Atslēgvārdi:

attīstība vai izaugsme 15

Vakar bija izdevība būt klāt Nacionālās attīstības padomes sēdē, kur tika pārrunāti divi saistīti jautājumi: Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadam.

Iesaki citiem:

Ja pirmais dokuments ir paredzēts īstermiņa problēmu risināšanai un runā pamatā par to, kā atgriezties uz ceļa, pa kuru līdz šim esam braukuši, tad otrā dokumenta uzdevums, manuprāt, būtu meklēt jaunus ceļus uz labklājību. Un te nu rodas konflikts, jo esmu stipri pārliecināts, ka nākotnes attīstība Latvijā un pasaulē kopumā nebūs tāda kā līdz šim.

Kovboju ekonomika, kad attīstība pamatā balstās tikai uz jaunu teritoriju apgūšanu un iekarošanu, vairs nav iespējama. Gan tāpēc, ka resursu un piesārņojuma robežas ir sasniegtas, un daudzos gadījumos (piem. klimats) ir pārsniegtas, gan tāpēc, ka cilvēku skaits uz pasaules ļoti strauji aug, kas vēl vairāk palielina spiedienu uz resursiem.

Tāpēc resursu pieejamības problēmu un klimata izmaiņas mums pārvarēt neizdosies, ja mēs nemainīsim savu ekonomisko sistēmu un arī paši neatteiksimies no izaugsmes ekonomiskā modeļakā pamata pieņēmuma jebkurai darbībai. Lai arī pašlaik, krītoties pieprasījumam, resursu cenas krītas, tās visdrīzāk strauji celsies, ceļoties ekonomiskajai attīstībai (pieprasījumam).

Tāpat mūs nepaglābs arī zaļais kapitālisms, uz ko pašlaik tēmē lielākā daļa attīstīto valstu. Piemēram G20 līderu sanāksmē Londonā šogad tika nolemts “veidot iekļaujošu, zaļu un ilgtspējīgu ekonomisko atgūšanos” un “pāreju uz zaļo ekonomiku”. Diemžēl ar to ir daudz par maz, jo tādā veidā mēs īsti necīnāmies ar pašu problēmu un nerisinam tās cēloņus – pastāvīgo dziņu pēc vairāk, vairāk un vairāk. Bet Latvijas izaugsmes modelis pagaidām neiet pat tik tālu – tas pamatā koncentrējas uz finanšu stabilitātes, eksporta un investīciju (vispār) veicināšanu.

Savukārt ilgtspējīgas attīstības stratēģija lielā mērā runā par jaunu, zaļāku un sociāli taisnīgāku kapitālismu, kas pamatā balstītos uz efektivitātes palielināšana. Diemžēl taupīgāka automašīna visdrīzāk nozīmēs, ka mēs vairāk ar to braucam un gala rezultātā piesārņojums var pat palielināties (atsitiena efekts - rebound effect). Ja arī jūs nenobrauksiet vairāk ar mašīnu, jums būs jāizlemj, kur tērēt līdzekļus, ko būsiet ietaupījuši par benzīnu. Šīs alternatīvās izvēles var beigās izrādīties vēl videi kaitīgākas – piemēram atvaļinājums aizjūras valstīs. Tāpēc koncentrēšanās tikai uz ekoefektivitāti galu galā var novest tikai pie efektīvākas resursu noplicināšanas un tā paša strupceļa, tikai nedaudz vēlāk.

Tāpēc daudzi zinātnieki, aktīvisti un politiķi (Francois Schneider, Wolfgang Sachs, Herman Daly u.c.) pasaulē iestājas nevis par izaugsmi (growth), bet gan atbalsta ekonomiskās izaugsmes tempu apturēšanu (deGrowth), par labu augstākai dzīves kvalitātei un brīvprātīgajām aktivitātēm, īsākām darba stundām u.tml. Vairāk laika sev, saviem radiem un paziņām arī visdrīzāk stiprinātu sociālo kapitālu, kas Latvijā ir dramatiski slikts(neuzticība valstij un savā starpā), un tieši tāpēc pārvarēt pašreizējo ekonomisko krīzi ir vēl grūtāk.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (15) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Zunda 28.05.2009 09:37

Es domāju, ka ja saka A ir jāsaka arī B, proti, uz šīs takas rietumu sabiedrību uzlika industriālā revolūcija, kas 200 gadu laikā iznīcintuājusi ekosistēmas "sarkanās līnijas". Šobrīd esam nonākuši pie neoliberālisma, kas privatizē peļņu, kopīpašumu - "angl.-commons" un kolektivizē peļņu. Man liekas vienkārši saliekot kopā minēto būtu godīgi jāsecina, ka izeja varbūt vēl ir ilgtspējīgā kopienu attīstībā.
Tas ko saka G20 OECD protams ir greenwash WWF stilā, jo kā lai nu tagad normālam hamburgeru ēdajam paskaidro ka kā bija rakstīts LU ES skaitļotāja kļūdas paziņojumā 80.to beigās "sisteme prisel piz%&%ec".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jānis - > Liberālim 22.04.2009 11:11

tur jau tā lieta, ka izaugsme obligāti nenozīmē labāku dzīvi.
Te daži politiķu citāti:
José Manuel Barroso, President of the European Commission
“It is not enough for us to talk about freedom,
climate change, health, security and the environment. We need widely accepted communication tools that show progress in these fi elds. And that progress can only be measured with suitable indicators. So it's time to go beyond the tools developed for the very different world of the 1930s. It's time to go beyond today's confusing surfeit of unorganised data. It's time to go beyond GDP.”

Nesen Eiroparlamentā arī bija diskusija par šo - http://www.clubofrome.at/2009/degrowth/index.html
Interesanti gan būtu redzēt, kas tur piedalījās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Japs 22.04.2009 08:02

deGrowth labi aprakstīts Ivara Ījaba rakstā: http://www.politika.lv/temas/politikas_kvalitate/failed_stat...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

liberals 21.04.2009 16:20

Sandris Murins - "par bezizaugsmes modeli shobrid diskute ne tikai vides aktivisti, bet ari sociologi un antropologi."
Vides aktivisti, sociologi (kreisais sparns) un antropologi (kreisais sparns) ir nieciga veletaju dala. Man tomer gribetos ieraudzit partiju, kas pasludinas bezizaugsmi par savu merki. Cilveki grib rit dzivot labak, neka sodien. Vini ari tic, ka berni vares dzivot labak par vecakiem. "Labak" ietilpst ari materialas vertibas - majokli, uzturu, drebes, parvietosanas iespejas. Nekad cilvece nesamierinasies ar lejupslidi vai ar stagnaciju un neatdos ugini Prometejam atpakal !

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Sandris Murins 21.04.2009 11:45

Nav nekada pamata cilveku labklajibu pilniba saistit ar IKP. IKP ir pamatigi kritizets ka attistibas raditajs. Diemzel patik vai nepatik kvantitativai izaugsmei ir savi limiti. Mes esam pietuvojushies tiem. Lai cik divaini tas nebutu par bezizaugsmes modeli shobrid diskute ne tikai vides aktivisti, bet ari sociologi un antropologi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

agd 21.04.2009 00:19

Tas nu gan būtu interesants modelis, kā varētu pierādīt, ka labklājības samazināšanās kaut kādā ziņā palielinātu labklājību.

"Tāpēc daudzi zinātnieki, aktīvisti un politiķi (Francois Schneider, Wolfgang Sachs, Herman Daly u.c.) pasaulē iestājas nevis par izaugsmi (growth), bet gan atbalsta ekonomiskās izaugsmes tempu apturēšanu (deGrowth), par labu augstākai dzīves kvalitātei un brīvprātīgajām aktivitātēm, īsākām darba stundām u.tml."

Velns, bet kāds tām zaļo cilvēknīdēju idejām taču noticēs...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

agd 21.04.2009 00:19

Tas nu gan būtu interesants modelis, kā varētu pierādīt, ka labklājības samazināšanās kaut kādā ziņā palielinātu labklājību.

"Tāpēc daudzi zinātnieki, aktīvisti un politiķi (Francois Schneider, Wolfgang Sachs, Herman Daly u.c.) pasaulē iestājas nevis par izaugsmi (growth), bet gan atbalsta ekonomiskās izaugsmes tempu apturēšanu (deGrowth), par labu augstākai dzīves kvalitātei un brīvprātīgajām aktivitātēm, īsākām darba stundām u.tml."

Velns, bet kāds tām zaļo cilvēknīdēju idejām taču noticēs...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Sandris Murins 19.04.2009 12:57

Skiet ka sobrid mes piedzivojam krizu seriju. Piemeram, finansu krize, klimata izmainas, dabas daudzveidibas samazinashanas, iedzivotaju skaita pieaugums un sabiedribas novecoshanas, sabiedribas uzticibas zudums (demokratijas noriets), ka ari ekonomikas krize (izejvielu pieaugums, Āzija lomas pieugums). Daudzas no shim krizem saistas ar eksponetciala pieauguma problemu - tai ir dabiski limiti. Skiet ka mes esam pietuvojusies liela atrumu sho limitu robezam.

Butiski ir ka sho finansu krize risinas un cik ilgi taa ilgs. Viena iespeja - atra atveselosanas, tad mes varetu dzivot uzlabota kapitalisma versija, kura rietumcilvekiem bus janodarbojas ar zalu masu jaunradi. Tieshi zalas ekonomikas burbulis varetu izvilkt kapitalismu no sha briza krizes. Kapitalismam burbuli ir "ikdienas attistibas" lieta. Sho attistibu varetu devet par Obamas celu.

Ja atvesloshans ieilgs, tad mes varetu piedzivot kapitalisma norietu un jauna rezima rashanos. Sheit vareti dominet bez izaugsmes ekonomika, briva laika ekonomika, DIY pateriņu utml.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jānis 19.04.2009 11:19

Pārapdzīvotība protams nav Latvijas problēma, bet Latvijā, neskatoties uz dzimstības samazināšanos, patēriņa radītās slodzes uz vidi līdz šim ir tikai augušas. Bet pasaulē kopumā situācija ir vēl sliktāka, jo aug ne tikai patēriņš, bet arī iedzīvotāju skaits. Pašreizējā krīze spiedienu uz resursiem ir atslogojusi, bet tas visdrīzāk ir tikai īslaicīgi.

Ekoloģiskā pēda manuprāt vislabāk demonstrē to, ka vajadzīgas izmaiņas ne tikai efektivitātē, bet arī uzvedības modeļos. http://www.politika.lv/temas/vide_un_ilgtspeja/15070/ http://www.pdf.lv/?sadala=133&setc=1&PHPSESSID=19706309c18ce... http://www.footprintnetwork.org/en/index.php/GFN/

Tāds dzīvesveids kā attīstītajās valstīs nav iespējams visā pasaulē, jo tam vienkārši nepietiktu resursu. Ja katrā ķīniešu ģimenē būtu auto, nevienam citam naftas nepietiktu. Un tas ir līdzīgi arī ar citiem resursiem.

Planētas ekoloģiskais parāds ar katru gadu palielinās - http://www.footprintnetwork.org/en/index.php/GFN/page/earth_...
pagaidām gan nav skaidrs, kas to būs gatavs un spēs atmaksāt.

Es jau te pamatā runāju par vides aspektiem, bet pastāv jau arī citas kustības, kas vērstas uz citiem aspektiem, piemēram www.slowfood.com/ un www.slowmovement.com

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Econ 18.04.2009 15:25

Vissociālāko un taisnīgāko rezultātu no visiem dod tieši tirgus, bet par Latvijā pastāvošu tirgus ekonomiku pēdējos 20 gados ir vienkārši nenopietni runāt, jo tā neiztur pat vislielāko liberāļu noteikto priekšnoteikumu tirgus ekonomikas darbībai - likuma vara (Latvijas gadījumā - gan tiesu, gan korupcijas, gan publisko līdzekļu piesavināšanās utt. ziņā).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris > Jānim 17.04.2009 23:19

>>> bet ar ietaupīto naudu nopērk ūdensmoci
====
Ja mēs negribam, lai tas tā notiktu, var palielināt akcīzi tiem resursiem, kuri ir īpaši jātaupa. Bet kādēļ lai būtu jātaupa arī tās lietas, kuru mums netrūkst? Teiksim, ja bezvadu sakari ar arvien mazāku enerģijas patēriņu spēj nodrošināt arvien lielāku datu plūsmu, tas nozīmē, ka cilvēki arvien vairāk varēs savās mobilajās ierīcēs skatīties, teiksim, videoinformāciju un pilnvērtīgi sazināties viens ar otru. Tas ir viennozīmīgi labi - un es neredzu, kādēļ, lai te rastos jebkura veida atsitiena efekts.

Uzņēmums, kurā pašlaik strādāju, izceļas ar to, ka arvien mazāk cilvēki brauc komandējumos, bet arvien vairāk sazinās ar telekonferencēm. Turklāt vispirms parasto telefonu nomainīja Skype (kas ir lētāks), pēc tam parasto Skype nomainīja video-Skype. Visbeidzot video-Skype tika apvienots ar attālināto darbvirsmu - kur telekonferences dalībnieki paralēli Skype skaņas kanālam var redzēt, ko citā kontinentā cilvēks dara uz sava datora ekrāna.

Milzīgs progress un ietaupītas lidmašīnu biļetes. Nekādu atsitienu neesmu manījis - algas joprojām maksā tādas pašas kā agrāk. Neviens netiek tīšām pamudināts vairāk lidot atpūtas braucienos (ja reiz uz darba komandējumiem varēja ietaupīt).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris 17.04.2009 23:10

Es ar deGrowth te laikam saprotu nedaudz citas lietas. Priekš manis tas ir atteikšanās no patērētāju sabiedrības un vērtību pārorientācija, nevis ekonomiskā izaugsme ar mīnus zīmi.
========
Cik nu sapratu, tad "deGrowth" ir atsevišķs gadījums IK pieaugumam ar mīnusa zīmi (sk. http://www.degrowth.net/Economic-Degrowth-for ). Protams, ne jau kurš katrs ekonomikas samazinājums ir deGrowth. Bet ja jau ideāls ir patēriņa samazinājums, tad pilnīgi skaidrs, ka tas nozīmē ekonomikas izaugsmi ar mīnuszīmi. Jo iedzīvotāju skaits samazinās, un ja iedzīvotāji patērē arvien mazāk - tad Latvijas saimnieciskais īpatsvars pasaulē arvien samazinās. Sk. http://www.freerepublic.com/focus/f-news/1550710/posts - vai Jūs, Jāni, nemaz nesatrauc drausmīgā demogrāfiskā situācija Latvijā? Nesakiet tikai, ka arī pie tā vainīgs pārmēru lielais patēriņš. Apvienotajos Arābu Emirātos arī ir liels patēriņš, bet tur dzimstības rādītāji ir normāli.

Ar "deGrowth" galarezultātā mēs nonākam pie tām pašām Paul Ehrlich un Romas kluba nostādnēm. Pie zinātniekiem, kuri neskaitāmas reizes ir (aplami) pareģojuši, ka dabas resursiem draud izsīkšana. Pie cilvēkiem, kuri zemu dzimstību un iedzīvotāju skaita samazināšanu uzskata par normu un par apsveicamu lietu. Latvijā tas izklausās īpaši šausminoši, jo esam 6.vietā pasaulē pēc iedzīvotāju skaita sarukšanas ātruma - sal. https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/... .

Pasaulē jau ir tiesība pastāvēt visādiem viedokļiem. Bet vai Latvija, kurai joprojām ir milzīgs ārējās tirdzniecības deficīts, kur auglības koeficients ir tikai 1.30 bērni vidēji vienai sievietei, kur daudzas ražošanas nozares vēl nav sasniegušas 1990.gada līmeni, bet latviešu kopskaits ir mazāks nekā bija 1913.gadā...

Turklāt ekonomiskā izaugsme (vai arī patēriņa samazināšanās), manuprāt, nav pārāk stipri korelēta ar sociālo kapitālu. Kā liecina Robert Putnam pētījumi par sociālo kapitālu ASV (grāmata "Bowling alone", utml.) - nopietns traucēklis sociālam kapitālam ir - etniska un rasu daudzveidība. Cilvēki tādās vietās, kur kaimiņi izskatās citādi, runā citādi un tic citādi - mazāk uzticās gan svešiem, gan arī nosacīti "savējiem". Vairāk laika pavada pie televizora, un mazāk dara kopienai derīgas lietas. Vienlaikus, tanīs pašās ASV ir arī tādas kopienas, kur ar sociālo kapitālu viss ir kārtībā, cilvēki labprāt ziedo labdarībai un piedalās kopienas aktivitātēs, un arī ekonomiskā izaugsme ir ar plusa zīmi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jānis 17.04.2009 22:37

Andrim: Es ar deGrowth te laikam saprotu nedaudz citas lietas. Priekš manis tas ir atteikšanās no patērētāju sabiedrības un vērtību pārorientācija, nevis ekonomiskā izaugsme ar mīnus zīmi. Pēdējā laikā Eiropā par šo ir daudz runāts un spriests, bet līdz mums parasti tādas lietas nenonāk, jo esam tikko ielekuši patērēšanas kārē.
DeGrowth konferenču materiālus var atrast šeit - www.degrowth.net
Un šī deGrowth pieeja pamatā balstās ekonomiskā kapitāla aizstāšanā and sociālo kapitālu. Attiecībā uz energoefektivitāti un IT: vides un resursu problēmu risināšanā es īsti uz to nepaļautos tā paša atsitiena (rebound) efekta dēļ - ekonomikas pamati mums māca - jo kaut kas kļūst lētāks un pieejamāks, jo mēs to vairāk tērējam. Cilvēki nosiltina mājas, bet sāk dzīvot siltākos dzīvokļos. tā ka emisijas ir gandrīz tādas pašas (tiešais atsitiena efekts). bet ar ietaupīto naudu nopērk ūdensmoci. (pastarpinātais atsitiena efekts) tā ka beigās vides ieguvums ir 0 vai pat skaitlis ar mīnus zīmi. Protams efektivitāte ir jāuzlabo, bet ar to vien vēl ir daudz par maz. kaut vai tikai pasaules augošais iedzīvotāju skaits un labklājības pieaugums, efektivitātes sniegtos ieguvumus viens un divi nograuž līdz mīnusiem. Tāpēc ir nepieciešamas izmaiņas uzvedības modeļos un vērtībās, bet tas protams ir laikietilpīgs un sarežģīts process.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris 17.04.2009 21:46

Sociālā kapitāla mums tiešām ļoti trūkst. Var pat uzskatīt, ka savstarpēja neuzticība, latviešu nespēja vienoties par kopīgu interešu aizstāvēšanu pat vienkāršās lietās (nu teiksim, vides labiekārtošana, daudzdzīvokļu ēku siltināšana, izglītība u.c. pašvaldību darbības prioritātes) ir viens no iemesliem, kādēļ darbaspējīgie cilvēki mūsu valstī jūtas slikti un brauc projām no valsts. Ne jau tikai algu atšķirība viņus vilina, bet tas, ka Latvija ir pārstājusi būt mājīga ļoti daudziem.

Bet, manuprāt, Jānis nav rūpīgi paskaidrojis par to, kādā ziņā "deGrowth" palīdzēs attīstīt sociālo kapitālu. Man šķiet, ka "deGrowth" (kontrolēta un apzināta pilsētu un/vai ekonomikas samazināšana) ir guvusi visai sliktu slavu. Viens no reģioniem, kur ar to nodarbojas ir bijusī Austrumvācija - tur šīs deGrowth pieejas tiek veidotas, piesaistot gan pašvaldību, gan valsts, gan ES līmeņa atbalstu, tās kombinējas ar reģiona iedzīvotāju skaita samazinājumu un Bauhaus pilsētu arhitektūras filozofiju. Bet tieši Austrumvācija ir ne visai iedvesmojošs piemērs tanī ziņā, ka tā joprojām ir ekonomiskās palīdzības saņēmējs (nevis donors), tur ir augsts bezdarbs, ne visai liels sociālais kapitāls un politikā ir visai populāri dažādu nokrāsu radikāļi (sākot ar komunistiem, un beidzot ar nacistiem). Sal. http://www.ante.lv/xwiki/bin/view/Demography/NoBabies6 . Tas ir diezgan briesmīgs scenārijs - "deGrowth+dePopulation". Tas nozīmē arvien vairāk vecu cilvēku, kuriem nebūs pat modernu robotu, kuri par viņiem parūpētos - jo šos robotus nebūs kam saražot. Tā ir sabiedrība bez jebkādas vīzijas un perspektīvas - iznīcībai nolemta sabiedrība.

Manuprāt, energotaupība un informācijas tehnoloģijas jau tagad iezīmē ļoti interesantu un ilgtspējīgu attīstības virzienu (turklāt pozitīvu attīstību, nevis "deGrowth" jeb "attīstību ar mīnusa zīmi"). Tas nozīmē izmantot mazāk neatjaunojamu enerģijas resursu, taupīgāk izmantot transporta pakalpojumus, toties vairāk lietot telekomunikācijas (kādēļ braukt, ja var piezvanīt vai uztaisīt videokonferenci); precīzāk plānot loģistiku un piegādes (mazāk lieku kravas reisu un mazāk mantu glabāšanas noliktavās); izdomāt arvien jaunas tehnoloģijas, kuras padara cilvēku iespējas daudzveidīgākas, bet prasa mazāk planētas resursu. Nav nekas slikts, ja sabiedrībā ir augsts patēriņš un pieaugošs iekšzemes kopprodukts - svarīgi ir KO viņi patērē. Vai tās ir preces vai pakalpojumi? Vai tas ir uz vietas ražots vai importēts? Vai patēriņš ir adekvāts no ilgtspējības viedokļa?

Latvija ir samērā reti apdzīvota - domāju, ka mūsu sabiedrībai nebūtu pārāk grūti iekļauties tādos rāmjos, lai mēs patērētu tieši tādu īpatsvaru no zemeslodes resursiem, kas atbilstu mūsu valstij atvēlētajai teritorijai un te pieejamiem resursiem (nevis daudz vairāk par to).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jaņdžs 17.04.2009 21:35

Ceru kā tavas domas pa šo līniju turpināsies un laika gaitā ar vien vairāk šādi blogi parādīsies POLITIKĀ. Problēma par nākotni ir ļoti nopietna un manu prāt pieprasa radikālu pieeju tās risināšanā. Cik zinu, šī tēma šajā portālā līdz šim nav parādījusies. Varbūt tai būtu jāatvēl savs lodziņš, lai tēma neizplūstu pa nez kur.

Citi autora darbi
Paparde

Lai zemei sāpes nav Autors:Jānis Brizga

Janis brizga 165x152

Zemes stunda 5 Autors:Jānis Brizga