Raksts

Attīstīties kopā


Datums:
21. novembris, 2006


Autori

Ilze Ramāne
Inese Rebaine


Foto: Foto - G. Dieziņš © AFI

Tikpat būtiski kā darba vietas tehniskā pielāgošana invalīda vajadzībām ir pārējo darbinieku savstarpējā profesionālā un emocionālā pielāgošanās.

Lai risinātu cilvēku ar invaliditāti bezdarba problēmas un cilvēkresursu trūkumu elektronikas nozarē, Latvijas elektronikas un elektrotehnikas rūpniecības asociācija (LEtERA) ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu veikusi pētījumu par cilvēku ar invaliditāti darba iespējām elektronikas nozares uzņēmumos. Pētījums rāda, ka cilvēki ar invaliditāti ir neizmantots darbaspēka potenciāls elektronikas un elektrotehnikas nozarē. Tā kā nozarē vēl arvien jūtama 1990.gadā Latviju skārusī ekonomiskā krīze, kas radījusi darbaspēka trūkumu, cilvēku ar invaliditāti nodarbināšana ir viens no soļiem ne tikai nozares attīstībā, bet arī sabiedrības integrācijā un bezdarba mazināšanā.

Īsa informācija par projektu:

Projekta nosaukums:
Cilvēku ar invaliditāti kā neizmantota darbaspēka potenciāla efektīva iesaiste Latvijas elektronikas un elektrotehnikas nozares ražošanas uzņēmumos

Projekta iesniedzējs:
Biedrība „Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija”

Projekta finansējums:
Ls 16 547

Aktivitāte, kuras ietvaros projekts atbalstīts:
Pētījumu veikšana par sociāli atstumto grupu iespējām darba tirgū

Aktivitāti administrējošā institūcija:
Sabiedrības Integrācijas fonds

Vairāk par projektu

LEtERA izpilddirektore un projekta vadītāja Inese Cvetkova atzīst, ka „šis pētījums ir labs materiāls turpmākai darbībai, vērtīgs izpētes materiāls – esam apsekojuši esošo situāciju, varam plānot, kā rīkoties tālāk”. Pētījumā secināts, ka cilvēkresursu trūkuma novēršanai nozarē „nepieciešami aktīvi pasākumi, un viens no tiem būtu vēl neizmantota darbaspēka potenciāla – cilvēku ar invaliditāti – iesaistīšana elektronikas un elektrotehnikas nozarē”. Pētījuma autori atzīmē, ka no visiem Latvijas iedzīvotājiem gandrīz pieci procenti ir cilvēki ar invaliditāti, un tikai neliela daļa no viņiem nav spējīgi veikt nekādu darbu. Darbs cilvēkiem ar invaliditāti Latvijā ir maz pieejams, jo lielākajā daļā uzņēmumu vai iestāžu nav speciāli aprīkotas darba vietas un uzņēmumu un iestāžu vadītājiem ir grūti izprast invalīdu vajadzības. Pētījuma autori secinājuši, ka elektronikas un citu inženiertehnisko nozaru ražošanas uzņēmumos ir iespējas nodarbināt samērā plaša spektra darbiniekus ar dažāda veida spējām, zināšanām un kvalifikāciju, tai skaitā arī cilvēkus ar invaliditāti.

Stāstot par pētījumu, Inese Cvetkova uzsver, ka bijis svarīgi tajā ietvert labās prakses piemērus no Latvijas elektronikas un elektrotehnikas nozares uzņēmumu darbības, kas jau vairākus gadus veiksmīgi risina šos jautājumus un nodarbina cilvēkus ar invaliditāti. Labās prakses piemēru vidū ir SIA „Strazdupe”, kas nodarbojas ar plastmasas izstrādājumu ražošanu, kokapstrādes iekārtu un instrumentu ražošanas un tirdzniecības uzņēmums SIA „Forma Machinery”, SIA „TTS-Avio”, kā arī SIA „Tipro Baltic”, kas specializējas dažādu metāla izstrādājumu ražošanā un apstrādē. Piemēram, SIA „Forma Machinery” cilvēks ar invaliditāti strādā par krāsotāju, bet SIA „TTS-Avio” – veic inženiera darbu.

LEtERA veiktais pētījums parāda, ka Latvijas reģionos invalīdu darba iespējas elektronikas un elektrotehnikas nozares uzņēmumos ir ierobežotas, jo lielākā daļa šīs nozares uzņēmumu koncentrējas Rīgā vai galvaspilsētas tuvumā. Pētījums arī parāda, ka vairumam uzņēmumu ir pozitīva pieredze invalīdu nodarbināšanā – cilvēki ar invaliditāti atzīti par labiem darbiniekiem. SIA „Forma Machinery” uzsver, ka invalīdiem ir lielāka atbildības sajūta, savukārt SIA „TTS-Avio” atzīst, ka darbinieks ar invaliditāti darba pienākumus veic profesionāli.

Darba vietas pielāgošanas apjoms un izmaksas ir atkarīgas no konkrētā darbinieka invaliditātes veida un darba pienākumiem, un lielākoties katrā gadījumā ir nepieciešams individuāls risinājums, secināts pētījumā. To apliecina SIA „Forma Machinery” pieredze, nodarbinot trīs invalīdus, no kuriem darba vietas aprīkošana nepieciešama tikai vienam.

Tikpat būtiski kā darba vietas tehniskā pielāgošana ir invalīda un pārējo darbinieku savstarpējā profesionālā un emocionālā pielāgošanās. Kā atzina aptaujātie uzņēmumu vadītāji, darbinieku savstarpējās attiecības lielākoties nerada sarežģījumus un attieksme pret darbiniekiem ar invaliditāti ir pozitīva. Invalīdiem ar specialitāti un kvalifikāciju, kas ir atbilstoša elektronikas nozares uzņēmumu vajadzībām, ir lielākas iespējas atrast darbu, jo galvenais ir darbinieka profesionalitāte.

LEtERA izpilddirektore tomēr atzīst, ka elektronikas un elektrotehnikas nozarē vēl arvien samērā maz uzņēmumu nodarbina cilvēkus ar invaliditāti. Asociācija vēl nav uzsākusi konkrētus pasākumus situācijas mainīšanai, taču atzīmē, ka pētījums ir labs izpētes materiāls un pamats turpmākai darbībai.

Pētījums veikts no 2005.gada jūnija līdz oktobrim, ekspertu grupai sadarbojoties ar Invalīdu un viņu draugu apvienību „Apeirons”, Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizāciju „Sustento”, Nodarbinātības valsts aģentūru un nozares uzņēmumiem.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!