Atslēgvārdi:

Atraugas 0

Labrīt, lasītāji!

Reizēm cilvēks kaut ko apēd un kādu sprīdi pēc tam māgā sākas apvērsums. Cilvēkam pār procesu, kāds nāk pēc tam, nekādas īstas kontroles vairs nav. Ja vajadzīgs atraugāties, tad cilvēks atraugāsies, grib viņš to vai negrib. Protams, var pagriezties sāņus, var uzlikt roku uz mutes, bet tas brīdis neviļus būs klāt.

Iesaki citiem:

Par to nākas domāt, lasot pāris tekstus, kādi šodien atrodami Latvijas laikrakstos. Tā, piemēram, mūžīgais gājputns Sandris Točs Dienā šodien vairs nemēģina mums visiem iestāstīt, ka pastarā diena tūdaļ būs klāt, ja Saskaņas centrs nebūs valdošajā koalīcijā. Tā vietā viņš nodemonstrē atraugas no procesa, kas saucās "oligarhi pārņem laikrakstu." Lasītāji atcerēsies, ka pirms kāda brīža Dienā notika apvērsums, labu brīdi nebija skaidrs, kam īsti laikraksts pieder, un ar laiku izkristalizējās fakts, ka tajā liela teikšana ir kādreizējam buldozera biznesa partnerim Viesturam Koziolam. Droši vien tagad nākas kost pirkstos, jo politiskā struktūra, kuras vajadzībām laikraksts tika pārņemts, ir pazudusi. Šķēle plinti iemeta krūmos jau laikus, savukārt, Šlesera kārtējam biznesa projektam 17. septembra vēlēšanas bija gana neveiksmīgas. Taču tas netraucē Dienu S. Toča izpildījumā ķerties pie viena no lielākajiem mūsu valsts "oligarhu" štampiem, proti -- brukt virsū Sorosa fondam un visam tam, ko tas dara Latvijā. Runa ir par interviju ar aizejošo Kultūras ministri Sarmīti Ēlerti, kurā būtībā nav ne miņas no sarunas par kultūru, toties ir vairāki uzbrūkoši jautājumi par Sorosa fondu. Piemēram, "Ir zināma nepropocionalitāte starp to, ka Providus gada budžets ir krietni lielāks, nekā viena politiskā partija drīkstēja iztērēt ārkārtas vēlēšanās, bet Providus aktīvi komentē politiskos procesus valstī." Un "Vai nav nesamērīgi, ka Latvijas pilsoņa tiesības finansēt politiskās partijas ir stingri ierobežotas, bet ASV pilsoņa tiesības ieguldīt līdzekļus NVO, kas nodarbojas ar politiku Latvijā, ir bezizmēra?"

Jādomā, ka pat Sandris Točs saprot, ka runa ir par āboliem un apelsīniem. Ja reiz "ASV pilsonis" nedrīkst finansēt nevalstiskas organizācijas Latvijā, tad kas viņam sakāms, piemēram, par "Francijas pilsoni," kura vada starptautisku organizāciju, kurai ir ļoti konkrēta ietekme pietiekami daudzos Latvijas politikas jautājumos, ja runa ir par finansēm un starptautisko aizdevumu? Ir arī "Beļģijas pilsonis," kurš vada organizāciju, kas Latvijai dod ļoti daudz naudas (ja kas, tad arī ļoti, ļoti, ļoti daudzām nevalstiskām organizācijām), bet politikā tāpēc gaida pietiekami konkrētu attieksmi pret šīs naudas izmantošanu godīgā veidā. Jā, Starptautiskais valūtas fonds un Eiropas savienība ir organizācijas, kamēr Džordžs Soross ir indivīds, bet efekts tomēr ir viens un tas pats -- finansējums Latvijā nāk no dažādām vietām, vien politiskajām partijām (un arī to S. Točs noteikti zina ļoti labi) ir aizliegts ņemt finansējumu no ārzemniekiem. Acīmredzot tas neattiecas uz pakalpojumiem "graudā," ja domājam, piemēram, par "Krievijas pilsoņiem," kuri šogad naski palīdzēja Saskaņas centram ar kampaņas organizēšanu, bet naudu kā tādu pieņemt SC un citas partijas nedrīkst.

Taču ir arī būtiskāks jautājums, proti -- Sorosa fonds kā tāds tomēr politikā neiesaistās. Par to Sarmīte Ēlerte pareizi pateica: "Sorosa fonds nekad nav ieguldījis savus līdzekļus politiķu vai politisko partiju pirkšanā. Sorosa fondam nekad nav bijušas kabatas politiskās partijas. Sorosa fonds nekad nav ieguldījis naudu jomās, kas būtu uzskatāmi par vēlēšanu likuma pārkāpumiem. Tieši otrādi -- Sorosa fonds konkursa kārtībā ir ieguldījis naudu cilvēkos un organizācijās, kas kontrolē to, lai politiskais process nebūtu negodīgs un lai samazinātu valsts nozagšanas riskus un informētu sabiedrību. Šādā nozīmē Sorosa fonds ir tikai un vienīgi stiprinājis Latvijas demokrātisko kvalitāti un pilsonisko sabiedrību. Tūkstošiem cilvēku ir varējuši saņemt stipendijas un izglītoties dažādās pasaules augstskolās, kur viņi ir sapratuši, kā funkcionē demokrātiska sabiedrība." Un par Providus: "Cik zinu, Providus ir piedāvājis ļoti kvalitatīvas ekspertīzes dažādos jautājumos, piesaistot ļoti atšķirīgus ekspertus. Tas ir bijis ļoti labs pilsoniskās sabiedrības ieguldījums, kuru politiķi, ministrijas, valsts iestādes var ņemt vērā un var neņemt vērā. Viņi jau šos savus ieteikumus nelobē. Viņi piedāvā kvalitatīvu ekspertīzi." Un pēdīgi: "Apgalvot, ka Sorosa fonds ir vienīgais Latvijā, kas pulcē ekspertus, paldies Dievam, ir absurdi. Tā tas nav. Jo vairāk Latvijā būs dažādu domnīcu, jo labāk."

Tieši tā. Mūsu valstī ir ļoti daudz un dažādu organizāciju, kuras cenšas politiku ietekmēt tādā vai citādā virzienā. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija, Ārvalstu investoru padome, Papardes zieds, Baltijas forums, u.tml. Arī dažas no minētajām organizācijām saņem naudu no "citu valstu pilsoņiem." Un tas nu reiz nav nekas slikts. Ja jebkura organizācija pārkāpj likuma prasības, tad tā ir saucama pie dziesmas, bet vai Providus gadījumā var uzrādīt kādu pārkāpumu? Tieši pretēji, Providus konstatē pārkāpumus politiskajā procesā, tajā skaitā portālā Politika.lv uzrādot, ka kārtējo reizi mūsu politikāņi neko nav iemācījušies, jo arī šogad slēptā reklāma sita pat ļoti augstu vilni. Apgalvot, ka tieši Sorosa fonds ir ar kaut kādu ne tādu ietekmi Latvijā ir sabiedriski politiskais slinkums un nekas vairāk, to ir viegli izmantot, lai segtu savus nedarbus un neizdarību. S. Toča gadījumā vērts konstatēt, ka viņš savulaik ir bijis valdē vienā no Šlesera politbiznesa projektiem, ir arī kandidātu sarakstos pamanīts. Dienā laikā kopš apvērsuma politikāņu pārkvalificēšanos par "žurnālistiem" esam redzējuši vairākkārt, turpat arī darbojas kādreizējas Latvijas ceļa aktīvists Panteļējevs.

Doma, ka nevalstiskas organizācijas nav tiesīgas komentēt politiskos procesus, nav jauna, par to savulaik ir runājuši arī nebūtībā aizgājušās "Tautas" partijas ļaudis. Taču, kā to pateica Sarmīte Ēlerte, demokrātiskā un pilsoniskā sabiedrībā tieši nevalstiskās organizācijas ir tās, kuras politikāņiem skatās uz pirkstiem. Ir labi, ka valstī ir arī tās, kuras domā par tiesiskumu, korupcijas novēršanu un godīgumu, jo vismaz līdz šim šie bijuši principi, kuri lielajā politikā absolūti nav turēti jebkādā vērtē. Ļoti žēl, ka Diena komentāru lappusē sāk kļūt līdzīga Ventspils trubas laikrakstam, tajā skaitā Točam šodien avīzē ir arī komentārs, kurā viņš stāsta, ka vēršanās pret "oligarhiem" un viņu nedarbiem neesot tiesiskuma piemērs un pārmērīga fanošana par tiesiskumu nozīmēšot jaunu emigrācijas vilni. Atraugas no aizgājušā posma, kad Ministru kabinets un Saeima atkal un atkal ignorēja uz MK sapulču zāles sienas iegravētās domas par vienu likumu un vienu taisnību visiem.

***

Problēmas ar atraugāšanos ir arī tā dēvētajai Nacionālistu apvienībai. Jādomā, apvienības pārstāvji, kur šogad cer tikt pie siles, būtu laimīgāki, ja viņiem nebūtu tāda Iesalnieka, kurš ik pa brīdim atraugājas tā, ka pat atsevišķiem "vislatviešiem" būtu jākaunas. Jaunākais piemērs ir par "kolonistiem." VL līderis Dzintars šajā jautājumā ir bijis visnotaļ pedantisks, sakot, ka atbilstoši Ženēvas konvencijas principiem, jā, PSRS okupācijas laika iebraucēju izcelsme Latvijā tik tiešām esot nelikumīga: "Juridiski Jānim Iesalniekam ir taisnība. No tiesiskā viedokļa to nevar grozīt ne mūsu subjektīvā attieksme, ne pat Latvijas pieņemti likumi." Protams, kā augsti izglītots politologs, Raivis Dzintars zina, ka Ženēvas konvencija ir pieņemta jau pēc okupācijas sākuma un ir pilnīgi skaidrs, ka Eiropā neviens pat netaisās to attiecināt uz bijušo PSRS. Šīs ir atraugas, kuras ir raksturīgas abos politikas ekstrēmākajos spārnos, arī SC nav bez grēka, jo tās aprindās ir ļaudis, kas ir aicinājuši 18. novembri noņemt no svētku kalendāra, ir aģitējuši par krievu valodas tiesībām izglītībā un sabiedrībā. Taču ko valsts sabiedrības integrācijai dod apgalvojumi no vienas puses, ka Latvijas Republikas izveidošana bijusi "vēsturiska kļūda," un no otras puses, ka visi tie, kuri Latvijā ieradās pēc (tālā) 1940. gada, ir "kolonisti"? Neko nedod. Vēl jo vairāk tāpēc, ka arī te ir politikāņu slinkums, jo aģitēt par šādām lietām ir viegli, zinot, ka absolūti nekāda rezultāta tam nebūs (jo, ja jau "kolonisti," tad ko arī viņiem atbilstoši "Ženēvas konvencijas principiem" Dzintars un Iesalnieks taisās darīt?). Jo tas nozīmē iespēju nerunāt, piemēram, par valsts budžeta konsolidāciju. Vakar premjerministrs Valdis Dombrovskis pateica, ka NA būtu jādistancējas no Iesalnieka paustā. Vajadzētu gan, jā, ja jau VL grib būt valdībā un novērst "sakaņiešu" iekļūšanu tajā.

***

Un, pēdīgi, aptuveni nu jau ir zināms, kuras ir tās 100 personas, kuras ir ieguvušas vietas Saeimā. Cita starpā vērts konstatēt, ka pašu pirmo reizi vēsturē Saskaņas centra frakcijā būs arī trīs sievietes, proti, Irina Cvetkova, Marjana Ivanova-Jevsejeva un Jeļena Lazareva. Iepriekš SC bijis konkrēti vīriešu projekts. Iespējams, Saeimā iekļuvuši daži, kur nemaz tik ļoti tur negrib būt, piemēram, "zaļo zemnieku" pārstāvis Ingmārs Līdaka nesen teicis, ka viņš jau labprāt atgrieztos savā zoodārzā, bet še tev -- būs jādarbojas Saeimā un droši vien opozīcijā. Un vēl pacelta cepure Dzintara Ābiķa virzienā, jo viņš ir vienīgais Latvijas politiķis, kurš bija Augstākajā padomē un pēc tam ir bijis visās Saeimās pēc kārtas un ir ievēlēts atkal. Tiesa, ne visu laiku vienas un tās pašas partijas biedrs (vai kāds, piemēram, atceras, ka savulaik viņš ir bijis Zaļās partijas biedrs?), bet sasniegums un rekords tas ir vienalga. Malacis!

Jauku visiem dienu!

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Citi autora darbi
Streips 165x152

Skumja pašdarbība 16 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Grimstošais kuģis 3 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Privātpersona Nils 1 Autors:Kārlis Streips