Labvakar, lasītāji!Ar mani šajās dienās ir sazinājies cilvēks, kas sevi sauc "Jānis Apustulis". ("Atvainojos, savu identitāti atklāt nevaru. Gribu vēl dzīvot šajā valstī" -- tā viņš rakstījis.) E-pasts ir par konkursu, kāds patlaban notiek Rīgas pašvaldības paspārnē esošajā Rīgas brīvostā. Runa ir par būvdarbiem Krievu salā, un Apustuļa kungs uzskata, ka kārtējo reizi konkurss tiek gatavots kaut kam "īpašam." Pirmkārt, tas ir slēgts konkurss. Otrkārt, prasības ir visnotaļ specifiskas. Uzņēmumam, kurš vēlas iesniegt pieteikumu, pēdējos trīs gados ir jābūt bijušam ar 50 miljonus latu lielu apgrozījumu un ar trim gadiem pieredzes hidrotehnisko būvju celšanā. Tajā skaitā katru gadu jābūt bijušiem 22 miljonus latu lieliem ienākumiem no hidrotehniskiem būvdarbiem (visai konkrēts cipars). Tam jāapmierina divu dažādu ISO standartu prasības. Uzņēmumam ir jānodrošina visai ievērojams skaits ļoti specifisku speciālistu dažādās jomās.

Ja nebūtu tas apstāklis, ka Rīgas pašvaldība nekad nav bijusi pazīstama ar savu godīgumu, varētu likties, ka tiktāl viss būtum kārtībā. Loģiski, ja ostā ir jāveic hidrotehniskie darbi, tad tas ir jādara kādam, kas pazīst drēbi. Taču Apustuļa kungu uzmanīgu dara pāris citas lietas. Pirmkārt, viņš norāda, ka 30 procenti no vērtējuma kritērijiem saistīšoties ar jēdzienu “darba organizācijas novērtējums.” J. Apustulis uzskata, ka tas varētu būt pagalam subjektīvs process. Un tad vēl lūk, kas: “Jaunākā „odziņa” Latvijas praksē: uzvarētajam bankas konts uz kuru pārskaitīt naudu jāiesniedz vienīgi 14 dienu laikā pēc līguma parakstīšanas (līguma 4.2.punkts). Iemesls viens, veidot shēmas un slēpt pēdas.”

Jā, tāda prasība līguma projektā ir nudien. Katrs to var apskatīt pats. Tas ir Dokuments Nr. 18 šādā vietnē: http://www.rop.lv/lv/par-ostu/izsludinatie-konkursi.html. Neņemšos teikt, vai nudien šī prasība ir domāta tā, lai “veidotu shēmas un slēptu pēdas.” To es, protams, nevaru zināt. Piedevām bloga lasītāji zina, ko es kopumā domāju par apgalvojumiem, kas tiek veikti anonīmi. Taču teikšu ko citu gan. Rīgas Brīvosta tomēr ir vide, ap kuru dažādas Latvijas politkorumpētās sistēmas “intereses” ir šņakstinājušās gana ilgi. Brīvostas valdes priekšsēdētājs ir buldozers Šlesers, kurš nekad nav ļāvis jebkam stāvēt priekšā merkantīlām biznesa interesēm. Tāpēc jācer, ka šī ir lieta, kurai kolēģi žurnālisti, kā arī tie brīvostas valdes locekļi, kuri nav saistīti ar “gāzi grīdā” tautsaimniecības filozofiju (Pulka kungs, tas būtum Jūs) pievērsīs ļoti rūpīgu uzmanību. Jo kārtējā afēra nav vajadzīga nedz Rīgai, nedz tās iedzīvotājiem.

Jauku visiem vakaru!