Atslēgvārdi:

“Atbiršana” no pamatskolas – cēloņi un risinājumi 10

Jāatzīst, ka 8,5% devītklasnieku palikšana uz otru gadu, korekcijas klasēs vai vēl nezin kur ir nopietna problēma mums visiem, jo sociālā atstumtība traucē sabiedrības attīstību. Kāpēc skolēni nespēj iegūt Latvijā obligāto pamatizglītību?

Iesaki citiem:

Parasti augusta beigas pamatskolu absolventiem saistās ar pārmaiņām – tūlīt sāksies jaunais mācību gads, daļai citā skolā, jaunā vietā. Taču ne visiem. Kā liecina 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti, gandrīz 14% jauniešu vecumā no 15 līdz 19 gadiem Latvijā ir bez pabeigtas pamatizglītības - pietiekoši liels skaits, lai to nosauktu par sabiedrības problēmu. Atbildes uz jautājumiem, kāpēc jaunieši nespēj pabeigt obligāto pamatskolas izglītību un kā situāciju iespējams mainīt, tiek meklētas Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS pētījumā “Savlaicīgu pamatizglītības apguvi traucējošo faktoru kopums”.

Šis ir pirmais gads, kad redzam rezultātus 2002.gadā veiktajām izmaiņām Vispārējās izglītības likumā, kas nopietni skāra šī gada 9.klašu absolventus. Šīs izmaiņas paredz, ka pamatizglītību neiegūst jaunieši, kas pēdējā gadā nav ieguvuši vērtējumu kādā no mācību priekšmetiem vai kādā no valsts pārbaudījumiem, vai arī vairāk kā trijos priekšmetos saņemtais vērtējums ir zemāks par 4 ballēm.

Praktiski šiem jauniešiem, ja viņi mācības neturpinās, nākotnē nav reālu iespēju iegūt labi apmaksātu, stabilu darbu un pastāv augsts risks iegūto darbu ātri zaudēt. Līdz ar to viņi izjutīs ne vien materiālo maznodrošinātību, bet arī pamazām tiks izslēgti no aktīvas sociālās aprites, zaudējot spēju efektīvi piedalīties sabiedrības ekonomiskajā, politiskajā un kultūras dzīvē. Savukārt ikvienas grupas sociālā atstumšana traucē sabiedrības attīstību un apdraud ekonomiskās, politiskās un sociālās sfēras stabilitāti, veicina nabadzību, bezdarbu, kriminalitāti, atkarību un sociālās izslēgšanas pārmantošanu nākamajās paaudzēs.

Skan nežēlīgi drūmi, bet reāli. Vai tiešām ir tik nopietni? Šobrīd joprojām nav zināms, cik daudzi jaunieši saskaņā ar likuma izmaiņām nav šogad ieguvuši pamatizglītību – Izglītības un zinātnes ministrija klusē, bet medijos publicētās aplēses ir bijušas svārstīgas, augustā minētais skaitlis ir nepilni trīs tūkstoši skolēnu jeb 8,5% absolventu.

Tomēr bez kvantitatīvajiem rādītājiem svarīgi ir tie faktori, kas rada šādu situāciju, kas nav pieņemama ne no jauniešu, ne visas sabiedrības attīstības perspektīvas. Lai to noskaidrotu, PROVIDUS ir pētījis gan pašu skolēnu, gan viņu vecāku un skolotāju viedokļus, veicot aptaujas reģionāli un sociāli dažādās teritorijās Daugavpilī, Jēkabpilī, Jelgavā un to rajonos, kā arī Rīgā kopumā 33 skolās.

Jebkura problēma, arī šī, veidojās kā mozaīka – no maziem gabaliņiem, tāpēc katras aptaujātās grupas artava ir svarīga un parāda jautājumus, kuri jārisina visiem kopā. Raksturojot stāvokli ģimenēs var teikt – parasta situācija. Apsekotie skolēni, kas ir “atbiruši” no pamatskolas izglītības vai atrodas “atbiršanas” riska grupā, nāk gan no pilnām (46%), gan arī no šķirtām (41%) ģimenēm. Lielākā daļa ir no ģimenēm ar vienu vai diviem bērniem (60%), kur viens vai pat abi vecāki ir nodarbināti (90%). Pēc materiālā labklājības stāvokļa ģimenes jāvērtē kā mazturīgas, jo lielākā daļa vecāku strādā maz atalgotās profesijās (kā gludinātāja, istabene, sētniece vai strādnieks kokzāģētavā, kurinātājs utt.), bet tai pat laikā 61% ģimeņu nekad nav saņēmušas sociālo palīdzību. Vecāki strādā ne visai kvalificētu darbu, viņiem lielākoties ir vispārējā un speciālā vidējā izglītība, un, pēc skolotāju vērtējuma, lielākajā daļā ģimeņu ir dažādas problēmas. Aptauja arī parādīja, ka ģimenē nepastāv ciešas saites starp skolēniem un viņu vecākiem, jo tikai 17% skolēnu pastāvīgi apspriež savas problēmas ar vecākiem, bet 24,0% to nedara nekad.

Skolēni paši ir mazaktīvi, viņu nesekmība koncentrējas noteiktā priekšmetu grupā, kas ietver algebru, ģeometriju, fiziku, ķīmiju, angļu valodu, latviešu valodu, vēsturi un ģeogrāfiju. Šādas priekšmetu grupas izdalīšanās liek domāt, ka problēma slēpjas ne tikai skolēnu attieksmē pret attiecīgo priekšmetu apgūšanu, bet arī šo priekšmetu programmās, mācību grāmatās un pielietotajās mācību metodēs. Zema ir arī šo skolēnu mācīšanās motivācija, jo tikai 23% no apsekotājiem stundās parasti izpildīja uzdotos uzdevumus. Skolēnu skaidrojums šai situācijai ir divējāds - tiešs mācīšanās noraidījums (nevēlas, nepatīk mācīties) un nepietiekoša sevis mobilizēšana mācībām (to raksturo tādi izteikumi kā gribējās atpūsties no mācībām; slinkums nākt uz skolu; mācīties ir grūti; dažreiz bija garlaicīgi).

Gan sekmīgums, gan arī uzvedība skolā parasti ir faktori, kas nosaka skolēnu – skolotāju savstarpējās attiecības. Skolotāju vērtējumu var ietekmēt skolēnu agresivitātes izpausmes savstarpējās attiecībās, ko skolēni uzņem kā normu no attiecībām ģimenē un savstarpējās attiecībās ar draugiem. Tuvu pusei skolēnu - skolotāju vērtējumā - savstarpējās attiecībās izpaužas agresivitāte.

Iegūtie dati ļauj spriest par situāciju daudz dziļāk, izdarīt secinājumus, izstrādāt ieteikumus atbildīgajām institūcijām, bet mums visiem kopā ir jāatzīst, ka 8,5% devītklasnieku palikšana uz otru gadu, korekcijas klasēs vai vēl nezin kur, ir nopietna problēma mums visiem. It sevišķi, ja IZM piedāvātie problēmas risinājuma ceļi tiek pieņemti, bet bez entuziasma no visām pusēm.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (10) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

tiina 01.09.2004 11:07
Taapeec man domat ir reformas , lai mainiitu sisteemu un ne tikai vienaa virzienaa, mazakumtautiibas izgl.prograamu realizeejoshaas skolaas. Vieglaak tachu iecikleeties nevis veikt sisteemiskas izmanjas jomaa, atbilstoshi mainiigajai realitaatei. Sisteemas mainja notiek skolotaaju galvaas, taa ir driizaak filozofijas mainja jautaajumaa par varu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vidzemnieks 23.08.2004 22:29
Jā, Tīna, par to skolotāju Jums ir taisnība. Visatļautības tieksme veidojas tad, kad skolēns tiek pārāk iegrožots un viņa intereses netiek ilgstoši ņemtas vērā. Ja skolotājs balstās tikai savā priekšmetā bet ne skolēna spējās, tad arī tās nelaimes notiek.

Jā, pedagogu izglītības sistēma šādus skolotājus negatavo un valsts šādu skolotāju kvalifikāciju neuztura un neatalgo. Tā iznāk, ka būt par šadu skolotāju ir mana tīri personīga lieta. Labs skolotājs kā brīvmākslinieks. bet sistēma stimulē savstarpēju neizpratni. KĀ MAINĪT SISTĒMU?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

tiina 23.08.2004 10:10
P.S. Taapeec ir dators , kur visus nepiecieshamos dokumentus uzkraat elektroniskaa formaa. Katra skolotaaja darbiibas pashrefleksiju ieskaitot. Vai gruuti izveidot intranetu skolaa , kuram ir pieeja visiem skolotaajiem un katra skoleena dosjee, kur savus veerojumus katrs skolotaajs, kas straadaa klashu grupaa peec vajadziibas dokumentee. Tiaki tad ir vajadziigi vismaz paaris triis datori skolotaaju istabaa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

tiina 23.08.2004 10:01
To Vidzemnieks

Paldies par skaidrojumu. Es tikai veeleejos palasiit nevis interpretaacijas, bet gan interviju transkripcijas, buutu labi, ja shaada peetiijumu datu baaze veidotos un tad tos vareetu izmantoto ( atsaucoties uz avotu) arii citi zinaatnieki.

Liidz ar noformuleeto probleemu - skoleenu visatljautiibu- saakas pedagogjija. Visatljautiiba nerodas vienaa dienaa. Tas noziimee, ka ir sazinjas un sadarbiibas probleemas. Skoleeni taapat kaa jebkursh no mums, nekad neatljausies slikti iztureeties, uzvesties pret cilveeku, kuru ciena, kursh vienkarshi ir patiikams. Laikam probleemas ir tomeer skolotaaju personiibas kvalitaatee. Ja skolotaajs var atljauties pateikt ( vai izraadiit attieksmi) , man vienalga, ko juus te darat, man par to tik daudz nemaksaa, lai es te rautos, tad arii no taa izrietishaas sekas. Muusdienaas skolotaajam ir stipri par maz, ka vinsh paarzina savu maaciibu priekshmeta saturu, vinjam jaaorienteejas arii visaas skoleenu intereshu jomaas, arii subkultuuraas , jaunajaas tehnologjijaas utt. Un tas prasa patiesu ieintereseetiibu visu muuzhu maaciities, arii no skoleeniem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vidzemnieks 21.08.2004 22:16
Cien.Tiina! Intervijas ar skolēniem, vecākiem un skolotājiem ir ļoti rūpīgi veiktas un apstrādātas pētījumā, arī skolēnu un skolotāju savstarpējās agresivitātes problēma tur ietverta. Bet ir kāda lieta, kas ļoti uztrauctiekoties ar skolotājiem tagad pirms mācību sākuma. Visādās akreditācijās un skolu pieņemšanās tiekot prasīts no skolām un skolotājiem milzums dokumentu un papīru bet nebūt tik rūpīgi netiek kontrolēts reālais darbs ar bērniem. Nezinu vai tā ir masveida parādība vai tikai mūsu rajonā ...

Skolotāji , vismaz labākie, noteikti ir spējīgi veidot savas patstāvīgas programmas Kā ir ar viņu apstiprināšanu un realizēšanas iespējām, nezinu. Bet ir divi apstākļi, kas ļoti bremzē radošu darbu - tās ir skolotāju zemās algas, (lielās slodzes) un bērnu visatļautība skolās. Vairākās skolās esmu dzirdējis, ka skolotāji k\ļuvuši visai vienaldzīgi pret sava darba kvalitāti, ātrāk cenšas novadīt savas stundas un prom uz māju. Tas ir ļoti komplekss jautājums kur nekādas teorijas nelīdz. Kāds ir inspektoru reāli veicamais darbs skolās un tā rezultāti? Lūk, jautājums, kas netiek vispār skatīts, bet ir ļoti svarīgs ikdienas darba komponents. Vismaz mūsu rajonā inspektors tiek uzskatīts par vagaru un neko vairāk.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

redakcija 20.08.2004 14:03
tiina
Saite uz pētījumu ir pievienota raksta apakšā, zem Resursi. Lūk saite uz pētījuma annotāciju:
http://www.politika.lv/index.php?id=109201&lang=lv

Lai dabūtu pilnu pētījuma tekstu PDF, spiežam uz oranžo pogu pētījuma teksts - izlec pop-up logs, tālāk spiežam un pētījuma PDF faila saiti un veram vaļā. Jums vajadzīgs Adobe Acrobat Reader.

Ar cieņu

Redakcija

PS Ja kaut kas nevedas, tad jautājiet uz e-pastu admin@politika.lv

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

tiina 20.08.2004 13:13
Interesanti buutu iepaziities ar visu petiijumu, jo rakstaa galvenokaart ir doti kvantitatiivie dati. Buutu Interesanti buutu, ja liidzaas shai aptaujai buutu nesekmiigo skoleenu, skolotaaju un vecaaku intervijas.

Kas attiecas uz maciibu priekshmeta programmam, taas veido katrs priekshmetu skolotaajs, pamatojoties uz pamatizgliitiibas standartaa un maaciibu priekshmetaa standatu. ISEC ir izdevis arii maciibu priekshmetu programmu paraugus. Vai skolotaaji pashi speej tas izveidot ar visaam nepiecieshamajaam maaciibu satura progresijaam, diez vai. Vai skolotaaji nodroshina iespeejas skoleeniem guut dazhaadu pieredzi... Ja starp skoleeniem un arii starp skoleeniem un skolotaajiem pastaav agresiivitaates izpausmes...Tad par kaadaam skoleenu orienteetaam maaciibaam var buut runa ?? Tas noziimee, ka gan skoleeniem gan skolotaajiem nav pozitiivas sadarbiibas, sazinjas un sadziivoshanas pieredzes. Protams, skola vien shis probleemas neatrisinaas. Vecaakiem buutu jauznjemas atbildiibu par saviem beerniem.. galu galaa neviens berns nav luudzis , lai vecaaki vinju laistu pasaulee... Savukaart valstij jaauznjemas atbildiiba par socialo droshiibu.. Teoreetiski viss ir ljoti skaisti, bet kad tiks prasiita atbildiiba...par pienjemtajiem leemumiem..

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vidzemnieks 19.08.2004 22:05
Kā Jūs domājat Kalmes kungs, KĀPĒC programmas ir pārslogotas ar detaļām un sīkumiem, bet netiek mācītas svarīgākās lietas? Nevis kas pie tā vainīgs, bet kāpēc tāds stāvoklis ir izveidojies?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Arvids Kalme 19.08.2004 09:31
Var jau prātot tīri pragmātiski - atbilstoši normālsadalījuma līknes likumībaitas ir normāls sabiedrības "atkritumu" procents, kas papildinās asociālos un nozīedzīgos slāņus...

Iemeslos ir vesels komplekss :

Mācību programmas un saturs ir pārslogotas ar detaļām un sīkumiem, toties netiek mācītas būtiski svarīgas lietas. Pamatskolas līmenī galvenā vērība būtu jāpiegriež jaunā cilvēka ētisko un pilsonisko īpašību formēšana, jāiemāca domāt, spriest un mācīties, nevis tikai 'iezubrīt"! Tātad ir radikāli jāmaina gan mācību saturs, gan forma un metodes !

Diemžēl bojājas ļaužu genofonds. Izpaužas sabiedrības aizvien progresējošās alkoholizācijas sekas. Kā zināms, par tēvu grēkiem nākasatbildēt mazbērniem. Šajā sakarībā radikāls priekšlikums : Narkomānus un alkoholiķus pakļaut piespiedu ārstēšanai un sterilizācijai ! (Lūdzu man nepiēšut fašismu vai tamlīdzīgu birku !) Cik ilgi turpināsies debīlu bērnu "štancēšana" ?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vidzemnieks 18.08.2004 20:22
Iepazinos ne tikai ar rakstu bet galvenokārt ar pētījumu. Izdarīts liels un ļoti nozīmīgs darbs. Paldies "Providus" par finansējumu, petniekiem par veikumu. Faktu materiāls un no tā izdarītie atsevišķie secinājumi ir ļoti trāpīgi un ar paliekošu nozīmi. Tomēr, tomēr, tomēr...Problēma ir pārāk aktuāla un dziļa lai ar veikto apmierinātos. Pētījums, tā labās un sliktās puses ļoti rūpīgi jāizanalizē. Nedrīkst tērēt tādus līdzekļus (mūsu ierobežoto pētniecisko resursu dēļ) lai cīnītos tikai ar sekām. Visnopietnākā nepilnība ir pētījuma metodoloģiskajā aspektā. Diskusija nav īstā vieta lai par to runātu.

Ierosinu organizēt drīzu pieaicināto un ieinteresēto specialistu konferenci pētījuma rezultātu izvērtēšanai un jaunu pētījumu plānošanai. Pie darba, cienījamie kolēģi!

Saistītie raksti
Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Savlaicīgu pamatizglītības apguvi traucējošo faktoru kopums 4 Autors:Indra Dedze, Maiga Krūzmētra, Ingrīda Mikiško