Atslēgvārdi:

Par Būvniecības valsts kontroles biroja lomu un vietu 1

Būvniecības valsts kontroles birojs ir nozīmīga valsts iestāde būvniecības procesa kvalitātes uzraudzībā, un tam uzticētie pienākumi ir būtiski, veicinot drošu un ilgtspējīgu būvniecību Latvijā.

Iesaki citiem:
Atzinums buvniecibai

Līdz 2009.gadam Latvijā darbojās Valsts būvinspekcija (turpmāk VBI), kuras uzdevums bija veikt būvniecības valsts kontroli un būvniecības valsts ekspertīzi, kā arī kontrolēt likumu un citu normatīvo aktu prasību izpildi attiecībā uz būvizstrādājumu kvalitāti[ 1 ].

VBI darbs tika vērtēts negatīvi. Eksperti norādīja, ka nav skaidra uzdevumu un pienākumu sadala starp VBI un pašvaldību būvvaldēm, tādejādi notika funkciju pārklāšanās. VBI nebija pietiekošas kapacitātes veikt efektīvu būvniecības procesu kontroli, kā arī VBI pieņemto lēmumu kvalitāte bija zema.

Vairākos pētījumos, tai skaitā Ekonomikas ministrijas pasūtītajos, tika ieteikts stiprināt inspekcijas lomu, vietu un noteikt skaidru pienākumu un atbildības sadalījumu starp VBI un pašvaldībām.

2009.gadā inspekcija tika likvidēts un tās funkcijas tika sadalītas starp vairākām valsts institūcijām – pašvaldībām, Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Ekonomikas ministriju.

2010.gadā Valsts kontrole sagatavoja Ziņojumu „Būvniecības uzraudzības un kontroles funkciju īstenošana pēc Valsts būvinspekcijas reorganizācijas”, kur konstatēja šokējošas lietas:

• pašvaldību būvvaldes neveic būvniecības procesa kontroli, būvinspektori ierodas objektos par 71% mazāk kā VBI laikos;

• pašvaldību veiktās būvdarbu kontroles ir formālas vai nekvalitatīvas.

Tomēr, kad 2012.gadā Saeimā tika skatīts jaunais Būvniecības likums, un 16.aprīlī darba grupā tika skatīts jautājums par valsts kontroles sistēmas atjaunošanu būvniecības jomā, visi priekšlikumi attiecībā uz valsts kontroles institūcijas izveidi tika noraidīti.

Toreiz tika apspriesti vairāki varianti – iespēja veidot reģionālās būvvaldes, kuras uzraudzītu noteiktu būvju grupu būvniecības procesus; iespēja atjaunot valsts būvinspekciju, un citi.

2013.gada 21.novembrī notika Zolitūdes traģēdija, un Saeimā atkal atsākās sarunas par būvniecības procesa kvalitātes nodrošināšanu. Tika uzsvērts, ka:

• valstī nav efektīva mehānisma kā uzraudzīt nozīmīgs būvniecības procesus, secinot, ka pašvaldības netiek galā ar uzliktiem pienākumiem;

• vēl joprojām ir augsti korupcijas riski būvatļaujas izdošanas procesā;

• gadījumos, ja pašvaldība ir arī pasūtītājs, būvniecības procesa kontrole ir neefektīva vai tādas nav vispār.

Tad Saeimas komisijā tika nolemts, ka tiks veidots Būvniecības valsts kontroles birojs, kuram likumdevējs noteicis šādus uzdevumus:

• Uzraudzīt noteiktu kategoriju būvju būvniecības procesus un ekspluatācijas drošumu;

• Organizēt būvprojekta ekspertīzes noteiktos gadījumos;

• Reaģēt uz sabiedrības sūdzībām būtiskos un nozīmīgos gadījumos.

Izveidojot Būvniecības valsts kontroles biroju (turpmāk BVKB), tika uzsvērta tā loma veikt aktīvu rīcību, sekmējot būvju drošumu un veicinot kvalitatīvu būvniecības procesus. Tomēr pirmajos biroja pastāvēšanas mēnešos sākusies diskusija par nepieciešamību mazināt uzrauga funkciju apjomu.

Es uzskatu, ka BVKB funkciju apjomu nedrīkst samazināt, it īpaši attiecībā uz pienākumu veikt būvniecības procesa kvalitātes kontroli noteiktam būvju grupām, jo pastāv vairāki būtiski riski.



Tie ir tādi:

• Būvniecības uzraudzības sistēma, kas paredzēta Būvniecības likumā, ir vērsta uz to, lai novērstu Valsts Kontroles Ziņojumā „Būvniecības uzraudzības un kontroles funkciju īstenošana pēc Valsts būvinspekcijas reorganizācijas” un citos pētījumos konstatētās problēmas attiecībā uz efektīvu un jēgpilnu būvniecības procesu uzraudzību. Ja BVKB neveiks būvniecības procesu uzraudzību pilnā apmērā jeb kā to paredz Būvniecības likums, nozīmīgu būvju būvniecības procesa uzraudzību turpinās veikt pašvaldības, pieļaujot līdzīgas problēmas, kā tas konstatēts Valsts kontroles Ziņojumā, kas var novest līdz nākošai traģēdijai.

• Mainot BVKB funkciju apjomu, izslēdzot noteiktas būvju kategorijas no biroja atbildības apjoma vai mainot pienākumu tvērumu, BVKB darbība līdzināsies Valsts būvinspekcijai, kuras darbu eksperti un nozares pārstāvji atzina kā neveiksmīgu;

• Mainot BVKB funkciju apjomu, samazinot pienākumu tvērumu, BVKB kļūs par administratīvo slogu jeb vēl vienu iestādi, kas var iesaistīties būvniecības procesā jebkurā brīdī, tādējādi radot neskaidrības gan funkciju sadalē starp pašvaldību būvvaldēm un BVKB būvinspektoriem.

Uzskatu, ka BVKB jāturpina darbs atbilstoši Būvniecības likumā noteiktajam, tai skaitā veicot noteiktu būvju būvniecības procesa uzraudzību pilnā apmērā, jeb tā kā to paredz spēkā esošais Būvniecības likums. Lai celtu būvniecības procesa un tā rezultātā radušos būvju kvalitāti, politikas plānotājiem jārod risinājumi, kā:

• stiprināt pašvaldību būvvalžu kapacitāti (piemēram, nosakot pašvaldību būvinspektoru regulāras mācības un paredzot obligātu civiltiesisko apdrošināšanu);

• uzlabot vai pilnveidot būvspeciālistu kvalifikācijas pārbaudes mehānismus (jāpārvērtē izglītības iestāžu mācību programmas, jāpārvērtē sertifikācijas noteikumi);

• uzlabot publiskā iepirkumu procedūras, padarot tās efektīvākas un jēgpilnākas.

Es aicinu politikas plānotājus uzsākt diskusiju par to kā nākotnē paplašināt BVKB kompetenci. Ņemot vērā garos tiesvedības termiņus par strīdiem būvniecības sakarā, aicinu apsvērt priekšlikumu noteikt BVKB kā pirmstiesas strīdus risināšanas iestādi.

Šāds risinājums atvieglotu gan tiesu darbu, jo, iespējams, tiesvedībā nonāktu mazāks skaits lietu, gan būtu efektīvāks mehānisms, kā ātri un profesionāli atrast atbildes uz problēmjautājumiem.

Ņemot vērā faktu, ka pašvaldību būvinspektori ir būvniecības procesā iesaistītās personas, kuru profesionalitāte un zināšanas netiek īpaši uzraudzītas, aicinu arī izvērtēt ideju par BVKB kā iestādi, kas regulāri nodrošinātu pašvaldību būvinspektoru mācības un iespējams, sertifikācijas procesus.

(Atzinums "Par Būvniecības valsts kontroles biroja lomu un vietu"pdf)


Šis raksts ir veidots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par raksta saturu atbild biedrība „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”.
Raksts sagatavots projekta „PROVIDUS – valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā” ietvaros.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO darbības atbalsta programmas ietvaros.
NVO darbības atbalsta programma tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.

www.sif.lv
www.eeagrants.org
www.eeagrants.lv

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (1) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Smart Bacha

Essay Prince also boasts of delivery time as it focuses on giving the delivery before the deadline so that one can review the material they asked for.
website here http://www.archilovers.com/stories/20653/avoiding-ptsd-caused-by-high-insurance-premiums.html

Saistītie raksti
Citi autora darbi
5571593357 3022daa6c1 o

Developing legal systems to support social enterprise growth 76 Autors:Ekspertu grupa, t.sk. Agnese Lešinska