Atslēgvārdi:

Atzinums par Koncepcijas -Par sociālās uzņēmējdarbības ieviešanas iespējām Latvijā- projektu

Iesaki citiem:
Atzinumi

Labklājības ministrijas Darba grupas vadītājai Dainai Fromholdei

Rīgā, 2014.gada 28.februārī

Atzinums par Koncepcijas "Par sociālās uzņēmējdarbības ieviešanas iespējām Latvijā" projektu

Nodibinājums „Sorosa fonds – Latvija”, biedrība „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”,  biedrība „Latvijas Samariešu apvienība” un LU doktorants Jānis Balevičš kā Labklājības ministrijas Sociālās uzņēmējdarbības darba grupas eksperti atzinīgi novērtē izstrādāto koncepcijas projektu un Labklājības ministrijas iniciatīvu veidot politikas dokumentu ar mērķi radīt labvēlīgu vidi sociālo uzņēmumu izveidei un darbībai, taču norāda uz būtiskām nepilnībām:

1. Juridiskā ietvara radīšana ir tikai viens no atbalsta instrumentiem sociālās uzņēmējdarbības veicināšanā

Kā jau konstatēts pētījumos[1] un vairākkārtīgi pārrunāts Labklājības ministrijas izveidotajā darba grupā, valsts pienākums ir radīt pilnvērtīgu un efektīvu atbalsta sistēmu sociālo uzņēmumu izveidei un darbībai.

Primāri, valstij ir jānosaka ietvars jeb kritēriji kā nošķirt sociālos uzņēmumus no citiem uzņēmumiem vai nevalstiskām organizācijām, tādejādi padarot šādus uzņēmumus viegli atpazīstamus. Kā jau tas Koncepcijas projektā paredzēts, sociālos uzņēmumus Latvijā raksturos kritēriji, kuri atpazīstami un sastopami ir arī citās Eiropas Savienības valstīs un to normatīvajos aktos, taču statusa piešķiršana vai šādu uzņēmumu nodalīšana, nav pietiekošs atbalsts sociālo uzņēmumu izveidei un darbībai.

Pētījumā norādīts, „kā to atzīmēja paši uzņēmēji, valsts atbalsta trūkums, gan neatzīstot šo uzņēmējdarbības veidu kā īpašu veidu, gan nenodrošinot pietiekami efektīvu finansiālu atbalstu, ir kavējis uzņēmumiem attīstīties un paplašināties”[2].

2. Sociālie uzņēmumi veidosies un attīstīsies tikai tad, ja valsts nodrošinās pietiekamu atbalstu, tai skaitā finansiālas priekšrocības, šādu uzņēmumu darbībai

Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai kā daļai no jaunā Eiropas izaugsmes modeļa tiek pausts visaugstākajos Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas līmeņos. Piemēram, ES iekšējā tirgus komisārs Mišels Barnjē uzsvēra, ka ir jādara viss, lai radītu tādu ekosistēmu, kas veicinātu sociālo uzņēmumu attīstību[3]. Politiskais atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai no Eiropas Komisijas un Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komitejas tika atkārtoti apliecināts 2014.gada 17.janvārī pieņemtajā Strasbūras deklarācijā „Sociālo uzņēmumu ieguldījums Eiropā”. Deklarācijā ikviena ES dalībvalsts tiek aicināta izveidot tādu sociālo uzņēmumu darbības vidi, kas veicina gan jaunu uzņēmumu izveidi, gan sekmētu esošo uzņēmumu darbību[4].

Šobrīd Latvijā nav neviena normatīvā akta, kas piešķirtu sociālajiem uzņēmumiem jebkādas priekšrocības vai finansiālus labumus, apzinoties šo uzņēmumu īpašo lomu vai nozīmi. Sociālie uzņēmumi, kas izvēlējušies komersanta juridisko formu, šobrīd strādā pēc tiem pašiem principiem un maksā visus tos pašus nodokļus, kādus maksā klasiskie komersanti, jeb tādi, kuru mērķis ir nopelnīt vairāk pašu labumam iepretim mērķim efektīvi risināt sociālo problēmu. Daļai no šiem sociālajiem uzņēmumiem ir milzīgas finansiālas problēmas, jo maksājamo nodokļu slogs ir pārāk liels un uzņēmuma attīstību neveicinošs[5], kā arī to efektivitāte, nodarbinot cilvēkus ar īpašām vajdzībām, nevar konkurēt ar komercsektoru. Nerisinot jautājumu par īpašu nodokļu režīmu veidošanu sociālajiem uzņēmumiem vai nepiešķirot tiem īpašas privilēģijas, pastāv risks, ka esošie uzņēmumi izbeigs savu darbību un jauni uzņēmumi netiks veidoti, tādejādi netiks sasniegts Koncepcijā noteiktais mērķis – veicināt sociālo uzņēmumu izveidi un darbību.

3. Koncepcijā ir jāpiedāvā valsts atbalsta instrumenti - gan tieši mērķētie uzņēmumu darbības sekmēšanai gan netieši – veidojot dažādus, ne finansiālus valsts atbalsta mehānismus.

Atzinumu parakstījušie uzskata, ka Koncepcija ir jāpapildina ar sadaļu, kurā skaidri noteikti visi atbalsta instrumenti, kurus valsts var nodrošināt.

3.1. Sociālajiem uzņēmumiem ir jāpiešķir tās pašas priekšrocības un nodokļu atvieglojumi, kādi šobrīd attiecas uz sabiedriskā labuma organizāciju darbību. Primāri, tās ir tiesības saņemt ziedojumus un ziedotājiem nodokļu atlaides. Sociālajiem uzņēmumiem ir jābūt tiesībām saņemt nekustamā īpašuma nodokļu atlaides, ja to īpašumā vai lietošanā ir nekustamais īpašums vai saņemt īpašumu bezatlīdzības lietošanā. Sociālajiem uzņēmumiem ir jānosaka tiesības nodarbināt brīvprātīgos.

3.2.   Papildus priekšrocībām, kas šobrīd attiecas uz sabiedriskā labuma organizāciju darbību, sociālajiem uzņēmumiem būtu jāpiešķir šādi īpaši nodokļu atvieglojumi vai priekšrocības:

- tiesības nemaksāt (pilnībā vai daļēji) uzņēmuma ienākuma nodokli;

- priekšrocības publiskajos iepirkumos;

- pievienotās vērtības nodokļa likmes samazinājums sniegtajiem pakalpojumiem vai tirgojot saražoto produkciju;

- tiesības saņemt grantus un dāvinājumus, bez papildus, tajā skaitā mikrouzņēmuma, nodokļa nomaksas;

- tiesības saņemt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atvieglojumus, ja transporta līdzeklis tiek izmantots uzņēmuma pamatdarbības nodrošināšanai.

3.3.   Papildus tiešajiem atbalsta instrumentiem, valstij ir :

- jārada īpaši grantu vai subsīdiju piešķiršanas mehānismi sociālo uzņēmumu atbalstam;

- jānodrošina finanšu atbalsta instrumenti sociālo uzņēmēju un darbinieku izglītībai un apmācībām, sadarbības tīklu veidošanai;

- jāizstrādā sociālo uzņēmumu nacionāla līmeņa publicitātes un zīmolvedības stratēģija un rīcības plāns;

- jārada īpaši finanšu atbalsta instrumenti sociālo uzņēmumu izveidošanai  un darbības uzsākšanai;

- jāveido sociālo uzņēmumu darbības atbalsta sistēma, izmantojot speciāli izveidotus sociālu uzņēmumu  darbības inkubatorus, vai veidojot kādus īpašus atbalsta centrus sociālajiem uzņēmumiem;

- jāsekmē valsts vai pašvaldību  uzdevumu deleģēšana sociālajiem uzņēmumiem.

Pamatojoties uz iepriekš teikto norādām, ka tikai tad, ja Koncepcijā būs iekļauta sadaļa par iespējamiem valsts atbalsta instrumentiem sociālajiem uzņēmumiem, Latviju varēs uzskatīt par valsti, kur sociālajiem uzņēmumiem ir radīta atbalstoša un darbību veicinoša ekosistēma.

 

[1] Lešinska A., Litvins G., Pīpiķe R., Šimanska I., Kupics O., Bušēvica K. „Latvija ceļā uz sociālo uzņēmējdarbību”, http://politika.lv/article/petijums-latvija-cela-uz-socialo-uznemejdarbibu

[2] Lešinska A., Litvins G., Pīpiķe R., Šimanska I., Kupics O., Bušēvica K. „Latvija ceļā uz sociālo uzņēmējdarbību”, http://politika.lv/article/petijums-latvija-cela-uz-socialo-uznemejdarbibu, 76.lpp

[3] http://europa.eu/rapid/press-release_IP-14-20_en.htm?locale=en

[4] Strasbourg Declaration, http://ec.europa.eu/internal_market/conferences/2014/0116-social-entrepreneurs/docs/strasbourg-declaration_en.pdf

[5] Turklāt, ēnu ekonomika Latvijā veido 40%.

 

 

Sagatavoja:

  • A.Lešinska, biedrības "Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS" eksperte
  • I.Morica, Sorosa fonds-Latvija programmu direktore
  • A.Bērziņš, Latvijas Samariešu apvienības direktors
  • J.Balevičs, Latvijas Universitātes Vadībzinātnes doktorants 

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Citi autora darbi
5571593357 3022daa6c1 o

Developing legal systems to support social enterprise growth 18 Autors:Ekspertu grupa, t.sk. Agnese Lešinska