2013.gada 24.aprīlī
Valsts kancelejas direktorei Elitai Dreimanei
Atzinums par piedāvāto NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomes 2013.-2015.gada darba plānu
Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS iepazinās ar Valsts kancelejas piedāvāto NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomes 2013.-2015.gada darba plānu (turpmāk – darba plāns) un vēlas sniegt par to savu viedokli.
1. PROVIDUS atzinīgi vērtē apņemšanos sagatavot vadlīnijas/labās prakses ieteikumus valsts pārvaldes darbiniekiem par tiesību aktu projektu izstrādes un pieņemšanas procesu (1.2. ieteikums). PROVIDUS jau iepriekš ir vairākkārt uzsvēris, ka sabiedrības līdzdalība ir īpaši jēgpilnākā un efektīva tad, ja tā tiek organizēta iespējami agrākā likumprojekta izstrādes stadijā! Uzskatām, ka šādās vadlīnijās būtu iespējams arī aprakstīt labas prakses ieteikumus tam, kā iesaistīt sabiedrību lēmumu pieņemšanā vēl pirms darba uzsākšanas pie likumprojekta tehniski juridiskās noformēšanas. Vienlaikus mums nav izprotami šī uzdevuma izpildei atvēlētais termiņš – 31.12.2014! Vismaz tik tālu, cik tas skar sabiedrības līdzdalības jautājumus, labās prakses vadlīniju izstrādei nevajadzētu aizņemt vairāk nekā mēnesi, un tas noteikti ir paveicams līdz 2013.gada beigām.
PROVIDUS vērš uzmanību, ka kvalitatīvu vadlīniju izstrādei būtu nepieciešams apzināties, kas ir šī brīža sabiedrības iesaistes mehānismu trūkumi, proti, veikt esošo līdzdalības mehānismu auditu. Tieši šādu līdzdalības mehānismu auditu bija paredzēts veikt Valsts kancelejas organizētā iepirkuma „Izvērtējums par nevalstisko organizāciju iesaistes mehānismiem Ministru kabineta lēmumu pieņemšanas procesā un priekšlikumu izstrāde šo mehānismu pilnveidei”, taču diemžēl Valsts kancelejas nevalstiskajām organizācijām atsūtītā ziņojuma tekstā esošo līdzdalības mehānismu izvērtēšanai ir veltīta tikai nepilna viena (!!!) lapa (sadaļa nr. 1.2.7), kur ļoti vispārīgā formā, neanalizējot katru līdzdalības mehānismu un tā problēmsituācijas atsevišķi, publicēti vispārēja rakstura novērojumi, bez atsaucēm uz konkrētu atbilžu sniedzējiem. Diemžēl šī viena lapa neļauj spriest par to, cik no 30 intervētajām NVO un 20 valsts iestāžu pārstāvjiem ir vai nav radušās problēmas katra konkrētā līdzdalības mehānisma izmantošanā, kādās tieši situācijās problēmas radušās un nav arī analīzes par to, kā katrs no attiecīgajiem mehānismiem būtu pilnveidojams. PROVIDUS uzskata, ka šajā situācijā Valsts kancelejai būtu jānodrošina kvalitatīva līdzdalības mehānismu audita veikšana pašu spēkiem, veicot analīzi par 30 NVO un 20 valsts iestāžu sniegtajām atbildēm padziļinātajās intervijās uz jautājumiem par konkrētajiem līdzdalības mehānismiem (piemēram, sabiedriskās apspriešanas, Valsts sekretāru sanāksme, konsultatīvās padomes u.c.)
2. Tāpat PROVIDUS atzinīgi vērtē iniciatīvu izstrādāt un apspriest priekšlikumus par interneta risinājumu, kur ministrijas ievieto tiesību aktu projektus izstrādes un saskaņošanas periodā (1.3.punkts). Vienlaikus, līdzīgi kā iepriekšējā punktā, – neredzam nepieciešamību noteikt tik tālu termiņu kā 30.06.2014. VARAM pieredze liecina, ka tehniskais risinājums ir vienkāršs – ministrija attiecīgos projektus vienkārši ieliek mājas lapā! Ieteikumi ir vajadzīgi vienīgi par vēlamo laika posmu (KAD izstrādes procesā tiesību akta projekts jāievieto mājaslapā) un kā NVO uzskatāmi parādīt, kur tieši iestādes mājaslapā šie projekti atrodas. PROVIDUS uzskata, ka šādi priekšlikumi ir sagatavojami mēneša laikā.
3. Domājot par līdzdalības pilnveidošanu valdības lēmumu pieņemšanas procesā, ierosinām trīs gados veicamo darbu sarakstu papildināt arī ar: 1) priekšlikumiem un valsts pārvaldes darbinieku apmācīšanai plašākai sociālo mediju un inovatīvo līdzdalības rīku izmantošanai tiesību projektu izstrādē un lēmumu pieņemšanā; 2) izvērtējums par iemesliem, kādēļ likumprojektu izstrādē nav notikušas konsultācijas ar NVO (šāds izvērtējums tika prasīts Valsts kancelejas iepirkumā, bet izpētes rezultāti neparādās nevalstiskajām organizācijām atsūtītajos ziņojumos), piemēram, cik bieža ir „steidzamības procedūras” izmantošana MK sēdēs un vai tā ir attaisnojama; 3) regulāri pētīt un izvērtēt iespējas arī Latvijas valsts pārvaldē ieviest inovatīvu ārzemju līdzdalības praksi, labākos paraugus.
4. PROVIDUS neuzskata par lietderīgu priekšlikumu „izstrādāt priekšlikumus par nozaru sekretariātu izveides iniciatīvas īstenošanu” (2.2. punkts). Valsts kancelejas atsūtītajā ziņojumā „Par nepieciešamajiem pasākumiem NVO līdzdalības mehānismu valsts pārvaldē pilnveidošanai, kā arī jaunu mehānismu izveidei” ir iezīmēta šāda ideja (proti, aptuveni 10 nozaru sekretariātu izveidei, kas reāli nozīmēs 10 koordinējošās amatpersonas, kuras tad būs kontaktpersonas savas nozares NVO), bet tās nepieciešamība tiek vāji argumentēta. Proti, „sekretariāts izstrādātu detālu sava bloka tēmu loku un aicinātu „savas” NVO reģistrēties pie to interesējošām tēmām. Tādējādi NVO regulāri un savlaicīgi saņemtu sev interesējušo informāciju, jautājumus varētu komunicēt ar sava bloka NVO un sekretariātu.” Kādēļ ir nepieciešami īpaši koordinatori, lai NVO saņemtu informāciju? Vai nav vienkāršāk, lētāk un efektīvāk MK un ministriju mājaslapās ieviest iespēju pierakstīties saņemt informāciju par kādiem konkrētiem jautājumiem? Grūti arī iedomāties, kad, piemēram, tieslietu jomas NVO, kas interesējas par specifiskiem cietumu (vai vēlēšanu tiesību, vai Satversmes aizsardzības biroja pārraudzības, vai ar Uzņēmu reģistru saistīta utt.) jautājumiem varētu rasties vajadzība vērsties pie sekretariāta nevis, piemēram, ar jautājumu pie attiecīgās ministrijas NVO sadarbības koordinatora vai, – kas vēl reālāk – konkrēta ministrijas darbinieka, kurš ar attiecīgo jautājumu nodarbojas!
5. PROVIDUS neuzskata, ka prioritārs būtu pasākums Nr.2.3, proti, „izstrādāt priekšlikumus par 2 pastāvīgiem apmācības kursiem VAS (kursu biežums/laika grafiks), kas būtu paredzēti NVO mērķauditorijai (par sabiedrības līdzdalību valdības lēmumu pieņemšanā un par diskusiju kultūru šajā procesā).” Valsts kancelejas atsūtītajā ziņojumā „Par nepieciešamajiem pasākumiem NVO līdzdalības mehānismu valsts pārvaldē pilnveidošanai, kā arī jaunu mehānismu izveidei” ir iezīmēta pavisam cita mērķauditorija – proti, būtiska esot „IESTĀŽU VADĪTĀJU izglītošana un izpratnes palielināšana par sabiedrības līdzdalību rīcībpolitiku izstrādē un ieviešanā …. Tas faktiski nozīmē mācību kursa vai semināra izstrādi iestāžu vadītājiem.” Pašā pētījumā gan nav atrodami dati par to, vai un cik lielā mērā iestāžu vadītāju pašreizējais zināšanu līmenis par līdzdalības jautājumiem būtu nepietiekams.
Ja Valsts kanceleja vēlas uzlabot NVO zināšanas par līdzdalību, PROVIDUS iesaka sākt nevis ar kursiem VAS (kas principā nav slikta doma, bet tad tiem jātiek piedāvātiem bez maksas), bet gan ar viegli uztveramu līdzdalības pamācību tekstu atjaunošanu Ministru kabineta un ministriju lapās, kā arī ar mūsdienu regulējumam atbilstošu videopamācību ierakstīšanu (piemēram, par to, kā funkcionē VSS process) – šādus ierakstus var veikt kā pašas NVO, tā Valsts kancelejas darbinieki.
6. PROVIDUS ir neizpratnē par piedāvātā memoranda padomes 3 gadu darba plāna trešo sadaļu – „NVO finansēšanas sistēmas pilnveidošana”. Vienīgie uzdevumi, kas šobrīd minēti šajā sadaļā – „Veidot izpratni par priekšlikumu [?!] nodrošināt iespēju NVO izmantot valsts un pašvaldību telpas par brīvu vai par simbolisku samaksu, (3.1.)” kā arī „izvērtēt iespēju ekonomiskā sektora jeb profesionālām pārstāvniecības NVO dot iespēju pretendēt uz atbalstu SIF programmā,ja šis atbalsts paredzēts līdzdalības sekmēšanai un sagatavot priekšlikumus par tā turpmāko virzību (3.2.)”. PROVIDUS uzskata, ka nav lietderīgi pielīdzināt profesionālās pārstāvniecības un sabiedriskā labuma NVO, it sevišķi apstākļos, kad profesionālās pārstāvniecības finansiālie pamati jau šobrīd ir pietiekami stabili – piemēram, sociālie partneri saņem gan dāsnu publisko līdzekļu atbalstu, gan arī biedru naudas.
PROVIDUS uzsver, ka uz vispārējā NVO sektora finansiālo problēmu fona darba plāna melnrakstā šobrīd minētie divi uzdevumi ir absolūti nebūtiski! Memoranda padomes darbam būtu jābūt vērstam uz to, lai: 1) atrastu darbotiesspējīgu ilgtermiņa modeli NVO finansēšanai no valsts budžeta, 2) pārskatītu kritērijus, kā dažādas ministrijas un valsts uzņēmumi finansē konkrētas NVO, to projektus, 3) kā arī jādomā par administratīvā sloga samazināšanu NVO, kas realizē projektus, kurus pilnībā vai daļēji finansē no valsts budžeta.
PROVIDUS uzskata, ka memoranda padomes nākamo trīs gadu darbu prioritātei ir jābūt tieši NVO finansēšanas sistēmas pilnveidošanai!
Sagatavoja: Iveta Kažoka