Atsaukumi, nepatiesi fakti un kleptokrātija 8

Par neparasto IR/Ušakovs prāvu un mediju pienākumu atsaukt nepatiesu informāciju

Iesaki citiem:
Bultas3
Foto:oakside

Šonedēļ tapa zināms, ka Rīgas mērs Nils Ušakovs ir vērsies tiesā pret laikrakstu IR un laikraksta komentētāju Aivaru Ozoliņu, prasot 10 000 latu kompensāciju par morālo kaitējumu. Mēram nebija paticis komentētāja vērtējums, ka valdības krīze varētu būt izdevīga SC, "kas Ušakova kleptokrātu Rīgas domi pirms pašvaldību vēlēšanām arvien vairāk pozicionē kā alternatīvu valsts valdībai". Pēc Ušakova domām, vārds "kleptokrātu" bijis nepatiesa, godu un cieņu aizskaroša ziņa.


Kleptokrātija

Nezinu, vai tā ir apzināta izvēle, vai savdabīga likteņa ironija, ka pieteikums tiesai aizsūtīts 12.oktobrī, uzreiz pēc tam, kad nāca klajā papildus fakti par skandāla "Rīgas namos" patiesajiem apmēriem. Bet pat tad, ja liktenim ar to nav nekāda sakara, politiķim tiesā apšaubīt vārda "kleptokrātija" attiecināmu uz veselu institūciju, ir ... neparasti!

Līdzība! Pieņemsim, ka Solvita Āboltiņa sūdzas tiesā, ja kāds viņas vadīto Saeimu atļautos nosaukt par liberāļu, oligarhu, konservatīvo, juntas, demokrātu u.tml. institūciju. Vai Valdis Dombrovskis - ja līdzīgs apzīmējums tiktu veltīts viņa valdībai.

Neparasti.

Gribētos cerēt, ka Nils Ušakovs patiešām jūtas tik drošs par savas Domes tīrīgumu, ka uz šo institūciju vai tās depuātiem šāds apzīmējums nu nekādā gadījumā nav attiecināms. Jo pierādīšanas pienākums žurnālistam šajā konkrētajā gadījumā jau nebūs smags - nezinu, pēc kā vadījās Aivars Ozoliņš šī vārda izvēlē, bet, lai pamatotu vārdu "kleptokrātija", sevišķi daudz pierādījumu nevajag. Kaut vai melnumi domnieku pagātnēs un aizdomīgas lietas ienākumu deklarācijās, daudzu amatu savienošanas, dīvaini reklāmas līgumi kontrolētās institūcijās vai uzņēmumos. Kaut vai "ienesīgu" amatu paturēšana tikai pašvaldības koalīcijas rokās!

It sevišķi tādēļ, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa jau sen ir noteikusi, ka žurnālistiem ir tiesības uz zināmu pārspīlējumu. Tiesas ceļā jau netiks vērtēts, cik taisnīgi ir RD saukt par kleptokrātiju, cik - ētiski, cik - estētiski. Viss, kas tiks noskaidrots: vai žurnālistam konkrētajā gadījumā juridiski bija tiesības šo apzīmējumu lietot.

Ar interesi gaidu šī strīda atrisinājumu un ceru, ka IR šo prasību būs uztvēris kā izaicinājumu visus ar RD, tās deputātiem saistītos klepto-momentus apkopot. Varētu būt ļoti interesanti klausīties, kā tiesā Rīgas mērs cenšas parādīt, kādēļ RD neatbilst nevienai no daudzajām kleptokrātijas definīcijām nevienā to elementā!


Atsaukumi un nepatiesie fakti

Šis neparastais gadījums gan mani iedvesmoja pievērsties kādam sen atliktam jautājumam. Atkal par mediju atbildību, par ko jau iepriekš esmu daudz rakstījusi. Bet šoreiz fokuss būs uz nepatiesiem faktiem un to atsaukšanu.

Neredzu problēmu iepriekš pimeinētajā IR/Ozoliņa gadījumā, bet kopumā ... ne viss ir kārtībā mūsu republikā!

Lūk, salīdzināšanai divi piemēri. Ziņa, ko salīdzinoši nesen ir atsaucis portāls diena.lv un ziņa, ko atsaucis portāls apollo.lv. Manuprāt, viens ir labas un atbildīgas žurnālistikas gadījums, otrs - ļoti problemātisks, turklāt, iespējams, raksturīgs arī kopējai Latvijas informatīvajai telpai.




Kā redzat, starp gadījumiem ir divas atšķirības: 1) diena.lv nepatiesos faktus ziņā atsauca nekavējoties, kad tie tapa portālam zināmi; apollo gadījumā bija jāgaida ... aptuveni 5 gadi, līdz stājās spēkā tiesas spriedums; 2) diena.lv paziņojumā ir atvainošanās gan aizskartajai personai, gan lasītājiem - turklāt izskaidrots arī tas, ko portāls darījis nepareizi; apollo - nekā tāda nav, ir tikai sausa informācija.

Šī ir nopietna problēma, kuras patiesie apjomi pat nav zināmi, jo tikai pašiem medijiem ir informācija, cik kopā viņi saņem ziņas, sūdzības par nepatiesiem faktiem. Ļoti iespējams, ka šādu sūdzību ir daudz, bet tikai retā nonāk līdz tiesai, jo, piemēram, tajos runa ir vienkārši par nepareiziem faktiem, kas nevienu neaizskar. Vai, varbūt, aizskartā persona nevēlas veltīt gadus tiesai un "liekas mierā", pat ja medijs nav izdarījis neko, lai šo informāciju labotu.

Tiesības uz vārda brīvību nav tiesības uz nepatiesību, vārdu jēgas kropļojumu, nesamērīgiem personiskiem apvainojumiem. Katram var gadīties kļūdas, bet kļūdas ir jālabo. Tikko medijs ir pārliecinājies, ka ir nopublicēta kļūdaina informācija, šī informācija ir jāatsauc. Negaidot uz tiesu! Ja kāds ir personiski aizskarts kļūdainu faktu publicēšanas pārraidīšanas rezultātā, šai personai jādod iespēja sniegt savu atbildi.

Jā, zināmā mērā tas ir paša medija atbildībai - tiem medijiem, kas rūpējas par savu reputāciju, būtu jābūt skaidrībai, ko darīt šādās situācijās. Tas ir attiecīgā medija pašcieņas jautājums, ko novērtēs arī tā auditorijas daļa, kurai īpaši interesē saņemt kvalitatīvu informāciju. Ne velti diena.lv atsaukumu pamanīju nevis pati, bet redzot, ka tviterī daudzi sajūsminās un slavē portālu par atbildīgu rīcību. Domāju, ka šāda rīcība būtu arī profilakse pret tiesas prāvām - šis ir tas faktors, kas tiesai būtu jāņem vērā, spriežot par to, kāda ir samērīgs lēmums attiecīgajā lietā (piemēram, vai prasītājs maz ir prasījis nepatieso informāciju atsaukt, vai medijs darbojas godprātīgi un ievērojot žurnālistikas vispārpieņemtās ētikas normas, u.tml.)

Ko darīt ar tiem, kas neuzskata par savu pienākumu un atbildību pret auditoriju un iesaistītajām personām atsaukt nepatiesu informāciju? Diemžēl tur vienīgais risinājums sanāk tiesa - caur ļoti sāpīgiem naudas sodiem. Tas absolūti nav optimāls risinājums, bet ... ko tad vēl?

Un nav taisnība tiem, kas uzskata, ka šī problēma skar tikai mediju ziņu sadaļas, un neskar komentārus. Eiropas Cilvēktiesību standarts šajā ziņā: pat viedoklis, vērtību spriedums var būt prettiesisks tad, ja tam totāli trūkst faktiskās bāzes (totalement dépourvu de base factuelle).

Loģiski: nevar vienkārši sadomāt faktus, ar mērķi kādu nogānīt! Nevar kādam ko pārmest, ja pārmetumam nav nekāda sakara ar realitāti!

Protams, katrā konkrētajā situācijā sasaiste starp vērtību spriedumu (viedokli, komentāru) un tā pamatošanai nepieciešamajiem faktiem atšķirsies (jo nomelnojošāks materiāls, jo rūpīgāk medijam jāpārbauda savi avoti), bet vismaz kaut kādā līmenī šai sasaistei vienmēr ir jābūt. Atkarībā no apstākļiem dažkārt pierādījumiem jābūt nopietnākiem, citkārt - ne tik nopietniem, iespējams, ir gadījumi, kad pietiktu tikai ar veselo saprātu.

Doma, ko Eiropas Cilvēktiesību tiesa atkārto no sprieduma uz sprieduma: žurnālistu vārda brīvība tiek aizsargāta tad, ja viņi atbilstoši žurnālistikas ētikai labticīgi cenšas sniegt pareizu un uzticamu informāciju.

Tas nozīme, ka žurnālists var justies visai pasargāts tad, ja viņš ir godprātīgi centies pārbaudīt nomelnojošo informāciju un viņam ir tai bijuši uzticami avoti - pat tad, ja vēlāk (pieņemsim, pēc 3 dienām, pēc 1 mēneša, pēc 5 gadiem) izrādās, ka fakti tomēr nav bijuši pareizi. Bet mūsdienu cilvēktiesību piemērošanas prakse nesargā medijus, kas pat elementārā līmenī nav pārbaudījuši aizvainojošiem apgalvojumiem pamatā esošos faktus, vai kas nav atsaukuši informāciju tad, kad noskaidrojuši, ka tā nav patiesa.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (8) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Andris_

Varētu jau mēģināt piekrist, ka Ušakovs ir pārspīlējis, pelt viņu par to un arī "žurnālistiem ir tiesības uz zināmu pārspīlējumu", tikai Ozoliņa "zināmie pārspīlējumi" ir "klīnika", no kuras jāizsargājas ar jebkurām "dezinfekcijas metodēm". Arī pārspīlētām.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Janis

Kāpēc Kažoka, Ozoliņš neraksta par Vienotības kleptokrātiju - Viņķeli, Čaklo? Kāpēc tikai pret Lembergu, NA, SC? Nu naivs jau mans jautājums - bet nu kāpēc viss ko dara Vienotība ir labs?

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Ivars Fišers

Valsts nodevējs biedrs Nils Ušakovs - divvalodības iniciators – aizstāvis ,kā arī nodokļu maksātāju naudas izšķērdētājs.
Kam zog tautas kalpi ? Saviem bērniem.
Arī tagadējā SC vadīta a/s ‘’Ceļu pārvalde’’ valde un padome tikai grābj, kā parasti.
Pat pret iepriekšējiem - esošajiem valdes un padomes locekļiem baidās ierosināt vai pat apsūdzēt Viena Miljona EUR NOZIEDZĪGI IZZAGTAS a/s ‘’Ceļu pārvalde’’ NAUDAS par ko, tika manis ,kā akcionāra , rakstīts iesniegums KNAB un pēc kura tiku atlaists no darba a/s ‘’CP’’ un to arī administratīvā tiesa uzskata par normu , jo VENDETA LATVIJĀ ir likumīga ,bet lielzagļi jāceļ godā ne viss jātiesā un to pierāda arī KNAB.
KNAB tika ierosināts kriminālprocess Nr.16870001711 par (karjers- māla pļavas 10,66 ha) iegādi ,kurš starp citu, vēl šodien nestrādā,Mārtiņš Vitkovskis par to tika atlaists,Mārtiņš Lauva turpina izzagt un tiek atlaists , bet ne vienu netiesa , bet protams, no KNAB klusums. Kā lai cilvēks citādi pierāda taisnību, ja visas Valsts iestādes ir tik nedzirdīgas un aklas, bet varbūt nevarīgas , nekompetentas un korumpētas.
Par zagšanu būs jāatbild un atbildēs ,ja ne paši, tad viņu bērni noteikti, un vecākiem par to paldies neteiks , drīzāk nolādēs.
Ilgi tauta to necietīs , bet tad būs par vēlu un līs tas kam sen bija jālīst.
. Berluskoni par krāpšanos ar nodokļiem piespriež četru gadu cietumsodu.
Bet Latvijā jāzog un jāslepkavo,VENDETA IR LIKUMĪGA.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Nellija Ločmele

Vēl man dīvaina šķiet slēpšanās aiz "Viedokļa". Lūk, "Ir" jau savā atbildes rakstā norāda, ka tas lūk esot Ozoliņa viedoklis nevis ziņa un viedoklis var būt jebkāds
---------------------
IR nevis "slēpjas" aiz "viedokļa", bet norāda uz būtisku apstākli - atšķirībā no ziņām, viedokļos ir iespējams paust vērtējumu, viedokļi var būt arī ļoti kritiski un nepatīkami. Protams, viedoklim jābūt pamatotam. Taču lai iesūdzētu tiesā par viedokli, ir jābūt nopietnākam iemeslam nekā vienkārši nepatikai pret šo viedokli, kā tas ir šajā Ušakova gadījumā, kuram vienkārši ir cits viedoklis nekā Ozoliņam. Ziņas ir fakti - tie vai nu ir patiesi, vai nepatiesi, savukārt viedokļi nav ziņas, tie ir vērtībās balstīti secinājumi. Kā zinām, vieni un tie paši fakti var izraisīt dažādos cilvēkos ļoti dažādus vērtējumus. Rudenī cilvēki vienā un tajā pašā pilsētā staigā viens mētelī, cits šortos, laikam vienam šķiet auksti, otram, nē, lai gan temperatūra laukā ir viena un tā pati priekš abiem. Tāpat ir cilvēki, kuriem zagšana neliekas nekas sevišķs, un ir cilvēki, kuri gatavi zaglim nocirst roku.

Darbs dara daritaju 1[1]
Ilze Straustiņa

Viedoklis no ziņas atšķiras. Ziņa - tā ir objektīva informācija, fakta konstatācija. Viedoklis - subjektīva informācijas interpretācija, ko ietekmē personiskās zināšanas, morāle un vērtības.

Providus sbr small 7 01
Iveta Kažoka

jā, taisnība. Bet arī aizskarošam viedoklim jābūt faktos balstītam - skat.pēdējās 5 ieraksta rindkopas.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Andris_

Īpaši piekrītu, ka Ozoliņa gadījumā tiešam viss "grozās" ap viņa "personiskās zināšanas, morāle un vērtības"

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
TV vērotājs

Vēl man dīvaina šķiet slēpšanās aiz "Viedokļa". Lūk, "Ir" jau savā atbildes rakstā norāda, ka tas lūk esot Ozoliņa viedoklis nevis ziņa un viedoklis var būt jebkāds, nevienam tas nav jāpierāda un nav jāatsauc.

Citi autora darbi