Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecina, ka 68.3% iedzīvotāju uzskata, ka “[i]likumā ir jānosaka, kāda ir maksimālā summa, cik viena partija drīkst iztērēt vienās vēlēšanās.[/i]” To, ka “[i]likumā nav jāparedz ierobežojumi, kas nosaka, cik viena partija drīkst iztērēt vienās vēlēšanās[/i],” norādīja 8.9% respondentu. 22.8% Latvijas iedzīvotāji atturējās atbildēt uz šo jautājumu.

Pētījuma dati liecina, ka respondenti, kuri uzskata, ka likumā ir jānosaka priekšvēlēšanu tēriņu griesti, savu viedokli visbiežāk pamatojuši ar argumentu, ka visiem ir jābūt vienlīdzīgā situācijā (36%). 13% Latvijas iedzīvotāju ir norādījuši, ka negatīvi vērtē politiskās reklāmas ietekmi, uzskatot, ka to vajag mazāk vai nevajag vispār (8%), kā arī paužot viedokli, ka ar reklāmas palīdzību cilvēki tiek maldināti (3%). Citas visbiežāk sastopamās atbildes: tas mazinātu sponsoru/oligarhu ietekmi, korupciju (11.0%), “lai netērē tik daudz naudas” (9.0%), “lai naudu netērē nelietderīgi” (6.1%) un “lai vēlēšanas būtu godīgas” (4.2%).

Respondenti, kuri uzskata, ka likumā nav jānosaka priekšvēlēšanu tēriņu griesti, visbiežāk šo izvēli skaidro, norādot, ka partijas var tērēt cik, grib, jo tā ir viņu nauda (39.7%). 12.6% no šiem Latvijas iedzīvotājiem norāda, ka likumā “griesti” nav jānosaka, jo partijas likumus neievēro. Citi biežāk minētie argumenti par labu ierobežojumu atcelšanai: “lai būtu demokrātija” (9.9%), “no tā nekas nemainīsies” (7.4%), “būs vairāk informācijas” (6.5%), “nav iespējama pilnvērtīga kontrole”(6.5%).

Aptaujas dalībniekiem bija jānorāda, kas, viņuprāt, vislabāk raksturo politisko reklāmu Latvijā. Respondentiem piedāvāja sarakstu ar 5 pozitīviem un 5 negatīviem apgalvojumiem, lūdzot izvēlēties trīs atbilstošākos. Pārliecinoši populārākais Latvijas iedzīvotāju vērtējums par politiskajām reklāmām – tās ļauj “bagātākām” partijām gūt labākus rezultātus vēlēšanās (39.9%). 28.5% minējuši pozitīvu reklāmas aspektu – “politiskā reklāma ir iespēja “jauniem” politiskiem spēkiem iepazīstināt ar sevi.” Gandrīz tikpat bieži norādīti arī tādi aspekti kā “politiskā reklāma vairo partiju atkarību no naudas devējiem” (27%) un “politiskā reklāma novērš sabiedrības uzmanību no aktuāliem jautājumiem” (26%). No piedāvātajiem apgalvojumu variantiem, respondenti visretāk izvēlējās šos: “”vēlēšanas bez politiskās reklāmas nav iedomājamas”(16.3%) un “politiskā reklāma veicina iedzīvotāju līdzdalību vēlēšanās.” (15.5%)

Pētījumu veica pētījumu centrs SKDS no 2007.gada 10.marta līdz 17.martam, aptaujājot 1008 respondentus visos Latvijas reģionos.

(Attieksme pret priekšvēlēšanu kampaņas tēriņu ierobežošanu. Latvijas iedzīvotāju aptauja (789.56 KB)pdf)