Atvainojiet, par ko? Iebilde Ivetai Kažokai 14

Iveta Kažoka savā emuārā „Atvainojiet, par ko? Ekonomikas roller coaster” uzstāda interesantu jautājumu: „Vai tiešām šī ekonomiskā krīze ar visām tās sociālajām blaknēm tiešām ir nekompetentu makroekonomisku lēmumu sekas vai kaut kas cits?” Kažokasprāt, „kaut kas cits” ir pie vainas.

Iesaki citiem:

Nelaime esot, ka politiskā un ekonomiskā elite ir apzināti vai neapzināti orientējusi Latvijas ekonomiku uz tādu modeli, kas ir pievilcīgs „spekulatīvajam” kapitālam. Savukārt „spekulatīvais” kapitāls pamet jebkuru valsti, kurā pamanāmas kaut vai mazākās recesijas pazīmes, jo tas nozīmētu, ka „spekulanti” ciestu zaudējumus (Vai tiešām tas ir tik neattaisnojami, piemēram, ja „spekulanti” ir pensionāri vai ir atbildīgi par citu pensiju fondiem?). No „spekulatīvā” kapitāla nevar izprasīt atvainošanos, jo tā eksistence ir viens no kapitālisma pamatakmeņiem („Spekulanti” nereti starp citu tiek saukti par investoriem.). Tādēļ Kažokasprāt vislielākā vaina esot jāuzņemas tieši politiķiem. Viņi Latviju esot padarījuši par „spekulatīvajam” kapitālam pievilcīgu zemi (un līdz ar to par ātras ekonomiskās izaugsmes „tīģeri”) ar visu no tām izrietošajām sekām – zemu nodokļu slogu, ekonomikas atvērtību globālajam kapitālam un salīdzinoši mazu publisko sektoru (vismaz ja to mēra kā sociālo izdevumu proporciju no IKP). Tādēļ viņi esot padarījuši Latviju ekonomiski trauslu un viegli ievainojamu, kas nozīmē, ka krīzes gadījumos rodas visai smagas sociālās sekas. Vai vismaz smagākas nekā Skandināvijā, kur valsts (jeb patiesībā paši nodokļu maksātāji) parūpējas par krīzes cietušajiem, izmaksājot bezdarba pabalstus, nodarbinot viņus pārkvalificēšanās kursos, etc. Tādēļ latviešu politiķiem nāktos lūgt piedošanu par to, ka viņi nav bijuši tik „saprātīgi” kā skandināvu politiķi.

Fair enough. Tā sauktais New Left noteikti būtu sajūsmā par Kažokas analīzi. Un, ja pareizi atceros, tad Aivars Lembergs arī. Viņam taču ļoti patika ideja par „nacionālo buržuāziju" (lasi: oligarhiem), kura būtu tautas labklājības garants. Jo tas taču būtu lieliski, ja Lembergs un citi nacionālie buržuji būtu vienreiz mierā no starptautiskā kapitāla (piemēram, Džordža Sorosa) un tā globālo liberālo normu regulējošās ietekmes. Un sociāldemokrātiska labklājības valsts būtu Latvijā uzcelta ar „nacionālās buržuāzijas” svētību, jo galu galā baumoja taču, ka sociāldemokrāti savulaik saņēma zināmas stipendijas. Nē, ne jau Sorosa stipendijas. Politikā bieži runā par tā saucamajiem „strange bedfellows”, šķiet, ka Kažoka būtu atradusi līdzdomātājus visai negaidītā auditorijā.

Pats gan nedalu Kažokas viedokli. Dzīvojot Zviedrijā esmu paguvis izbaudīt skandināvu labklājības valsts "lieliskos" labumus atliku likām - solidaritāti (piemēram, augstos nodokļus), efektivitāti (piemēram, garās rindas uz veselības aprūpes pakalpojumiem) un valsts paternālismu (piemēram, pārmērības alkohola patēriņa regulēšanā). Savulaik esmu bijis arī bezdarbnieks un piedalījies tā saucamajos Mikimausa, piedodiet, pārkvalificēšanās kursos, ko organizēja Nodarbinātības pārvalde. Galu galā no Zviedrijas modeļa aizstāvja esmu pārtapis par visai vidusmēra Rainfelda (vai Kamerona) tipa konservatīvo reformu proponentu.

Atšķirībā no Kažokas, uzskatu, ka politiskajai elitei vajadzēja būt daudz skaidrākai attiecībā pret tautu skaidrojot 1990. gadu sākumā to, kādas ir veikto liberālo reformu implikācijas. Proti, ka nevienā valstī ekonomikas izaugsme nav lineāra progresija un ka liberālā labklājības valstī katram pilsonim ir jānes pašam atbildība par savu labklājību. Ir jātaupa un jāveido iekrājumi, nevis jāpērk pēdējā modeļa Jeep par aizdevumu no bankas. Aizdevumi jāņem, lai ieguldītu nākotnē (piemēram, studiju naudas nomaksā), nevis patēriņā. Labklājības valsts vietā jāveido ciešas saites ar labklājības sabiedrību – ģimeni, draugiem, brīvprātīgajām labdarības iestādēm, baznīcu un privātajām vai kooperatīvajām apdrošināšanas sabiedrībām. Tā vietā, lai kurinātu apkaunojošu etnisko neiecietību, vajadzēja uzstādīt līdzdalību, tiesiskumu un godīgumu par Latvijas demokrātijas un ekonomikas pamatprincipiem.

Ar citiem vārdiem - politiķiem būtu jāatvainojas, ka viņi aizsāka liberālās demokrātijas un kapitālisma projektu un pameta to pusceļā. Ja viņi būtu turpinājuši institūciju un demokrātiskas politiskās kultūras celšanu, tas būtu aiztaupījis daudzus pazemojuma un netaisnīgas bezspēcības izjūtu pilnus brīžus gan politiķiem, gan vēlētājiem. Iespējams, tas viss būtu aizkavējis „nacionālās buržuāzijas” dzimšanu privatizācijas aizdomīgo darījumu ēnā 1990. gadu sākumā...

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (14) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

chngb2 23.04.2011 11:33
Cultures globally have utilized amulets in diamond jewelry http://www.ukjewellerytiffany.com/tiffany-rings for deep spiritual purposes. In Egypt, charms are actually utilized not just as symbols of beneficial lot of money and faith, they are actually buried while using lifeless to make certain the real truth that gods would recognize the deceased person within the afterlife. Christians wore charms resembling muskie which means you could possibly decide independently http://www.ukjewellerytiffany.com/tiffany-bracelets to other people in regards to the precise same faith. Knights from Medieval situations wore amulets being a final result of the real truth they considered this kind of charms would guard them in battle.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

SDM 25.03.2010 20:33
Latvijā darbu uzsāk jauna darba meklēšanas sistēma! www.darbamednieki.lv

В Латвии начала работу новая система по трудоустройству! www.darbamednieki.lv

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

RēgaināsVirsotnes 14.07.2009 12:41
CLASH-''(.), jo paši bija šo nosacījumu dalībnieki,...'' - bija, ir un būs - jo tam tā jābūt. Tikai kur būs lielākā daļa Latvijas sabiedrības 2010.g.4. maija svinību laikā ? Spriežot pēc pašlaik notiekošā - turpat kur lielākā daļa post-padomju valstu iedzīvotāji.Situāciju jau labi aprakstījis izcilais sociologs A.Zinovjevs savā rakstā РОГАТЫЙ ЗАЯЦ un daudzos citos - ''В обозримом будущем подавляющему большинству россиян предстоит влачить жалкое существование с этим социальным уродом, довольствуясь имитацией успехов. '' http://www.zinoviev.ru/ru/zinoviev-articles.html

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Clash 14.07.2009 09:57
Politiķi 90to gadu sākumā neko neskaidroja par nepieciešamību uzņemties individuālo atbildību, iniciatīvu un savstarpējo konkurenci, jo paši bija šo nosacījumu dalībnieki, tāpēc tiem nebija intereses izglītot savus potenciālos konkurentus. Labāk bija viņus turēt neziņā un ilūzijā, ka par visu atbildību joprojām nes valsts, lai paši bez nevajadzīgas konkurences spiediena ralizizētu savas "liberālās" reformas, kuru vienīgie dalībnieki bija viņi paši.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

x 13.07.2009 12:32
investicijas var but dazhadas- tadas, kas ieplanotas, lai ilgi stradatu un augtu- un tadas- kas ieceretas, lai pagrabtu kas vel ir un atri muktu:) ja vajag populari:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kamielis 13.07.2009 10:28
Es gan uzbruktu tieši sistēmai un uzskatu, ka visas vainas ir sistēmā, kas tika radīta Latvijā pēc 92.gada.
Sistēmas pamatus veidoja tieši Latvijas pie varas esošo orientācija uz "spekulatīvo" kapitālu tikai vēl postpadomju (dubultmorāles) iepakojumā. Bez izņēmuma visi pie varas esošie tieši vai pastarpināti caur radiem bija iesaistīti nekustamā īpašuma burbuļa spekulācijās, bet tikai izredzēti savus darījumus kārtoja caur ofšoru shēmām. Šādā situācijā principā nav iespējams pieņemt kādus šo procesu ierobežojušus likumus, jo likumu sistēma pirms tam tika sakārtota tā, lai šie procesi ir "likumīgi". Tāpēc tagad var tikai prasīt "politisku atbildību", juridiski viss ir OK.
Trakākais ir tas, ka sistēma nav mainījusies un tās iekšienē nav iespējams iziet no krīzes - jebkura no ārpuses iepludinātas nauda aizies pa to pašu ceļu, kur iepriekšējā, piemēram, ES fondu līdzekļi - varas atbalstītāju lauku pilīm, ceļiem, mežiem, utt. Ierēdniecības ambīcijas arī nav mainījušās - lepnākie auto, greznākās telpas un augstākās algas Eiropā pie viszemākā darba ražīguma un kur nu vēl blakus ienākumi mazajiem ierēdnīšiem par veiktajiem "saskaņojumiem".
Skumjākais ir tas, ka neviens šim procesam necenšas uzstādīt diagnozi, tik pieņem lēmumus un rullē tālāk ik pa brīdim lamājot kādu vainīgo tikai nezin par ko.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

I.K. 13.07.2009 00:23
"Es pavisam noteikti izlasīju Tavu rakstu, jo man liekas aizraujoši, ka jau atkal pasaules vēsturē ir pienākusi kārtējā stunda, kad tiek kritizēti nevis indivīdi un viņu lēmumi (t.i. tiktu izprasīta atbildība), bet gan tiek uzbrukts struktūrai un sistēmai"

Manā bloga ierakstā es nekādai sistēmai neuzbruku. Es ļoti aptuveni aprakstīju Latvijas ekonomiskās politikas līdzšinējos parametrus ar tās plusiem (straujas kapitāla pieplūdes) un mīnusiem (tik pat straujas aizplūšanas). Pateicu, ka, iespējams (jo Latvijā nav bijusi par šo jautājumu normāla politiska diskusija), Latvijai pēc neatkarības atgūšanas nebija labākas alternatīvas. Un tad pateicu, ka nākotnē, manuprāt, tomēr būtu vērts skatīties skandināvu modeļa virzienā un pakāpeniski turp virzīties. Es pieļauju, ka šajā punktā var būt atšķirīgi viedokļi.Bet "uzbrukumu sistēmai/kapitālismam" Tu saskatīji tādēļ, ka gribēji saskatīt.

"Vispirms pieļauju, ka esmu pārpratis, bet vārdu savienojums „spekulatīvais” kapitāls manās ausīs izklausās pēc kritikas. "

Tā nebija kritika, bet gan norāde uz tādu investīciju nestabilitāti. Ar vārdu "spekulatīvs" apzīmēju kapitālu, ko var ātri/viegli ieguldīt un ārti krīzes gadījumā "evakuēt".

"Iepriekšminētās diskusijas gaismā rakstā pausto pozīciju tulkoju, kā „Skandināvijas modeļa” aizstāvību, [līdzšinējās] liberālās ekonomikas kritiku un implicīti kritisku pret politiķiem, kuri 1990. gadu sākumā izvēlējās Honkongas tipa liberālo modeli."

Vajadzēja lasīt uzmanīgāk.

"Tagad man ir interesanti (uzsvars uz vārdu „interesanti”) uzzināt, ka Tu nemaz negribēji pārmest politiķiem par to, ka viņi no sākta gala neizvēlējās „Skandināvijas modeli”.

"Kādēļ tas ir "interesanti"? Es to nepārmetu, jo neredzu kā tas 90.to gadu sākumā ar vietējiem spēkiem būtu bijis iespējams (finansējams). Un starptautisku organizāciju, kas aizdotu finansējumu ŠĀDIEM nolūkiem, nekad nav bijis. Tas nenozīmē, ka esmu sajūsmā par to, kā Latvijā notika pāreja. Cena tai bija ĻOTI augsta. Taču vietējiem politiķiem par šo nepārmetu, jo man nav recepšu, ko LIELOS VILCIENOS būtu bijis iespējams/vēlams darīt savādāk , ņemot vērā to, kā funkcionē starptautiskā ekonomika (kas diktē nepieciešamību būt "interesantiem" investoru acīs ar visām no tā izrietošajām gan labajām, gan sliktajām sekām) un ko prasīja starptautiskie donori. Man emocionāli tāda loģika riebjas, taču ļoti iespējams, ka tajā laikā, tajos apstākļos es būtu LIELOS VILCIENOS rīkojusies tāpat. Jo labākas alternatīvas nacionālā līmenī nebija. Tādēļ ŠO es nepārmetu. Ja runājam par ideāliem, tad uzskatu, ka humānākā globālā sabiedrībā starptautiskām organizācijām būtu bijis jādara vairāk, lai pārejas sabiedrībās palīdzētu uzturēt augstākus sociālās aizsardzības standartus. Vismaz tādā mērā, lai cilvēki no bezcerības nenodzertos un neizdarītu pašnāvības. Kur nu Skandināvijas stila labklājības valsts izveide ... tad ir daudz radikālāk jāmainās globālajai domāšanai.

"Vēl interesantāk ir, ka Tu šinī komentārā raksti, ka „Skandināvijas modelis” ir gandrīz vai nenovēršams attīstības modelis. "

Neko tādu neesmu teikusi. Jā, es uzskatu to par LABU attīstības modeli, bet nebūt ne par nenovēršamu. Un tas ir liels jautājums, vai tas ir Latvijai šī brīža apstākļos IESPĒJAMS modelis (man uz to nav atbildes, tieši tādēļ es blogā izteicos piesardzīgi: ka nevajag no tā atteikties kā no vidēja termiņa/ilgtermiņa sapņa/mērķa).

"Pievienojos, ka krīzes ir neatņemama jebkuras tirgus ekonomikas sastāvdaļa, bet ne jau tādas superkrīzes kā Latvijā, kad politiķi tiešām spieda pedāli grīdā, kad viņus brīdināja gan Latvijas, gan ārvalstu eksperti jau labu laiku pirms krīze kļuva tik smaga. "

Atšķirība IKP kritumā starp mums un Igauniju, kas bija piesardzīgāka - 3%. Mums IKP kritums - 18%, viņiem - 15%. Uz vispārējā fona šī atšķirība nav diži dramatiska. Situācija Islandē, Īrijā u.c. valstīs, kuru ekonomikās arī bija liels spekulatīvā kapitāla īpatsvars, arī nav diez ko spīdoša. Toties arī "uzplaukums" bija ļoti ātrs.

" Ekonomikas apzināta pārkarsēšana nav nekas loģisks vai neizbēgams, bet gan liecina par vismaz vai nu ekonomiskās analīzes kapacitātes, vai arī politiskās gribas trūkumu."

Atkarīgs no tā, vai situācija pēc pārkarsēšanas ir labāka vai sliktāka nekā tad, ja nekādas spekulatīvas aktivitātes nemaz nebūtu bijis. Galu galā Īrija joprojām būtu diezgan depresīvs ES reģions, ja ne tās "brīnums" (kas , kā tagad atklājas, ir skaidrojams ne ar prasmīgu ES fondu izmantošanu, bet ar housing bubble - kad gadiem īri viens otram par aizvien augstākām cenām pārdeva nekustamos īpašumus).

" Tomēr man šķiet, ka mēs atšķiramies tajā, ka, manuprāt, jau 1990. gadu sākumā vajadzēja apzināti skaidrot, ko tieši nozīmē atbildīgi līdzdarboties liberālās ekonomikas projektā. "

Vajadzēja DISKUTĒT, kādi tieši "ekonomikas projekti" Latvijā ir iespējami/vēlami un skaidrot, kādas ir katra konsekvences uz sabiedrību kopumā un ietekme uz konkrētu cilvēku dzīvēm.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Trauts 12.07.2009 23:36
Es nepiekrītu, ka valstij būtu jābremzē kapitāla ieplūšana kādā nozarē. Tieši otrādi, jo dažādākās nozarēs ieplūst kapitāls, jo pārtikušāka valsts. Taču politiķiem būtu jārūpējas par ilgtermiņa attīstību un ja kādā nozarē draud tās pārkaršana, tad tā ir jābremzē ar nodokļiem. Tā tiek iegūta papildus nauda valsts budžetā un sabalansēta ekonomika. Tā kā Latvijas Politiķi to nav veikuši, tad viņiem pavisam noteikti ir par ko atvainoties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Trauts 12.07.2009 23:28
Brīvā tirgus ekonomikā nav tāda jēdziena kā spekulatīvs kapitāls. Jebkurš kapitāls ir ... kapitāls neatkarīgi no tā kādā nozarē tas ieplūst. Brīvā tirgus ekonomikā tas ir bizness.
Vēl vairāk jebkura kapitāla mērķis ir nopelnīt neatkarīgi kādā nozarē tas tiek ieguldīts.
Ja tas ieplūst ražošanā, tad tā īpašnieku mērķis ir saņemt dividendes vai pārdot savas īpašuma daļas (akcijas, kapitāla daļas uzņēmumā utt.) ar peļņu.
Ja tas tiek ieguldīts, piemēram, nekustamajā īpašumā (vai akcijās), tad tā īpašnieku mērķis ir nopirkt lētāk un pārdot dārgāk tā gūstot peļņu.
Abos gadījumos mērķis ir gūt peļņu un jo ātrāk jo labāk.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

JO 12.07.2009 22:50
Kažokas komentārs bija gudrs. Savukārt Timofejeva iebilde ir ne pārāk izdevusies.
Timofejeva kungs saka, ka politiķi spieda gāzi grīdā. Interesanti, kā tad tas izpaudās? Budžeta deficītā? Tas bija smieklīgi mazs. Bet tas bija vienīgais, par kura pārlieku apmēru mūs brīdināja Latvijas "eksperti".
Liels bija tikai spekulatīvā kapitāla ieplūduma radītais deficīts, bet to bremzēt jau Timofejeva kungs nekad nav lūdzis politiķiem, tāpēc ka tas būtu neliberāli un neatļautu pelnīt vecmāmiņas pensiju fondam.
Ja Timofejeva kungam šķiet, spekulatīvā kapitāla ieplūde Latvijā ir bijusi laba lieta, tad es jau nu gan piezīmētu, ka pat Valsts Plāna Komiteja būtu varējusi labāk izvietot līdzekļus. Šādas izšķērdības kā tagad, kad miljardi ir iztērēti rūpnicās, kas nu ir slēgtas, kredītos, kas ir neatmaksājami ir vienkārši neiedomājamas un Latvijai nejēdzīgas.
Un jā, vietējo buržuāziju iznīcinošas. Un neredzu tur nekā laba.
Tāpēs Kažokas kundzes uzstādījumi ir precīzi, gudri un vietā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

drakons 12.07.2009 21:52
Ļoti laba iebilde Kažokai. Šai tik visur sliktie politiķi rēgojas. A pasakas par Skandināvu attīstības modeli runā tie, kas neko citu nav redzējuši un lasījuši.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 12.07.2009 21:05
Iveta,

Es pavisam noteikti izlasīju Tavu rakstu, jo man liekas aizraujoši, ka jau atkal pasaules vēsturē ir pienākusi kārtējā stunda, kad tiek kritizēti nevis indivīdi un viņu lēmumi (t.i. tiktu izprasīta atbildība), bet gan tiek uzbrukts struktūrai un sistēmai (t.i. kapitālismam). Bet no otras puses - determinisms laikam atkal ir modē. Pieļauju, ka esmu kaut ko pārpratis, lasot Tavu emuāru, un tad jau Tavi paskaidrojumi varētu būt tieši vietā.

Vispirms pieļauju, ka esmu pārpratis, bet vārdu savienojums „spekulatīvais” kapitāls manās ausīs izklausās pēc kritikas. Investori investē savu kapitālu un, protams, ka viņi ir ieinteresēti izdevīgumā. Tas būtu tīri vai noziedzīgi, ja viņi neizņemtu savus ieguldījumus, ja gaisā ir jūtama recesijas smaka. Piemēram, ja no viņu ieguldījumiem ir atkarīga manas vecmāmiņas pensijas fonda lielums. Tādēļ runāt par spekulatīvo kapitālu ir vai nu tautoloģija, vai arī kritika. Tavā rakstā es to tulkoju kā pēdējo, jo mums jau šinī pašā forumā vienreiz jau ir bijusi visai interesanta diskusija par kapitāla „tikumiem”. Iepriekšminētās diskusijas gaismā rakstā pausto pozīciju tulkoju, kā „Skandināvijas modeļa” aizstāvību, [līdzšinējās] liberālās ekonomikas kritiku un implicīti kritisku pret politiķiem, kuri 1990. gadu sākumā izvēlējās Honkongas tipa liberālo modeli. Diez vai tas ir tik dīvains solis no manas puses. Un, protams, ka politiķiem, kuri veido veiksmīgu ilgtermiņa ekonomisko politiku, ir jāsaņem uzslava, jo viņi ar politiskiem instrumentiem ir radījuši un uzturējuši veiksmīgu klimatu investīcijām. Ja viņi būtu politiķi skandināvu gaumē, viņi noteikti censtos pārdalīt ienākumus, nevis iedrošinātu pilsoņus un radītu vidi jaunu uzņēmumu radīšanai.

Tagad man ir interesanti (uzsvars uz vārdu „interesanti”) uzzināt, ka Tu nemaz negribēji pārmest politiķiem par to, ka viņi no sākta gala neizvēlējās „Skandināvijas modeli”. Vēl interesantāk ir, ka Tu šinī komentārā raksti, ka „Skandināvijas modelis” ir gandrīz vai nenovēršams attīstības modelis. Not so fast! Pasaulē un Eiropā pastāv vairāki kapitālisma modeļi (piemēram, anglosakšu, franču dirižisms, vācu sociālais tirgus kapitālisms, Vidusjūras kapitālisms, utt.), kuru attīstību ir ietekmējuši vēsturiski, sociāli (un kulturāli) un politiski (institucionāli) faktori. Kādēļ tā saucamais „skandināvu kapitālisms” būtu jāuztver kā kaut kāda loģiska (?) kapitālisma attīstības stadija? Man tāds „determinisms” nemaz neliekas pats par sevi saprotams, ja vien analītiķis nav pieņēmis deterministisku ontoloģiju.

Pievienojos, ka krīzes ir neatņemama jebkuras tirgus ekonomikas sastāvdaļa, bet ne jau tādas superkrīzes kā Latvijā, kad politiķi tiešām spieda pedāli grīdā, kad viņus brīdināja gan Latvijas, gan ārvalstu eksperti jau labu laiku pirms krīze kļuva tik smaga. Ekonomikas apzināta pārkarsēšana nav nekas loģisks vai neizbēgams, bet gan liecina par vismaz vai nu ekonomiskās analīzes kapacitātes, vai arī politiskās gribas trūkumu. (Ir arī trešā iespēja – klaja bezatbildība un/vai savtīga interese krīzes izsaukšanā.)

Lieliski, ka varam secināt, ka mēs vēlējamies gandrīz vienu un to pašu, proti, ka politiskajai elitei vajadzēja būt daudz skaidrākai attiecībā pret tautu skaidrojot 1990. gadu sākumā to, kādas ir veikto liberālo reformu implikācijas. Tomēr man šķiet, ka mēs atšķiramies tajā, ka, manuprāt, jau 1990. gadu sākumā vajadzēja apzināti skaidrot, ko tieši nozīmē atbildīgi līdzdarboties liberālās ekonomikas projektā. Vajadzēja veidot gan attiecīgas sociālās normas un institūcijas (piemēram, attiecībā uz sociālo drošību), gan artikulēt skaidru diskursu par liberālo kapitālisma veidu, kurā mēs dzīvojam, un kādas ir tā konsekvences attiecībā uz iedzīvotāju sociālo drošību. Mana pārliecība ir, ka mēs nepiedzīvotu tik krasu krīzi kā tagad, ja kopš 1990. gadu sākuma enerģija būtu veltīta tam, nevis etniskās spriedzes uzturēšanai un koruptai shēmošanai. Nekas nav „ieprogrammēts”, determinēts un pats par sevi saprotams.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jumors 12.07.2009 19:26
Kāpēc lai kāds te kaut ko būtu skaidrojis, ja sākotnējā ekonomisko pasākumu jēga iznāk- jo samudžinātāk , jo labāk,tad var taisīt shēmu shēmas galā- un tagad neviens vilks arī nekādu noziegumu valsts mantas izsaimniekošanā nesaredz . Patlabanējiem cilvekiem gan iznāk teksts:" piedodiet, ka traucējam, paceliet kājas, jo jāizslauka!"

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

I.K. 12.07.2009 18:38
Pēteri, lūdzu turpmāk pirms komentēšanas tomēr izlasi! It sevišķi, ja vēlies pārfrāzēt un minēt kopā ar manu uzvārdu. Tu atkal manā tekstā pamanīji nevis to, kas tur rakstīts, bet gan to, ko vēlējies saskatīt.

Apzinoties, ka daudzi manu sākotnējo ierakstu nemaz neizlasīs, man tagad nākas lieki skaidrot, kas tur bija un kas nebija rakstīts:

" Savukārt „spekulatīvais” kapitāls pamet jebkuru valsti, kurā pamanāmas kaut vai mazākās recesijas pazīmes, jo tas nozīmētu, ka „spekulanti” ciestu zaudējumus (Vai tiešām tas ir tik neattaisnojami, piemēram, ja „spekulanti” ir pensionāri vai ir atbildīgi par citu pensiju fondiem?). "

Savā ierakstā es nevērtēju to, vai tas ir vai nav attaisnojami. Vienkārši secināju, ka tā tas ir.

"No „spekulatīvā” kapitāla nevar izprasīt atvainošanos, jo tā eksistence ir viens no kapitālisma pamatakmeņiem"

Nē. No spekulatīvā kapitāla nevar prasīt atvainošanos nevis tāpēc, ka tas ir neatņemams kapitālisma elements, bet gan tādēļ, ka tā vienīgais uzvedības kritērijs ir izdevīgums. Kapitāls ies tur, kur tam ir izdevīgi. Atkal: es nevērtēju, vai tas ir labi vai slikti. Tā vienkārši ir.

"Tādēļ Kažokasprāt vislielākā vaina esot jāuzņemas tieši politiķiem."

Es teicu TIEŠI PRETĒJO. Ja pieņemam, ka tāda sistēma ir racionāla, tad nevienam nav jāatvainojas par kapitāla bēgšanu (jauna kapitāla neieplūšanu) globālas krīzes rezultātā. Tā kā spekulatīvais kapitāls meklē izdevīgumu, tad tādi procesi ir pielīdzināmi paisumam un bēgumam. Es teicu konkrēti šo: [ Pie šāda ekonomikas modeļa ir tikai dabiski redzēt straujas augšupejas un kritienus, kas ir atkarīgas no globālām norisēm. Un ja šādu ekonomisko politiku uzskata par saprātīgu, tad politiķiem nebūtu jāatvainojas par katru kritienu, tāpat kā nebūtu par savu panākumu jāuzdod katrs pieaugums.]


"Tādēļ viņi esot padarījuši Latviju ekonomiski trauslu un viegli ievainojamu, kas nozīmē, ka krīzes gadījumos rodas visai smagas sociālās sekas. Vai vismaz smagākas nekā Skandināvijā, kur valsts (jeb patiesībā paši nodokļu maksātāji) parūpējas par krīzes cietušajiem, izmaksājot bezdarba pabalstus, nodarbinot viņus pārkvalificēšanās kursos, etc. Tādēļ latviešu politiķiem nāktos lūgt piedošanu par to, ka viņi nav bijuši tik „saprātīgi” kā skandināvu politiķi. "

Nē, es neteicu, ka politiķiem nāktos lūgt piedošanu par nesaprātīgu rīcību. Es teicu pat pretējo - proti, ja Latvija NEBŪTU BIJUSI tik atvērta spekulatīvajam kapitālam, tad, iespējams, rezultāts būtu bijis sliktāks. Lūk precīzi mani vārdi: [Kas būtu noticis, ja Latvijas ekonomika tiktu veidota atšķirīgi? To mēs diez vai kādreiz uzzināsim, bet skaidrs, ka dzīves līmeņa rādītāju paaugstināšanās ne tuvu nebūtu tik strauja. Droši vien bez kreditēšanas buma Latvija šobrīd varētu būt tur, kur ir Rumānija vai Bulgārija. Es nudien neesmu pārliecināta, ka tas būtu bijis vēlams attīstības scenārijs.]

Par Skandināviju&tās modeļa priekšrocībām Latvijai es runāju nākotnes izteiksmē (pārpratumu novēršanai pat pieminēju laika grafiku: vidēja/ilgtermiņa nākotni). Bet nevis kā pārmetumu par Latvijas attīstību iepriekšējos padsmit gados, kad atvērtība spekulatīvajam kapitālam varētu būt bijusi vislabākā attīstības stratēģija, kurai ir likumsakarīgi gan pacēlumi, gan tik dziļi kritumi kā šobrīd Latvija piedzīvo.

Mana bloga ieraksta jēga bija pateikt tieši to, kas tur bija rakstīts: politiķu atvainošanās par nepopulārajiem lēmumiem ir bezjēdzīga, jo šādu krīžu iespēja bija ieprogrammēta Latvijas attīstības modelī, kas, iespējams, bija vislabākā no tolaik iespējamām alternatīvām. Tomēr politiķiem vajadzēja atvainoties par divām lietām (un to viņi neizdarīja): 1) neizskaidroja iedzīvotājiem to, uz cik nedrošiem pamatiem veidojies pēdējo gadu "uzplaukums" un cik sāpīgi tas var pavērsties; 2) to, ka nav bijušas nopietnas politiskas diskusijas par Latvijas ekonomiskās politikas pamatjautājumiem.


Piedod, bet man trūkst vārdu par Tavu komentāru par "nacionālo buržuāziju", tādēļ to atstāšu nekomentētu. Tik piemetināšu, ka arī nākotnes kontekstā runājot, nav tikai divas izvēles: pilnīga atvērtība spekulatīvajam kapitālam (ar visām blaknēm) un pilnīga noslēgtība (ar visām blaknēm).


"Atšķirībā no Kažokas, uzskatu, ka politiskajai elitei vajadzēja būt daudz skaidrākai attiecībā pret tautu skaidrojot 1990. gadu sākumā to, kādas ir veikto liberālo reformu implikācijas. "

Nevis "atšķirībā no Kažokas" , bet gan "piekrītot Kažokai", jo es pateicu gandrīz pilnīgi to pašu. Precīzs mans teksts: [Cita lieta, kur politiķi gan ir vainīgi, - tas, ka viņi neizskaidroja cilvēkiem Latvijas ekonomiskās izaugsmes iemeslus un iespējamos sekas. To, ka straujai uz spekulatīvo kapitālu balstītai izaugsmei, var sekot tikpat straujš kritums, - tādēļ ņemt kredītus varētu nebūt ilgtermiņā ļoti racionāla izvēle. ]

Citi autora darbi