Atslēgvārdi:

Atbildība. Par valsti 68

Valsti vēlamies, taču lietot neprotam. Un cilvēks var, dziļi apvainojies uz to, ka citi un pats neprot valsti lietot, aizbraukt no tās, dot saviem bērniem jaunās mītnes zemes pilsonību, tomēr palikt latviešu nacionālists.

Iesaki citiem:

Nupat klajā nācis kārtējais Pārskats par tautas attīstību, kurš precīzi identificē un analizē vienu no galvenajām Latvijas tautas problēmām — atbildīgumu, atbildību. Kad pirmoreiz uzzināju tēmu, pie kura pārskata veidotāji strādā, šķita, ka nu vienreiz ir trāpīts naglai uz galvas. Viena no problēmām publiskajā telpā, ko lielā mērā formē un reproducē mediji, ir visas atbildības novelšana uz elites, valsts institūciju pleciem, radot sabiedrībā iespaidu, ka „parastais” pilsonis ir balts un pūkains iepretī ļaunajiem „tiem”, kam jāuzņemas atbildība par visu sastrādāto. Tas izriet no fakta, ka mediji vispirmām kārtām ir atkarīgi no savas auditorijas, un auditorija kritiku par sevi dzirdēt nevēlas. Tomēr šāda mediju pozīcija nekādi neveicina sabiedrības atbildību par valsti. Starp citu, šī atkarība, manuprāt, rada pat vairāk problēmu nekā mediju atkarība no īpašnieka, kas pārskatā analizēta.


Par pussolīti tuvāk

Diemžēl pārskats ir spēris tikai pussolīti virzienā, ko gaidīju. Iztrūkst vienas, manuprāt, galvenās nodaļas. Ir jāatbild uz jautājumiem, kam Latvijas valsts kā tāda vispār ir vajadzīga, kas šobrīd ir gatavs uzņemties atbildību par tās pastāvēšanu un kāpēc. Profesors Tālis Tisekopfs gan nonāk vistuvāk problēmas būtībai — viņš raksta: „Redzot, ka politiskie līderi nodarbojas ar publiskā labuma piesavinā­šanos un tam neseko efektīvas morālas un juridiskas sank­cijas, cilvēki zaudē motivāciju just atbildību par valsti”.[ 1 ] Taisnība, tomēr tas ir tikai viens problēmas aspekts, viens mijiedarbības posms. Svarīgi ir arī, kā gan nonācām pie tā, ka politiskajiem līderiem ir šāda iespēja un kāpēc sabiedrība to ir pieļāvusi? Un kā šī sabiedrība pati ir radījusi politiskos līderus, kuri piesavinās publisko labumu? Iespēja piesavināties publisko labumu ir viens no augšupvērstās politiskās mobilitātes dzinējspēkiem, kas liek „parastajam” pilsonim kļūt par politiķi. Taču būtu dīvaini uzskatīt, ka viņš „sabojājas” tieši tajā brīdī, kad kļūst par politiķi. Cēloņi ir pašā sabiedrībā, tās politiskajā kultūrā.

Problēmai padziļinoties, savukārt, iegūstam nākamo atgriezenisko saikni — atbildības mazināšanās par valsti sabiedrībā vēl vairāk veicina to, ka politiskie līderi piesavinās publisko labumu. Jo tad jau rodas sajūta, ka šo valsti nevienam tā īsti nevajag. Tātad to var vienkārši izlaupīt. Un tad savu mazumiņu paņems visi, kam tāda iespēja radīsies, ne tikai politiskie līderi. Savdabīga solidaritāte, kad „visi ņem, un es arī ņemu”, kas ļoti atgādina attieksmi pret valsti un sabiedrisko īpašumu padomju laikā. Bet tam ir nosaukums arī mūsdienu leksikā — „valsts nozagšana”. Tiesa gan, „parastajam” pilsonim nešķiet, ka viņš šajā nozagšanā piedalās — viņš jūtas kā tas, kuram valsti nozog.

Nezinu, kāpēc pārskata autori nav mēģinājuši atbildēt uz šo, manuprāt, galveno jautājumu par atbildību attiecībā uz valsts pastāvēšanu kā tādu. Neesmu viņiem to vaicājis. Varbūt tiešām viņiem tas vienkārši neienāca prātā, varbūt nešķita pārāk būtiski. Tomēr ticamāka ir versija, ka tā ir savdabīga pašcenzūra — pētniekam jāapzinās, cik tālu viņš drīkst iet pārskatā, kura prezentācijā piedalās un ievadu paraksta Latvijas prezidents. Apšaubīt valsts pastāvēšanas pamatu — tas varētu būt solis par tālu. Lai arī apšaubīšana būtu netieša. Tomēr, ja tā tiktu pamatota ar iedzīvotāju viedokli, tas jau būtu skandāls. Vēl lielāks par to, kā tad, kad raidījuma Bez cenzūras skatītāji masveidā izvēlējās „nepareizo” atbildi uz jautājumu par Latvijas vēsturisko neatkarību [ 2 ].


Kāpēc tapa Latvijas valsts?

Ja apskata jautājumu par Latvijas valsts tapšanu globālā kontekstā, tad drīzāk to gribētos dēvēt par vēsturisku likumsakarību, ne nejaušību (variants par nejaušību bija viens no Andreja Mamikina raidījumā Bez cenzūras piedāvātajiem, kas gan neizpelnījās skatītāju atbalstu, taču visnotaļ adekvāts diez kāpēc šķita pašam žurnālistam).

Ideja par to, ka valstij jābalstās nācijā, pie tām Eiropas tautām ar savu rakstību, kurām savas valsts vēl nebija, nonāca pakāpeniski. Galvenokārt tā bija jau esošo valstu atdarināšana. Sāka šo procesu itāļi un vācieši. To, ka šāds ceļš, kurš nebalstās vis nepieciešamībā, bet „veco” valstu atdarināšanā, ietver sevī nopietnus riskus, norāda vēlākais abu šo valstu liktenis, īpaši II Pasaules karš. Skaidrs, ka vāciešiem un itāļiem nebija līdz galam skaidrs, ko ar savām valstīm darīt, politiskā kultūra bija zemā līmenī, salīdzinot ar „vecajām” valstīm, toties nacionālā pašapziņa — ārkārtīgi augsta.

XX gadsimtā tautu, kas gribēja atdarināt „vecās” valstis, bet jo īpaši „jaunās” — Itāliju un Vāciju — saradās jau vesels pulciņš. Impērijām bija grūti nodrošināt turpmāku pamatu savai pastāvēšanai, ja tām radās tāds daudzums iekšēju konkurentu. Uz šī viļņa neatkarību ieguva arī Latvija. Ja pavēro datumus, kādos neatkarību pasludinājušas daudzas no šī viļņa valstīm, tad pat cilvēkam, kas neko nezina par vēsturi, kļūst pilnīgi skaidrs, ka nejaušība tā būt nevar. Datumi ir pārāk tuvu viens otram.

Protams, daļa no šīm valstīm neizrādījās dzīvotspējīgas jau tūlīt pat — Padomju Krievija tās aprija jau pēc dažiem gadiem. Citas izrādījās dzīvotspējīgākas, to iedzīvotāji savas valstis vēlējās vairāk, bija gatavi aizstāvēt. Arī Latviju. Taču tas nenozīmē, ka šo valstu iedzīvotājiem bija skaidrs, ko ar savām valstīm pasākt — ko tām dot un ko no tām prasīt. Un no kurienes lai būtu? Pieredze pārvaldīt savu valsti, līdzdarboties savā valstī nerodas no nekurienes, ja līdz tam valsts ir bijusi kas svešs, naidīgs. Līdz ar to arī likumsakarīgs ir autoritārisma popularitātes vilnis, kas šīs jaunās valstis drīz vien piemeklēja. Un tas lielā mērā sekmēja vēlāko nonākšanu padomju impērijas sastāvā.

Vēlāk jau līdzīgu nacionālo valstu dibināšanas vilni varējām novērot daudzviet, īpaši Āfrikas kontinentā. Savā ziņā Āfrikas valstis varam uztvert kā līdz galējībām novestus modeļus paši savai uzvedībai. Jo stāsts jau ir par to pašu, vienīgi politiskā kultūra vēl nepiemērotāka „veco” demokrātiju kopēšanai.

PSRS sabrukums ir kārtējais neatkarīgo valstu veidošanās vai atjaunošanās vilnis, kurā piedalījās arī Latvija. Šis sabrukums vēlreiz parāda mūsdienu impēriju nespēju ilgstoši pastāvēt. Šeit neanalizēšu krievu tautas politiskās kultūras elementus, kas viņiem neļauj komfortabli dzīvot bez impērijas. Tas ir atsevišķs stāsts un šīs tautas nelaime — vispirmām kārtām sev pašiem un tikai pēc tam — kaimiņiem. Tur paralēles varētu vilkt varbūt ar Turciju.

Bet atgriezīsimies pie Latvijas. Tā bija viena no PSRS sabrukuma viļņa galvenajām veidotājām. Tobrīd Latvijā daudzi ticēja, ka viņiem savā valstī būs labāk. Sauklis „Kaut pastalās, bet brīvā Latvijā!” ir īpatnējs tā laika fenomens, kuru gan ļoti drīz pēc tam piemirsa. Bet valsts tika atjaunota. Tomēr tas ir līdzīgi kā ar iekarošanu — uzvarēt karā ir viegli, bet grūti ir teritoriju pēc tam kontrolēt. Un no viena saukļa pamazām nonācām pie nākamā: „Es mīlu šo zemi, bet ienīstu šo valsti”, un tas skaidri pretnostata divas lietas — valsts pastāvēšanu un lietošanu.

Barijs Buzans grāmatā Cilvēki, valstis un bailes raksta par valsts ideju un valsts institūcijām kā divām no trim komponentēm, kas veido valsti[ 3 ]. Latvijas iedzīvotāji un, protams, ne tikai — abas šīs komponentes pretnostata, pret pirmo attiecoties ar simpātijām, bet ret otro ar naidu. Valsti vēlamies, taču lietot neprotam. Un cilvēks var, dziļi apvainojies uz to, ka citi un pats neprot valsti lietot, aizbraukt no tās, dot saviem bērniem jaunās mītnes zemes pilsonību, tomēr palikt latviešu nacionālists. Kā arī neiztrūkstoši nobalsot par vienalga kādu Latvijas dziesmu kārtējā Eirovīzijas konkursā. Šādas šķietamas pretrunas sadzīvo gluži labi.

Atbildības ziņā šeit gribētos vilkt paralēles ar cilvēku, kurš ir pratis radīt bērnus, kuram tie pat savā ziņā ir mīļi — laikam tajā ziņā, ka bērnos saskata līdzību ar sevi — tomēr tas arī viss. Ko ar bērniem pasākt, viņš nezina un nekad arī īsti nezinās. Ja formālie nosacījumi — vienā gadījumā noteikts vecums, otrā — etniskā grupa kā valsts pamats — ir izpildīti, tad nevar aizliegt radīt ne bērnus, ne valstis. Taču cik daudz cilvēks vai tauta spēj atbildēt par sastrādāto, tas jau paliek katra paša ziņā. Ne velti saka, ka katrai tautai ir valdība, kādu tā pelnījusi.

Ja bērni radīti ar domu, ka nepieciešams kāds, kas pie nāves gultas pienes ūdens glāzi, tad jādod viņiem arī kāds iemesls, lai būtu vēlme šo ūdens glāzi pienest. Bet, ja šķiet, ka no valsts var ņemt, ņemt, bet pretī dot daudz mazāk, tad neizbēgami nākas vilties. Valstij ir tik, cik mums visiem kopā. Ja kādam tā dod vairāk par viņa ieguldīto, tad citam — neizbēgami mazāk. Dabūt vairāk varam uz to rēķina, kas ir ārpusē, prot i, eksportējot. Ja spējam. Varam jau kādu brīdi padzīrot arī uz nākotnes rēķina, bet nupat jau pienācis brīdis samaksāt par šīm dzīrēm. Dažam tas noteikti ir brīdis sakravāt čemodānu, lai klusi aizlavītos, bet rēķinu maksātu palikušie. Viņš pat jūtas aizvainots, ka arī viņam jāmaksā rēķins, jo pretī sēdošais dzīrotājs ir apēdis par divām ikru maizītēm vairāk.


Kam vajadzīga Latvijas valsts?

Vispirmām kārtām titulnācijai sava valsts vajadzīga tāpēc, ka tā jūtas pietiekami pieaugusi, lai būtu spēlētājs pasaules politiskajā pokerā. Tas ir pašapziņas jautājums. Un arī alternatīvas jautājums. Šobrīd kā vienīgā nopietnā alternatīva, „pret” kuru sava valsts vajadzīga, ir Krievijas impēriskie centieni. Vieni jūtas labi, ja viņiem ir impērija, otri — ja ir paši par sevi. Kopsaucēju te atrast principā nav iespējams. Tātad latvieši savu valsti vispirmām kārtām šobrīd saredz kā ne-Krieviju. Tas ir valsts idejas līmenī.

Ja nonākam pie tā, kā valsti lietot, kā tai jāfunkcionē — pie institūciju līmeņa — tad vidējais titulnācijas pārstāvis no valsts sagaida gandrīz leiputrijas funkcijas. Ivars Ījabs pārskatā norāda: „Iedzīvotāju gaidas no valsts ir lielas, pat pārspīlētas; viņu pašu gatavība veltīt savu laiku vispārībai — salīdzinoši zema. Šīs pretrunīgās attieksmes ir aplūkojamas kopsaistē ar iedzīvotāju atsvešinātību no valsts politiskās dzīves kā vienu no Latvijas demokrātijas galvenajiem trūkumiem” [ 4 ]

Es neņemos apgalvot, ka šīs pārspīlētās ekspektācijas, to pretruna ar gatavību kaut ko piedāvāt pretī ir Latvijas neatkarības laikā radies fenomens. Tam visam saknes ir daudz dziļākas — gan no PSRS labklājības modeļa, gan tā laika attiecībām ar valsi. Tas attiecas, piemēram, uz gatavību aizstāvēt savu valsti militāri. Studentu nevēlēšanās doties militārajā dienestā bija izplatīta vēl 90.gadu sākumā. Jā, protams, tā izrietēja arī no armijas tā laika funkcijām, kur ietilpa cietumu apsardzība, no tā, ka komandējošais sastāvs sākotnēji tika rekrutēts „pa draugam”, kas neradīja profesionalitātes iespaidu. Protams, arī no tā. Bet arī no nevēlēšanās ziedot savu laiku valsts aizstāvībai, tā vietā saņemot bieži vien šīs pašas valsts apmaksātu augstāko izglītību. Nu un arī no tā, kāda bija latviešu attieksme pret dienestu padomju armijā. Paradoksāli, bet pret „savu” armiju attiecās gluži kā agrāk pret „svešu”. Un pret „savu” valsti tāpat. Tā mums ir ar to atbildību.

Ja latviešu attieksme ir šāda, tad ko var vēlēties no nelatviešiem, kas vairumā gadījumu ir krievi? Latvijas valsts idejiskais pamats taču ir Latvija kā ne-Krievija.

Pirms nedēļas publicētajā intervijā ar žurnālistu Andreju Mamikinu[ 5 ] ir ļoti skaidri norādīti nosacījumi, kas varētu likt Latvijas valsti leģitimēt cilvēkam, kas pēc tautības nav latvietis. Žurnālists saka: „Vislielākais jautājums — kas ir lojalitāte? Es pats ilgi domāju. Manuprāt, lojalitāte — visliberālākais jēdziens, ko iespējams piedāvāt, — nozīmē, ka cilvēks šeit dzīvo un godīgi maksā nodokļus. [..] Protams, tagad daudzi cilvēki varētu iebilst man — kā tad valsts valoda, himna un karogs, ģerbonis un vēsture? Es teikšu — ziniet, cilvēkam, kurš ikdienā domā par ļoti sadzīviskām problēmām un nelido kaut kur augstākās matērijās, viņam var būt pilnīgi vienalga, kādās krāsās ir valsts karogs un kādi vārdi ir valsts himnā”. [ 6 ]

Skaidrāku norādi uz racionālo valsts leģitimācijas tipu grūtāk pat iedomāties. Tātad cilvēks valsti leģitimēs tikmēr, kamēr šeit no ekonomiskā viedokļa jutīsies labi. Te nebūs atbalsta ne valsts idejai, par institūcijām nerunājot. Būs vēl varbūt kaut kas, kas saistās ar trešo Barija Buzana piedāvāto valsts komponenti — tās materiālo pamatu — respektīvi, iedzīvotājiem, tautu, visu teritorijā esošo. Kaut kas no tā šim cilvēkam būs mīļš, tuvs. Taču tas jau ir lokālais, ne nacionālais līmenis.

Vai tas šobrīd ļoti atšķiras no latviešu attieksmes? Vienīgi tajā ziņā, ka latviešiem ir cita attieksme pret valsts ideju, kā arī viņi — kārtējais paradokss — no nelatviešiem sagaida Latvijas patriotismu tādā pakāpē, kādu paši piedāvāt negatavojas.

Gaida, lai arī klusībā apzinās, ka to gaidīt ir velti — pati valsts pēc būtības ir veidota kā valsts latviešiem. Tā taču ir ne-Krievija. Pietiek citēt kaut vai dažas frāzes no pārskatā publicētajiem Inas Druvietes izteikumiem. Piemēram: „Amatpersona reprezentē valsti. Mi­nistrs kā privātpersona, sarunājoties ar žurnālistu kāpnēs, var runāt, kā viņš grib. Taču intervijas savas valsts plašsa­ziņas līdzekļiem viņš drīkst sniegt tikai latviski, jo viņš pār­stāv valsti” [ 7 ]. Ja šāda pozīcija skaidri nepasaka, ka Latvija ir latviešu valsts, tad kas vēl skaidrāks būtu nepieciešams?

Tātad — ko mēs iegūstam? Ir divas kopienas, no kurām vienai ir skaidrs, pret ko ir viņu valsts. Un viņi tādu valsti grib. Ir otra kopiena, kas apzinās, ka valsts ideja ir, ja ne gluži pret viņiem, tad pret ko tādu, kas viņiem ir pietiekami simpātisks. Un viņi, saprotams, šādu ideju neatbalsta. Abas kopienas gan vienojas simpātijās pret skaistajām pilsētām un plašajām ārēm. Abām te ir radi un draugi. Bet ne viena, ne otra nestādās priekšā, kā šo veidojumu pārvaldīt, lai nonāktu pie kopīga labuma. Viņi to vienkārši neprot. Toties dažiem izdodas tikt pie sava labuma. Tas ir vienkāršāk. Pārējiem nepatīk tas, ka dažiem izdodas. Viņi ir apvainojušies. Un rīkojas, kā jau daždien apvainojušies ļaudis to dara — nekontaktē (neiet uz vēlēšanām), aizcērt durvis (aizbrauc), vienkārši sēž sabozušies (spiež telefona pogas, darot zināmu, ka valsts izveidošanās bijusi „liktenīga kļūda”). Un tamlīdzīgi.

Tāda gluži sadzīviska aina ar komunālā dzīvokļa kaimiņiem. Bet dzīvoklis ir pietiekami nolaists, lai būtu skaidrs, ka valda vispārējs atbildības deficīts.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (68) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
sam smithh


Great job, I was doing a google search and your site came up for homes for sale in Altamonte Springs, FL but anyway, I have enjoyed reading it, keep it up!
Official ULR Here

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
sam smithh


Cheap Replica Handbags You guide me by sharing this toolbox i face problem whenever i exploit this promotion reading your blog i am able to easily use.
click to read more

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
sam smithh

my company

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
sam smithh


Heya i’m for the first time here. I found this board and I to find It truly helpful & it helped me out a lot. I hope to provide something back and aid others such as you helped me.

<a href="http://freemusicallyfollowers.iwantthis4free.com">click to read more</a>

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Владимир - Viesturs Āboliņš 05.02.2010 19:59
Увы, но времени не хватает, это точно.
Но я не соглашусь с тем, что в Сети эмоции важнее компетентности.
Как раз Сеть дает больше возможностей для передачи собственно сообщений, и избегания прагматической избыточности.
И помогает избежать "нравится / не нравится, понятно / не понятно", что ОЧЕНЬ ВАЖНО.
может оно будет непонятно, но попробуйте осилить http://www.lib.csu.ru/vch/137/022.pdf

Если зацепите основную мысль статьи, то поймете, КАК строится межобщинный диалог в Латвии, в т.ч. диалог в форумах.
читая политиков, читая газеты, читая форумы, Вы обнаружите прагматическую избыточность, повторяемость.
Парадокс в том, что эта повторяемость является следствием самой себя, и причиной самой себя.
этот порочный круг можно пытаться разрывать ТОЛЬКО переходя от нечеткого "нравится - не нравится" к понятиям формальной логики,
только избавляясь от прагматической избыточности, оставляя ГОЛУЮ информацию.
Увы.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Viesturs Āboliņš - Владимир 05.02.2010 11:33
Стою перед выбором - дискутировать с Вами или заниматься другим делом.

Дискуссия в интернете - не место, где определяется компетентность или некомпетентность. Здесь большую роль играют эмоции - нравится / не нравится, понятно / не понятно. Читает нас здесь ("Политика") слишком малая аудитория. Мне в данной ситуации безразлично Ваше мнение о моей компетентности, так как в чем-то переубеждать лично Вас - слишком затратное занятие. Тема устройства общества не соответствует формату интернет-дискуссии. Это тема научной публицистики и прикладной политики, включающей в себя теоретические обоснования.

У интернет- дискуссии есть несколько функций - публично опробовать аргументацию, отработать стиль и восприятие аргументации, молча отследить тенденции настроений, лечить свои "комплексы" и др.

Но в данный момент не до этого. Есть дела, которые за меня никто не сделает.

Не обижайтесь, ничего личного. Просто понимаю, что занимаюсь сейчас не делом.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Владимир - Viesturs Āboliņš 04.02.2010 17:55
"Если совсем кратко - структуру общества я бы сравнил с кристаллической решеткой"

и опять не соглашусь!
Общество есть ГАЗ. поведение общества неплохо описывается газовыми законами.
Для обьяснения бури нет необходимости вводить "самоорганизацию" и тем более теорию информации.

Хотя для описания поведения людей вопросы коммуникации очень важны.
Но опять же, не сочтите за наезд, но Вы недостаточно компетентны.
Проблема не в "ограниченные возможности восриятия информации", совсем нет.

Лирическое отступление.
Проблема в том, что коммуникация людей - НЕ ТОЛЬКО информация.
Помимо собственно информации человек сообщает еще ОТНОШЕНИЕ к субьекту, с которым обменивается сообщениями, и принимает ответ, содержащий как информацию, так и нечто об отношении к себе.
Это "нечто" может быть от "полного приятия" до "ты не валиден".
Кстати, и сама информация У ЛЮДЕЙ (это свойство только и исключительно человека) имеет сложный аналогово-цифровой характер.
упрощенный пример аналоговой информации- мимика. Более сложный- обьявление мобилизации.

Так вот, для латышского читателя Диены Бузаев "не валиден". Для читателя Часа или Телеграфа Добелис "не валиден".
Вот и весь принцип.

если идти дальше, то этот паттерн коммуникации вообще имеет место при межобщинной коммуникации в Латвии.

Далее. Латышская община навязывает нам комплиментарную модель коммуникации, как пример могу показать идею "государственности языка", посмотрите как часто они о ней вспоминают.
Однако, возвращаясь к теме статьи, лат. община НЕ ДЕМОНСТРИРУЕТ ОТВЕТСТВЕННОСТИ за государство!
То, как они СООБЩАЮТ свое понимание "государства" может поставить в тупик любого. Я вижу, что их понимание( его описание) мира и своего места в нем ВНУТРЕННЕ ПРОТИВОРЕЧИВО.
С моей точки восприятия событий, латыш говорит: "Пойду направо потому, что мне надо налево", а сам идет вперед, причем повернувшись спиной!
Как можно искать "сотрудничества", если у нас иммеет место Ķildu dialogs http://www.dialogi.lv/article_new.php?id=2405

Я неоднократно повторял, и повторяю, что ответственность за диалог лежит на большинстве!
Что диалог возможен лишь при отказе от попыток навязать комплиментарные отношения.

Что до мифических "россиян", то их в Латвии очень мало. Лично я с ними не знаком. Все мои знакомые и родственники - местные.
Как пример. Мама моей жены родилась в Риге в 51-м году, она сама в 70-м, старшая дочь в 92-м. кто тут "россиянин"?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Viesturs Āboliņš - Владимир 04.02.2010 13:42
1) Касательно моего выбора языка - не волнуйтесь, все в порядке.

3) Не на все темы хватает внимания и времени. Анархия и большевизм - не мои темы, извините...

4) У Вас очень глубокая, точная мысль: "Общество построено на сотрудничестве людей. Сотрудничество требует узнавания и приятия, то есть наличия некой метки "свой". "

Не хотелось бы на эту тему вдаваться в теоретические подробности в интернет-комментариях - это тема научной дискуссии. Если совсем кратко - структуру общества я бы сравнил с кристаллической решеткой, в узлах которой (по аналогии с атомами) находятся люди, а ребра решетки представляют информационные связи (в широком смысле любые каналы информации - СМИ, деньги, бытовое общение и т.п.). Сотрудничество опирается на информированность - известны цели, физическое состояние и потребности партнеров, их намерения, чувства, состояние души и т.п.

В реальности информационный обмен затруднен - часто хорошие намерения не достигают цели, так как информация по разным причинам не точна. Человек имеет ограниченные возможности восриятия информации (толпа не может общаться, так как люди в толпе в лучшем случае слышат только ближе стоящих или Вождя). Поэтому большие группы людей (нации) самоорганизуются таким образом, чтобы информационный обмен (и сотрудничество) был сосредоточен по наиболее важным направлениям. Остальные направления объявляются менее важными, на них сосредатачиваются меньшие ресурсы инормационного обмена. Таким образом в "кристалле" общества создаются сгустки и разрежения информационных потоков. В этом смысле Вы правы - есть в обществе "свои" и "не свои, внешние". Искусство управления заключается в эффективном построении сотрудничества. Перераспределение информационных связей не должно доходить до отчужденности, до вражды. Есть масса возможностей строить страну не против "низших расс", не против "окупантов" или "буржуазных националистов" и т.п.

Я могу только со стороны наблюдать и догадываться - что в Латвии происходит с россиянами, оказавшимися "за рубежом". Происходит разное - кто-то мечтает уехать, кто-то освоился в этой стране, кто-то ненавидит эту страну. Нет единого направления и не будет адекватным одинаковое отношение ко всем этим направлениям. Тем не менее есть направление на сотрудничество. Мне оно кажется более перспективным, так как при таком восприятии "человек человеку - партнер, а не враг и не зверь".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Владимир - Viesturs Āboliņš 03.02.2010 17:25
1. Я очень прошу Вас писать на том языке, на котором Вы думаете. Так проще всем.

2. "Если я заблуждаюсь, причем.... по всем тезисам, то дискутировать не интересно" это ТОЖЕ заблуждение. Всякая дискуссия не только обмен МНЕНИЯМИ, но и обмен ИНФОРМАЦИЕЙ, на основе которой это мнение создается.

3. Тема анархии важна в гос. строительстве в Латвии.
Важно помнить, что некоторое количество жителей (причем мы даже не знаем, какое именно!) являются стихийными анархистами! Даже если они сами этого не понимают. Не сторонниками демократии, а именно анархистами!
Так же важна и тема "большевизма". Еще какое-то количество жителей мыслят категориями большевизма. (какое?)

4. О принципе "государство против других".
Государство как правило НЕ МОЖЕТ появиться иначе, как ПРОТИВ. посмотрите историю возникновения государств Европы. Это история обособлений, это история "освобожительной борьбы", реальной или мнимой.
Ваш тезис "в ситуации Латвии подход - строить государство "против" - себя творчески исчерпал" ПОВИСАЕТ.
Вот, что УЖЕ ответил Вам Экзюпери
---------------------------------
Все мы - кто смутно, кто яснее - ощущаем: нужно пробудиться к жизни. Но
сколько открывается ложных путей... Конечно, людей можно воодушевить,
обрядив их в какую-нибудь форму. Они станут петь воинственные песни и
преломят хлеб в кругу товарищей. Они найдут то, чего искали, ощутят единение
и общность. Но этот хлеб принесет им смерть.
Можно откопать забытых деревянных идолов, можно воскресить
старые-престарые мифы, которые, худо ли, хорошо ли, себя уже показали, можно
снова внушить людям веру в пангерманизм или в Римскую империю. Можно
одурманить немцев спесью, от- того что они - немцы и соотечественники
Бетховена. Так можно вскружить голову и последнему трубочисту. И это куда
проще, чем в трубочисте пробудить Бетховена.
Но эти идолы - идолы плотоядные
-----------------------------------------------------------
Обратите внимание на слово МОЖНО!
Экзюпери называет этот путь ЛОЖНЫМ, но ведь МОЖНО! он не говорит "творчески исчерпал", он говорит "принесет им смерть".
Его тезис проверен временем!

Пожалуйста, не воспринимайте это как личную обиду, но в этих вопросах Вы просто слабо образованы.
Вот пример "семья". Вам кажется, что семья обычно не живет "против всех других". Но это не так! Семья существут лишь до тех пор, пока она ОТДЕЛЕНА и в этом смысле ПРОТИВОПОСТАВЛЕНА остальному обществу!
Это элементарно проверить. Возьмите ЛЮБУЮ функцию семьи, попытайтесь отнять у семьи ПРАВО на эту функцию, передав ее кому-либо ВНЕ. Вы тут же увидите, что семья противостоит остальному обществу.

В филосовском смысле, то, что НЕ противопоставляется - не существует. Если нет света- нет тьмы. Если отрицать "НИЧТО", то и "БЫТИЕ" не существует.

Общество построено на сотрудничестве людей. Сотрудничество требует узнавания и приятия, то есть наличия некой метки "свой".
Но наличие СВОЙ означает и наличие "чужой".
(лирическое отступление. Мой сын просит латышей говорить на латышском. Это бывает так редко в его Калифорнии. Сам он уже говоритиь не может. Они с латышом СВОЙ в Калифорнии. Таким образом "свой" не есть константа, это привязка относительно окружения!)

А теперь откройте з-н о гражданстве. Или посмотрите этнический состав правительств. У Вас не создается мнения о том, как БОЛЬШИНСТВО латышей провели для себя это СВОЙ?!

Посмотрите, как ведет себя это гос-во в международных делах. У Вас не создается мнения о том, что это государство живет ПРОТИВ, и это СМЫСЛ его существования!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Viesturs Āboliņš - Владимир 03.02.2010 09:42
Русские имеют 1000-летний опыт построения своей страны, и войны с ... государством. История русских есть история душевно СВОБОДНЫХ людей, которые бегут от государства в поисках вольности. Они не признают властей, и именно потому Россия -родина теорий анархизма.

не рассчитывайте на русских в отношении защиты властей, защиты правительства. Но если Вам нужна защита ОТ властей, защита ОТ правительства - это запросто!
--------------------------------------------

Если я заблуждаюсь, причем.... по всем тезисам, то дискутировать не интересно. Каждый будет при своем.

Что касается анархизма и войны с государством - может быть это интересно каким-то исследователям маргинализма. Мне не известны государства, достигшие благополучия при процветании анархии. Может быть у Вас есть наглядные примеры успехов анархии? А если таковых нет, не хочу терять время на теоретизирование об анархии. Это частная тема, скорее всего не имеющая практического применения в государственном строительстве Латвии. Не думаю, что опыт г-на Кропоткина так полезен в латвийской ситуации.

По поводу тезиса - строить государство "против" чего-либо - да, строительство "против" возможно, но 1) в истории это всегда связывалось с милитаризацией, с военным противостоянием, со всенародными страданиями и трагедиями; 2) глобализация коммуникаций уменьшает отчужденность; 3) в ситуации Латвии подход - строить государство "против" - себя творчески исчерпал. В ситуации России, по моему мнению, строительство государства "против" всего мира может быть недолгим и сокрушительным - современный мир сильнее одного государства.

Согласен с Вами в том, что "государство" в каком-то смысле противоположно "всему остальному", тому, что "вне государства и интересов его жителей". Но это положение "против" не абсолютно, оно не служит творческим началом, источником энергии и вдохновения. Поясню на примере: есть многоквартирный дом или село, в котором живет конкретная семья, понимающая свое отличие от других семей, живущих в том же доме или селе. Но семья обычно не живет "против всех других". Есть исключения, но они лишь подтверждают это правило. Похожим образом строятся и отношения государств, да и все человеческое общение в пределах земной цивилизации.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Владимир - Viesturs Āboliņš 02.02.2010 16:32
Вы заблуждаетесь, причем... по всем тезисам!

Давайте для начала примем, что есть state- государство, и есть country - страна.
В латышской СИСТЕМЕ МЫШЛЕНИЯ они сливаются в valsts, отчего происходит странное (в моем понимании) сплетение понятий.
(лирическое отступление. Это примерно как "рыбак" и "ловить рыбу" для латыша. Фраза "Янис ловит рыбу" не может быть переведена на латышский! И это не только проблема СОБСТВЕННО языка.)

Что получается из этого "valsts"?

Vel pie starpmerogiem pieder gimene, draugi, dzimta pilseta, kolegi darba nozare u.t это все есть ЧЕЛОВЕЧЕСКИЕ измерения, то есть тут у Вас - речь идет о СТРАНЕ и народе!
Но "valsts var eksistet PRET kaut ko" может, если речь идет о государстве, как политическом институте.

Русские имеют 1000-летний опыт построения своей страны, и войны с ... государством. История русских есть история душевно СВОБОДНЫХ людей, которые бегут от государства в поисках вольности. Они не признают властей, и именно потому Россия -родина теорий анархизма.

не рассчитывайте на русских в отношении защиты властей, защиты правительства. Но если Вам нужна защита ОТ властей, защита ОТ правительства - это запросто!

Теперь о государстве "против". это достаточно просто. Чтобы было "наши", к примеру gimene, draugi, dzimta pilseta, нужны "чужие".
"И отделил Б-г свет от тьмы..."
государство, создаваемое ПРОТИВ, есть логическая неизбежность. Если Вы ОТДЕЛЯЕТЕСЬ от "них", то это и есть "против".
ВСЕ государства так возникали! Все!
США появились ПРОТИВ Британии.
Но существовать государство должно ЗА. За "наших". А тут "эти". Гитлер, как мы помним, пытался решить проблему "механически". Приводил в соответствие список граждан критерию правильности происхождения.
В Латвии происходит ТО ЖЕ САМОЕ, но в мягкой форме. По крайней мере правительство "истинные арийцы".
Немцев от этого славно "полечили" в 44-45. А у нас- "так пройдет", или как?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality 02.02.2010 14:39
Viesturs Āboliņš:''Ir jēdzini, uz kuriem var balstīt kopējas attiecības un sadarbību valstiskuma attītībā.'' - BIJA,IR un BŪS, taču reālajā dzīvē norisinās kaut kas cits. Kas te norisinās, kāpēc, kā - un kā no šis situācijas ātrāk izkļūt ? Ne jau mūsu pašmāju sociologi bez kļūdām un kļūdainus ieteikumus ir iztikuši 90-os gados un nesenajos ''treknajos'' ? Šaubos, vai kāds ''reālpolitiķis'' arī tagad reāli domā par kādu tur ''attiecību un sadarbību valstiskuma attīstībā''. Priekšvēlēšanu solījumus par nopietniem nevar uzskatīt. Cilvēks Latvijas valstī nav vērtība - to vēlreiz secināju klausoties/skatoties LTV raidījumu 100 pants, kad bija tikšanās ar ES komisāru A.Piebalgu ( budžeta konsolidācija - o, tas interesē Briseli, a latviešu aizbraukšana - normāla parādība, normāla darbaspēka kustība ). http://www.ltvzinas.lv/?n=presesklubs&id=18

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Viesturs Āboliņš (viesturs@data.lv) 30.01.2010 18:48
Ir divas kopienas, no kurām vienai ir skaidrs, pret ko ir viņu valsts. Un viņi tādu valsti grib. Ir otra kopiena, kas apzinās, ka valsts ideja ir, ja ne gluži pret viņiem, tad pret ko tādu, kas viņiem ir pietiekami simpātisks.

--------------------------------------------------------------------------------------------

Pilnīgi nesaprotu - kā valsts var eksistēt PRET kaut ko? Kā dzīvība (valsts ir dzīva struktūra, to veido dzīvas būtnes) var pastāvēt vienīgi kā ņirdzīgs triumfējošs izaicinājums kādam "ļaunumam"? Un ja nebūtu Krievijas - kāda būtu Latvijas pastāvēšanas jēga un misija?

Ir acīmredzami, ka valsts ir viens no starpmērogiem cilvēku sadarbības diapazonā no "es pats" līdz "visa pasaule". Šis starpmērogs aizsargā dzīvību vājākajiem, sniedz starta iespējas jaunajai dzīvībai un radoša pašapliecinājuma iespējas stiprajiem. Vēl pie starpmērogiem pieder ģimene, draugi, dzimtā pilsēta, kolēģi darba nozarē u.tt.

Cilvēki, kuri visu dzīvi konsekventi bija PRET PSRS, ar šo protestējoši ruinējošo inerci turpina uztvert arī Latvijas valsti. Tas, kurš vismaz kādā savas dzīves posmā pozitīvi radoši un atbildīgi izturējās pret PSRS, arī pret Latvijas valsti izturas ar cieņu, jo saprot, ka valsts ir pozitīvs veidojums, ar pozitīvu merķi, ar pozitīvu jēgu un misiju.

Tāpēc uzskatu, ka krievu kopienas mītiskas "demonizēšanas" pamatā nav dziļas domas. Krievu vairākums ir cilvēki ar pozitīvu valstiskuma uztveres pieredzi. Ir jēdzini, uz kuriem var balstīt kopējas attiecības un sadarbību valstiskuma attītībā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality 25.01.2010 22:53
20-it demokrātijas triumfa gadi Latvijā (1990.-2010.g.) - ' Aizstāvēsim savu valdību !' (sk. rakstu 'Neatkarību..' , Latvijas Avīze 21.01.2010. '- tāds bija aicinājums 1991.g. janvāri, kam atsaucās simtiem tūkstoši (leģendārās barikādes). ''Kas tagad ticēs, ka tāds laiks ir bijis'' ? Rainis. Iespējams, ka kāds iz telšu pilsētiņas (Brīvības komūnas) pašreizējiem iemītniekiem ?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality 25.01.2010 22:45
VILNIS:''Jāsaka, ka interneta bzmaksas iespējas paver iespēju LT attīstību paātrināt.'' - VISAS iespējas paātrināt attīstību virtuālajā vidē, neierobežotas iespējas - solīt, apsolīt, rādīt un pierādīt....Demokrātija Latvijā zied un ziedēs....Tikai vajag palikt tai virtuālajā interneta vidē - citādi neizbēgami iekļūsiet to skaitā, kuriem jaunākajā 'Eirobarometra' pētījumu laikā uzticējās nieka 2% pilsoņu ( 2% - statistiskās kļūdas robeža ). Kas gan 20-ā demokrātijas (daudzpartiju) triumfa laikā vēl uzticas politiķiem, reāli lasa visu programmās sarakstīto ?- Varbū kāds no 'Politika.lv' rakstu lasītājiem, kāds students ?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Владимир - ttt 22.01.2010 20:47
etniskā jautājuma likšana...

А как Вы собираетесь рассматривать подобные темы ИНАЧЕ?
Если в Латвии партии ЭТНИЧЕСКИЕ, общественные организации - этнические, и гос. структуры этнические!
Даже правительство "этнически правильное".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Владимир - Vilnis 22.01.2010 20:44
И все же... Вы утопист.
Тема очень обширна, я могу написать большой реферат, но нет сил.
Изменение политической системы созданием новой партии, или "новой партии" или "самой новой" не получается.
Необходимо поменять политическую ЭЛИТУ, в определении "группы, определющей паттерны поведения в обществе". а это вопрос смены поколений.

Но следующее поколение, оно действительно еще находится под влиянием нынешних элит и воспитано ими. И второе, не менее важное.
У меня старший сын в США.
Я знаком с двумя физиками, которые учились вместе с Цилевичем. Один работает физиком в Париже, другой в Риге. Но их дети... Лондон, Оксфорд, Хельсинки...
Они же уже БЕЖАЛИ!
Кто же создаст НОВУЮ полит. систему, с нормальными общенациональными партиями? Так что "правые" будут именно "правые", а "левые" именно "левые"?
Тут ведь одной, даже самой хорошей партией не обойтись, тут политическую систему нужно строить.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


ttt 22.01.2010 18:49
Bravo autoram - vairāk šādu rakstu par atbildību. Man arī nepatika etniskā jautājuma likšana pie atbildības tēmas, bet nu tās ir autora tiesības izvēlēties tēmas. :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vilnis - Aleksis 22.01.2010 16:35
Paskatīsimies uz ko pamatots turīgo uligarhu veidotu un/vai uzturēto partiju veiksmes stāsts. Tā ir irobežotā izvēle pilsoņiem, kura tiek radīta pateicoties dažādām darbībām. Gan pilsonisko līdzdalību ierobežojošas likumdošanas izveide, gan apmaksātu masu mēdiju uzturētie mīti (kā piemēram, partija ir kas netīrs ribīgs, no kā krietnam pilsonim labāk turēties pa gabalu) un vēl daudzas citas darbības par kurām varētu uzrakstīt nelielu stāstījumu. Otrs svarīgs nosacījums ir blatu un korupcijas sistēmas radīšana un uzturēšana, kam arī liela loma ir tiesiskai bāzei, kas lielu uzsvaru liek uz konkrētu ierēdņu un amatpersonu peroniskā viedokļa pielietošanas likuma līmenī. Respektīvi nav retums, kad galēji noteicošais likums ir kāds ierēdnis nevis rakstīts likums, kas vienādi pielietojams visos gadījumos. Un visbeidzot 'ie ir gana lieli naudas līdzekļi konkrēto partiju reklamēānai pirms vēlēšanām, jo, lai kā arī nebūtu TV un rādio, pēcāk pēc reitinga, drukātie mēdiji ir tie, kuriem iedzīvotāji uzticas visvairāk. Jo galu galā nav jau vairs kam uzticēties un kādam savu uzticību nākas dāvāt :)

Ko var pretstatīt pilsoniski demokrātiski veidota partija. Pirmkārt tie ir visu iespējamo šķēršļu līdzdalībai preventīva likvidēšana jau partijas struktūru un statūtus veidojot, garantējot ka vienīgais, kas var pieņemt noteicošus lēmumus, tajā skaitā lēmumus par kandidātu izvirzīšanu un apstiprināšanu vēlēšnu sarkstos, ir biedrs, to kopums un neviens cits. Tātad šādas partijas vadītājs un noteicējs ir biedru kopums.
Otrais tas ir bidu skaits. Nav būtiskas šķēršļu biedru skaitam šādā partijā vai partijās, kuras var apvienoties, jo tās nodala tikai kāda ievirzes specifika, nevis dziļākā būtība, - nodrošināt valsts iedzīvotājiem iespēju brīvi piedalīties savas pārstāvniecības izvirzīšanā deputātu amatiem ar mērķi nodrošināt iedzīvotājiem labklājību, drošību un ilgtpēju, tātad pieaugt biedru skaitam līdz 5 un vairāk procentiem no kopējā pieaugušo iedzīvotāju skaita.
Un skaitliski lielas, labi strukturāli veidotas partijas priekšrocība ir apstāklī, ka liela daļa, ar laiku lielākā dļa pilsoņu kļūst par partijas izvēles un lēmumu līdzdalībnieku un tam lēmuma, par ko vēlēt, izvēlei nav nepieciešma informācija no masu mēdijiem reklāmas veidā, jo informāciju viņu saņem daudz tiešāk, tā teikt no pirmajām rokām. Tāpat tas nozīmē daudzkārt mazāku partijas budžetu, kas āluj pašiem biediem, iemaksājot vienu latu mēnesī biedru naudu veidā partiju uzturēt pilnā apjomā. Bet, ja ir vēlme veidot kādus iekšējus pasākumus naudu iespējams samesties, saziedot šim konkrētam pasākumam.

Protams, ka šādi veidota partija nevar piedaloties vēlēšanās domāt gūt kaut kādus vērā ņemamus rezultātus pirms biedru skaita ziņā nav sasniegusi kādu kritisko masu, un šo biedru izplatība neaptver visus Latvijas reģionus, vēsturiskos 4 novadu.
Ja šādas partijas skits ir 200-500, tad itai ir izredze, bez vērienīgākiem ziedojumiem gūt vēlēšanās maksimums pusprocentu vēlējušo atbalstu. Taču, ja skaits ir jau 2-5 tūkstoši ir puslīdz droša iespēja pārvarēt 5% robežu un, ja skaits sasniedz 20-50 tūkstošus, tad pilsoniskās demokrātijas uzvara valsts līmenī ir neizbēgama neskatoties uz ne kādiem naudīgo oligarhu pūliņiem.
Tāpat nav iespējams kompromitējot kādu personiski partijas pārvaldē esošo kaut cik vērā ņememi ietekmēt balsojumu vēlēšanās, jo partijas priekšēdētājs un dome ir vien ar padomdevēja un koordinātora funkcijām, bet valde un ģenerālsekretārs ir biroja administrācija, kas nodarbojas un atbild par partijas administratīvo darbību.

PAr to vai statūti darbojas praksē var skaidri pārliecināties tikai liekot tos lietā. Nekā citādi. Jo visuscilvēciskos faktorus neviens un neviens dators nevar uzskaitīt un prognozējot likt lietā.
Pašlaik ir iespējams iepazīties ar LT materiāliem, kuri ir uzmetuma līmenī rakstot uz laiks.tautai@gmail.com Tas tāpēc, ka struktūra labākai demonstrācijai ir izveidota ppt formātā un nav vietnes internetā, kur to izvietot bez maksas.
Jāsaka, ka interneta bzmaksas iespējas paver iespēju LT attīstību paātrināt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 22.01.2010 13:36
Var jau veidot arī kaut ko jaunu. Vienīgi - partijas (ja reiz tās ir "pilsoņu pārstāvniecības tiešās veidotājas") tad partijas atšķirībā no NVO piedalās vēlēšanās. Piedalīties var ar atsevišķu sarakstu (kas nozīmē diezgan drošas izredzes palikt zem procentu barjeras - vai nu arī kļūt atkarīgiem no bagātiem sponsoriem).

Jūsu miniorganizācija var arī mēģināt piedalīties kādā esošā partiju apvienībā, bet tad tas nozīmē vēl lielāku atkarību no partiju elites ikbrīža gaumes (lēmumu pieņēmējiem, kādi nu tie varētu būt lielajās partiju apvienībās - PS+JL, Zaļie+Zemnieki u.c.). T.i. tad jūsu partijai nebūs īsti teikšanas par to, cik cilvēkus varēsiet izvirzīt sarakstiem, vai ar Jums vispār lielie partiju bonzas gribēs runāt, utml.

Es nenoliedzu, ka varētu parādīties kāda uz jauniem principiem būvēta organizācija - bet tad vajadzētu redzēt (kaut vai NVO "miniatūrā"), kā šāda organizācija darbosies. Tad, ja pilotprojekts būs veiksmīgs, tad cilvēki pieslēgsies. Bet pagaidām es neredzu nekādu pievienoto vērtību. Demokrātiskus statūtus jau var izdomāt arī sēžot kabinetā. Svarīgi ir - vai tie darbojas praksē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vilnis - Aleksis 22.01.2010 11:46
(1) NVO ir neatņemama pisloniskās sabiedrības sastāvdaļa. Taču NVO nav pilsoņu pārstāvniecības tiešās veidotājas. To veic tikai politiskās organizācijas, šobrīd Latvijā- partijas.

Lai partija nepārvērstos par balagānu ir nepieciešams izveidot pilsoniskās demokrātijas nodrošināšanai atbilstošu partijas struktūru. Un svarīgi priekšnoteikumi ir sazarota biedru grupu veidošana, gan pēc teritorijas, gan interesēm. Grupu kopējas intereses ir viens no svarīgākajiem struktūras elementiem domājamās partijas Laiks Tautai izveidē. Jo, tā teikt, plika politika, nogurdina un nav ar ilgtspējīgu sasaisti biedru vidū. Šo sasaisti veido biedrugrupu intereses. Laiksaimniecība, kooperācija, arhitektūra, atturība.... Šādās grupās tad arī notiek lokālā lēmumu un priekšlikumu veidošana aizstāvot savas grupas intereses kopējo interešu kontekstā. Šaurās grupās, kuras nevar pretendēt uz vadošo lomu partijā (kļūt par oligarhām) ir mazākas iespējas uz balagāna veidošanu un ambīciju izpausmēm. Jo kāda konkrēta cilvēka vara partijas darbības noteiksmē kļūst neispējama, ja partija netiek vadīta izmantojot varas vertikāles principu, bet gan partijas vadībai ir vien koordinējoša, administrējoša un lēmumus apkopojoša funkcija pa līmeņiem.
Un arī laiks jātērē katram biedram mazāk.
Tādejādi lietderības koeficients pieaug.

Nav arī jāskatās, un jāadoptē kādas valsts politiskā sistēma, taču varam skatīt un adaptēt pašu principu, pēc kāda darbojas veiksmīga demokrātija citās valstīs. Protams ideāls nekur nav, jo pilsoniskās demokrātijas lietderības koeficients tāpat nav 100%, taču to var paaugstināt no dažiem procentiem vismaz uz dažiem desmietiem procentu.

Stāties vecajās, vai veidot jaunas partijas. Katrai šai darbībai ir plusi iun mīnusi, ja skatām SVID analīzi. Taču LT domubiedru grupa ir nosvēruies par labu jaunas partijas izveidei. Jo kāpēc jāklauvē pie aizslēgtām durvīm svešā mājā, cenšoties tajā iekļūt un viest tur tādu kārtību, kāda tīk, ja iespējams uzbūvēt savu ēku, kuras durvis ir atvērtas un, kura ir gana plaša, lai tajā nāktu un katrs kopā ar domubiedriem savā istabā veidotu savu kārtību un koptu savas intereses?

Ja katrai no esošajām partijām ir savas, lielā mērā, šauras intereses kurām nākas pielāgoties, tad jaunveidotajā Laiks Tautai partijā ir tikai viena interese, veidot partiju kā instrumentu valsts kā tautas labklājības, drošības un ilgtspējas garantam un to likt lietā. Un ne jau formāli deklaratīvā lozungu līmenī, bet pēc būtības. Un nezinu vai īpaši daudz Latvijā ir tādu, kuri nevēlas sev kā tautas daļai labklājību, drošību un ilgtspējīgu dzīvošnu, ja neskaita tos, kuri to vēlas uz citu rēķina, kā tas ir ar oligarhiem.

Tāpēc veidojot un vēlāk iestājoties Laiks Tautai nav vajadzības atteikties no savām interesēm, ja vien nevēlies tās piepildīt uz citu rēķina, pretim nedodot ko adekvātu paņemtajam.

Saprotu arī, ka ideālā, Laiks Tautai atšķirsies no tā, kas būs dabā. Taču pats pamatprincips, būtība paliek nemainīga, - pilsoniskā demokrātija un valstiskais nacionālisms (Latvijas tautas mīlestība, atzīšana, pieņemšana kā savu tautu un tāda pat atdeve, godīga attieksme).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - Vilnim 22.01.2010 10:58
Tad vēlu sekmes! Man gan ir divas piebildes jeb jautājumi:

(1) Vai cilvēkiem šeit noteikti jāseko Austrijas piemēram un masveidīgi jāstājas politiskajās partijās, vai tomēr var tikpat labi izpaust savu politisko stāju arī ar savu dalību NVO? Mani politiskajās partijās neapmierina tas, ka partiju darbam (vismaz man saprotamajā līmenī) ir ļoti zems lietderības koeficients - ilgs laiks aiziet sēžot sapulcēs, strīdoties par triviālām lietām, vērojot citu partijas biedru nekontrolētās ambīcijas...

Ja es esmu NVO (piemēram, atturībnieku NVO, ieroču entuziastu NVO, zemessardzē, reliģiskā organizācijā, latgaliešu kultūras biedrībā, utml.), tad es varu darīt kaut ko tādu, kas mani personīgi interesē; un vienlaikus nodarboties ar politiku. Jo ikviena NVO var no sava viedokļa izvērtēt politiskās partijas un pēc izvēles sniegt tām atbalstu. Ar dalību NVO varu apvienot to, kas ir patīkams/noderīgs man pašam ar to, kas varētu būt noderīgs pārējai sabiedrībai. Es jau neesmu 100% altruists, kas uz partiju ies idejas dēļ. Man gribētos pirmkārt kasīties par to, kas man pašam rūp.

(2) Pat ja izlemjam stāties partijās, vai tad ir noteikti jādibina jaunas partijas? Pilnīgi pietiktu atrast kādu no esošām partijām - ja vien tā nav ar pilnīgi nepieņemamu ievirzi un ja tur neatklājas kāds "insaideru" mehānisms, kā neielaist jaunus biedrus. Latvija ir maza, es varētu atrast trīs pazīstamus biedrus, kas rekomendētu mani gan priekš JL, gan TB/LNNK, gan "Visu Latvijai!" (gan varbūt vēl kādām partijām). Cilvēkus, kuri grib darboties (ja viņu rīcība nav diametrāli pretēja partijas interesēm) nekur parasti projām nedzen.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Volnis - Aleksis 22.01.2010 09:30
Labi, ka nama apsaimniekošanas tēma ir Tev tuva, citādi, ja tā nav, ir grūti izprast tās sakarības.
Protams, ka valsts institūcijas vada, un apsaimnieko profesionāļi. Tāt arī daudzdzīvokļu namā cauruļvadus, siltumapgādi, jumtu un citas lietas apsaimnieko kādi speciālisti profesionālu vadītāju vadībā. Taču lemt par sava īpašuma apsaimniekošanas kārtību nosaka nama īpašnieks. Protams, ja to uzņemas un nepieļauj, ka namu pārvalda kāds cits. Bet arī tajā gadījumā suverēnais noteicējs ir īpašnieks. Un pilsoņi ir Latvijas īpašnieki.
Un nekas dižs nav jāizdomā kā tas ir ar daudzdzīvokļu nama apsaimniekošanu. Iedzīvotāji, kuri nolēmuši paši lemt par nama likteni, apvienojas biedrībās/ Protams, tas nav vajadzīgs, ja ir viens divi, vai trīs simnieki namam. Tad jau biedrības netaisa, sanāk un sarunā. Lielākā pulkā "sarunāsana"nav visai produktīva, jo sarunātā izpratne palielinoties cilvēku skaitam ir tik izplūdusi, ka problēmas gadījumā visdrīzāk izcelsies strīds. Tāpēc ir statūti, programmas, kārtības, kur katrs var ieskatīties gadījumā, ja grupas saskarsmē rodas jautājumi.

Tāpat arī valstī. Tikai pilsoņu organizēta un likumiski nostiprināta un formāli sakārtota to darbība var būt produktīva valsts vadīšanā. Un tad ir vajadzīga vien vairākuma, vai vismaz lielas daļas pilsoņu iesaiste organizētajā valsts vadīšanas darbā, nosakot to, kurp valstij virzīties, un kas lielos vilcienos ir darāms.
Protams tas nav tik vienkārši, pilsonim ir jābūt elementārai izpratnei par valsts vadīšanu un tāpat jābūt iespējai kontrolēt valsts pārvaldes darbību. Tāpat kā jau minētajā piemērā ar nama apsaimniekošanu.
Tas protams prasa nedaudz laika un arī līdzekļus no katra pilsoņa, tāpat kā no namu īpašnieka. Taču gan laiks, gan līdzekļi ir visai minimāli, un būtiski neietekmē, radot zaudējumu pilsoņiem. Taču guvums ir visai prāvs.

Ko piedāvāju? Neko jaunu, to pašu ko dara un darījušas citas attīstītas, ekonomiski un pilsoniski demokrātiski, Eiropas valstis. Paaugstināt pilsonisko līdzdalību partijās. Un es uzskatu, ka jaunas, jaunu partiju izveidošana, kurās nebūtu vis daži simti, vai labākajā gadījumā pāris tūkstošu pilsoņu, bet vismaz pāris desmit, vai labāk simti tūkstošu. Jau Eiropas vidējā pilsoņu iesaistes partiju darbā līmeņa sasniegšana būtu krietns sasniegums. Pieckāršojot šo skaitli. Ja pašlaik Latvijā iesaistīto skaits ir ap 15 000. Tam jāpalielinās līdz 70-80 tūkstošiem. Un tālāk līdz Austrijas līmenim, kas Latvijas skatījumā ir ap 230 000 partijās iesaistīto. Un tā nav utopija, ja vien neuzskata par utopiju Austijas un citu pilsoniski demokrātiski attīstītu valstu eksistenci :) 15% itieši partijās iesaistīto ir pietiekams skaits, lai tiktu politikā iesaistīti ap 60-70% visu iedzīvotāju. Jo katram partijas biedram ir vidēji 4-5 viņam uzticīgi draugi, radi un kolēģi, kuri uzklausa viņu un arī, kurus uzklausa šis partijas biedrs. Tas pats jau arī notiek Latvijā un 5% uzticas esošajām partijām, jo 1,3% ir partiju biedri, bet kopā ar draugiem, radiem, tas veido šos nesen statistikā uzplaiksnījušos 5% uzticību izsakošo.

Tātad pilsoņiem ir nepieciešams pašiem veidot savu partiju, pilsoniski demokrātisku kustību. Un tas jau ir sācies. Un Laiks Tautai ir viens no šādiem pilsoniski demokrātiskās pilsoņu kustības izveides un koordinācijas centriem. Bet ne vienīgais.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vilnim 22.01.2010 00:33
Jā, par oligarhiem es nepadomāju. Tas ir nopietns arguments pret.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vilnim 21.01.2010 23:21
Es domāju tā, kā pašlaik ir pašvaldību vēlēšanās, kur var gan partijas gan vēlētāji virzīt kandidātus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - Vilnim 21.01.2010 22:25
>>> Asimilēšana izsauc etniski nacionālistiski noskaņotus cilvēkus uz pretdarbību. Etniskais nacionālisms, kas vērsts uz sava etnosa mīlestību ir vērtība, kuru asimilēšana iznīcina.
=====
Lielā mērā piekrītu. Es pat nezinu, vai vispār ir jēga no politiskām diskusijām par asimilāciju - jo tā ir cilvēku privātā dzīve. Tāpat var gari un plaši spriest, vai cilvēkiem vispār vajadzētu ēst gaļu va nevajag? Vai vajag apprecēties tikai ar savas tautības sievu/vīru, vai var precēties arī ar citām tautām piederīgie. Katrs jau tāpat dara, kā viņam šķiet labāk un pareizāk.

Tā ir indivīda izvēle asimilēties kādā citā kultūrā vai nē? Valsts to var iespaidot ļoti minimāli - un ja sāk pārāk vardarbīgi asimilēt, tad tas rada vienīgi pretestību. Vai Spānijā baskus asimilēja? Cita lieta ir tā, ka vairums cilvēku, kuri ja reiz ir ieceļojuši kādā valstī, tad kaut kādā ziņā vēlas pielāgoties tanī sastopamajai kārtībai. Piemēram, lielākie franču nacionālisti neemigrē uz ASV. Tāpat vien dzīvo Francijā. Ja kāds francūzis ir pārcēlies uz ASV, tad parasti ir gatavs sadzīvot ar mītnes zemes kultūru. Un, protams, var izlemt saglabāt un izkopt arī pats savējo.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - Vilnim 21.01.2010 22:16
Es ne visai labi no tā teksta sapratu, kas īsti būtu jādara? Mēs dzīvojam starp normāliem cilvēkiem nevis svētajiem, kuri spētu būt absolūti nesavtīgi, atbildēt par visu ko. Praksē daži, kuriem ir uz to talants izvirza vienkārši uztveramu mērķi, pēc tam citi katrs nokopj vienu vai dažas neizdarītās "astes" - un ar to tiek panākts kaut kāds progress. Esmu pilnīgi arī par to, ka cilvēkiem ir jāuzņemas atbildība par nama apsaimniekošanu. Mēs nesen ar kaimiņiem apspriedāmies, sametām pa pāris latiem - un "kāpņu telpas vecākais" no blakus dzīvokļa noorganizēja to, ka tiek salabotas durvis uz pagrabu. Varbūt kādreiz nonāksim līdz jumta labošanai un 70-tajos gados būvētās četrstāvu mājas siltināšanai. Bet ja cilvēkiem tagad ir švaki ar naudu, tad tos dārgākos darbus nākas atlikt.

Par valsts pārvaldi tas ir drusku savādāk - tā tomēr ir "profesionāļu līga" nevis "amatieru līga". Valsts līmenī amatierisms noderēja 90-tajos gados. Tagad visās vietās sēž apmaksāti (cerams) profesionāļi un es viņu darbā nejaucos. Atbildība tautiskās atmodas laikos bija varbūt kolektīva. Bet tagad tai jābūt vienkāršai un konkrētai - katra amatpersona atbild par savu jomu.

Vai jebkurā citā valstī ir savādāk? Arī tur taču ir profesionāli politiķi, kuriem citi maksā par to, lai viņi negurstoši rūpētos par sabiedrības labumu. Ja mums Latvijā pagaidām nesokas ar politiķiem - vajag drusku pagaidīt, kamēr tādi rodas. Un pamazām no vadošiem darbiem izfiltrējas laukā visi tie, kuriem trūkst prasmju vai godprātības. Mums ir viss pamats optimismam. Citās zemēs arī valdošā elite neizauga pāris gadu laikā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vilnis - Aleksis 21.01.2010 20:12
Rietumu valstīs vidējais līmenis iedzīvotāju tiešai iesaistei tautas pārstāvju izvirzīšanā ir 5%, pastarpinātā, draugi, radi, domubiedri, ir ap 25-35%. Austrijā ši pati sakar''iba ir 15% tiešā, un ap 60-75% pastarpinātā. Latvijā šie skaitļi ir 1,3% tiešā un 5% pastarpinātā.
To apliecina arī nesenā aptauja, kur 95% aptaujāto izteicās, ka neuzticas esosājām partijām. Jo kā gan, lai uzticas, ja bav ar šiem cilvēkiem runājuši, nav paši tos virzījuši un apstiprinājuši vispārējo vēlēšanu sarakstā.
Kā es varu uzticēties kādam ,kuru pazīstu pēc politisko ziepju, politisko rožā šampūnu un plitiskā domestos reklāmām. šampūni es nopērku, un, ja tas su.., tad izmetu un to vairs nepērku. Ar deputātiem un to veidojošo institūciju tik vienkārši nav. Tāpēc arī neuzticamies.
-
Komunālā dzīvoklī, arī nereti daudzdzīvokļu namu publiskajā daļa mēs skatām netīrību un nolaistību. Bet, kas, ja ne pašu esam atbildīgi par to, lai būtu tā kārtība. Lai arī valsti vadītu nevis kaut kādi "gan jau kaut kā, mazākie ālunumi un smukās pričenes, glaunais uzvalks", bet pašu cilvēki, kuriem spējam uzticēties, jo tos pazīstam.

Ar to, ka katrs savā privātīpašuma dzīvoklī rušināmies un maksājam par komunālajiem un apsaimniekošanu ir par maz, lai nams būtu noteiktā kārtībā. Jo tas, kas ir ārpus mana arī ir mans, tikai kopā ar cietiem, par ko tad arī kopēji atbildam.
Un tas pats arī valsts līmenī, tikai vēl ar dramatiskākām un ilgākā laikā grūti novēršamām sekām.

Nebūt "kaut kādas kolektīvās atbildības"bijis pirms 90 gdiem, nekad arī latviešiem nebūtu bijis savas valstis. Un tik pat kā ar "kolektīvās atbildības"palīdzību tā tapa, tāpat ar "kolektīvās bezatbildības"palīdzību tā var pazust.

Un visbidzot varu norādīt, ka zivs pūst no galvas. Un LR galva, pēc Satversmes, kurai pieder suverēnā (pavēlnieka) vara valstī ir Latvijas tauta. Tāpēc ir bezjēdzīgi nopelt zivs spuras, vai asti, ka tā ne tur airē, kamēr galvu lietot vien ēšanai :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - E - Diagnoze un diskusija 21.01.2010 19:48
Es gan nedomāju, ka diagnoze ir tik smaga.

Manuprāt, objektīvā situācija nav tik slikta kā daži to iztēlo. Izņemot politologus, kuriem patīk runas par "failed state" (I.Ījabs) un par valsti, kuru "lietot nemākam" (M.Brants), neviens ikdienas apziņas līmenī taču neapšauba, ka mums ir sava valsts, kura turklāt gluži sakarīgi funkcionē. Protams, daži lēmumi ir pēkšņi un netiek skaidroti, ir arī dažus miljarus eiro liels valsts ārējais parāds - bet mūsu parādi un deficīti nav nekas nepieredzēts pasaules mērogā.

Mani pārsteidz neatlaidīgā vēlēšanās (arī šinī rakstā) runāt par kaut kādu kolektīvo atbildību. Manuprāt, ja reiz cilvēks strādā savā profesijā, maksā nodokļus, iet uz vēlēšanām (un kaut vai pieticīgā līmenī iesaistās sabiedriskā dzīvē - atsaucas savu draugu, sava priestera, savu bērnu skolotāja aicinājumiem palīdzēt), tad viņš dara apmēram to pašu, ko dara cilvēki jebkurā tipiskā rietumvalstī.

Ir papilnam cilvēku, kuriem ir tiešajos darba pienākumos rakstīts - uzraudzīt makroekonomiku un bankas, aizsargāt kredītņēmējus (vēl pirms viņi aizņemas naudu), pieņemt likumus, vadīt nozaru ministrijas, utml. Ir demagoģiski censties novelt vainu no atsevišķām slimajām galvām - un palīdzēt radīt situāciju, kur "visi atbildīgi ir, bet neatbild neviens". Tā ir M.Branta raksta nepilnība - kā jau komentētājs Vidzemnieks to norāda. Un tam nav nekāda sakara ar to, ka es gribētu M.Branta vārdiem sakot, izlikties balts un pūkains. Man ir daudz visādu personīgu rakstura trūkumu, bet es nudien nejūtos VAINĪGS par to, kas notiek ar valsti. Piemēram par to, ka ir milzīgi valsts un privātpersonu parādi, ka kopprodukts nokritis, ka valdošā elite ir neefektīva un korumpēta. Tie ir konkrēti cilvēki vainīgie. Un tādēļ mēs maksājam KNAB un prokuratūrām, lai ar to tiktu galā. Ne jau linča tiesu taisīsim.

Protams, kaut kādā globāli cilvēciskā nozīmē esam ATBILDĪGI par visu ko - arī par zemestrīces seku likvidēšanu Haiti. Mēs tādēļ varam ziedot savu artavu Latvijas Sarkanajam Krustam. Bet vai mēs būtu vainīgi pie šīs zemestrīces? Vai es esmu vainīgs, ka ekspremjers A.Kalvītis necentās apturēt kredītburbuli? Es nevienu reizi par TP neesmu balsojis - man šķita bezgala smieklīgas tās Liepnieka saorganizētās "pozitīvisma kampaņu" reklāmas. Esmu pamatos bijis uzticīgs Eduarda Berklava novēlējumiem - manas partijas ir TB/LNNK un Jaunais Laiks.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vilnis - Kirils 21.01.2010 19:39
Asimilēšana izsauc etniski nacionālistiski noskaņotus cilvēkus uz pretdarbību. Etniskais nacionālisms, kas vērsts uz sava etnosa mīlestību ir vērtība, kuru asimilēšana iznīcina. Un viena alga vai tas ukrainis, krievs vai latgalis, vai vends (ventiņš). Pastāstii kās ir latviešu kultūra, un cik latviešu to piekopj. Vai kristietība ir latviskā kultūra, vai folklora ir latviskā kultūra, vai arī operdziedāšana ir latviskā kultūra? Valsts valoda pilsonim ir jāzin, bet tas neprasa asimilēties.
Latvieši joprojām ir savas kultūras standartu izveides procesā. Un visdrīzāk, ka tā tā arī paliks stipri vien dažād savās izpausmēs.
Lietās, kas saistīta ar apkalpojošo sfēru, tirdzniecību, kā arī politiku, protams, ka lietojama valsts valoda. Taču kādas NVO sanāksmes laikā, vai arī kādas etniskas grupas mītiņā, nav nepieciešamības pēc latviešu valodas lietošanas. Ēbrejiem baznīcā nav jārunā latviski, tāpat arī pareizticīgajiem.
-
Par partijām un vēlētāju grupām. Pēc kādiem prikšrakstiem un ar kādu atbildību piedalīsies vēlētāju grupas? Vai tiem tāpat nav nepieciešams darbību nosakoš raksts, statūti, vai satversme. Dalībnieku uzskaite un programmas piedāvājums. Un, ja tas vajadzīgs, tad kāda atšķirība starp iedomāto vēlētāju grupu un partiju? Pie tam, vēlētājs ir tikai vēlēšanu iecirknī. Un vēlētājs ir tāds pilsonis, kurš balo vēlēšanās. Vēlētaju grupa ir kas neloģisks.
Tas, ka partijas nesauks par partijām, būtību nemainīs. Un, ja pieņem, ka šajās vēlētāju grupās varēs apvienoties vēl mazāk pilsoņu kā tas ir partijās, tad vēl lielāka iespēja, ka daudzas balsis vēlot aiztecēs uz spaŗigo un naudīgo oligarhu veidojumiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vilnim 21.01.2010 18:56
"Taču partija ir vienīgais pilsoņu politiskais instrumensts ar kura palīdzību var izvirzīt pārstāvniecību Saeimā."

Kas liedz uzrakstīt Zatleram un Saeimas frakcijām lūgumu atļaut Saeimas vēlēšanās startēt arī vēlētāju grupām? Ja jau Zatlers aicināja cilvēkus politikā, varbūt viņš izskatīs šādu priekšlikumu un ierosinās to Saeimai. Ja nesanāks, var pakaunināt partijas pirms pašām vēlēšanām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kirils - Vilnis 21.01.2010 18:25
Piekrītu - viena valsts, viena valstnācija: latviešu nācija.

Un tie, kas nevēlas asimilēties un iekļauties latviešu nācijā (t.i., pārņemt tās valodu un kultūru), protams var turpināt eksistēt kā mazākumtautības, taču viņiem tad jābūt vismaz divvalodniekiem - publiskā telpā latviešu valodai jābūt kopējai valsts valodai visiem, vienalga, vai runa ir par latviešu nācijas, jeb mazākumtautību piederīgiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vilnis - Kirils - E 21.01.2010 18:09
Piekrītu, ka iespējams kādam arī kļūs vieglāk ap sirdi. Taču valstu un tās tautu gan šād nostāja nestiprinās. Viena valsts viena tauta. Tādam jābūt merķim.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kirils - E 21.01.2010 18:03
Piekrītu! Un krievu 5.kolona Latvijā (= tie krievi, kas sapņo, ka te Latvija tomēr atgriezisies Krievijas klēpī, kas nevēlas pieņemt latviešu valodu un pamazām pāriet uz to, kas glorificē padomju okupāciju) vēl pastiprina šīs latviešu nācijas - objektīvi nepamatotās - šaubas pašai par sevi. Tādēļ jāatrod spēks sevi i nostiprināt savu pašapziņu, i nepakļauties krievu dūrieniem (kaut vai tepat šajās diskusijās). Vislabāk - krievus vienkārši ignorēt. Ticiet man, klūs vieglāk!

Pietiek nožēlot sevi! Latvija bija, ir, un būs - mums tikai jāsaņemas un atkal jākļūst par normāliem eiropiešiem, kas sava valsts ir pašsaprotama!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

E - Diagnoze un diskusija 21.01.2010 17:51
Piekrītu autoram, ka ar latviešu nāciju kaut kas nav kārtībā. Tā ir iekritusi dziļā depresijā.

Arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir problēmas, lielākas un mazākas. Bet demokrātija nenozīmē svētlaimes stāvokli. Demokrātija patiešām nozīmē, ka problēmas analizē, par probēmām diskutē un tās risina. Taču demokrātijai nepieciešams ietvars. Šis ietvars ir valsts.

Bet latvieši ir vienīgie, kuri uzstāda jautājumu: Vai mums vajag savu valsti? Ko tā mums dod? Varbūt labāk nemaz nevajag?

Grūti iedomāties, ka Francijā būtu diskusija par tēmu: Vai mums Francija vēl vajadzīga? Vai problēmu māktajā Grieķijā tiktu diskutēts: Priekš kam mums sava grieķu valsts? Varbūt labāk pievienoties Turcijai?

Pat Bulgarijā un Rumānijā, kas ir nabadzīgākas un korumpētākas kā Latvija, šāda jautājuma uzstādīšana liktos neiedomājama.

Tādēļ ši diskusija pati par sevi liecina par nācijas smago politisko saslimšanu.

Līdz ar to diskusijai būtu jābūt nevis par to, vai mums savu valsti vajag vai nevajag (tie ir politiskā slimnieka murgi), bet gan par to, kā šo slimību ārstēt - kā panākt, ka latviešiem sava (demokrātiska) valsts ir tikpat pašsaprotama kā francūzim Francija un vai igaunim Igaunija. Ar visām problēmām. Jo (demokrātiska) valsts dod ietvaru, tās vislabāk risināt, ja to var un prot.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vilnis - Vladimiram 21.01.2010 17:31
Par paaudžu mainas nepieciešamību nepiekrītu. Ir jau izaugusi jauna paaudze, un paudzū maiņa jau notiek. Taču sašķeltās puses ir pamanījušās jauno paaudzi audzināt sav atbilstošā garā.
Paaudžu maiņa, kas valsti sakārtos ir mīts.
Par to kā runāt ģimenē ir katra paša lieta. Tāpēc nav nepieciešams jaukt valsts valodas lietas ar to, kādā valodā runā ģimenē, vai savas etniskās grupas lokā.
Mūsu paaudze, kura padomju sistēmas audzināta pašlaik ir arī ar 30 gadu pieredzi Latvijas Republikā. Un šīs pieredzes nav jaunai paaudzei. Nav ar ko salīdzināt, barikāžu laiks, Atmoda ir kāda sena teika. Lielai daļai.
Jā mēs esam bijuši pārķ pašpaļāvīgi, pašlepni savas izcelsmes dēļ, itkā tur būtu katra mūsu personiskai ieguldījums, kurā dzemdē attīstīties :) Bet mēs varam mācīties no savām kļūdām un šis kļūdas atzīt un šo kļūdu pieredzi nodot tahgadējiem, jaunajiem.
Un, ja kāds uzskata, ka viņa pozīcija sašķeļot Latvijas topošo tautu vairākās dusmīgi pretimstāvošās etniskās grupās, ar dažādām politiskās ideoloģijas piedevām ir bijusi pareiza, tad kādēl 0 gadus pēc LR neatkarības esam tādā di...:) dižķibelē?
Varbūt tāpēc, ka nevarējām vienoties, nevarējām atzīt to vērtību vērtīgumu, kuras nav radušās mūsu etniskajās grupās. Un pieļāvām, ka tie, kuriem uzspļaut uz jebkuras tautas un kultūras vētībām, kuri saskata it visur sava biznesa iespējas, ir apveltīti ar suverēnu varu valstī.
Domāju ka tas arī ir viens no svarīgiem iemesliem, kas tagad ir jāmaina. Un jāsaka, ka tas izdodas bez lielām problēmām, vismaz kas skar Laiks Tautai domubiedrus un tās pamata biedrības biedrus, kas ir ar visai raibu etnisku izclsmi.
Vinojošā meklējumi un atrašana ir svarīgāka par tā meklēšanu, kas mūs sašķeļ. Bet katra unikalitāti, etniski tapušās tautas vienreizību skatot, varu teikt, ka tas var tikai bagātināt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Владимир - Vilnis 21.01.2010 17:13
... no pašpuiku kartas būsim laukā un kļūsim pieauguši.

к сожалению мы с Вами не доживем.
Похоже, что наше поколение должно уйти, и унести с собой свои обиды, которые "sašķeļ sabiedrību". И тогда следующее поколение сможет создать партийную систему, свободную от принципов "кто с кем учился", "на каком языке говорит в семье".
Это наше поколение допустило (позволило ?) создание ТАКОЙ политической системы, потому что мы из СОВДЕПИИ вышли и никакого понятия не имели как ПРАВИЛЬНО.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - Vladimirs 21.01.2010 16:32
>>> Kāda iemesla dēļ šo valodu vajadzētu VĒL PLAŠĀK ieviest?
Приведите мне цитату, где я предлагал что-то "VĒL PLAŠĀK ieviest".
Это Вы ПРИДУМЫВАЕТЕ про меня ЛОЖЬ, чтобы потом ОБВИНИТЬ меня и расправиться со мной!
========
Domāju, ka neesam viens otru labi sapratuši. Paskaidrošu Jums savu izteikumu kontekstu: Pirmkārt, ievērosim, ka krievu valodai Rīgā un citur Latvijā jau tagad ir plašs pielietojums - krievu valodu izmanto par mācību valodu daudzās pašvaldību izglītības iestādēs, to māca arī kā mācību priekšmetu skolās un augstskolās, valoda ir izplatīta Latvijas radio un televīzijā - to Latvijā labprāt retranslē. Krievu teātris un dažādi kultūras pasākumi saņem valsts dotācijas, krievu valodas pratēji, kuri nelieto latviešu valodu, var atrast algotu darbu Latvijas lielākajās pilsētās (Helsinkos varētu rasties lielākas grūtības, ja kāds mācētu tikai zviedriski, bet ne somiski).

Otrkārt - ar valsts valodas statusu, krievu valoda, acīmredzot, tiktu lietota ne vien jau minētajās sfērās, bet VĒL DAUDZ PLAŠĀK - arī valsts un pašvaldību iestāžu darbā. Jautājums, vai tas kaut ko dos mums kā Latvijas iedzīvotājiem. Es nezinu par Jums, Vladimir, bet es ar krievu valodu saskaros gandrīz katru dienu. Varu tajā runāt un daudzmaz normāli rakstīt. Man drīzāk interesē, vai mani bērni iemācīsies angļu un vācu valodas tikpat labā līmenī. Mēs dzīvojam Eiropas Savienībā, kur ir 90 miljoni vāciski runājošo, pa 60 miljoniem angliski, franciski un itāliski runājošo, 40 miljoni poļu, 12 miljoni cilvēku, kuri runā zviedru/dāņu valodās (kuras ir ļoti līdzīgas). Tās visas ir izplatītākas mūsu valstu savienībā nekā krievu. Tikpat labi ķīniešu valoda varētu būt valsts valoda - vismaz visi to labi iemācītos. Krieviski mēs tāpat zinām un reizēm lietojam - manuprāt, pilnīgi pietiekami.

>>> А вот Ваш идеал - государство концлагерей. Та да, убивая инородцев, отправляя их в лагери и присваивая их имущество можно круто навариться!
Это ты, уродец ЛЖЕШЬ!!! Ты ищешь ПРЕДЛОГ всех русских мужчин убить, бременным вспорть животы, детей сделать рабами...
======
Kurš tad "izdomā un pieraksta melus"?? To šeit tieši Jūs rakstāt - tās pasakas par "cittautiešu nogalināšanu", "sūtīšanu uz nometnēm", "īpašuma piesavināšanos". Neviens cits pirms Jums par to nerunāja. Un tagad sanāk, ka Jūs, kas visu laiku vēlas morāliski pamācīt citus komentētājus, toties pats ar savu paranoidālo un naidīgo attieksmi nupat parādījāt savu morālo priekšstatu nepilnības. Rakstīju jau agrāk un atkārtošu vēlreiz: "Ar krievu pašu demokrātiskuma ideāliem ir bijušas lielas problēmas - ievērojamai Latvijas krievu daļai ir pašai jāatbrīvojas no impēriska domāšanas stila."

Paraugieties spogulī, pārlasiet, ko pats esat sarakstījis. Es te nesaredzu ne rietumu, ne Jūsu minēto ķīniešu, ne arī kādas citas normālas civilizācijas izpausmes. Droši vien pat Somijā dzīvojošie zviedri diskusijās par valodu lietošanas jautājumiem neraksta par "cittautiešu nogalināšanu", "izsūtīšanu uz nometnēm", "grūtnieču uzšķēršanu", utml. Tas no Jūsu puses ir vienkārši mežonīgs naids nezin pret ko - turklāt vienlaikus ar pārlieku dedzīgu vēlmi līdzpilsoņus pārliecināt piešķirt Jums kaut kādas privilēgijas. Baidos, ka citi nepiekritīs, un diez vai čakli balsos, lai grozītu Satversmi un apmierinātu Jūsu vēlmi pēc vēl vienas valsts valodas.

>>> К примеру, бедненьие нещастненькие латышочки страшно мучились от того, что krievu valodā bija jākomunicē "brīvprātīgā piespiedu kārtā".
Мы готовы ТАК помучиться. Вы готовы отменить закон о языке?
======
Mēginiet saprast, ka es visu mūžu dzīvoju savā etniskajā dzimtenē. Mani vecāki un vecvecāki arī tepat dzīvoja. Pirmskara Latvijā (1935.g. tautas skaitīšanas dati) etnisko krievu bija absolūts mazākums - apmēram 9% no iedzīvotājiem. Latviešu bija 77% iedzīvotāju. Protams, nevienam nav uz pieres rakstīts - bet Rīgā dzīvo ne vien tie pirmskara krievi (dzimuši Latvijas pilsoņi), bet arī pēckara iebraucēji un viņu pēcteči, kuriem taču būtu pēdējais laiks iemācīties mūsu PAŠREIZĒJO valsts valodu.

Kādēļ man būtu PIESPIEDU KĀRTĀ jārunā krieviski ar iebraucējiem? Tas nebija pareizi padomju laikā, un tas nav pareizi arī tagad. Tā ir vienkārša logika: ja cilvēkiem grūtības sagādā pat VIENAS VALSTS VALODAS (t.i. latviešu) valodas apguve un lietošana, tad ko mēs darīsim, kad būs DIVAS, TRĪS vai vēl vairāk valsts valodas? Jūs gribēsiet krievu, es savukārt gribēšu vācu valodu kā valsts valodu (jo viens mans vecvecvectēvs esot bijis vācietis), utt. Būs daudz valsts valodu, bet savstarpējā saprašanās nepieaugs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vilnis - Vladimiram 21.01.2010 16:31
Par utopju nepiekrītu. Pilsoniska demokratijas sistēma darbojas daudzās Eiropas valstīs. Bet par to, kur ir problēma piekrītu daļēji. Protams, ka tā slēpjas pilsoniskajā apzīņā, jeb tēlaini- "galvās".
Taču partija ir vienīgais pilsoņu politiskais instrumensts ar kura palīdzību var izvirzīt pārstāvniecību Saeimā. Un pašlaik gan tiesiski, gan pēc fakta, partijas netiek veidotas, kā pilsoņu politiskais instruments, bet gan kā šauras grupas, svešvārdā- oligarhu, personiskās bagātināšanās rīks.
Par latviešu tautu, tai ir jābūt Latvijas tautai. Un kamēr tā nebūs, tikmēr būs vien aiz stūra stāvēšana, bakstīšanās, knakstīšanās un špļaudīšanās dažādo etnisko grupējumu starpā. Jāsāk ielāgot, ka latvieši nav etniska nācija, bet gan politiski ekonomisku apstākļu aizsākta dažus simtus gadus atpakaļ. Latvieši ir gan latgaļu, gan ukraiņu gan citas etniskas izcelsmes.
Nav latviešu vienotas kultūras un pamatā kopā satur to valoda, kas tad, gods, godam, tiek pat no oligarhu elites sargāta.
Ir vienota vēsture, kuru katrs interpretē citādi. Ir bijušas cīņas un uzvaras ar nacistiem un komunistiem, bet arī tas nevis vieno, bet sašķeļ sabiedrību, skatoties kurā pusē pēdējā lielajā karā karojis kāds sencis, vai paziņa.
Tas ir jāpārtraus un jāskata tā, ka esm vienota nācija, kura dzīvo vienotā valstī un šis nācijas nosaukums ir latvieši. Jāsaka, ka citās valstīs jau steidzoties uz priekšu tā arī uzrunā Latvijai piederīgos, par latviešiem. Gan nesenajā Ribakoba gadījumā, jeb nereti pat aizbraucot uz Krieviju tā tiek saukti ari krievu izcelsmes latvieši.
Citur jau to ir kādu laiku atpakaļ sapratuši, jāsāk saprast arī mums. Ja vien nevēlamies, lai valsts iznīkst un esam kādas impērijas, vienalga kuras, pamesls.
Ir jābūt savā Latvijas, savas tautas, latviesu pusē. Un pret var būt tikai kosmopolīti, galēji plānprātiņi un nelieši.
Ja šādi sāks domāt, tad no pašpuiku kartas būsim laukā un kļūsim pieauguši.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Владимир - netituleetais 21.01.2010 15:52
no raksta iznaak ka latviesiem sanaak ir lielaaka atbildiiba par latviju nekaa krieviem?

Это не из "текста" следует, а из математики. 3 больше двух.
И если 3 ... nav sapratusi ko noziimee valsts, то мы вдвоем не можем создать это НОРМАЛЬНОЕ государство за них, не можем мы их убедить, принудить...

Все что я могу, это напоминать, что если они развяжут в Латвии войну (а они запросто могут на это пойти, чтобы отнять наше имущество для латания бюджета), то умоются кровавыми слезами.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Владимир - Vilnis 21.01.2010 15:43
aču risinājusm netiek pied'vāts. Bet tāds ir...

Увы, Вы ошибаетесь и предлагаете утопию. Проблема в головах, а не в партиях.
Это государство похоже на 18-летнего за рулем BMW. Дури много, ответственности мало. Но это не состояние конкрктного человека, это состояние развития латышской нации.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Владимир - Aleksis 21.01.2010 15:32
Продолжаете писать глупости...
Ну, к примеру...
Jūs taču esat lietas kursā par krievu valodu Rīgā - tai ir pietiekami daudz dažādu funkciju un pielietojumu - domāju, ka ne mazāk kā zviedru valodai Helsinkos.

Вы в состоянии понять, что шведский язык является государственным?
вам еще раз повторить, медленно и печально? Не надо "думать" или делать умный вид. надо просто прочесть.

Пример 2
Kāda iemesla dēļ šo valodu vajadzētu VĒL PLAŠĀK ieviest?
Приведите мне цитату, где я предлагал что-то "VĒL PLAŠĀK ieviest".
Это Вы ПРИДУМЫВАЕТЕ про меня ЛОЖЬ, чтобы потом ОБВИНИТЬ меня и расправиться со мной!

Jūsu ideāls ir "divkopienu" sabiedrība, izglītības sistēmas segregācija?
мой идеал - отказ от ГОСУДАРСТВА НАСИЛИЯ!
А вот Ваш идеал - государство концлагерей. Та да, убивая инородцев, отправляя их в лагери и присваивая их имущество можно круто навариться!

К примеру, бедненьие нещастненькие латышочки страшно мучились от того, что krievu valodā bija jākomunicē "brīvprātīgā piespiedu kārtā".
Мы готовы ТАК помучиться. Вы готовы отменить закон о языке?

Пример 3.
Mēs visi, teiksim, dzīvojam mierā un drošībā. Bet tas ir tikai tikmēr, kamēr daļa Latvijas pilsoņu atrod par nepieciešamu...
бла-бла-бла. Демагогия противников отмены рабства, не более. Так 1850 году вопили русские помещики, какие ужОсы всех ждут, когда не будет барщины.

Пример 4
рatriotismam jābalstās nevis uz pliku "Г-О-С-У-Д-А-Р-С-Т-В-О!" (lai kāda tā valsts arī nebūtu), bet gan uz pavisam konkrētām rietumu civilizācijas vērtībām. Cieņa pret indivīdu, demokrātija, pamatbrīvības, savstarpēja solidaritāte un izpalīdzība

То есть китайская цивилизация изначально лишена ВАШЕГО "патриотизма"? она же построена на ВОСТОЧНЫХ ченностях?

И вообще, "Cieņa pret indivīdu" от вас звучит, как от людоеда. Если для Вас "государственность языка" ВЫШЕ чем Cieņa pret indivīdu.

Пример 5
Ar krievu pašu demokrātiskuma ideāliem ir bijušas lielas problēmas - ievērojamai Latvijas krievu daļai ir pašai jāatbrīvojas no impēriska domāšanas stila.

Это ты, уродец ЛЖЕШЬ!!! Ты ищешь ПРЕДЛОГ всех русских мужчин убить, бременным вспорть животы, детей сделать рабами...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vilnis 21.01.2010 14:57
Politiski ārkārtīgi precīzs raksts, kurš ļauj saprast problēmas sakni. Taču risinājusm netiek pied'vāts. Bet tāds ir. Un tas ir lielā mērā nīstās partijas. Tas ir vienīgais iespējamais instruments nodrosināt pilsoņiem savu suverēno varu valstī. Diemžēl likums to precīzi nedefinē un ļauj partiju izmantot kā uzņēmējdarbības papildus rīku, veidojot slēgtas hirarhiski strukturētas šauru interešu aizstāvošas grupas ar apgrūtinātu pieeju pilsoņiem to lietošanai, kā arī pielietojumam.
Un risinājums ir tikai viens. Pašiem pilsoņiem ir jāveido savas partijas ar decentralizētu varas struktūru tajā un noteiktu suverēno varu partijas biedriem, ne valdēm, vai domēm, padomēm, bet biedriem. Partiju, vai partijas, kur iestāties un piedalīties var jebkurš, kas uzraksta ieniegumu, nevis tāds, kuru iesaka cik tur partijas biedru, kurš izturējis pārbaudes laiku un vēl nezin ko.
Un šādu piedāvājumu veido pilsoņu grupa ar šā brīža nosaukumu - LAIKS TAUTAI.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality 20.01.2010 20:53
ALEKSIS:''Jums tas šķiet normāli?'' - SITUĀCIJA pēc n-tajām reformām arī Izglītības nozare nav normāla - Harbacēviča: Vispārējās izglītības reforma ir sasteigta un haotiska http://www.izglitiba-kultura.lv/zinas/harbacevica-visparejas...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 20.01.2010 20:28
>>> Ну его нет, есть сказки, как плохо канадцам от того, что у них два гос языка. А уж граждане Финляндии, то небось, все как плачут. Это, уж простите, просто бредни. Поехайте в Хельсингфорс, там пообщайтесь.
======
Jūs taču esat lietas kursā par krievu valodu Rīgā - tai ir pietiekami daudz dažādu funkciju un pielietojumu - domāju, ka ne mazāk kā zviedru valodai Helsinkos. Arī krieviski var šeit komunicēt. Kāda iemesla dēļ šo valodu vajadzētu VĒL PLAŠĀK ieviest? Vai pat ar administratīvām metodēm un likuma varu nostiprināt?

Rīgā latviešu ir tikai kādi 42%.Vai Jums šķiet, ka latviešiem vajadzētu vēl vairāk piekāpties - daļu laika runāt krieviski un radīt apkārtējiem krieviem psiholoģisku komfortu? Rezultāts tad būs viegli prognozējams - krievu valoda iegūs neapstrīdamu pārsvaru Rīgā un citās lielajās pilsētās; un tai jau tāpat ir priekšrocības (simtreiz lielāks runātāju skaits, Krievijas plašsaziņas līdzekļu klātbūtne, u.c.). Kāda tur vairs runa par taisnīgumu un līdzsvaru?

Ko Jūs galu galā piedāvājat? Kāds ir tas "darījums"? Jūsu ideāls ir "divkopienu" sabiedrība, izglītības sistēmas segregācija? Kāds labums Jums no tā? Ņemot vērā to, ka aptuveni puse no pašreiz te dzīvojošiem krieviem ir pēckara iebraucēji un viņu pēcnācēji - kas traucē konkrēti viņiem lietot latviešu valodu publiskā saziņā ar saviem līdzpilsoņiem?

>>> То есть Вы, любезный за то, чтобы государство общалось с Вами на языке плетей и автоматов?
>>> Да есть же!!! Вы статью прочитайте!!!!
>>> Г-О-С-У-Д-А-Р-С-Т-В-О!
======
Nu redziet - Jūs, Vladimir, vēlaties, lai valsts ar Jums apietos demokrātiski un civilizēti, lai valsts būtu kaut kāds "mehānisms", kas nodrošina Jums visādas tiesības un iespējas. Bet valsts nepastāv abstrakti. Valsts - tie ir konkrētie cilvēki, kuri šīs tiesības un iespējas Jums ir gatavi (vai arī - nav gatavi) nodrošināt. Progresīvi-liberāla attieksme pret valsti kā pret pakalpojumu sniedzēju un tiesību garantu darbojas tikai tiktāl, cik ir cilvēku, kuri ir gatavi uzņemties PIENĀKUMUS, lai kā valsts kalpotāji vai citi nodrošinātu jums šos pakalpojumus un tiesības.

Mēs visi, teiksim, dzīvojam mierā un drošībā. Bet tas ir tikai tikmēr, kamēr daļa Latvijas pilsoņu atrod par nepieciešamu kalpot LR bruņotajos spēkos - bieži vien parasta patriotisma dēļ. Ja priekš viņiem valsts būtu "mehānisms" pakalpojumu saņemšanai un labklājības sasniegšanai - viņi brauktu uz Īriju, kur var nopelnīt vairāk un "mehānisms" darbojas labāk. Jūs rakstāt - "вот эта идея СВОЕГО государства, политического государства, государства, как МЕХАНИЗМА, обслуживающего интересы Народа Латвии и есть собственно НЕИЗБЕЖНЫЙ путь развития Латвии.". Tiem, kuriem valsts ir tikai "mehānisms", tie taču nevarēs sajust, kas ir svarīgs viņu līdzpilsoņiem. Nevarēs uzņemties pienākumus un derīgā veidā kalpot citiem cilvēkiem.

Tātad ir un būs vajadzīgs ir arī "vecmodīgs" patriotisms. Lai būtu cilvēki, kuri ir ar mieru riskēt ar dzīvību tautas drošības dēļ. Lai būtu cilvēki, kuri, teiksim, Jūsu tiesības uz vārda brīvību, pilsoņa tiesībām un taisnīgu tiesu vērtē augstāk nekā personīgo komfortu, priekšniecības izpratni un naudasmaku. Un tikai tur, kur šāds nesavtīgs patriotisms vismaz nedaudz ir sastopams - tur var pastāvēt visādi liberālās demokrātijas jaukumi, valsts kā "interešu apkalpošanas mehānisms" u.c.

Manuprāt, patriotismam jābalstās nevis uz pliku "Г-О-С-У-Д-А-Р-С-Т-В-О!" (lai kāda tā valsts arī nebūtu), bet gan uz pavisam konkrētām rietumu civilizācijas vērtībām. Cieņa pret indivīdu, demokrātija, pamatbrīvības, savstarpēja solidaritāte un izpalīdzība. Nevis, teiksim, staļinisko uzvaru atzīmēšana 9.maijā, kas (kā atkārtotas militāras okupācijas gadadiena) vistiešākā veidā šķeļ Latvijas sabiedrību.

Te arī ir atšķirība starp zviedriem Somijā un krieviem Latvijā. No Somijas zviedriem šo te rietumu civilizāciju var mācīties - pat te Latvijā varam mācīties. Ar krievu pašu demokrātiskuma ideāliem ir bijušas lielas problēmas - ievērojamai Latvijas krievu daļai ir pašai jāatbrīvojas no impēriska domāšanas stila. Jāizmet mistkastē Staļins un pasakas par "padomju karavīru - atbrīvotāju". Nevar uzsākt sarunas par liberāli demokrātiskām vērtībām, ja es Jūs uzskatīšu, teiksim, par kanibālu un rīkļurāvēju līdzjutēju (un Jūs, iespējams mani tāpat).

>>> А вот тут поподробней! Кого-то оштрафовали за "недостаточное использование русского языка"? вай-вай! Или с работы уволили! Уй-уй!
конкретнее, пожалуйста!
=====
Ļoti vienkārši. Manā padomjlaiku bērnībā un jaunībā krievu valodā bija jākomunicē "brīvprātīgā piespiedu kārtā" diezgan daudz kur - poliklīnikā pie ārstiem (jā, toreiz bija ārsti, kuri neprata runāt latviski!); kara komisariātā un visās ar armiju saistītās vietās; bija regulāri jāaizpilda krieviski visādas anketas un formulāri; ja kādā sanāksmē bija kaut vai daži krievi, tad arī latviešiem bija jārunā krieviski. Varbūt varēja arī nerunāt (neveicu šādus eksperimentus), bet normāliem cilvēkiem ir jāatrisina problēmas - un tad ir jālieto valoda, kuru vismaz visi saprot.

Nedomāju, ka tas bija kaut kas briesmīgs. Bet tas nebija arī nekas patīkams. Cilvēki, kuri bija iebraucēji, latviešu valodu parasti nezināja vai zināja ļoti vāji. Zināmā mērā šī situācija saglabājas joprojām. Jums tas šķiet normāli?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

netituleetais - autors 20.01.2010 20:04
diemzeel autors izveelas nacionaalisma celju runaajot par titulnaaciju utt, bet mees dziivojam Republikaa kur visiem ir vienaadas tiesiibas un politiku nosaka vairaakums, un liidz ar to taada titulnaacija nepastaav, (neruaajot par to ka tas ir aizskaroshi),
no raksta iznaak ka latviesiem sanaak ir lielaaka atbildiiba par latviju nekaa krieviem? vai variet paskaidrott kaapec taa??? mees tachu visi esam pilsonji... vai varbuut latviesi ir izciiniijusi valsti bet taa arii 20 gadu laikaa nav sapratusi ko noziimee valsts, autoru ieskaitot? Autoram vareetu paarmest vislielaako bezatbildiibu par turpinasanau daliit ljaudis titulnaacijaas un otraas klases pilsonjos... zeel!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Владимир - Aleksis 20.01.2010 19:12
ienīgais konsolidējošais faktors ir valoda - t.i. visā Latvijā tiek lietota latviešu valoda....

Ну это уж просто БРЕД!
сейчас латышский язык- ГЛАВНЫЙ РАЗДЕЛЯЮЩИЙ фактор! Вы же сами провозглашаете его ПЛЕТКОЙ, карательной силой, инструментом принуждения! И тут же говорите что это "консолидирующий" фактор!
Да Вы просто концлагерь "латышлянд" призываете создать!

Ja nekā kopīga nav...
Да есть же!!! Вы статью прочитайте!!!!
Г-О-С-У-Д-А-Р-С-Т-В-О!

Это и есть собственно то ОБЩЕЕ!
Вы когда-нить имели дело с самоуправлением в широком смысле? Ну, например, с обществом собственников жилья, с собранием акционеров?

Их не "язык" обьединяет, их ОТВЕТСТВЕННОСТЬ обьединяет.
Эт что, ТРУДНО для понимания?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Владимир - Aleksis 20.01.2010 19:04
чушь несусветная!

Тезис 1.
Tas, kādā valodā un kā īsti funkcionē valsts priekš manis kā privātā sektorā strādājošā nav īpaši būtiski.
говоря сленгом "сам то понял, что сказал?"
То есть Вы, любезный за то, чтобы государство общалось с Вами на языке плетей и автоматов?

Тезис 2. bet dažas lietas viņiem ir svarīgas. Это очень просто. Не делай другому того, что не желаешь себе. И ты будешь уважать "сваригас лиетас".
Теперь докажите мне, что я препятствовал получению образования на родном языке хоть одному из латышей!

Тезис 3. Ну его нет, есть сказки, как плохо канадцам от того, что у них два гос языка. А уж граждане Финляндии, то небось, все как плачут. Это, уж простите, просто бредни. Поехайте в Хельсингфорс, там пообщайтесь.

а что до Iekšēji konflikti (arī par valodu lietošanu), так это как раз НАШ случай. Конфликты пораждены ВАШИМ пониманием "государственности языка" самой сути государства.
И Вы ТОЧНО описали результат Zems sociālais kapitāls plus zems investīciju līmenis plus zema darba ražība = nabadzīga un atpalikusi valsts.

Кроме того идея "второго государственного" существует ТОЛЬКО в больном воображении!
Нам и одной плетки для расправ с порядочными людьми много, зачем вторая то?

Тезис 4 Man nešķiet, ka tas ir kaut kas labs un atbalstāms. Вы противоречите себе! Вам важно, чтобы водитель автобуса хорошо управлял автобусом, или "в достатосчной мере использовал государственный язык" при этом?

Тезис 5
T.i. krievu valodai (arī bez īpaša Latvijas valsts atbalsta) ir pietiekami stipras pozīcijas.
А , я понял Вы предлагаете новую модель бюждета
20% - латышание 20%-латышление 20%- пидралала, 20% укрепление статуса латышского языка...
не, не пойдет!

Тезис 6 cilvēkiem ir visai negatīva pieredze ar krievu valodas lietošanu.
А вот тут поподробней! Кого-то оштрафовали за "недостаточное использование русского языка"? вай-вай! Или с работы уволили! Уй-уй!
конкретнее, пожалуйста!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 20.01.2010 18:49
>>> Латыши, как и любой другой народ, В ИТОГЕ откажутся от идеи "этнического", и перейдут к идее "политического" государства. вот эта идея СВОЕГО государства, политического государства, государства, как МЕХАНИЗМА, обслуживающего интересы Народа Латвии и есть собственно НЕИЗБЕЖНЫЙ путь развития Латвии.
======
Nu tieši tā. Vienīgi tai politiskajai nācijai arī ir vajadzīgi kaut kas kopīgs. Ja nekā kopīga nav (un ja Vladimirs, Easy un Aleksis dzīvo mehāniski vienā valstī, bet nekas viņus nesaista) - kādēļ mums būtu morāls pienākums maksāt nodokļus, kas palīdzētu citiem līdzpilsoņiem? kādēļ rūpēties par sakārtotu apkārtni (nevis tikai sava dzīvokļa četrām sienām)? kādēļ neatmest šai valstij ar roku un nepārcelties dzīvot citur?
Latvijā konsolidējošs faktors nav rase (jo gandrīz visi izskatās gaišādaini), tas nevar būt kopīga ticība (jo cilvēki pieder pie visdažādākajām ticībām, kā arī ir visai daudz ateistu un brīvdomātāju); tas nevar būt kaut kādas valstiskuma tradīcijas kā Lietuvai (jo Latvija kā neatkarīga valsts ir pastāvējusi tikai kādus 22 gadus pirms kara, un apmēram 19 gadus pēc kara), nav mums arī īsti vienojošas vēsturiskās apziņas (vieniem labāk patīk sarkanarmieši, citiem - leģionāri; vēl citiem - mežabrāļi un nacionālie partizāni).

Vienīgais konsolidējošais faktors ir valoda - t.i. visā Latvijā tiek lietota latviešu valoda. Ar to mēs esam atšķirīgi - un tas nosaka mūsu valsts ģeogrāfiskās robežas un identitāti. Protams, ne jau visiem tā ir dzimtā - bet latviešu valoda ir tas ceļš, caur ko mēs integrējamies Eiropas un visas pasaules kultūrā. Es ceru, ka arī tie, kuri nav latvieši šauri etniskā nozīmē, uz šo latviešu valodas lomu raugās ar simpātijām un izpratni.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 20.01.2010 18:34
Tas, kādā valodā un kā īsti funkcionē valsts priekš manis kā privātā sektorā strādājošā nav īpaši būtiski. Kā liecina daudzu dzīves jomu datorizācijas pieredze, cilvēki ir ar mieru apgūt visādas jaunas un neparastas prasmes, lai varētu komunicēt ar savu banku, ar savu pašvaldību, ar statistikas pārvaldi, utml. Ja pirms 20 gadiem valsts iestādes darbojās reģistrācijas žurnālu, kartotēku (un labākajā gadījumā diskešu) "valodā", tad tagad tās darbojas informatīvu sistēmu, datubāzu un Web-lapu "valodā".

Cilvēki var pierast pie visa kā, bet dažas lietas viņiem ir svarīgas. Viena no būtiskākajām lietām - just sev apkārt cilvēkus, kuri ir "savējie" pēc kaut kādām pazīmēm (nu nezinu - dzīvesveida, kultūras ideāliem, saimnieciskām interesēm, valodas, vēsturiskās apziņas un svinamām dienām). Ja man tas nebūtu svarīgi, es sen jau atrastos kādā citā zemē, kur maksā vairāk. Es pieļauju domu, ka arī Latvijā dzīvojošiem krieviem ir līdzīgi - ja viņiem nebūtu svarīgs ģimenes un draugu loks, kaut kādi (citi vai tie paši "savējie"), tad nebūtu obligāti dzīvot tieši Latvijā - varētu repatriēties uz to pašu Krieviju. Vietas tur taču netrūkst un arī dabas resursu ir vairāk.

Ja pašreizējā situācijā kāds pēkšņi ieviestu krievu valodu Latvijā kā vēl vienu oficiālo valodu (vienalga - pašvaldību, valsts vai kādā citā līmenī), tad pirmais efekts būtu tāds, ka stipri saasinātos sadzīviskā konkurence starp latviešu un krievu valodām un valodu lietotājiem. Sāktos bezkompromisu cīņa - kura valoda kuru izspiedīs. Kaut kas līdzīgs ir redzēts Kanādā un Beļģijā. Tās ir civilizētas un cienījamas zemes, bet abas cieš no tā, ka - tēlaini izsakoties, cilvēki mēra uzrakstos burtu lielumu ar lineālu. (Kvebekā angļu uzraksta burti privātbiznesa izkārtnē nedrīkst pēc izmēra pārsniegt franču burtus). Par to, ka ir tāda Latvijas tauta kā politiska nācija varētu aizmirst uz ilgiem laikiem. Sabiedrība sašķeltos divās vai vairākās kopienās, kuras būtu nedraudzīgas viena otrai. Un valsts valodu likumi (ar visiem burtu izmēriem, precīzu protokolu, kurš un kādā situācijā drīkst pieprasīt, lai viņu apkalpo latviski vai attiecīgi - krieviski) šo sašķeltību veicinātu. Iekšēji konflikti (arī par valodu lietošanu), savstarpēja neuzticēšanās = zems sociālais kapitāls. Zems sociālais kapitāls plus zems investīciju līmenis plus zema darba ražība = nabadzīga un atpalikusi valsts. Man nešķiet, ka tas ir kaut kas labs un atbalstāms.

Turklāt - krievu valoda ir viena no astoņām lielākajām pasaules valodām (Latvijā cilvēki to ir pietiekami cītīgi mācījušies visus pēdejos gadsimtus - neatkarīgi no statusa; līdzīgi kā angļu vai vācu valodu). Krievu valodas pozīcijas te Latvijā nekas neapdraud - būs pietiekami daudzi cilvēki, kuri šo valodu pratīs un lietos. Gluži tāpat mums nav angļu valodai oficiāls statuss, lai gan to plaši izmanto un visi to mācās. T.i. krievu valodai (arī bez īpaša Latvijas valsts atbalsta) ir pietiekami stipras pozīcijas.

Turklāt ņemot vērā PSRS okupācijas laikus, cilvēkiem ir visai negatīva pieredze ar krievu valodas lietošanu. Pirmskara Latvijā (1935.g.) latviešu bija 77%, bet krievu - 9% no visiem iedzīvotājiem. Ja gribam veicināt citas valodas, tad jau būtu jāatjauno arī vācu valodas prasmes un lietošana Latvijas valsts iestādēs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Владимир - Easy 20.01.2010 18:09
Latviešu valoda kā valsts valoda Latvijā ir Lativjas valsts un tautas pastāvēšanas un attīstības pamatnoteikums

Значит, когда латышский язык не был государственным, то латышского народа не было, или он не развивался?
Ваше утверждение - ir fufelis un laika tērēšana.

просто посмотрите такие цифры, как прирос рост числа латышей в Латвии в год,
среднее число фильмов на латышском, снятых за год. в те времена, когда латышский был государственным, и в те, когда не был!

так что... Tā vietā varētu padomāt uz kādiem principiem IR iespējama latviešu un krievu integrēšanās neizvirzot utopiskas neizpildāmas prasības.

Вы статью перечитайте. Там половина рецепта есть.
единственный путь - засучите рукава, и работайте. Никакими размышлениями о пидралале и государственности языка дом построить нельзя.

Латыши, как и любой другой народ, В ИТОГЕ откажутся от идеи "этнического", и перейдут к идее "политического" государства. вот эта идея СВОЕГО государства, политического государства, государства, как МЕХАНИЗМА, обслуживающего интересы Народа Латвии и есть собственно НЕИЗБЕЖНЫЙ путь развития Латвии.

Чем скорее придет понимание этой НЕИЗБЕЖНОСТИ- тем лучше!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Easy - Vladimirs 20.01.2010 17:30
Latviešu valoda kā valsts valoda Latvijā ir Lativjas valsts un tautas pastāvēšanas un attīstības pamatnoteikums. Šo noteikumu, diemžēl, nevar mainīt, lai kā kādam tas īstermiņā nepatiktu, jo rada nelielas neērtības.

Visa tā garā filosofēšana ko Jūs piesaucat par šo tēmu ir fufelis un laika tērēšana. Tukša muldēšana.

Tā vietā varētu padomāt uz kādiem principiem IR iespējama latviešu un krievu integrēšanās neizvirzot utopiskas neizpildāmas prasības.

Ja nu vienīgi Krievija sāk ar ķīniešu valodas ieviešanu kā valsts valodu uz Austrumiem no Urāliem. Tas būtu kaut kas jauns, un interesants.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Владимир - Aleksis 20.01.2010 17:03
Ja "latvieši" ir domāti kā politiskā nācija... Латвийское законодательство использует слово "латышы" исключительно в этническом смысле. ваша трактовка ставит под сомнение статус латышского языка, как государственного.

par valsts valodu (uz kuras pamata notiek visa integrācija sabiedrībā).
Это произвольная и абсурдная трактовка понятия "государственный язык". Эти два понятия "интеграция общества" и "государственный язык" они из разных миров.

Ja reiz esam par latviešu valodu kā valsts valodu, tad to lietot amatpersonu dialogā ar sabiedrību ir tikpat dabiski - это то же самое, что утверждать, что народ Латвии есть собственность власти в Латвии!

У нас с Вами диаметрально противоположны понятия о государстве!

Для Вас государство обязательно машигна подавления, принуждения, уничтожения. Главная функция ВАШЕГО государства. как Вы его видите, как создаете - ВРЕДИТЬ народу, портить ему жизнь. Один из МЕХАНИЗМОВ для этого, по-Вашему, "государственный язык".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


reality 20.01.2010 16:36
ALEKSIS:''(..) kuram nu ļoti nepatika tā sabiedriskā iekārta, kas izveidojās pēc PSRS sabrukuma.'' - NEPATIKA ? Ir emocijas un ir skaidra domāšana (fakti). To ko Tvardovskis apdzejoja, to A.Zinovjevs izpētīja un aprakstīja zinātniski pamatotā darbā (un to jau arī Rietumos attiecīga novērtēja) - un nosūtīja izskatīšanai uz PSKP CK. Par to var palasīt - kāda reakcija ir varas pārstāvjiem pret zinātniekiem (īpaši tagad, kad katrs otrais apgalvo - es brīdināju, es teicu, ka krīze būs). Izlasot M.Brandta rakstu, ieskatoties ' Pārskats par...'', kurā Ievadā ir šāda atziņa:''(..), ka krīzes cēloņu meklējumos mums ir darīšana ar kādu plašāku fenomenu.'' - vēlreiz kopīpeists iz publicētā tai laikā, kad Latvijas stratēgi izplānoja doties pretī ES&NATO virsotnēm:''Я вот еще что хотел бы отметить. Люди наши, к сожалению, восприняли коммунизм как нечто свалившееся с неба. Осталось только жить в этой системе и пожинать плоды. И стали ждать: вот пусть нам партия даст то, пусть нам партия даст это. Такой был у большинства психологический настрой. И в конечном счете он плохую роль сыграл, помогая разрушителям...'' - SOCIOLOGIEM varbūt pazīstams psiholoģiskā klimata raksturojums ? 16.09.97 Александр ЗИНОВЬЕВ: МОЯ РЕВОЛЮЦИЯ

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - Reality 20.01.2010 15:56
Reality: Var !- viss ir iespējams, tikai der apjēgt - zinātniski pētījumi netiek balstīti uz emocijām/jūtām ( tipa - 'ir palikušas kaut kādas mieles no PSRS sabrukuma laika.'). Spiežot savās kampaņās uz emocijām (negatīvajām), bet galīgi neapjēdzot reālo situāciju (zinātnes graušana ir ''liels'' TB/LNNK 'nopelns') daudzi 'bāleliņi-shēmotāji' ir tāļu Latviju aizveduši.....=========
Sāksim ar dzejoli (fragments no A.Tvardovska poēmas "Tjorkins viņā saulē")

Не по мне лежать здесь лежнем,
Да уж выписан билет.
Ладно, шут с ним, с зарубежным,
Говори про наш тот свет.

- Что ж, вопрос весьма обширен.
Вот что главное усвой:
Наш тот свет в загробном мире -
Лучший и передовой.

И поскольку уготован
Всем нам этак или так,
Он научно обоснован -
Не на трех стоит китах.

Tas ir pirmais, kas nāk prātā par sabiedrisko zinātņu "precīzajām" prognozēm. Padomju laikos bija marksisma-ļeņinisma pasniedzēji, kuri bija dziļi izpratuši sabiedrības attīstības likumības, komunisma uzvaras nenovēršamību visā pasaulē, kādēļ padomju iekārta ir visprogresīvākā, utml. Bet tā jau tolaik bija mirusi/pārkaļķojusies "zinātne". Ne velti visas šīs marksisma-ļeņinisma katedras sabruka - un zinātniski izglītotie pasniedzēji bija spiesti pārkvalificēties par PR speciālistiem, smadzeņu skalotājiem un blēžiem ;))

Un A.Tvardovskis šo lietu savlaicīgi pamanīja un apdzejoja - kaut vai poēmā par "buržuāzisko" un "mūsējo" viņsauli. No kurām protams "mūsējā" ir progresīvāka un "zinātniski pamatota" - un kurā nonāk arī arhetipiskais frontes zaldāts Vasilijs Tjorkins. Skatos, ka marksisma-ļeņinisma dogmas un idejas dzīvo un uzvar arī mūsdienu Latvijā ;)) Ļeņina kopoto rakstu vietā Aleksandrs Zinovjevs, kuram nu ļoti nepatika tā sabiedriskā iekārta, kas izveidojās pēc PSRS sabrukuma.

(P.S. Ritvars Eglājs nav bijis Saeimas deputāts. Viņš dara cilvēkiem derīgu darbu - izdod kartes. Par šiem produktiem cilvēki balso nevis vēlēšanās, bet gan kā klienti - ar savu naudu. TB/LNNK var tikt pāri barjerai un var netikt - bet apmēram tās pašas idejas jau paliks. Pietiek paskatīties, ko dara Pilsoniskā Savienība un vislatvieši.)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Владимир - автору 20.01.2010 15:07
интересно, что „Es mīlu šo zemi, bet ienīstu šo valsti” есть в принципе историческая традиция РУССКОЙ КУЛЬТУРЫ.

А латышская культура с ней тесно связано.

в России это проявилось в том числе как "научный" анархизм.

Русские будут этим болеть очень долго. И государство должно очень серьезно доказывать русским свою необходимость. ЛЮБОЕ государство.

Это, кстати, обьясняет феномен 9 мая. Катастрофа лета 41-го года показала русским, что СВОЕ государство ЛУЧШЕ, что оно НУЖНОЕ, и его надо защищать. 9-мая русские показывают, что ЗАПОМНИЛИ исторический урок, что СВОЕ государство они будут защищать до последнего.

Так в 40-м году поступил русский генерал, этнический швед Маннергейм. Он защищал СВОЕ государство так, что мужество и стойкость его солдат стали легендой.

а вот в Латвии в 40-м не нашлось тех, кто защитил бы государство. как не странно, но Вы УЖЕ ответили ПОЧЕМУ.

А вот кто нам ответит, КАК нам быть и где взять Маннергеймов?!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Владимир - Aleksis 20.01.2010 14:42
Vispār žēl, ka Māris Brants dēļ vienas smukas frāzes (Latvija kā ne-Krievija) upurē skaidri saredzamas patiesības.

Вы, вероятно плохо владеете латышским (шутка), если не понимаете смысла утверждения, и главное... его правоты, пусть и не 100%.

Элементарный пример. Во многих дискусиях тут можно найти " здеся вам не криевия". Вам поискать, или Вы так вспомните? Например, в дискуссии о налогах.
Так что Брандт прав. "не криевия" есть "идеология" этого государства.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality 20.01.2010 14:06
KALVIS:''Tikpat labi var citēt arī tādas autoritātes kā ....'' - VAR citēt, var izmantot metodi 'izgriez-ielīmē', var popularizēt, var lasīt, var domāt/apjēgt, var graut, var celt, VAR ? Var sociologs Māris Brandts,kāds 'reality' vai Kalvis par kādu savu pētījumu saņem prestižo balvu - 'Aleksis de Tokvila' prēmiju ( vai kādu Nobela prēmiju)? Var !- viss ir iespējams, tikai der apjēgt - zinātniski pētījumi netiek balstīti uz emocijām/jūtām ( tipa - 'ir palikušas kaut kādas mieles no PSRS sabrukuma laika.'). Spiežot savās kampaņās uz emocijām (negatīvajām), bet galīgi neapjēdzot reālo situāciju (zinātnes graušana ir ''liels'' TB/LNNK 'nopelns') daudzi 'bāleliņi-shēmotāji' ir tāļu Latviju aizveduši.....Šā gada rudenī ne tikai ' tēvzemietis un karšu izdevniecības "Jāņa sēta" redaktors Ritvars Eglājs' saņems tādas vēlētāju 'piezīmes' - kādas sev ir 20-it gados nopelnījuši. Pašvaldību vēlēšanu rezultāti un pašreizējais Latvijas ekonomiskais&sociālais stāvoklis (ar to domāju to totālo neticību/neuzticēšanos valsts varai - sk.aptauju reitingus) vēl nav dažu labu pārliecinājis - joprojām jau emocijas ņem virsroku pār skaidro domāšanu. Bet priecē fakts, ka aizvien vairāk cilvēku sāk apjēgt reālo situāciju - arī izlasot M.Brandta rakstu var secināt - lēnām, pa milimetram, bet uz priekšu lielākas izpratnes iegūšanā. Tā turpināt !

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Vidzemnieks (gatiso@oic.lv) - Raksta autors 20.01.2010 07:39
Analizējot sabiedriskas parādības ir jādomā kopsakarībās - ražošana un patēriņš, pienākumi un tiesības, brīvība un atbildība. Manuprāt, pārskatā par tautas attīstību tā autori ir domājuši vienpusīgi - tikai par atbildību, aizmirstot ka tās priekšnoteikums ir brīvība. Šāda vienpusība ir novesta līdz absurdam dotajā rakstā valsti saprotot kā patēriņa preci - televizoru, datoru vai veļas automātu, ko "vēlamies bet lietot neprotam". Tas ir rupji un pilsoniski aizvainojoši. Tāpēc analizēt visas rakstā minētās vienpusības, pat muļķības, es neredzu jēgas. Man ir kauns par šo rakstu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 20.01.2010 01:52
M.Brants: Gaida, lai arī klusībā apzinās, ka to gaidīt ir velti — pati valsts pēc būtības ir veidota kā valsts latviešiem. Tā taču ir ne-Krievija. Pietiek citēt kaut vai dažas frāzes no pārskatā publicētajiem Inas Druvietes izteikumiem. Piemēram: „Amatpersona reprezentē valsti. Mi­nistrs kā privātpersona, sarunājoties ar žurnālistu kāpnēs, var runāt, kā viņš grib. Taču intervijas savas valsts plašsa­ziņas līdzekļiem viņš drīkst sniegt tikai latviski, jo viņš pār­stāv valsti”. Ja šāda pozīcija skaidri nepasaka, ka Latvija ir latviešu valsts, tad kas vēl skaidrāks būtu nepieciešams?
==========
Apgalvojuma "Latvija ir latviešu valsts" patiesums atkarīgs no tā, kas domāts ar vārdu "latviešu". Ja "latvieši" ir domāti kā politiskā nācija - t.i. "Latvijas tauta", tad izteikums ir patiess. Un tā tam pēc Satversmes būtu jābūt. Lai pārbaudītu izteikuma loģiskumu (un lai mums netraucētu tas, ko mēs zinām par Latviju/latviešiem), mēģināsim "Latvija" un "latviešu valoda" aizstāt ar mainīgajiem. Tātad: "Amatpersona reprezentē savu valsti - FFF. Ministrs kā privātpersona, sarunājoties ar žurnālistu kāpnēs var runāt, kā viņš grib [kaut vai valodā xxx]. Taču intervijas savas valsts plašsaziņas līdzekļiem viņš drīkst sniegt tikai [valsts] valodā fff."
Šis ir izteikums ar mainīgajiem ("valsts FFF", "valoda fff" un manā iespraudumā vēl arī "valoda xxx"). Tādus izteikumus sauc par predikātiem - predikātu patiesums, protams, atkarīgs no mainīgo vērtībām. Ja "valsts FFF" ir Francija un "valoda fff" ir franču valoda, tad iegūstam patiesu apgalvojumu. Francijā mēs neatradīsim nacionālā līmenī strādājošu amatpersonu, kas ar valsts mēdijiem nerunātu franciski. Ja "valsts FFF" ir ASV, tad apgalvojumam īsti nav jēgas, jo ASV (federālajā līmenī) nav kādas konkrētas valsts valodas. Tādas ir vienīgi dažos štatos (angļu valoda). ASV politiķi reizēm mēdz runāt arī spāniski, utml.

Ja "valsts FFF" ir Latvija, "valoda fff" ir latviešu valoda un "valoda xxx" ir, teiksim, angļu vai vācu valoda, tad izteikums varbūt nav nepieciešami patiess (jo atšķirībā no Francijas mums nav likuma normu vai stingru tradīciju, kas to noteiktu), bet šis apgalvojums ir patiess tanī modelī, kurā mēs dzīvojam (t.i. mūsdienu, 21.gs. Latvijā) - jo vienīgie gadījumi kad valsts amatpersonas ir runājušas angliski vai vāciski - tie ir bijuši saistīti ar intervijām citu valstu mēdijiem, starptautiskām sarunām, utml. Latvijas iedzīvotājiem nav nācies tulkot no angļu vai vācu valodas amatpersonu izteikumus, kas domāti iekšpolitiskā kontekstā.

Vienīgais gadījums, kad šis apgalvojums Latvijā tiek apšaubīts ir tad, ja "valoda xxx" ir krievu valoda. Var, protams, runāt par to, ka krieviski runājošu un krieviski saprotošu cilvēku Latvijā ir diezgan daudz (es arī esmu viens no viņiem). Bet valsts amatpersonas tad nonāk iekšēji pretrunīga situācijā - no vienas puses, valsts atzīst latviešu valodu par valsts valodu (uz kuras pamata notiek visa integrācija sabiedrībā). No otras puses, ar savu faktisko rīcību šīs pašas amatpersonas apliecina, ka krievu valoda faktiski funkcionē kā valsts valoda. Ja reiz tieši šajā valodā amatpersonas komunicē ar iedzīvotājiem.

Manuprāt, divkosība nav labs orientieris. Ja reiz esam par latviešu valodu kā valsts valodu, tad to lietot amatpersonu dialogā ar sabiedrību ir tikpat dabiski kā, teiksim, Francijā lietot franču valodu (kaut arī tur esot kādi 5 miljoni arābu un citu ne-franču iedzīvotāju; plus vēl nosacīti tradicionālas minoritātes ar atšķirīgām valodām - bretoņi, baski, provansieši, korsikāņi, elzasieši). Toties, ja amatpersonas ir PRET latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, tad šīm te amatpersonām ir visas iespējas piedāvāt grozīt Satversmi un likumus. Nevis stihiski, ikdienas un masveidīgi ignorēt valodu likuma burtu un arī šī likuma garu un būtību.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 20.01.2010 01:23
Augsti Godātais/Godātā Reality,

M.Brants apgalvo sekojošo: "Tātad latvieši savu valsti vispirmām kārtām šobrīd saredz kā ne-Krieviju. Tas ir valsts idejas līmenī." Man šī tēze nešķiet pamatojama - kaut vai tādēļ, ka mēs ne visai labi zinām, kas ir mūsdienu Krievija, lai attiecībā pret to pozicionētos - vienalga pozitīvā vai negatīvā nozīmē.

Ar politiķu neizpildītajiem solījumiem varētu sarakstīt garus palagus. Bet lai varētu runāt par "piemānīšanu", ir vispirms jāsaprot, kāds statuss ir katram solījumam un solītājam. Vēlme uzlūkot valsti un partiju vadītājus par sava veida vecākiem, kuriem jāved bērni uz zvērudārzu, ja reiz tas ir ticis apsolīts (bet sarežģītākos gadījumos - jādāļā pilsonība un visādi citi labumi) manuprāt ir "postpadomju" attieksme. Ja vēl atceries - LTF bija toreizējās LPSR ietvaros nodibināta organizācija. Viņai nebija nekāda mandāta dalīt Latvijas Republikas pilsonību - nedz arī tāds mandāts bija toreizējai LPSR Augstākajai Padomei. Viņi pilsoņu loku nepaplašināja - un pareizi vien darīja.

Pazīstamais režisors Alvis Hermanis nav vienīgais, kuram ir palikušas kaut kādas mieles no PSRS sabrukuma laika. Tikpat labi var citēt arī tādas autoritātes kā Alfrēdu Rubiku, Pēteri Pētersonu, Aleksandru Zinovjevu, ... Arī Kasparu Dimiteru arī valsts un personīgi E.Repše cietsirdīgi piemānīja - sk. sūdzības: http://www.nacionalisti.lv/raksts/385/blogs/GODS+KALPOT+NEKU... un http://www.nacionalisti.lv/raksts/430/blogs/Ier%C4%93d%C5%86... . Tagad jau laikam izdzēsts, bet tēvzemietis un karšu izdevniecības "Jāņa sēta" redaktors Ritvars Eglājs pie šīm žēlabām pierakstīja pavisam īsi - Kaspar, ar saviem parādiem tiec galā pats! Jābūt par cilvēcīgu attieksmi pret līdzpilsoņiem un viņu likstām - bet ne par piekāpšanos tīši uzspēlētam infantilismam un bezpalīdzībai.

Ar cieņu,
Kalvis

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality 20.01.2010 00:31
>EASY:'Māja jāsāk būvēt no pamatiem' -

Александр ЗИНОВЬЕВ: '‘’Тогда( 'Катастройка’ (1989.g)я ссылался на известные слова Руссо: “Прежде чем ломать старый дом, постройте новый”. И уже тогда, когда старый окажется ненужным, можно его ломать, да и то — вдруг он еще пригодится. А ведь тут сломали дом, не построив новый.’’ Лекция Александра Зиновьева Постсоветизм

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality 20.01.2010 00:30
>EASY:'Māja jāsāk būvēt no pamatiem' - LOĢISKI, tikai neloģiski bija sagraut uzcelto māju, kamēr jauna vēl nebija uzcelta.Tagad pamatiem jau diža bedre izrakta (dižļkibele), tā kā, cerams, ka drīzumā varēs sākt celt - pagaidām jau par tiem 'pamatiem' vēl īstas skaidrības nava. 6.janvāra raidījumā 'Kas notiek Latvijā?' jau klātesošie teica un solījās radīt šā gada Lielo papīru, kurš darīšot brīnumus.Tik vien, kā vajagot savā starpā vienoties (V.Avotiņš 'Lielo papīru komedianti', NRA 09.01.2010.). Latvieši spēs vienoties ?- jeb 'pamatu' celšanai tos apvienos kāds Saskaņas Centrs, kā Rīgas pašvaldības piemērā/paraugā ?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

pustes maises 19.01.2010 23:07
Разве в Латвии вообще можно серьезно говорить о наличии "русских" и "прочих"?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Easy 19.01.2010 22:43
Māja jāsāk būvēt no pamatiem. Nevajag piedzīt cilvēku galvas ar skaistajiem Eiropas piemēriem, radot domu, ka māju var uzbūvēt no jumta.

Pārspīlētās cerības rada vilšanos un emigrāciju, kad izrādās, ka māja (Latvijas skaistā nākotne) tomēr jābūvē no pamatiem, pēc plāna, un neizlaižot nevienu etapu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


reality 19.01.2010 22:06
Aleksis:''(..) tātad viņiem mūsu (relatīvi) rietumnieciskākā kārtība un dzīvesveids ir pieņemamāki. Un to pavisam skaidrā tekstā apliecina arī daudzskaitlīgi demokrātiski noskaņoti krievu publicisti. '' - ATGĀDINĀŠU, ko skaidri, īsi un saprotami pateica publicisti, kad pēc kopīgi panāktā Atmodas gados un LTF toreiz nolemtā 90-os gados tika pieņemti diametrāli pretēji lēmumi ( pirmā 'uzmešanas&čakarēšanas' akcija, kas šodienas relatīvajā rietumnieciskajā kārtībā un dzīvesveidā ir ikdienišķa parādība ):

‘’ – Kad Tautas fronte rīkoja referendumu par izstāšanos no PSRS, kurā piedalījās visi LPSR iedzīvotāji, tātad arī krievi, toreiz Tautas fronte viņus piemānīja. Viņi solīja nulles pilsonību, ja balsosiet kopā ar mums. Domāju, krievi to atcerēsies tad, kad nākamais premjerministrs, acīmredzot, runās krievu valodā. Un pareizi darīs. Tās ir viņu tiesības. Pēc referenduma Marina Kosteņecka, Vladlens Dozorcevs, krievu rakstnieki, kas bija Tautas frontes sastāvā, toreiz to tā arī nosauca – par nodevību. Nevar paslaucīt zem tepiķa piecdesmit procentus Rīgas iedzīvotāju. Tā var tikai pavisam īstermiņā mālēt acis ciet sev un citiem.’’ A.Hermanis:Nacionālais pieskāriens un kļūda (sk. KultūrasForums).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 19.01.2010 21:34
Māris Brants: Vispirmām kārtām titulnācijai sava valsts vajadzīga tāpēc, ka tā jūtas pietiekami pieaugusi, lai būtu spēlētājs pasaules politiskajā pokerā. ... Šobrīd kā vienīgā nopietnā alternatīva, „pret” kuru sava valsts vajadzīga, ir Krievijas impēriskie centieni. Vieni jūtas labi, ja viņiem ir impērija, otri — ja ir paši par sevi. Kopsaucēju te atrast principā nav iespējams. Tātad latvieši savu valsti vispirmām kārtām šobrīd saredz kā ne-Krieviju. Tas ir valsts idejas līmenī. ... Ja latviešu attieksme ir šāda, tad ko var vēlēties no nelatviešiem, kas vairumā gadījumu ir krievi? Latvijas valsts idejiskais pamats taču ir Latvija kā ne-Krievija.======
No šādiem stereotipiem nav tālu līdz secinājumam par to, ka visi krievi it kā esot antidemokrātiski impēristi un šovinisti, toties visi latvieši - nelokāmi tautas suverenitātes un brīvības aizstāvji. Manuprāt, tas ir vienkāršoti un arī aizskaroši. Pietiek palasīt, ko par Latvijas valsts pastāvēšanas mērķi raksta tādi cilvēki kā Ludmila Azarova, Marina Kosteņecka, Ludmila Sočņeva un arī Alehins (savā Diena.lv blogā) - un mēs redzēsim, ka pietiekami daudzi krievi vēlas šeit redzēt normālu, stipru, demokrātisku un brīvu valsti - un jūtas sarūgtināti tad, ja tāda praksē ieviešas ar ļoti lielām grūtībām. No otras puses, ir ne mazums latviešu, kuru pret-rietumnieciskā paranoja sasniedz PSRS cienīgus apmērus. Nerunājot par vadonisma apsēstajiem, kuri ir "kā nabadzīgie garā, kas sevi projām sviežot laimīgi" (Rainis)

Manuprāt, Latvijas valsts idejiskais pamats (kurš turklāt apvieno konstruktīvos latviešu un visu citu etnisko grupu centienus) - tas ir būt demokrātiskai un brīvai sabiedrībai, kur gan atsevišķie indivīdi, gan arī Latvijas tauta un latviešu kultūra var sekmīgi attīstīties. Ja te rodas kaut kāds padomiskas dzīves izpratnes un politikas rezervāts, tad mūsu valsts pastāvēšana zaudē jebkādu jēgu. No latviešu viedokļa tas ir acīmredzami - ne jau tādēļ notika trešā atmoda, lai mēs atjaunotu tieši sliktākās un kaitinošākās padomju ideoloģijas izpausmes - vadītāju bezatbildību, nepotismu, dinozaurisku ideoloģiju.

Savukārt Latvijā dzīvojošie mūsu krievu un baltkrievu līdzpilsoņi visādus "vadoņus" un postsociālistisku dzīvesveidu var līdz mielēm izbaudīt, aizbraucot ciemos uz kaimiņos esošajām Krieviju un Baltkrieviju. Ja kādam tas patīk - tad var turp braukt un daudzi to jau ir izdarījuši. Bet ja reiz Latvijas krievi joprojām mājo šeit, tātad viņiem mūsu (relatīvi) rietumnieciskākā kārtība un dzīvesveids ir pieņemamāki. Un to pavisam skaidrā tekstā apliecina arī daudzskaitlīgi demokrātiski noskaņoti krievu publicisti.

Vispār žēl, ka Māris Brants dēļ vienas smukas frāzes (Latvija kā ne-Krievija) upurē skaidri saredzamas patiesības.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality 19.01.2010 20:34
Izlasot jaunākā ‘Pārskats par tautas attīstību’’ ievadā secinājumu: ‘’Neuzticēšanās demokrātis­kām institūcijām, pilsoniskā pasivitāte, intereses trūkums par kopīgā labuma jautājumiem liecina, ka krīzes cēloņu meklējumos mums ir darīšana ar kādu plašāku fenomenu.’’ – es vēlreiz pārlasīju pirms daudziem gadiem sociologa ar >50 gadu pieredzi rakstītās atziņas. Nudien', ņemot vērā šodienas situāciju pēc 1991.g. augusta (Latvijas ‘’brīvlaišana’’), tās var palīdzēt izskaidrot mūsu pētnieku secināto arī par to Latvijas ‘fenomenu’ . 16.09.97 НЕОБХОДИМОСТЬ СОПРОТИВЛЕНИЯ – Александр ЗИНОВЬЕВ :’’(..) Дело в том, что тот социальный феномен, который складывается сейчас в России, есть имитационная форма. Имитация - это подделка, неподлинность, создание видимости. Это очень важно различать. Здесь всевроде бы похоже на реалии - и государственная система, и экономика, и культура, все похоже на что-то настоящее. Но на самом деле это имитационные формы. Они неустойчивы и ненадежны. Это внешние формы, внутренне они совершенно пустые, они не наполнены некой социальной сущностью, которая образует устойчивую жизнь социального организма. В сегодняшней России нет сущностного стержня, центра, ядра. (..)То, что получилось в результате, как бы повисло вне времени, вне социального времени. Вот я слежу за тем, что делается сегодня в России - за культурой, литературой, кино, за политическими акциями, экономическими, - и создается, представьте, такое впечатление, что тут живут какие-то лунатики, люди, которые не отдают себе отчета в том, что они делают. Они как будто вслепую тыкаются, совершают какие-то операции - или по подсказке, или по привычке, или каким-то иным образом, но за этим сущностного ничего не стоит. За этим не стоит самое главное - историческая перспектива. Нет уверенности, никто ни в чем не уверен! Даже сами ведущие "реформаторы". Я вот смотрю, как они выступают, и для специалиста сразу это становится ясным: у них ни у кого нет уверенности, они не знают, куда идет дело, почему и зачем. У них есть желание, и они свои желания выдают за целевую, смысловую основу социальной эволюции. Им кажется, что это есть. Вот хочется кому-то, чтобы происходило возрождение некое, и они считают что это есть в реальности. Но в реальности-то этого нет! И в глубине души никто в это не верит. Потому и такое хроническое состояние ненадежности. То есть нестабильность бытия стала стабильной. Такая вот сложилась парадоксальная ситуация.(..)В истории человечества уже существовали имитационные формы, и они могут достаточно долго существовать. Я думаю, те, кто распоряжается судьбой России сейчас - западные хозяева, стратеги глобального общества, может быть, и не понимают этого теоретически, но чувствуют, что они имеют дело именно с таким феноменом. Такого рода системами легко манипулировать, их существование можно прекратить в любое время. Их можно допускать в той мере, в какой они не угрожают существованию более обширного целого, но в случае надобности их можно разрушить одним щелчком.’’Философ, социолог, писатель Александр ЗИНОВЬЕВ:Моя революция
http://www.litru.ru/index.html?book=48913

Saistītie raksti
Krizes mitologija

Krīzes mitoloģija 37 Autors:Māris Brants

Republikas vārdā politika.lv

Citi autora darbi
Ritdiena kura pienaks

Rītdiena, kura pienāks 20 Autors:Māris Brants

Pretvalstisks jautajums

Pretvalstisks jautājums 10 Autors:Māris Brants