Attīstības plāns – vai ilgtspējīgas attīstības plāns? 0

Recenzija par Attīstības plāna (Vienotā programmdokumenta) projektu (pirmo variantu)

Iesaki citiem:

Latvijas valdības – Finansu ministrijas Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldes sagatavotais Attīstības plāns (Vienotā programmdokumenta projekts) paredzēts kā pamats Eiropas Savienības (ES) finansu līdzekļu (strukturālo fondu) izlietojumam apsaimniekošanai no 2004. – 2006.gadam. Kā definēts ievadā, plāna mērķis ir veicināt sociālo un ekonomisko apstākļu līdzsvarošanu visā Latvijas teritorijā. Attīstības plāns (AP) attiecas tikai uz tiem sektoriem, kas ir ES politikas kompetencē un kuros ir iespējams ES finansējums. Šis plāns, ja Latvija iestājas ES, būs par pamatu līgumam ar ES šo līdzekļu saņemšanai un izlietošanai. Dokumenta galvenais ierobežojums, kas nosaka tā saturu un uzsvarus, ir tā mērķis – ES fondu piesaiste un pamatojums to nepieciešamībai. Līdz ar to plāns pēc būtības ir birokrātisks dokuments, sava veida valsts “biznesa plāns”. Mans uzdevums šajā recenzijā ir aplūkot AP no ilgtspējīgas attīstības perspektīvas.

Apjomīgajam dokumentam ir divas daļas – Attīstības plāns (110.lpp.) un Programmas papildinājuma projekts (120.lpp.), kas sniedz detalizētu informāciju par AP izvirzītajām prioritātēm un pasākumiem.

AP ievadā par galvenajiem uzdevumiem ir izvirzīti: tautsaimniecības attīstība, konkurētspējas paaugstināšana un nodarbinātības palielināšana. Tas arī nosaka, ka pamatā tiek runāts par tautsaimniecības attīstību un tādējādi jau sākotnējā uzstādījumā ir piemirsts ilgtspējīgās attīstības princips, līdz ar to vides un sociālajiem apstākļiem tālāk plānā nav pievērsta pienācīgā uzmanība. Tomēr jāatzīmē, ka plānam tiek veikts Stratēģiskais vides novērtējums (SVN), kas nosaka plāna ietekmi uz apkārtējo vidi. Lai gan SVN veikšana ir apsveicama, jo šāda veida novērtējums politikām un plāniem Latvijā vēl nekad iepriekš nav darīts, svarīgāk būtu veikt ilgtspējīgās attīstības novērtējumu, kas noteiktu plāna ietekmi uz tautsaimniecību, vidi un sociālo labklājību kopumā.

Tālāk seko plašs esošās situācijas novērtējums, kas veido gandrīz pusi pamatdokumenta. Tiek izklāstīta esošā situācija Latvijas tautsaimniecībā, darba tirgū, lauksaimniecībā, vides aizsardzībā, reģionālajā attīstībā un citos sektoros, kā arī sniegta pamatinformācija par valsti. Paralēli tiek identificētas problēmas un potenciāls aplūkotajās nozarēs atbilstīgi ievadā izvirzītajām prioritātēm. Attiecībā uz ekonomikas attīstību dominē pozitīvais attīstības scenārijs, kurā uzsvērta Latvijas pievilcība ārvalstu investīcijām. Ekonomiskais liberālisms ir pieņemts kā neizteikta pamata premisa, bet gribētos vaicāt – kas notiktu ar attīstības plānu, ja politisku pārmaiņu rezultātā Latvijas liberālo politiku nomainītu kreisa?

Novērtējumā praktiski tiek lietoti tikai tradicionālie attīstības jeb ekonomiskās izaugsmes rādītāji: IKP, bezdarba līmenis un inflācija, bet netiek veikta plašāka analīze par dzīves līmeni un labklājību. Ir izmantots ļoti plašs statistiskais materiāls, taču nav īsti skaidrs, kā statistiskā informācija ir atlasīta, un tā ir grūti uztverama parastam lasītājam.

Nākamā sadaļa ir ES iepriekšējo finansu resursu izlietojuma analīze. Tajā detalizēti aprakstīts, kādi fondi, cik un kam snieguši finansiālo atbalstu un kādas institūcijas nodarbojas ar šo līdzekļu administrēšanu, tāpat uzskaitīti visi parakstītie līgumi. Taču ir nepietiekama analīze par to, kā šie ES finansu līdzekļi tika administrēti, ieviesti, uzraudzīti un kāda bijusi to pozitīvā vai negatīvā ietekme uz Latvijas attīstību. Ir gan atzīts, ka Eiropas Komisija ir uzsākusi Phare 1997. un 1998. gadu programmu ex-post izvērtēšanu, kuras rezultāti būs pieejami 2002. gada beigās. Būtu interesanti aplūkot, kā tā sasauksies ar Vides aizsardzības kluba veikto ES līdzekļu izlietojuma analīzi par to ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību Latvijā.

Turpinājumā veikta arī SVID analīze - stipro un vājo pušu, iespēju un draudu izvērtējums. Kā viena no stiprajām pusēm minēta Latvijas relatīvi neskartā daba. Taču kā pozitīvs faktors minētas arī nodokļu atlaides lielajiem investoriem, kas pārsvarā ir pretrunā ar ilgtspējīgas attīstības principiem. Pie vājajām pusēm tiek minēta lielā reģionālā sadrumstalotība, mazie lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumi, bet nevis tas, ka šīm mazajām saimniecībām trūkst atbalsta attīstībai. No ilgtspējīgas attīstības viedokļa, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būtu jāsniedz lielākais valsts atbalsts – gan izglītības, gan finansu, kas nodrošinātu reģionālu un ilgtspējīgu attīstību. Pie lielākajām iespējām tiek minētas informācijas tehnoloģijas un cilvēkresursi, kuri ir minēti arī pie lielākajām problēmām. Kā draudi pamatā tiek minēta sociālās nevienlīdzības palielināšanās un ekoloģiskās situācijas pasliktināšanās.

Tālāk seko attīstības stratēģija, kurā ir noteiktas 5 prioritātes, kuras plašāk ir apskatītas Attīstības plāna Programmas papildinājuma projektā:


  1. Reģionālās attīstības veicināšana;

  2. Ekonomiskās attīstības veicināšana;

  3. Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana;

  4. Lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšana;

  5. Ilgtspējīgas zivsaimniecības attīstības veicināšana.


Attīstības stratēģija iesākas ar vīziju par pasauli, kurā mēs būsim plāna realizācijas laikā: “Turpināsies valstu un sabiedrības polarizācija. Turpinās pieaugt starptautisko organizāciju un multinacionālo kompāniju loma un ietekme”. (74. lpp.) Kopumā pieņēmumu vadlīnija ir globalizācija un Latvijas iesaistīšanās starptautiskās organizācijās.

Turpinājumā par vienu no stratēģijas mērķiem plāna veidotāji minējuši dzīves kvalitātes paaugstināšanu, tomēr nav skaidri izklāstīts, kā tas īsti tiks sasniegts. Rodas priekšstats, ka par pietiekamu šī mērķa sasniegšanai tiek uzskatīta straujas ekonomiskās attīstības veicināšana, tomēr tas ne vienmēr ir tas pats, kas dzīves kvalitātes celšanās. Turklāt galvenie indikatori, kas noteikti rezultātu mērīšanai, atkal ir tikai ekonomiska rakstura, bet nav ņemts vērā, ka tie neparāda sociālo labklājību un vides kvalitāti.

Attīstības stratēģija paredz lielus infrastruktūras attīstības projektus, taču infrastruktūras attīstībai vietējā līmenī nav pievērsta pienācīga uzmanība. Arī sociālā attīstība un nevienlīdzības novēršana ir liberālās ekonomiskās attīstības garā balstīta uz ekonomisko attīstību.

Kā vienu no labākajiem plānā iekļautās stratēģijas mērķiem var uzskatīt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību un atšķirību izlīdzināšanu starp reģioniem. Šī prioritāte izvirzīta ar mērķi nodrošināt vienlīdzīgus attīstības nosacījumus, kuri sekmētu visas valsts teritorijas līdzsvarotu attīstību. Viens no atbalsta pasākumiem ir ilgtspējīga reģionālās identitātes attīstība, kas būs integrēts ekonomisko un sociālo pasākumu komplekss.

Runājot par citiem mērķiem, nesaprotams ir tas, ka ne cilvēkresursu, ne lauku attīstības prioritātēm nav paredzēts pašvaldību vai privātā sektora ieguldījums, bet tikai valsts un ES finansējums. Tajā pašā laikā zivsaimniecības attīstībai nav paredzēts valsts un pašvaldību finansējums.

Ir vairākas ilgtspējīgai attīstībai būtiskas jomas, kas plānā ir pieminētas, taču nepilnīgi. Piemēram, plānā vairākkārt aplūkota lauksaimniecībā izmantojamās zemes ekoloģiskā kvalitāte un bioloģiskās lauksaimniecības perspektīvas, taču stratēģijas sadaļā šī nozare nav izvirzīta pie prioritātēm, tikai noteikts, ka jāveicina nozares mārketings.

Otrs piemērs - zivsaimniecībā liela uzmanība tiek pievērsta akvakultūras attīstīšanai Latvijā. Taču zivju fermas tiek uzskatītas par vienu no vidi un īpaši ūdeņus piesārņojošākajām nozarēm, kas veicina ūdeņu eitrofikāciju. Tajā pašā laikā nav pievērsta uzmanība maza mēroga piekrastes zvejniecībai, kas varētu būtiski uzlabot lauku attīstību un nodrošināt sociālo labklājību piekrastes teritorijās.

Pēc prioritāšu un pasākumu izklāsta seko finansēšanas un ieviešanas plāni. Apsveicami tas, ka plāna sagatavošanas procesā viens no galvenajiem principiem ir partnerība, tāpat uzsvērts, ka visa ieinteresētā sabiedrība ir jāiesaista apspriešanā un tai jādod iespēja komentēt procesu.

Šajā īsajā recenzijā var tikai ieskicēt plāna trūkumus no ilgtspējīgas attīstības viedokļa, turklāt šo dokumentu nevar analizēt kā neatkarīgu pētījumu vai pārskatu, jo tā galvenais pamata pieņēmums – Latvija iestāsies ES – iezīmē rāmi gan esošās situācijas analīzei, gan prioritāšu un pasākumu noteikšanai. Tomēr ir pietiekami daudz iespēju attīstības plānā ielikt ilgtspējības akcentus.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Saistītie raksti
Citi autora darbi
Paparde

Lai zemei sāpes nav 0 Autors:Jānis Brizga

Janis brizga 165x152

attīstība vai izaugsme 15 Autors:Jānis Brizga