Atslēgvārdi:

Atzinums par Pozīciju Nr.2 Eiropas Komisijas paziņojums „Eiropas dienaskārtība attiecībā uz trešo valstu pilsoņu integrāciju”

Iesaki citiem:
Atzinumi

Rīgā, 2011.gada 19.novembrī

Atzinums par Pozīciju Nr.2 Eiropas Komisijas paziņojums „Eiropas dienaskārtība attiecībā uz trešo valstu pilsoņu integrāciju”

Biedrība Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS (turpmāk – PROVIDUS) ir izskatījusi Pozīciju Nr.2 Eiropas Komisijas paziņojums „Eiropas dienaskārtība attiecībā uz trešo valstu pilsoņu integrāciju”un vēlas sniegt savu atzinumu.

1. PROVIDUS aicina papildināt pozīciju (sadaļu „Situācija Latvijā” par pilsonisko līdzdalību) ar informāciju par „Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs 2012.-2018.gadam” iekļauto plānu 2012.gadā izveidot konsultatīvo padomi par imigrantu integrāciju Latvijā. Uzskatām to par būtisko soli, lai uzlabotu imigrantu iesaisti politiku un likumdošanu izvērtēšanā un veidošanā, un aicinām padomē pēc pārskatāmiem atlases kritērijiem iekļaut gan nevalstiskās organizācijas, kas strādā ar imigrantiem, gan organizācijas, kas pārstāv imigrantus.

2. PROVIDUS iebilst Latvijas pozīcijai, ka dalība pašvaldību vēlēšanās ir saistīta ar pilsonības iegūšanas institūciju, un, ka balsošanas tiesību piešķiršana plašākai iedzīvotāju grupai (arī nepilsoņiem) mazinātu viņu motivāciju naturalizēties. Pētījumi pierāda, ka valstis, kas veicina trešo valstu pilsoņu līdzdalību, atbalsta to visos līmeņos: uzturot pastāvīgus konsultatīvos mehānismus, atbalstot pilsonisko sabiedrību ar imigrantu iesaisti, piešķirot pašvaldību vēlēšanu tiesības pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kā arī atbalstot viņu centienus kļūt par pilsoņiem.[1]

Pozīciju, ka plašāku tiesību piešķiršana mazina motivāciju naturalizēties, neapstiprina arī Latvijas rādītāji – pēc PMLP datiem tikai 45% pilsonības pretendentu tiesības piedalīties parlamenta vēlēšanās nosaukuši kā ļoti svarīgu naturalizācijas iemeslu 2010.gadā, kad notika 10.Saeimas vēlēšanas un iespējas tajās piedalīties varētu šķist kā papildus iemesls naturalizācijai.[2] Turklāt, daļai trešo valstu pilsoņu nopietnākais šķērslis naturalizācijai ir dubultpilsonības aizliegums, kas nozīmē, ka pretendentam ir jāatsakās no savas pilsonības, lai viņš varētu kļūt par Latvijas pilsoni un iegūt visas politiskās līdzdalības iespējas. Jāuzsver, ka priekšlikums pieļaut dubultpilsonību Eiropas Savienības, NATO un Eiropas Ekonomiskās Zonas dalībvalstu pilsoņiem nepalīdzēs visiem trešo valstu pilsoņiem, piemēram, Krievijas un Ukrainas pilsoņiem.

Tā kā pašlaik no 27 ES valstīm, 19 valstis ļauj pastāvīgajiem iedzīvotājiem (trešo valstu pilsoņiem) piedalīties pašvaldību vēlēšanās,[3] un imigrantu līdzdalību politikas procesos uzsver arī ES imigrantu integrācijas politikas pamatprincipi,[4] aicinām mīkstināt šo Latvijas pozīciju un sākt nopietnu diskusiju par pašvaldību vēlēšanu tiesību piešķiršanu Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem un nepilsoņiem.

3. PROVIDUS atbalsta pozīciju saistībā ar nepieciešamību mazināt Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda administratīvo procedūru slogu. Tajā pat laikā PROVIDUS aicina apsvērt pozīcijā iekļaut arī priekšlikumu, ka fonda atbalstīto projektu aktivitāšu periodam jebkurā gadījumā jābūt ne mazākam par 12 mēnešiem – pat gadījumos, kad saskaņošanas procesi starp dalībvalsti un Komisiju ieilgst tāpēc, ka dalībvalstī mainās institucionālā atbildība par integrācijas politikas funkciju (kā Latvijas gadījumā - četras reizes kopš 2008.gada). Pretējā gadījumā īstenoto projektu efektivitāte un ilgtermiņa rezultāti ir apdraudēti, nopietni vājinot arī īstenotāju (nevalstisko organizāciju) un dalībnieku (trešo valstu pilsoņu) vēlmi sadarboties, kā arī liekot apšaubīt valsts apņemšanos kvalitatīvi īstenot imigrantu integrācijas politiku, lai veidotu saliedētāku sabiedrību.


 

[1] Huddleston, T. (2010) Consulting immigrants to improve national policies. European Economic and Social Committee.

[2] Par svarīgākiem iemesliem aptaujātie atzinuši vēlmi iegūt ES pilsonību, kā arī ciešās saites ar Latviju (dzīve Latvijā). Avots: „Nepilsoņu viedoklis par Latvijas pilsonības iegūšanu”, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, 2011.gads.

[3] Migration Policy Group, MIPEX, 2011.

[4] Council conclusions, 2004.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!