biedrība Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS (turpmāk – PROVIDUS) ir izskatījusi politikas plānošanas dokumenta Rīcības plāns sabiedrības saliedētības sekmēšanai izglītības nozarē 2012.–2014.gadamprojektu un vēlas sniegt savu atzinumu.

1. PROVIDUS atzinīgi novērtē rīcības plāna mērķi – vairot uzticēšanos starp iedzīvotājiem un valsti, kā arī iedzīvotāju starpā, kas atspoguļojas plašā daudzveidīgā demokrātiskā līdzdalībā. Taču uzskatām, ka uzdevuma „sekmēt visām sabiedrības grupām pieejamu politiskās un sabiedriskās līdzdalības formu attīstību” vidēja termiņa mērķim būtu jābūt, ka pastāvīgajiem iedzīvotājiem Latvijā tiek piešķirtas tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās un pašvaldību referendumos. Neveicinot diskusijas un izpratni sabiedrībā par šīm cilvēktiesībām[1], būs apgrūtinoši vai pat neiespējami sasniegt uzticību visās sabiedrības grupās, jo:

  • Tas var dot priekšstatu, ka valsts veicina tikai ‘mīkstās’ līdzdalības formas (piemēram, darbība nevalstiskajās organizācijās), kamēr „valsts uzticētā konvencionālā līdzdalība” noteiktai sabiedrības daļai ir ierobežota, turklāt daļa sabiedrības to atbalsta (uzskatot, ka izslēgšana no lemšanas ir pamatota[2]).
  • Diskusijas par plašākām līdzdalības tiesībām un to ieviešanu vidējā termiņā var veicināt arī naturalizāciju – ja pastāvīgie iedzīvotāji var pārliecināties, ka sabiedrības vairākums no viņu lēmumiem (pašvaldību vēlēšanās) nebaidās, atbalstot viņu tiesības.

Aicinām iekļaut izpratnes veicināšanu par pastāvīgo iedzīvotāju tiesībām piedalīties pašvaldību vēlēšanās un pašvaldību referendumos rīcības plāna pasākumos 1.1., 1.2., 1.3., un 1.4.

2. PROVIDUS atzinīgi vērtē ideju veicināt naturalizāciju, izmantojot netradicionālu līdzdalības formu piedāvājumu un informēšanu. Uzskatām, ka viens no naturalizācijas partnerības (pasākums 1.7.) punktiem varētu būt latviešu valodas apguves kursu nodrošināšana par nelielu paša indivīda samaksu, no kuras daļu valsts sedz (atmaksā), ja indivīds veiksmīgi naturalizējas noteiktā laika posmā kopš kursu uzsākšanas (piemēram, divi gadi). Tāpat aicinām papildināt pasākumu 1.8. ar informēšanu par līdzdalības iespējām, kamēr indivīds nav kļuvis par Latvijas pilsoni, kombinācijā ar atzinuma 1.punktā minēto (pastāvīgo iedzīvotāju tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās un referendumos).

3. PROVIDUS atzinīgi novērtē rīcības plāna pasākumus, kas vērsti uz dažādības vadības politikas ieviešanu. Tāpat PROVIDUS vēlas uzsvērt, ka rīcības plānā iekļautie uzsvari lielā mērā saskan arī ar „Pilsoņu debates par integrāciju” izstrādātajiem 10 priekšlikumiem (piemēram, par daudzveidīgām latviešu valodas apguves iespējām, bilingvālās izglītības kvalitāti, mediju telpu, sadarbību pasākumos un projektos), kā arī debatēs izteiktajām ideālās sabiedrības vīzijām un to sasniegšanas šķēršļiem.

4. PROVIDUS atbalsta plānu izmantot „Pilsoņu debates” vai līdzīgas metodes, tai skaitā, lai iesaistītu iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā, vairotu izpratni un kliedētu aizspriedumus par dažādām sabiedrības grupām. Lai gan PROVIDUS ir vairāku gadu pieredze šo metožu izmantošanā, labas pārvaldības un efektivitātes dēļ aicinām IZM izsludināt atklātus konkursus par šo pasākumu rīkošanu (rīcības plāna punkti 1.4., 4.1., 6.7.).

5. PROVIDUS aicina panākt, ka interesentiem – tai skaitā trešo valstu valstspiederīgajiem - ir plašas iespējas apgūt latviešu valodu sistemātiski, nevis īslaicīgu projektu veidā (piemēram, Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda īstenotie projekti). Turklāt informāciju par šīm iespējām nepieciešams izplatīt arī caur Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, kur imigranti iegūst uzturēšanās atļaujas.

 

[1] No 27 ES valstīm šādas tiesības ir 19 valstu pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Avots: Migration Policy Group, MIPEX, 2011.

[2] 43% aptaujāto bija negatīva attieksme pret pašvaldību vēlēšanu tiesību piešķiršanu nepilsoņiem, 27% to atbalstīja, 24% bija neitrāla attieksme (8% respondentu nevarēja atbildēt). Avots: Makarovs, V., Dimitrovs, A., (2009) „Latvijas nepilsoņi un balsstiesības: kompromisi un risinājumi”.

 

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733