Atvērtība beidzas tur, kur sākas bailes 19

Rusofobija, latgaliešu diskriminācija, reliģijas ietekme uz toleranci, medijos pieejamā informācija par citām pasaules valstīm – šie ir tikai daži no jautājumiem, kuros ar savu pieredzi un uzskatiem dalījās sabiedriski aktīvi Rīgas jaunieši.

Iesaki citiem:

“Mans kaimiņš ir krievs. Es it kā saprotu krievu valodu, tomēr ne pietiekoši – tikai pēc trim gadiem saņēmos un apsveicu kaimiņu Jaunajā gadā. Tas mūsdienu sabiedrībā ir normāli, bet tā nevajadzētu būt”, atzīst kāds dalībnieks jauniešu diskusijā, apspriežot ielu akcijas “Par laimi mēs esam dažādi” laikā notikušās aptaujas rezultātus. Tajā 63% no aptaujātajiem garāmgājējiem atzinuši, ka rasisma problēmas Latvijā ir aktuālas un jārisina[1]. Tieši rusofobiju pārdesmit jaunieši no dažādām skolām un sabiedriskām organizācijām atzina par galveno problēmu, līdzās ksenofobijai, neiecietībai Latvijas sabiedrībā un masu medijos, kas arī kļuva par apspriešanas tēmu.

Diskusijas laikā atklājām, ka lielākā daļa jauniešu ir informēti, kas ir rasisms, diskriminācija, kā izpaužas neiecietība, taču tādi jēdzieni kā „ksenofobija”( bailes no svešiniekiem, jo īpaši ārzemniekiem) un sevišķi „homofobija” (bailes no citas seksuālās orientācijas cilvēkiem) ir kaut kas jauns, lai gan pēc šo jēdzienu nozīmes izskaidrošanas problēmas arī šajā sfērā Latvijā tiek iezīmētas. Tomēr kā būtiskāko problēmu jaunieši viennozīmīgi min „rusofobiju”, skaidrojot to ar vēsturiskā mantojuma radītām latviešu bailēm būt par minoritāti Latvijā. „Latvieši jūtas, ka savā valstī tiek izkonkurēti. Tas rada bailes, kas noved pie neiecietības attiecībā pret nelatviešiem. Ļoti bieži jaunieši šādas situācijas piedzīvo, meklējot darbu. Kad vakanci iegūst krievvalodīgais, seko personīgs apvainojums, kas balstās tikai un vienīgi uz to, ka krievs pārspējis latvieti – spējas un atbilstība konkrētam darbam netiek novērtēta un ir otršķirīga,” novērojis kāds no jauniešiem. Vairākkārt diskusijā nonācām pie atziņas – lai gan dzīvojam viens otram līdzās, valodas barjera un cittautiešu draugu trūkums rada augsni stereotipiem un veicina rasistiskāku uzskatu veidošanos, pat tad, ja jaunietis to īsti nevēlās. „Latviešiem ir pārāk maz krievvalodīgo draugu un otrādi. Arī universitātē jau no pirmā kursa veidojas latviešu studentu grupas un krievu. Vēlāk tās sašķelt ir neiespējami un neviens vairs to necenšas,” bija viena no atziņām. Aizspriedumi un neiecietība mazinās, ja jaunietim ir draugi no dažādām kultūrām, jo tad atvērtība rodas pieredzes ceļā. Piemēram, kāda jauniete sacīja, ka viņas latviešu draugi ir tuvāki nekā krievvalodīgie, bet viņas ģimene, kurā tiek runāts krieviski, to nespējot saprast. Jaunieši arī ievērojuši, ka problēmas bieži rada daži spilgti kādas grupas pārstāvji, kuru ietekmei pakļaujas pārējie: ”Mans klasesbiedrs „skinheads” regulāri piesējās vienai krievu meitenei, apzināti meklēja strīdus, un viņa viedokli neviens nevarēja mainīt”. Pēc jauniešu atzinuma īpaši ietekmīga persona ir skolotājs, kas veido priekšstatus un reizēm pirmos viedokļus par lietām, kas ir bijušas svešas. Piemēram, „ja skolotājs atklāti klases priekšā pasaka, ka homoseksuālisms ir nosodāms un kaitē sabiedrībai, tad vairums skolnieki pakļausies šim subjektīvajam viedoklim un izrādīs nosodījumu, redzot divus vīriešus sadodamies rokās,” domā kāds no diskusijas dalībniekiem. Jaunieši akcentē, ka nepareiza izpratne, kas veidojas vai nu ģimenē, vai skolā, vai draugu lokā, visbiežāk veidojas pieredzes trūkuma un nepietiekamas informācijas dēļ. Tomēr jauniešiem ir salīdzinoši viegli mainīt savu viedokli un principus, apzinoties, ka ir kļūdījušies. Bet vai mūsu sabiedrībai kopumā nav kauns mainīties – tas jau ir cits jautājums.

Jaunieši norādīja, ka visvairāk Latvijā no neiecietības cieš čigāni, krišnas, krievi, cilvēki ar melnu ādas krāsu, homoseksuāļi, AIDS slimnieki, kā arī citu slimību un atkarību cilvēki. Šīs grupas visbiežāk tiek diskriminētas pat ļoti atklātā veidā – ar vardarbību, draudiem, apsaukāšanu, atklātu novēršanos, tomēr visbiežāk rasisms izpaužas slēptā veidā, caur nevēlēšanos iepazīt, palīdzēt. Problēma esot bailes no nezināmā, vieglprātīga attieksme, kā arī vecāku cilvēku negatīvās attieksmes uzspiešana jauniešiem. Piemēram, „braucot tramvajā daudzas reizes nācies uzklausīt vecāku tantiņu stāstījumus par to, ka „melnajiem” jau nu Latvijā neesot ko darīt un lai tik braucot atpakaļ uz mājām. Zinot, ka šis viedoklis ir aplams, tomēr bieži jaunieši tantiņām neprotestē,” novērojis kāds jaunietis. Tika secināts, ka problēmas bieži rodas no neizdiskutētiem jautājumiem, tādēļ jauniešiem būtu biežāk jāizsaka savs viedoklis un jāpieturas pie tā, pat ja tas atšķiras no vecāku cilvēku viedokļa un ne vienmēr ir viegli izdarāms – jāmācās paņemt no vecākām paaudzēm labāko un atmest neiecietību.

Dzīvas diskusijas izraisīja jautājums, vai Latvijā netiek diskriminēti latgaļi. „Vārds „čangalis” sabiedrībā bieži vien tiek lietots tik pat nicinošā formā kā „negro”. Vecāki neļauj saviem bērniem runāt latgaliešu valodā, jo baidās, ka viņus vēlāk dēļ atšķirīgas izrunas diskriminēs,” sacīja meitene no Latgales. Citi gan iebilda, ka “čangalis” vairumā gadījumu tiekot lietots kā nekaitīgs epitets, taču nelielu šoku diskusijas dalībniekos radīja konkrēts diskriminācijas piemērs: „ Skolā izloksnes dēļ man neļāva vadīt skolas pasākumu, jo akcents traucējot uztvert teikto.” Šis piemērs aizskāra vēl vienu nozīmīgu tēmu – pilsētnieku neiecietību pret lauciniekiem. Tā visbiežāk izpaužas skolās, kad piederība pie ne tik labklājīga sociālā slāņā ir pamats atstumšanai, apsaukāšanai, pat fiziskai ietekmēšanai. „Man skolā regulāri tiek piekauts kāds zēns, kurš nāk no Latgales, no ne pārāk turīgas ģimenes un runā ar nelielu latgaliešu akcentu. Viņš ir viens no visgudrākajiem klases puišiem, bet dažiem tas nepatīk un pilnīgi neinteresē,” stāstīja kāds no sarunbiedriem. Jaunieši arī uzskata, ka rasisma problēmas vairāk parādās pilsētās: “laukos cilvēki ir draudzīgāki, izpalīdzīgāki, ne tā kā Rīgā, kur, ja tu nokrīti un nespēj piecelties, tad tā arī paliksi guļam un visi tev ies garām”.

Interesants bija arī vērojums, ka cilvēki tiek vienlīdzīgāk vērtēti reliģiozajā sabiedrības daļā – ticīgie, jo īpaši jaunieši, pieņem cilvēkus, kādi nu viņi ir, un uzskata katru par vērtīgu. “Esmu novērojusi, ka ticīgā sabiedrības daļa ir mazāk rasistiska, jo tur dominē sadraudzība vairāku kultūru ietvaros. Ar vien vairāk jaunieši pievēršas reliģijai, iet draudzēs, jo viņi meklē veidu, kā vērsties pret neiecietību un negatīvo sabiedrībā,” uzskata kāda jauniete. Tomēr diskusijas dalībnieki norādīja, ka nereti tiek diskriminēti netradicionālo reliģiju pārstāvji, kā Jehovas liecinieki, krišnas, kaut arī šīs ticības sludina toleranci. Šis paradokss tiek skaidrots ar bailēm no nezināmā un dabisku vēlmi no tā novērsties.

Diskutējot par asociācijām, kas sabiedrībā ir nostiprinājušās par dažādām grupām (piemēram, „čigāns - zaglis”, „musulmanis - terorists”), nonācām pie atziņas, ka svarīgs faktors ir informācijas trūkums. Jaunieši uzskata, ka šāda domāšana mazinātos, ja vairāk tiktu atspoguļota kultūru daudzveidība un par šo grupu pārstāvjiem informācija parādītos no dažādiem redzes leņķiem. Te tad arī pievērsāmies jautājumam par mediju lomu rasisma un neiecietības veicināšanā sabiedrībā. Dominēja viedoklis, ka mediji pārāk akcentē negatīvo informāciju un ka šis negatīvais savukārt atkal rada negatīvo – neiecietību un rasismu. Bieži vien rodas iespaids, ka medijos atspoguļotais nav objektīvs, ka izklāstītais ir konkrēta indivīda viedoklis, nevis fakti. „Es nesaprotu, kāpēc mums neliek domāt pašiem? Viss tiek tiešā vai netiešā veidā pateikts priekšā,” sašutis norādīja kāds jaunietis. Arī citi pievienojās viedoklim, ka mediji Latvijā pārāk maz informē par dažādām kultūrām un citām pasaules valstīm, jo īpaši Āfriku, Latīņameriku, Āziju. Vēl sabiedrību šķeļ dažādās pozīcijas krievu un latviešu presē, kas vistiešākajā veidā rada neiecietību starp latviešiem un krieviem. Jaunieši uzskata, ka medijiem būtu jāveicina iecietīgākas sabiedrības veidošanās, nevis otrādi: „Medijs ir mūsdienu sabiedrības modeļa tiešs veidotājs. Ja rasisms netiek medijos nosaukts īstajā vārdā, tad nevar gaidīt arī no sabiedrības, ka rasistiskas situācijas tiks atpazītas un nosodītas.”

Galvenā diskusijas atziņa – cilvēks ir vērtība pats par sevi un nevienam nav tiesības to noniecināt, atdalot vai pieskaitot pie kādas grupas. Latvija ir pārāk maza, lai kaut ko sadalītu, un pasaule savukārt ir pārāk liela, lai neļautu veidoties plurālistiskais sabiedrībai.

______________________________________
[1] Aptauju veica Eiropas Jaunatnes cilvēktiesību sadarbības tīkls, 19.martā pretrasisma akcijas laikā Rīgā aptaujājot 117 cilvēkus. Aptauja un 22.martā notikusī jauniešu diskusija, kā arī citas tīkla aktivitātes notika Eiropas nedēļas pret rasismu ietvaros, kas Latvijā tiek atzīmēta jau trešo gadu pēc kārtas.




Publikācija tapusi Nacionālās programmas iecietības veicināšanai ietvaros.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (19) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kaspars Zālītis 06.04.2005 14:50
Godaatais Aleksi, es tiehsam veletos ar tevi tikties dziivee un apspriest shos jautaajumus, jo, protams, sarakstiities starp dievien datoru eksraaniem ir ljoti eerti, bet tajaa pat laikaa nevaram izteikt visu ko domaacam. Ja tev arii shaada interese paviid droshi sakontakteejies ar mani, jo Tev mani ir vieglaak atpaziit nekaa man Tevi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 05.04.2005 10:26
Atvainojos K.Zālītim - pirkstu nospiedumu izstāde anti-rasisma kontekstā tik tiešām pirmo reizi parādās Rīgā 2005.gadā. Savukārt lozungs "All Different - all Equal" utml. lietoti jau agrāk, piemēram, kristīgajos antirasisma pasākumos. Paliek neatbildēts jautājums par EYHR organizācijas finansējumu - vai tiešām tā ir pārsvarā Latvijas izcelsmes nauda?

Ja visi polotologi vai politologijas studenti veeletos nosaukt savas maajas lapas par politikas portaaliem, tad jau mees dziivotu viedoklju paarbagaatiibaa

Tā taču arī ir! Latvijā IR viedokļu pārbagātība. Vai man būtu jāatgādina nesenās "iecietības veicināšanas" akcijas lozungs "Par laimi mēs visi esam dažādi"? Daži šo dažādību saprot visai īpatnēji - sapulcēsim kopā visu ādaskrāsu un deguna formu cilvēkus, paklausīsimies svešu mūziku, uzēdīsim meksikāņu un afrikāņu ēdienus un kļūsim multikulturāli :))

Citi savukārt uzskata, ka dažādība sākas ar to, ka es labāk apzinos to, kāds es pats esmu, kādas ir manas saknes, kāda ir tā autentiskā kultūra, kurai pateicoties mani cienīs arī citi cilvēki. Ka dažādība neaprobežojas ar ārieni, bet arī domas un politiskie uzskati drīkst būt dažādi. Ka pasaule nav viens vienīgs novadējies politkorektums, bet tajā ir vieta arī veselīgam nacionālismam. Ja kādam ir šaubas par to, var mēģināt atrast un palasīt to, ko lībiete Helmi Stalte raksta par Jāņu svinēšanu. Ka Latvijā ir cilvēki, kuri joprojām cenšas rakstīt latgaliski (http://latgola.lv ). Vai viņi ir nacionālisti? Protams. Bet tieši viņu dēļ vispār ir vērts runāt par dažādību. Nu var jau būt, ka pirkstu nospiedumu dēļ arī...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kaspars Zālītis 05.04.2005 09:13
Aleksi:

Tieshaam, veelos pievienoties kaadam no komenteetaajiem, akcijas meerkis ir iecietiibas veicinaashana, tavai zinaashanai, ideja par pirkstu nospiedumu, radaas Latvijaa, un taa nav aiznjemta no citaam valstiim taa nav importa ideja, kaa tev to veeleetos piesaukt.

Ja visi polotologi vai politologijas studenti veeletos nosaukt savas maajas lapas par politikas portaaliem, tad jau mees dziivotu viedoklju paarbagaatiiba, jaatziist, ka konkreeti un argumenteeti viedoklji truukst, tevis jau piemineetajaa organizaacijaa

Stalin:

Ja mees runaajam par kritiku, varbuut ir jautaajums, kur ir muusu probleema? Savukaart 16.marts ir savs pasaakums, ar savu ideologiju, diemzeel paskaidrojumi starptautiskajai sabiedriibai ir jasniedz pasakuma neiesasititam organizaacijaam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 04.04.2005 06:29
Mans viedoklis ir tāds,ka ja mēs velamies vairāk kā parunāties par rasismu&co,tad ir nepieciešams izvēleties vienu rasisma definīciju,un precīzi noteikt robežas-kas pieder pie rasisma,kas nē,un kas pie kāda rasisma novirziena pieder.Pēc LPE rasisms ir augstprātīga,nicinoša attieksme un darbība pret citu rasu pārstavjiem.Piemeram,DĀR politika attiecībā pret melnādainajiem pagajušā gadsimta vidū.Kur ierindot ksenofobiju un citas fobijas?,kur vienkārši draņķigu raksturu?,kur kūltūras un mentalitātes atšķirību izraisītas konfliktsituācijas?

Prātīgi būtu ņemt paraugu no tehniskajām disciplīnām un rasismu izteikt skaitliskos parametros,kas būtu korekti salīdzināms ar citās valstīs notiekošo.Piemēram kā notiek ar gaisa piesārņojumu izpēti pilsētās.Tiek ņemti paraugi,tiek noteikti lielumi,tie tiek salīdzināti ar pieļaujamo,tiek noteiktas extremālas situācijas,vietas un laiki.Uz tās bāzes var spries gan par cēloņiem un sekām,gan par risinājumiem,piemērojot darbību konkrētai situācijai un vietai.

Atcerēsimies,ka kāda mīļa un jauka kaimiņvalsts mūždien uzbrūk,apbižo un apsaukā mūsu valsti par rasisma perēkli .Un to dara gan ANO,EDSO,gan citur.Kā tie brangie kungi lai objektīvi spriež,ja nav objektīvas metodikas,bet ir:vairāk/mazāk,bieži/reti?

Starp citu,ļoti interesanti būtu izvērtēt šajā aspektā 16.marta nekartību organizatorus."Antifašhisti" nacboli ar nacistiski komunistisku simboliku...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Hedonie 01.04.2005 19:28
Ja akcija veicina iecietību nav nozīmes vai tā izdomāta Latvijā, vai notiek Eiropas projektu ietvaros. Jo lielāks mērogs, jo vairāk cilvēki vēlas ieklausās. Un ja runājam par rasismu, tas aktuāls gandrīz visur un ir patīkami apzināties, ka Eiropa apvienojas, lai liktu cilvēkiem aizdomāties.

Tiešām prieks, ka jauniešiem ir iespēja diskutēt un sabiedrība par šo tēmu runā aizvien vairāk.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 01.04.2005 16:36
K.Zālītis: Diemzel piedevet visulatvijai.lv politologijas teoretiku vai praktiku portalu ir diezgan nepamatoti un sho maajas lapu pielidzinat portalam politika.lv.

Cik man zināms, R.Dzintars ir politoloģijas students un vada jauniešu organizāciju - tam ir vistiešākais sakars ar politiku. Protams, var kritizēt VisuLatvijai organizāciju un daudzos līdz galam neizstrādātos jautājumus viņu ideoloģijā. Tomēr Latvijā tā šobrīd vēl ir milzīga starpība - vai kāda organizācija cenšas darboties ar saviem spēkiem, vai arī saņem ārzemju finansējumu un atražo jeb multiplicē Latvijā visādas "importa idejas" - teiksim ar pirkstu nospiedumiem. "Grass-roots" politika manās acīs parasti kotējas augstāk, nekā tas, kas tiek organizēts "no augšas".

Agdamam: Demogrāfija (iedzīvotāju novecošanās un depopulācija), protams, var sagādāt mums visādas problēmas. Tomēr tā pati par sevi nav nekāda nolemtība. Teiksim, Nīderlandē un Somijā ir līdzīgs dzīves līmenis un arī demogrāfiskās tendences ir līdzīgas. Tomēr var viegli redzēt, ka Amsterdamas McDonalds tiešām strādā imigranti no visas pasaules, savukārt Helsinku McDonalds vairumā gadījumu strādā paši somi. Protams, kādam par to ir jāmaksā un Somija nav visai lēta zeme. Tādēļ izvēle tomēr pastāv. Ja dzimstība tagad krasi pieaugs, tad kaut kā varēsim tikt pāri arī 15 gadu "bedrei".

Atcerēsimies, ka Latvijā ir vismaz 400,000 nepilsoņu, kuri var pretendēt uz naturalizāciju tuvākajos 10 gados. Tas ir relatīvi ļoti liels skaits. (Proporcionāli tas būtu tāpat, kā ja ASV īsā laikā naturalizētu 50 miljonus meksikāņu). Tiksim galā ar tām imigrācijas problēmām, kuras esam mantojuši no padomju laikiem pirms sekot Nīderlandes vilinošajam paraugam :))

Pārdomāta imigrācijas politika vajadzīga - arī man šķiet, ka dažas imigrantu grupas varētu nākt Latvijai par svētību. Bet tie pārsvarā ir augsti kvalificēti cilvēki nelielā skaitā. Nevis tipiskākie McDonalds darbinieki. Es varu pats sev gan sviestmaizes uztaisīt, gan arī uzkopt savu kāpņu telpu vai nošķūrēt savas mājas priekšā sniegu - ja nu šādi pakalpojumi pēkšņi kļūtu dikti dārgi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

agdams 01.04.2005 14:41
Jā, un Aleksim - nekāda pārdomāta vai nepārdomāta imigrācijas politika nenovērsīs to, ka pēc 20 gadiem Latvijā strauji sāks trūkt darba roku tieši mazkvalificēto darbu izpildei (to diemžēl nosaka mūsu ļoti zemā dzimstība). Tad nu pakistāniešu izcelsmes Latvijas iedzīvotāji būs vien jāaicina, vai nu gribam vai negribam, jo pa netīrām ielām negribēsim staigāt un McDonaldā arī gribēsim tapt apkalpoti.

Faktiski vienīgā Kalvīša tēze, kurai esmu 100% piekritis, ir tā, ka Latvijai beidzot jāsāk veidot pārdomāta imigrācijas politika.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

agdams 01.04.2005 14:38
Gribēju tikai pateikt Visvaldim, ka demogrāfiskās situācijas attīstības dēļ latvieši Latvijā 15 gadu laikā ir sasnieguši jau 59%.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kaspars Zālītis 01.04.2005 11:13
Sveiki, komenteetaaji,

Man prieks, ka, pateicoties shim rakstam, ir saakusies diskusija par shiem jautaajumiem. Tomeer ir paris lietas, kuras veeleetos oponeet:

Staļins: dazhkaart kulturshoks var tikt kluudaini noverteets par rasismu

Shaumos, ka daudzos gadijumos tas ir kultuurshks, tumshas aadas kraasas cilveeki ir Latvijaa, vinji ir bijushi pirms tam un buus. Diemzheel apvainoshana, lamaashana vai fiziska izreekinaashanaas nav pieliidzinaama kulturshoka raditajam izpausmeem.

Ja mees redzam tumshas aadas krasas cilvekus, diemzel, biezhi vienjiem tiek pieversta parak liela uzmaniiba, liekot cilveekam justies neerti, bet pievienojot dalju komentaari, cilveeks var justies aizvainots.

Par homoseksuaali orienteetiem cilveekiem, lielai sabiedribas daljai tas nevis izraisa kulturshoku, bet gan lielas neiecietiibas izpausmes, kuru deelj cilveeki ciesh visai biezhi, ne tikai no apvainojumiem, bet arii no fiziskas izreekjinaasjhanaas. Shaada attieksme ir nepienjemama.

Aleksis: Palasot dažādu politoloģijas teorētiķu un praktiķu pārdomas portālos Politika.lv un Visulatvijai.lv

Diemzel piedevet visulatvijai.lv politologijas teoretiku vai praktiku portalu ir diezgan nepamatoti un sho maajas lapu pielidzinat portalam politika.lv.

Papildus, Līgas Ā rakstaa uzsvars tiek likts uz jaunieshu kopejo izpratni par neiecietibas, diskriminacija un rasisma izpausmem Latvija.

Pilnigi piekritu, ka Latvija no rasisma ciesh chigani jeb romi, pashlaik, tiek straadats, lai shis jautaajums tiktu risinaats valstiskaa liimenii. Tajaa pat laika ir pieejami konkreti gadijumi, kad no rasisma ciesh ari cilveki ar tumshaku adas krasu: shis nesenais uzbrukums indieshu pavaaram, paris gadus atpakalj notikushais uzbrukums pie Laimas pulkstenja, sanjemtie draudi, attieksme skolaas, maaciibu literatuura utt.

Papildus: Rusofobija nav latvieshu pashsaglabaashanaas tieksme, diemzeel tad antisemitismu mes ar varetu piedevet pie kadu tautu centieniem pashsaglabaties.

Un nosledzot, ja mes shis problemas ikdiena neredzam vai neizjutam (piem, rasisms, rusofobija, ksenofobija, homofobija, antisemitisms utt), tad vai tas nozime, ka sho problemu nav?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Visvaldis 31.03.2005 23:48
Es lasu sho sarunu, un man vajag atkaartot ko jau es ieprieksh teicu citaa rakstaa. (1) latgalieshi ir latvieshi un vienmeer bija. Vinjiem ir cits dialekts, bet vinji ir balti, taapat kaa mees visi. Chigaani ir chigaani, bet vinji nav tik daudz Latvijaa. (2) Pakistaaniehi un indieshi - man liekaas, ka paaraak daudz vinji nav Latvijaa. Es tikai briinos, ka vinji tik taalu uz ziemeljiem gribeeja braukt. (3) Latvijas lielaakaa probleema ir krievi. Es skatos uz skaitljiem, un latvieshi Latvijaa ir 52%! Lielaakaa dalja no cittautieshiem ir krievi! Kaapeec tas ir? Lielaakaa dalja no krieviem bija uzspiesti Latvijai ar varu. Vinjiem nekaadas tiesiibas Latvijaa nav. Taa nav "rusofobija" - taa ir latvieshu tautas saglabaashana. Man nekas pret krieviem nav - ja vinji dziivo Krievijaa, ne Latvijaa. Mees esam apmeeram 2 - 2.5 miljonu, un krievi ir vismaz 150 miljonu. Mums ir maza zeme, un krieviem ir milziiga zeme. Kaapeec vinji grib muusu mazaa zemee dziivot? Krievi var buut muusu draugi - ja vinji muusu zemi nemeegjina paarnjemt - ar varu, vai skaitliski. To nedriikst atljaut!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Guru 31.03.2005 21:45
Dažu labu atziņa, ka Latvijā pastāv rasisms ir vienkārši apsveicama!Ja visi to beidzot sapratīsim un tas būs kā atskaites punkts, tad varbūt, ka kaut ko beidzot arī sāksim darīt, lai to izskaustu. Virzība ir pozitīva!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 31.03.2005 20:31
agdams: Risinājumu šai problēmai redzu tikai gadu desmitiem ilgā pierašanā pie zināmām parādībām kā pašsaprotamām. Tā, kā mums visiem nāksies pierast, ka drīz vien (tikai pēc piecpadsmit, divdesmit gadiem) apkalpotāju kodolu McDonaldos veidos pakistāniešu izcelsmes Latvijas iedzīvotāji.

Varbūt arī pie nožņaugšanas var pierast kā pie pašsaprotamas parādības? Ja mēs būsim vienoti, tad "pakistāniešu izcelsmes Latvijas iedzīvotāji" te nekādu kodolu neveidos, un viņu Latvijā nekad nebūs tik daudz, lai attiecīgajai imigrantu kopienai rastos "pievilkšanas spēks" piesaistīt arvien jaunus iebraucējus. Ir svarīgi, lai nevis skinhedi cīnītos par adekvātu imigrācijas kontroli un citiem tautas izdzīvošanai būtiskiem jautājumiem, bet gan lielo partiju politiķi ar visu varas institūciju un plašas sabiedrības atbalstu. Lai mazkvalificētos indiešu un pakistāniešu viesstrādniekus apturētu nevis huligāni uz ielas, bet gan robežsargi, policisti un PMLP ierēdņi.

Tikai tad, ja daudzmaz efektīvi strādā likumīgās tiesas, ir pamats vērsties pret linča tiesu. Tikai tad, ja pati valsts sekmīgi kontrolē imigrāciju, varēsim vērsties pret rasistiem, kuri grib "kontrolēt imigrāciju" uz savu roku un pēc savas saprašanas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

agdams 31.03.2005 19:57
Rakstā ir vērojams minētajai cilvēktiesību veicināšanas grupiņai raksturīgā putrošanās jēdzienos, kas traucē uztvert raksta jēgu, kur uzsvars ir nevis uz vārdu "rasisms", bet uz vārdiem "neiecietība pret svešādajiem (vai citādajiem)".

Tad nu šai parādībai Latvijas sabiedrībā ir dziļas saknes un nav novelkama šķirtne, ka tā būtu vairāk raksturīga latviešiem vai krieviem, veciem vai jauniem. Reizēm šī neiecietība izpaužas kā rasisms (kaut vai gadījums ar indiešu pavāru vai Džordža Stīla aprakstītās ikdienišķā rasisma izpausmes), reizēm kā sabiedrībā kopumā dominējošā homofobija (tieši fobija, jo minētās bailes tikpat kā neviens homofobs nespēj izskaidrot un pamatot ar kaut cik sakarīgiem argumentiem - vismaz man kā heteroseksuālā vairākuma pārstāvim nekad nav gadījies tādus dzirdēt), reizēm - kā "lauķu" izsmiešana Rīgā vai rīdzinieku obligātā piekaušana lauku disenē.

Risinājumu šai problēmai redzu tikai gadu desmitiem ilgā pierašanā pie zināmām parādībām kā pašsaprotamām. Tā, kā mums visiem nāksies pierast, ka drīz vien (tikai pēc piecpadsmit, divdesmit gadiem) apkalpotāju kodolu McDonaldos veidos pakistāniešu izcelsmes Latvijas iedzīvotāji.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 31.03.2005 18:48
ligaa: Ja rūpīgāk izlasīsi rasisma definīciju, tad redzēsi, ka rasisms izpaužās daudz plašāk un augšzemnieku dialekts (tai skaitā latgaliešu izloksne) ir valodas daļa.

Kuru rasisma definīciju Līga Ā. domājusi? Un kas tā par "latgaliešu izloksni"???

Palasot dažādu politoloģijas teorētiķu un praktiķu pārdomas portālos Politika.lv un Visulatvijai.lv, mēs redzam, ka šo jēdzienu var saprast ļoti dažādi (sk. R.Jansons http://www.politika.lv/index.php?id=101544&lang=lv, A.Pabriks http://www.politika.lv/index.php?id=101339&lang=lv , R.Dzintars http://www.visulatvijai.lv/index.php?kat=n&id=156 ). Polemikā starp K.Zālīti un R.Dzintaru tika minēta šāda rasisma definīcija (atsaucoties uz LU Politikas zinātnes profesoru M.Ašmani):

Rasisms ir antizinātniska uzskatu sistēma, saskaņā ar kuru dažādu rasu tautas neesot sabiedriski līdzvērtīgas, tādēļ „augstākās“ rases tautas esot aicinātas valdīt pār „zemākās“ rases tautām.

Kādā ANO cilvēktiesību dokumentā minēta šāda definīcija:

In this Convention, the term "racial discrimination" shall mean any distinction, exclusion, restriction or preference based on race, colour, descent, or national or ethnic origin which has the purpose or effect of nullifying or impairing the recognition, enjoyment or exercise, on an equal footing, of human rights and fundamental freedoms in the political, economic, social, cultural or any other field of public life.
(see http://www.unhchr.ch/html/menu3/b/d_icerd.htm )

Līgas Ā. rakstā ir drīzāk runāts galvenokārt par nacionāliem vai reģionāliem aizspriedumiem (teiksim, pret krieviem, latviešiem, latgaliešiem, čigāniem), kam nav nekāda sakara nedz ar rases piederību (M.Ašmaņa definīcija), nedz ar kādas grupas pārākuma apziņu, nedz ar reālu diskriminēšanu vai ierobežošanu , jo rakstā minētajos gadījumos aizspriedumainie cilvēki neatradās varas pozīcijās, lai kādu varētu reāli diskriminēt. Anekdotiskajam stāstam par cilvēku, kurš nevēlas savu kaimiņu krieviski apsveikt Jaunajā gadā, nav nekāda sakara ne ar rasismu, nedz rasu diskrimināciju. Un arī tramvajā braucošu tantiņu antiimigrācijas noskaņojumam nav nekā kopīga ar rasismu, ja vien viņas nesludina kādas grupas pārākumu. Rodas sajūta, ka autore savās intervijās ar jauniešiem nevarēja atrast pietiekami daudz konkrētu rasisma piemēru (nevienā rasisma jēdziena izpratnē), tāpēc viņa tai vietā min dažus nostāstus, kuri, varbūt vienīgi tos visai tendenciozi interpretējot, varētu norādīt uz etniskiem aizspriedumiem. Vai viņai nav kauns tērēt laiku un naudu šādām blēņām?

Otrkārt, ieteiktu autorei neputrot arī citus terminus:

Atšķirt latgaļus (seno baltu cilti) no latgaliešiem (mūsdienu Latgales novada pamatiedzīvotājiem)
Apzināties, ka latgalieši runā nevis kaut kādā mistiskā "latgaliešu izloksnē", bet gan kāda konkrēta novada izloksnē (teiksim, Viļānu, Sakstagala, Baltinavas, utml.). Savukārt, raksta viņi visam novadam kopīgajā latgaliešu literārajā valodā.
Dialekti (piemēram, vidusdialekts vai augšzemnieku dialekts) savukārt ir radniecīgu izlokšņu kopumi, kuros neviens, pat gribēdams, parunāt nevar (piemēram, nevar cilvēks reizē runāt ērglēniešu un tukumnieku izloksnēs - pat ja abas tās pieder latviešu valodas vidusdialektam). Tāpēc dialekts ir valodnieciska abstrakcija, un galīgi nav skaidrs, ko nozīmē diskriminācija pēc dialekta pazīmes.
Vai Latvijā pastāv rasisms? Manuprāt jā. Un tas galvenokārt attiecas uz diskrimināciju pret čigāniem jeb romiem - it īpaši, ierobežojot viņu tiesības ārstniecības iestādēs, skolās, kā arī stājoties darbā. Šajos gadījumos bieži ir visas rasisma pazīmes - cilvēku pieskaita kādai grupai pēc kādas ārējas pazīmes, izjūt pārākumu pret viņu un ierobežo viņa likumīgās tiesības. Visi citi piemēri, kurus man līdz šim gadījies dzirdēt (t.sk. šajā rakstā), galīgi neattiecas uz lietu. Safabricēti rasisma piemēri reizēm noder Borisam Cilevičam Latvijas starptautiskai nomelnošanai, bet tas ir arī viss, ko ar tiem var iesākt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


ligaa 31.03.2005 13:09
Bezvārdim:

Tas priecē, ka rakstā apskatītās problēmas tev nav svešas un esi par tām jau informēts.Šis raksts ir diskusijas apskats un nevis pētījums, tādēļ tā mērķis nebija veikt analīzi, bet gan noskaidrot dažādu jauniešu viedokļus par rasisma problēmām un izpausmi viņu ikdienā. Akcentētās problēmas ir tās, ko saredz tieši jaunieši un , lai kā arī to negribētos atzīt, latgaliešu diskriminācijas jautājums bija pašu jauniešu iniciēts diskusijas virziens, kas liecina, ka, acīmredzot, tas ir aktuāli Latvijā.

Diskusija ir lieliska iespēja paust savu viedokli, un jaunieši no tā nebaidās - nosaukt savu vārdu un paust savu viedokli neslēpjoties!

Ja rūpīgāk izlasīsi rasisma definīciju, tad redzēsi, ka rasisms izpaužās daudz plašāk un augšzemnieku dialekts (tai skaitā latgaliešu izloksne) ir valodas daļa.

Ps. Rasisms - pārliecība, ka tādi faktori, kā rasa, ādas krāsa, valoda, reliģija, valstiskā vai etniskā piederība, var būt par pamatu indivīda vai indivīda grupas nicināšanai vai viedoklim, ka kāds indivīds vai indivīda grupa ir pārāka par citu indivīdu vai indivīdu grupu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 31.03.2005 07:42
Bet manupraat ,dazhkaart kulturshoks var tikt kluudaini noverteets par rasismu.Teiksim,tajaas pashaas nacionaalajaas atieciibaas starp krieviem un latvieshim-taas tomeer ir atskiriigas mentalitaates,temparementi.Tapat,ja noskataas uuz diviem rokaas sadevushamies homosex,vai kaadu melnadaino-taa tak ir eksotika un kaa taada izbriina.

Kaut gan nereti nakas sastapties ar neparprotamu rasismu,kaut vai no skuutgalvju puses.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Guru 31.03.2005 00:27
Raksta galvena ideja , kā cilvēks izprot rasismu un kā viņš to saredz sev apkārt, kas ļauj šo problēmu apskatīt no vairākiem redzes punktiem un redzēt rasisma problemātiku vienā veselā.Šī diskusija atspoguļoja vairākus nozīmīgus viedokļus, tomēr jāsaprot, ka nav viennomīgas interpretācijas(par rasismu), līdz ar to diskusija paliek atklāta.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bonjuks 30.03.2005 22:34
Cik man ir naacies saskarties, tad tomeer ljoti dziivs ir priekshstats, ka, ja reiz Latvijaa ir tik maz citu rasu paarstaavju, tad Latvijaa nav rasisma. Netiek atziits, ka taa pati neiecietiiba latvieshu un krievvalodiigo starpaa ir rasisms. Tachu ir, un te nav iespeejams noteikt, kas ir "labie" un veicina komunikaaciju, un kas ir "sliktie", kas sho komunikaaciju bremzee. Skiet, ka viena no lielaakajaam probleemaam tieshaam ir valodas barjera - lielaakaa dalja jaunieshu runaa anglju valodaa, tachu arvien vairaak ir taadu, kas neprot valodu, kuraa runaa cilveeki apkaart - vienalga, vai taa ir latvieshu vai krievu. Kad mees - jaunieshi - beidzot aptversim, ka valodas zinaashana ir pluss, par ko nebuut nav jaakaunas?Rakstaa mineetaas probleemas sabiedriibaa pastaav, un, tieshi runaajot par shiim probleemaam, taam var mekleet risinaajumu! Manupraat, ir tikai apsveicami, ka sabiedriibaa ir jaunieshi, kas apzinaas neiecietiibas radiitas probleemas, un shii apzinaashanaas ir pirmais solis, lai taas mazinaatu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 30.03.2005 19:24
Eh, vaajsh raksts. Kas tie tadi 'krishnas'? Kas tie latgalji, pret kuriem izveersas 'rasisms'? Cik man zinaams latgalji bija cilts, kas dziivoja Latvijas teritorijaa pirms vaaciesu ienaaksanas un arii tad tikai taa aptuveni buutu deeveejama par cilti. Tagadeejie latgales iedziivotaaji ir latgaliesi. Un katraa zinjaa neiecietiibu pret izloksni nevar nodeeveet par rasismu. Kopumaa - sis raksts atreferee diskusijaa atgremotos stereotipus un nedod nekaadu analiizi. Kaapeec taads jaapublicee? Ko mees no taa nezinaajaam? Ka vienai meitenei neljauj runaat auditorijas prieksaa taadaa veidaa, ka citi beerni nesaprot? Vai, ka vienaa skola regulaari piekauj nabaga zeenu? Kauja pie Knipskas notika jau ai cik sen... Ne jau ka es atbalstitu lietas, kas saapina beernu sirdis, bet sajaa rakstaa vajadzeeja kaut kaadu domas skaidriibu un pievienoto veertiibu.

Saistītie raksti