Atdod pudeli! 3

Patlaban depozīta sistēma ir brīvprātīga, un, kā jau tas ir ar daudzām lietām vides jomā, tā nedarbosies bez valsts represīvi regulējošās iejaukšanās.

Iesaki citiem:

Mazināt vides piesārņojumu un veicināt izejmateriālu efektīvu izmantošanu — šo mērķi var sasniegt, ja valstī darbojas depozīta sistēma. Tā ir iepakojuma atkārtota izmantošana, nodrošinot iepakojuma atkārtotu pārstrādi, nevis tā nonākšanu atkritumos vai vidē. Turklāt tas faktiski attiecas arī uz vienreiz lietojamā iepakojuma atdošanu pārstrādei.


Kurš par ko maksās?

Lai arī Iepakojuma likums[1], Dabas resursu nodokļa likums[2] un citi normatīvie akti jau sen regulē normas par iepakojuma atkārtotu izmantošanu, pēc būtības depozīta sistēma praksē nedarbojas. Tas saistīts gan ar normatīvo aktu nepilnībām, gan ar finansiāli neskaidriem jautājumiem par sistēmas uzturēšanu jeb — kurš par ko maksās. Turklāt faktiski šobrīd sistēma ir brīvprātīga un neliek iepakotājiem obligāti iesaistīties tajā, tāpēc, kā tas ir ar daudzām lietām Latvijā vides jomā, bez valsts represīvi regulējošās iejaukšanās acīmredzot arī depozīta sistēma nedarbosies.

Pie likumu nepilnībām jāatzīmē, piemēram, tas, ka uzņēmumi, kuri jau šobrīd būtu gatavi pievienoties depozīta sistēmai, nemaz nevarētu dabūt dabas resursa nodokļa atvieglojumus, jo Dabas resursu nodokļa likumā nav skaidri noregulētas normas par nodokļa atvieglojumiem depozīta iepakojumam. Lai novērstu šo nepilnību, Vides ministrija jau ir izstrādājusi likuma papildinājumus[3].

Dabas resursu nodokļa likums regulē nodokļa normas, bet neregulē depozītu sistēmas uzturēšanas praktiskos un finansiālos jautājumus. Joprojām tiek diskutēts par depozītu sistēmas operatoru — kas to izveidos un kas ieguldīs līdzekļus tā darbībā. Papildus tam depozīta sistēma prasa arī ieguldījumus infrastruktūrā — galvenokārt izlietotā iepakojuma pieņemšanas iekārtās, kas pašreizējos ekonomiskās situācijas apstākļos vēl vairāk apgrūtina sistēmas ieviešanu. Tādēļ, kā tas saprotams no Vides ministrijas pēdējā laikā paustā viedokļa, pagaidām paredzēts atlikt depozīta sistēmas praktisku ieviešanu līdz 2011.gadam. Līdz tam laikam, protams, var noregulēt gan likuma normas, gan izveidot sistēmas operatoru, gan noslēgt nepieciešamos līgumus, piemēram, ar operatoru. Bet jebkurā gadījumā visiem jāsaprot, ka par sistēmas ieviešanu galu galā maksās gala patērētājs — attiecīgo dzērienu pircējs.


Divas sistēmas

Faktiski patlaban Latvijā darbojas tikai iepakojuma apsaimniekošanas sistēma (1.zīmējums). To finansē iepakotāji, maksājot pakalpojuma maksu apsaimniekotājam par tirgū realizēto iepakojumu apjomu. Ja ražotājs ir noslēdzis līgumu ar apsaimniekotāju, tas ir atbrīvots no dabas resursu nodokļa maksas par tirgū esošo iepakojumu. Apsaimniekotājs ir atbildīgs par savākšanas normatīva (reģenerācijas) izpildi. Par neizpildīto normatīvu nodoklis maksājams desmitkārtīgi.


1.zīmējums Iepakojuma apsaimniekošanas sistēmas shēma

Ar depozīta sistēmas ieviešanu paredzēts būtiski pilnveidot iepakojuma apsaimniekošanas sistēmu (2.zīmējums). Tā kā depozīta sistēmā paredzēts iekļaut ne visu iepakojumu, bet galvenokārt standarta — alus un bezalkoholisko dzērienu — pudeles, kuru atkārtota lietošana būtībā ir izdevīga jau šobrīd, tad depozīta sistēma darbosies paralēli jau esošajai apsaimniekošanas sistēmai. Tajā apsaimniekos iepakojumu, kurš nebūs pakļauts depozīta sistēmas regulējumam. Pēc būtības būs divu veidu — apsaimniekošanas un depozīta — iepakojums. Savukārt depozīta iepakojumā būs gan vienreiz, gan arī atkārtojami lietojamais iepakojums.


2.zīmējums Iepakojuma depozīta un apsaimniekošanas sistēmas shēma

Paredzēts, ka arī depozīta sistēmu, līdzīgi kā apsaimniekošanas sistēmu, finansēs tās dalībnieki, maksājot depozīta maksu operatoram par tirgū realizēto iepakojumu apjomu. Ja iepakotājs būs pievienojies depozīta sistēmai, tas būs atbrīvots no dabas resursu nodokļa maksas par tirgū laisto iepakojumu. Savukārt operators būs atbildīgs par savākšanas normatīva (vienreiz lietojamam iepakojumam — reģenerācijas normatīva) izpildi. Par neizpildīto normatīvu nodoklis būs maksājams desmitkārtīgi.

Alus un bezalkoholisko dzērienu ražotāji un izplatītāji, tirgotāji, atkritumu un izlietotā iepakojuma apsaimniekotāji atbalsta dabas resursu nodokļa atbrīvojumu piemērošanu dzērienu depozīta iepakojumam, ko depozīta sistēmā pieņem atpakaļ no patērētāja. Tāpēc faktiski ir atlicis tikai atrisināt jautājumu par to, kas un kā izveidos operatoru, kas nodrošinās depozīta sistēmas darbību praksē. Diemžēl neviens līdz šim nav pētījis iespējamo valsts atbalstu vai vismaz Eiropas Savienības fondu iespējamo piesaisti šādam pasākumam. Cerams, ka līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos arī depozīta sistēmas ieviešanas jautājums atkal parādīsies Vides ministrijas un citu atbildīgo institūciju dienas kārtībā.

_______________________

[1] Iepakojuma likums, "LV", 4 (2579), 09.01.2002.

[2] Dabas resursu nodokļa likums, "LV", 209 (3367), 29.12.2005.

[3] Likumprojekts ”Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" http://www.vidm.gov.lv/lat/likumdosana/normativo_aktu_projekti/

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Saistītie raksti
Vavere 255x203

Meklējiet miskastes! 3 Autors:

Iepakojuma likums likumi.lv

Citi autora darbi
Pagalms 255x203

Mana pils Autors:Māris Jurušs

Lampas 255x203

Ardievas vecajam ledusskapim Autors:Ina Spridzāne, Māris Jurušs

Zale 255x203(1)

Sapnis par biodegvielu 4 Autors:Māris Jurušs