Atzinums par informatīvo ziņojumu “Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību”

Finanšu ministrijai 2021.gada 22.jūnijā Providus nosūtītais atzinums

Iesaki citiem:
Atzinums

ATZINUMS par dokumentu “INFORMATĪVAIS ZIŅOJUMS “Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību””(VSS-544)

Biedrība “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” atzinīgi novērtē Finanšu ministrijas sagatavoto Informatīvo ziņojumu “Par sabiedriskā labuma organizāciju darbību un attīstību” (turpmāk – Ziņojums), un iesniedz šādus priekšlikumus un iebildumus.

1) Par Ziņojuma tvērumu un pienākumu saskaņot piedāvātos risinājumus ar plašāku NVO loku

Latvijā ir nedaudz vairāk kā 24 tūkstoši nevalstiskās organizācijas – biedrības un nodibinājumi, no kurām 2309 organizācijām ir sabiedriskā labuma organizāciju statuss . Finanšu ministrija, uzsākot darbu pie Ziņojuma izstrādes, skaidri formulēja uzdevumu un Ziņojuma mērķi - identificēt problēmas un meklēt risinājumus kā pilnveidot SLO sistēmu Latvijā. Arī ziņojuma nosaukums liecina par to, ka Ziņojums būs par risinājumiem SLO jomā. Tika rīkotas domnīcas, kuru dalībnieki skaidri apzinājās Ziņojuma būtību un mērķi – meklēt risinājumus SLO sistēmas pilnveidei.

Iepazīstoties ar Ziņojuma saturu jāsecina, ka Ziņojuma gala tekstā ir ietverti jautājumi, kas attiecas uz plašu NVO loku, tie skar visus 24 tūkstošus NVO, arī tādas, kurām nav SLO statuss un tās neplāno to iegūt un proti – Finanšu ministrijas piedāvātā reforma un risinājumi attiecībā uz NVO pienākumu maksāt UIN nodokli.

Providus uzskata, ka Finanšu ministrijas piedāvātā UIN reforma ir būtiska un svarīga reforma, kas ietekmēs NVO darbu, tāpēc nav pieļaujams, ka šādi risinājumi tiek ietverti dokumentā, kas gan sākotnēji, gan izstrādes gaitā fokusējās tikai uz SLO jautājumiem.


Iebildums : Providus iebilst, ka tika nozīmīgi grozījumi kā grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas uzliek pienākumu visām NVO maksāt UIN, ir ietverti Ziņojumā, kura mērķis bija izstrādāt priekšlikumus SLO sistēmas uzlabošanai.

Priekšlikums: izdarīt izmaiņas 23.lpp norādītajā Nepieciešamo risinājumu 3.punktā, proti, izteikt to šādā redakcijā “3.Sagatavot izvērtējumu un priekšlikumus par UIN piemērošanas iespējām attiecībā uz NVO (tostarp SLO)”.


2) Par piedāvātām risinājumiem UIN regulējumā

Providus eksperti piekrīt, ka saimnieciskā darbība ir būtisks ieņēmumu veids un avots dažādu NVO noteikto mērķu sasniegšanai, it īpaši gadījumos, ja šim mērķim nav iespējams piesaistīt ziedojumus vai nav aktīvu grantu konkursu. Tāpat piekrītam, ka ir jārisina jautājums par NVO saimnieciskās darbības ietekmi uz citiem tirgus dalībniekiem, tādējādi novēršot vai minimizējot riskus negodīgas konkurences iespējamībai attiecīgajā saimnieciskās darbības jomā. Taču norādām, ka Finanšu ministrijas piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN maksāšanas pienākumu noteikšanu visām NVO nav izsvērti, jo netiek apskatītas un analizētas jebkādas citas alternatīvas kā minimizēt NVO saimnieciskās darbības ietekmi uz negodīgas konkurences riskiem un nav apzinātas NVO iespējas šo reformu īstenot.

UIN nav tipisks nodoklis, ko attiecina uz NVO darbību, jo pēc būtības tas attiecas uz komersantiem jeb juridiskām personām, kuru mērķis ir palielināt ieņēmumus un radīt labumu tā īpašniekiem. NVO mērķis nekad nebūs un nedrīkst būt peļņas vai kāda cita nepamatota labuma (jeb nosacītas peļņas) radīšana saviem biedriem vai pārvaldes institūcijām. Kā pareizi norādīts Ziņojumā, “SLO kā jebkura NVO ir tiesīga veikt SD , kā rezultātā tiek gūti ieņēmumi konkrētās organizācijas darbības nodrošināšanai un mērķu sasniegšanai. (…)”.

Kā viena no būtiskajām problēmām, ko varam minēt attiecībā uz Ziņojumā piedāvāto risinājumu ir fakts, ka Ziņojuma nav skaidri atrunāts kā tiks identificēti un nodalīti izdevumi, kas ir saistīti ar NVO saimniecisko darbību un kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, bet nav apliekami ar UIN. Paredzam, ka izdevumu pamatotību vērtēs pēc NVO darbības mērķa, kas norādīts statūtos, gan pēc NACE koda, gan NVO norādītās darbības jomas.

Veicot pētījumu “Latvijas biedrību un nodibinājumu klasifikācijas problēmas un risinājumi” konstatējām, ka NVO statūtos norādītie mērķi var būt ļoti vispārīgi, kas pēc būtības neļauj izdarīt nekādus secinājumus par NVO darbību un veikto izdevumu atbilstību organizācijas mērķiem. Tāpat pētījumā konstatējām, ka ir daudz NVO, kuri savu darbību nevar identificēt ar kādu NACE kodu, tāpēc izvēlas NACE kodu 94.99 “Citur neklasificētu organizāciju darbība”. Tikai 1/10 no NVO ir reģistrējušas savu darbības jomu LR uzņēmumu reģistrā. Šie visi fakti norāda, ka Ziņojumā piedāvātie risinājumi attiecībā uz UIN, ir nepārdomāti un faktiski nebūs īstenojami, vai to īstenošanas procesā būs gari un ilgstoši tiesvedības procesi, jo atšķirsies interpretācija par to kuri izdevumi ir un kuri nav apliekami ar UIN.

Jau iepriekš norādījām, ka risinājumi attiecībā uz UIN būtu jāpapildina un jāpārrunā ar plašāku NVO loku. To var izdarīt, gan papildinot šo Ziņojumu, mainot Ziņojuma nosaukumu un tvērumu, gan izstrādājot jaunu, tieši UIN jautājumam veltītu Ziņojumu.

Priekšlikums : Neatkarīgi no tā, kurš risinājums tiks izvēlēts (papildināt šo Ziņojumu vai sagatavot jaunu Ziņojumu), papildināt piedāvātos risinājumus ar zemāk minētiem punktiem:
1) skaidrojumu, kāpēc negodīgas konkurences riska mazināšanai tiek izmantots UIN kā labākais risinājums, jo NVO gadījumā, ar UIN tiks aplikti NVO izdevumi nevis peļņas maksājumi;
2) izvērstu analīzi par citu valstu pieredzi un risinājumiem negodīgas konkurences riska mazināšanai,
3) izvērstu analīzi kā UIN reforma ietekmēs NVO darbu un kādu administratīvo slogu tā radīs, jo piedāvātie risinājumi attieksies vienlīdz uz mazām un lielām NVO, kur mazām NVO visdrīzāk šis radīs pamatīgu administratīvo slogu un izdevumus;
4) izvērstu aprakstu par to kā tiks noteikti izdevumi, kas nav saistīti ar NVO saimniecisko darbību, un nav apliekami ar UIN – proti, kurš no klasifikatoriem jeb publiski pieejamās informācijas tiks izmantots kā pamat-avots izdevumu pamatotības noteikšanai.


3) Par (iespējamām) problēmām attiecībā uz sociālās uzņēmējdarbības konceptu

Kā jau iepriekš minēts, Providus eksperti piekrīt, ka saimnieciskā darbība ir būtisks ieņēmumu veids un avots dažādu NVO noteikto mērķu sasniegšanai, it īpaši gadījumos, ja šim mērķim nav iespējams piesaistīt ziedojumus vai nav aktīvu grantu konkursu. Taču vēlamies norādīt, ka Finanšu ministrijas piedāvātais risinājums - ļaut SLO2 statusu ieguvušām NVO veikt saimniecisko darbību kā dominējošo ieņēmumu gūšanas veidu, rada neskaidrības.

Latvijā ir sociālā uzņēmuma statuss jeb statuss kura ietvaros tiek sasniegts sociālais labums (sociālā ietekme), izmantojot komercdarbības metodes. Šis statuss tika radīts, lai ļautu NVO nodalīt savu saimniecisko darbību (kad tā kļūst dominējoša) atsevišķā komersantā, tādejādi mazinot negodīgas konkurences riskus.

Providus eksperti uzskata, ka Ziņojumā piedāvātais risinājums attiecībā uz iespēju NVO veikt saimniecisko darbību bez īpašiem ierobežojumiem (tās, kurām ir SLO2 statuss), ir būtiska izmaiņa sociālās uzņēmējdarbības konceptā. Taču no Ziņojuma nav saprotams, vai Finanšu ministrija ir vēlējusies precizēt SU konceptu, paredzot, ka tiks veidota SU līdzīga juridiskā forma - SLO2 statuss, jo abas šīs juridiskās formas ir vērstas uz sociālās ietekmes radīšanu un darbībā var tikt izmantotas saimnieciskās (jeb komercdarbības) metodes, vai izvēlētais risinājums ir radies nejauši, bez tieša nodoma mainīt SU konceptu.

Priekšlikums. Ņemot vērā iepriekš teikto, ierosinam papildināt Ziņojumu ar šādu informāciju:
1) Skaidri identificēt un aprakstīt kāda ir SLO2 un SU saistība, vai tie ir līdzīgi subjekti atšķirīgās juridiskās formās;
2) Noteikt īpašus kritērijus, kuros gadījumos NVO (arī SLO2 statusu ieguvušām NVO) ir jāveido atsevišķs komersants, nodalot savu saimniecisko darbību, un kuros gadījumos SLO2 statusā var tikt turpināta darbība ar dominējošu saimnieciskās darbības ietekmi.


Atzinums sagatavots projekta "Interešu aizstāvība demokrātijas un pārvaldes kvalitātes spēcināšanai" ietvaros ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Atzinuma saturu atbild biedrība "Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. Par Atzinuma saturu atbild biedrība "Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS".



Iesaki citiem:
Creative commons CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Citi autora darbi