Atslēgvārdi:

Attīstība, ilgtspējība un Latvija 0

Steiga un haotiskums raksturo Latvijas valdības rīcību, gatavojoties Johannesburgas samitam, kurā pasaules valstu valdības šoruden sniegs Ilgtspējīgās attīstības pārskatus un ziņojumus par to, kādi ir bijuši sasniegumi aizvadītajos desmit gados.

Iesaki citiem:

Varbūt esat jau sastapušies ar terminu ilgtspējīgā vai līdzsvarotā attīstība (IA). Tas ir kļuvis par modernu vārdu salikumu, kuru lieto visdažādākajās situācijās, un daudzi ar to spekulē līdzīgi kā ar abreviatūru ES. “Ilgtspējīgā attīstība” arvien biežāk tiek pieminēta mūsu masu medijos, parādās valdību un starptautisko organizāciju stratēģijās un plānos, kā arī dažādu firmu dokumentos un reklāmās.

Kas īsti ir ilgtspējīgā attīstība?

Jēdziens “ilgtspējīgā attīstība” pirmo reizi tika definēts un lietots Grū Hārlemas Bruntlandes vadītajā ANO Vides un attīstības komisijas darba noslēguma dokumentā Mūsu kopīgā nākotne, kurš tika pieņemts 1972.gadā. Šobrīd ilgtspējīgajai attīstībai ir ne viena vien definīcija. Viena no populārākajām apgalvo, ka ilgtspējīgā attīstība ir vides, sociālā un ekonomiskā attīstība, kura apmierina šodienas vajadzības, neradot risku nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai. Ilgtspējīgā attīstība paredz dzīvi saskaņā ar dabas likumiem un līdzvērtīgu resursu sadali starp sabiedrības pārstāvjiem. Šī koncepcija ir pretstatā mūsdienu ekonomikas izpratnei par attīstību, kurā par galveno elementu uzskata tirgus liberalizāciju un ekonomikas izaugsmi, kas ar savu neredzamo roku sakārtotu visas dzīves sfēras.

No Rio līdz Johannesburgai

Ilgtspējīgā attīstība kļuva par pamatu ANO pasaules valstu vadītāju konferencei Par vidi un attīstību 1992.gadā Riodežaneiro. Šajā konferencē tika pieņemta Riodežaneiro deklarācija un rīcības programma 21.gadsimtam - Agenda 21. Arī nevalstiskās organizācijas ir visu laiku aktīvi iesaistījušās šo dokumentu izstrādāšanā un vēlāk arī valdību monitoringā, lai tās ieviestu ilgtspējīgās attīstības principus dzīvē.

Liela daļa pasaules valstu, iesaistoties ilgtspējīgās attīstības procesā, izstrādāja ilgtspējīgās attīstības stratēģijas un noteica indikatorus, lai novērtētu progresu. Valdības tika arī aicinātas izveidot IA komisijas, kurās apvienojas valsts institūciju, sabiedriskā un privātā sektora pārstāvji. Parasti šo komisiju uzdevums ir organizēt un uzraudzīt nacionālās RIO deklarācijas ieviešanu valstī. Arī ES ir aktīvi iesaistījusies šajā procesā, un šī gada sākumā tika sagatavota ES ilgtspējīgās attīstības stratēģija.

Šogad aprit desmit gadi kopš Rio konferences un tāpēc Johannesburgā, Dienvidāfrikas Republikā, 2002.gada septembrī notiks otrā ANO Vispasaules konference Par vidi un attīstību. Tā tiek saukta arī par Rio+10 vai Johannesburgas samitu. Šī būs pasaules valstu pārstāvju tikšanās, lai pārrunātu to, kas sasniegts pēdējo desmit gadu laikā un kādi būtu nākamie soļi ceļā uz ilgtspējību. Gatavojoties Johannesburgai, pasaules valstu valdības gatavo Ilgtspējīgās attīstības pārskatus un ziņojumus par to, kādi ir bijuši to sasniegumi šajos gados.

Kas notiek Latvijā?

Diemžēl Latvija līdz šim ir diezgan pasīvi iesaistījusies šajos procesos. Par to var pārliecināties, ielūkojoties ANO un Johannesburgas samita oficiālajās mājaslapās, kur parādās valdību atskaites par paveikto ceļā uz ilgtspējīgo attīstību. Latvijas sadaļa ir tukša vai arī novecojusi. Latvijas valdība visu laiku ir bijusi diezgan kūtra sadarbībā ar ANO, laikam jau tāpēc, ka visi spēki ir novirzīti integrācijai ES un NATO. Kā atzīst Vides un reģionālās attīstības ministrijas darbinieki, Latvijā ir politiskās gribas trūkums veicināt ilgtspējīgo attīstību. Taču, tuvojoties Johannesburgas samitam valdība ir sarosījusies, lai varētu sevi pienācīgi pārstāvēt šajā procesā.

Līdz Johannesburgai vairs nav atlicis daudz laika un tāpēc ir jāsteidzas. Pagājušā gada beigās Ministru kabinets (MK) akceptēja Koncepciju par Ilgtspējīgās attīstības Padomes izveidi, un šī gada 5.martā tika pieņemts šīs Padomes nolikums. Jaunizveidojamā padome darbosies pie MK, un tai līdz Johannesburgas samitam ir jāizstrādā un jāiesniedz MK apstiprināšanai Latvijas nacionālais ziņojums un Nacionālā ilgtspējīgas attīstības stratēģija. Padomes uzdevums ir koordinēt šīs stratēģijas īstenošanu.

RIO deklarācija un ilgtspējīgās attīstības pamatprincipi nosaka, ka visam ilgtspējīgās attīstības plānošanas un ieviešanas procesam ir jābūt caurspīdīgam un sabiedrībai ir jābūt savlaicīgi iesaistītai šajos procesos. Formāli skatoties, arī Latvijā tiek nodrošināta sabiedrības līdzdalība: Ilgtspējīgās attīstības Padomes sastāvā ir iekļauts viens nevalstisko organizāciju pārstāvis (kopumā padomē ir 18 locekļi), kā arī Nacionālā ziņojuma sagatavošanā iesaistītas sabiedriskās organizācijas. Bet, ja mēs iedziļināmies šajā jautājumā, var redzēt, ka šī sabiedrības iesaistīšana noteikti nav bijusi savlaicīga (kā viss process kopumā), un tā ir tikai formāla.

Steiga, kādā notiek gatavošanās Johannesburgas samitam, rada bažas. Ir skaidri redzams, ka padome ir izveidota tikai tāpēc, ka to prasa starptautiskais prestižs, nevis, lai aktīvi pievērstos šī jautājuma risināšanai. Haotisku pieeju Latvijas attīstības jautājumiem apliecina arī fakts, ka tie 50 tūkstoši latu, kuri nepieciešami padomes un tās sekretariāta darbībai, nav iekļauti šī gada valsts budžetā. Līdzekļus stratēģijas izstrādāšanai un sekretariāta darbības nodrošināšanai Vides un reģionālās attīstības ministrijai izdevās saņemt no Latvijas Vides aizsardzības fonda, kaut arī ilgtspējīgā attīstība nav tikai vides aizsardzība.

Ir apšaubāma arī Nacionālās stratēģijas lietderība. Vairākus gadus atpakaļ jau tika izstrādāta tā saucamā “Cimdiņa” ilgtspējīgās attīstības stratēģija, kuru bija pasūtījusi Šķēles valdība. Diemžēl valdības mainās, un šī stratēģija tālākajā attīstības gaitā nekur neparādījās un tika pazaudēta citu dokumentu jūklī. Jāatceras arī, ka tuvojas Saeimas vēlēšanas, un droši vien notiks izmaiņas valdībā, kuras ir iepriekš grūti paredzamas. Kas zina, ko jaunā valdība domās par ilgtspējīgo attīstību un šādas Padomes nepieciešamību?

Vides ministrijas mājaslapā jūs varat atrast ar Rio + 10 saistītos dokumentus. Vēl viss nav nokavēts un mēs varam mēģināt uzlabot gan padomes darbību, gan aktīvi iesaistīties nacionālā ziņojuma un stratēģijas sagatavošanā.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733