Arvien trakāk ar krieviem un viņu atbalstītājiem 3

Par kārtējo domas "pērli" no eirodeputātes Ždanokas un līdzīgiem procesiem Latvijā

Iesaki citiem:

Labdien, lasītāji!

Nākamās Eiropas Parlamenta vēlēšanas vēl ir patālu (2014. gadā), bet viena no mūsu brašajām EP deputātēm jau tagad cenšas sev pievērst uzmanību ar domu, kura kārtējo reizi pierāda, ka viņa nav nekāda Latvijas draudzene un par viņas klātbūtni Eiropas Savienības centrālajā likumdošanas iestādē valsts iedzīvotājiem būtu jājūt ievērojams kauns. Vismaz tiem iedzīvotājiem, kuri Latviju uztver kā vietu, kur var dzīvot un attīstīties latvieši.

Runa, protams, ir par deputāti Tatjanu Ždanoku. Viņas jaunākā domu "pērle" ir par to, ka Eiropā vajag sākt vākt parakstus, lai krievu valoda kļūtu par oficiālu ES valodu. Viņa domā par jaunu ES regulu, kura stāsies spēkā š.g. 1. aprīlī un ļaus miljonam ES pilsoņu no vairākām ES dalībvalstīm nākt ar likumdošanas iniciatīvu, kura tad Eiropas Parlamentam būs jāapspriež. Lai tā neliktos gluži kā krievu un krievu vien iniciatīva, Ždanoka ir skaidrojusi, ka līdzīgu statusu varētu nodrošināt arī citām minoritāšu valodām Eiropā, piemēram, katalāņu, korsikāņu, galīciešu, basku u.c. valodai. Taču āža kāja ir redzama. Pati censone par savu domu ir skaidrojusi lūk, ko: "Panākt, ka visa informācija, kas nāk no ES, būs pieejama arī krievu valodā, kā arī, lai paši cilvēki ar ES institūcijām varētu sazināties savā dzimtajā valodā, to skaitā iesniegt pieteikumus projektiem, kas tiek finansēti no ES fondiem." Par katalāņiem un korsikāņiem šajā tekstā, protams, nav ne vārda.

Nav absolūti nekādu šaubu, ka šī procesa pamatā nav absolūti nekā cita, kā Ždanokas vēlme, sev pievērst uzmanību laikā, kad viņas pārstāvētā PCTVL ir ieslaucīta vēstures mēslainē (pērn Saeimas vēlēšanās -- knapi 7 tūkst. balsu). Pirmkārt, valodas jautājumi nav risināmi Eiropas līmenī un, kā persona, kura EP ir darbojusies jau pasen, Ždanoka to noteikti zina. Otrkārt, krievi Latvijā nu nekādi nav uzskatāmi par tādu vēsturisku minoritāti, kādi ir katalāņi un baski Spānijā un Francijā vai velsieši Lielbritānijā. Lielākoties mūsdienu krievu tautības cilvēki mūsu valstī tomēr ir "pateicoties" padomju okupācijai. Treškārt, Eiropas Parlamentā domai ir pat ļoti maz atbalstītāju. Ždanokas pārstāvētajai Eiropas Brīvajā aliansē no 753 Eiroparlamenta deputātiem ir tikai septiņi. Pat mūsu valsts vienīgais valsts nodevējs, EP deputāts Alfrēds Rubiks, ir teicis, ka gribēt jau var visu ko, bet to realizēt būs ļoti grūti." Lai neteiktu vairāk.

Ždanokas doma par parakstu vākšanu ir liekama tajā pašā maisā ar PCTVL pašreizējiem centieniem, Latvijā forsēt referendumu par pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem (tātad -- lielākoties "krievvalodīgajiem") jau rīt uz brokastu laiku, nemaz nerunājot par 18. februārī paredzamo referendumu par krievu valodas statusu mūsu valstī. Zem visām šīm iniciatīvām ir tikai viena vienīga lieta: ievērojama skaita krievu nevēlēšanās iemācīties un lietot latviešu valodu. Saskaņas centrs var gvelzt cik grib par to, ka šis ir "pašcieņas" jautājums, bet, nē -- runa ir par cilvēkiem, kuri Latvijas Republikā nevēlas iemācīties un lietot valsts valodu, punkts un āmen. Nav absolūti nekāda iemesla, kāpēc krievu valodai būtu jābūt oficiālai valodai organizācijā, kurā Krievija nav un droši vien nekad nebūs pārstāvēta. Arī Eiropas Padomē, kurā Krievija ir darbojusies jau sen, oficiālās valodas ir tikai angļu un franču valoda.

Un, ja par gaidāmo referendumu. Man vakar radio raidījumā bija Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs (SC), un viņš nu visādi apgalvoja, ka SC ar referendumu neesot absolūti nekāda sakara, tas viss esot Lindermana un tikai Lindermana projekts. Kad aizrādīju, ka SC viens no vadītājiem Urbanovičs Lindermanu un Osipovu ir aprakstījis ar vārdiem "sirdsapziņas bruņinieki," Klementjevs paraustīja plecus un teica, ka tas ir jautājums, kas jāuzdod Urbanovičam, viņš pats vēl nemaz nezinot, ko 18. februāri darīs, un SC par to esot lielas domstarpības. Ņemot vērā to, ka tas pats Urbanovičs arī ir teicis, ka patiesībā referendums ir par atbalstu Saskaņas centram, par to var arī būt šaubas. Tas pats sakāms par no vairākiem SC cilvēkiem dzirdētā apgalvojuma, ka referendums esot arī par to, ka SC nav valdībā. Šodien laikrakstā Diena ir intervija ar vienu no SC latviešiem Andreju Elksniņu, kurā viņš saka, ka ir nolēmis referendumā nepiedalīties, bet, "ja nicināšana pret 180 tūkstošiem pilsoņu ies pāri strīpai, savu lēmumu es varētu arī mainīt." Kā to saprast? Ja līdz 18. februārim SC neuzņems valdībā, šis latvietis balsos par oficiālas valodas statusa piešķiršanu krievu valodai? Un būs cienīgs turpināt darbu iestādē, kurai viņš ir zvērējis, ka darīs visu iespējamo, lai sargātu latviešu kā vienīgo valsts valodu Latvijā? Protams, vēlēšanās balsojums ir slepens, mēs nekad nezināsim, kā ir balsojuši SC deputāti, bet tomēr.

Un, starp citu, ja par Urbanoviča attieksmi pret iestādi, kurā viņš strādā, šodien sabiedriskā organizācija Delna ir izplatījusi tekstu par tiem deputātiem, kuri visvairāk un vismazāk ir piedalījušies Saeimas komisiju darbā. Pieci deputāti ir apmeklējuši pilnīgi visas komisiju un apakškomisiju sēdes, par ko varētu teikt "malači," ja vien tas nebūtu viņu pamatdarbs. Taču ir viens deputāts, kurš ir atradis laiku apmeklēt krietni, krietni, krietni mazāk sēžu, vien 31 procentu. Jā, tas ir tas pats Urbanovičs. Vien trīs no katrām desmit sēdēm. Tas būtu uzskatāms par kārtīgu tautas priekšstāvja darbu? Nē, nebūtu vis. Urbanovičs ir bijis visos Saeimas sasaukumos kopš 1993. gada. Varbūt darbs cilvēkam ir apnicis. Bet tādā gadījumā, ko viņš tur meklē? Lasītāj, ja Tavā uzņēmumā strādātu cilvēks, kurš darbu kavētu 70 procentus no visa iespējamā darba laika, vai Tu viņu paturētu darbā vai tomēr arī padzītu? Acīmredzot SC vēlētāji tik prasīgi nav, bet kāds labums Latvijai no tik slinka deputāta?

Jauku visiem dienu!

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (3) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Aleksandrs Saulevics

2011. gads.
Kadreiz apmeklēju Rīgas personas augsta amata birojis, lai atrisināt
vienu pisēta smagu problēmu. Pie sekretāres:
- Labrīt, cien. kundze. Esmu .......... Kāda ir iespēja parakstīties apmeklēt jūsu priekšnieka par ......... jautajumu ?
- Oy, da govorite so mnoju pa russki. Ja tože russkaja............
-?!?!?!......gm, es zinu jūsu biksītes krasu- TRIKOLOR taču.
Bet, redzet, šodien esmu šeit pa citam lietam...
AKMEŅU SĒJA atbilde: "Manam priekšniekam rinda ir uz pus gadu jau priekšā".
-Labi, taču atpušos drusku un pēc pus gadu es jūs patraucešu. Jauku dienu.
TĀ DZĪVOJAM !.....................

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Vladimir Nikiforov

"kārtējo reizi pierāda, ka viņa nav nekāda Latvijas draudzene "
---
Vai tad Ždanoka aicina, piemēram, sašaurināt latviešu valodas lietojumu ES? Nē - paplašināt krievu. Vai Streipam trešdaļa LR iedzīvotāju nav Latvija?

"Par katalāņiem un korsikāņiem šajā tekstā, protams, nav ne vārda."
---
Vai tie vārdi būtu interesanti Latvijas sabiedrībai?

valodas jautājumi nav risināmi Eiropas līmenī
----
Valodas jautājumi dalībvalstīs nav - bet valodas lietošana ES iestādēs gan. Sk. regulu 1/1958

krievi Latvijā nu nekādi nav uzskatāmi par tādu vēsturisku minoritāti, kādi ir katalāņi un baski Spānijā un Francijā vai velsieši Lielbritānijā
----
Vai Streips nezina, ka krievu skolas, teātris un laikraksti pašreizējās Latvijas teritorijā bija vēl pirms Latvijas valsts dibināšanas?

Zem visām šīm iniciatīvām ir tikai viena vienīga lieta: ievērojama skaita krievu nevēlēšanās iemācīties un lietot latviešu valodu
---
Kāpēc tad Streips nespēj atrast kaut vienu PCTVL vai SC aicinājumu panākt šādu situāciju, lai nebūtu nepieciešams mācīties latviešu valodu? Tāpēc, ka tādu nav - ar šādām idejām neviena partija neiegūtu krievu vēlētāju balsis, jo teju vai visi apzinās, ka vairākuma valoda ir jāprot.

Nav absolūti nekāda iemesla, kāpēc krievu valodai būtu jābūt oficiālai valodai organizācijā, kurā Krievija nav un droši vien nekad nebūs pārstāvēta.
------
Latvijā, Igaunijā un Lietuvā vien krievu valoda ir dzimtā vairāk nekā miljonam cilvēku. Kāpēc mēs nedzirdam Streipu protestējam pret īru, maltiešu un igauņu valodu oficiālo statusu ES? To nesēju Savienībā ir mazāk. Dubultstandarti

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Jānis Gavars

Aicinājums Valsts prezidentam, Saeimai, valdībai un sabiedrībai


Neliela daļa Latvijā dzīvojošo krievu pieprasa Krievijas valsts valodas statusu piešķirt Latvijai. Tā ir apzināta Krievijas okupācijas politikas turpināšana pret Latvijas tautu. Apmēram 70 procentu krievu ciena Latvijas valsti, latviešu valodu un tradīcijas. Pēc okupācijas varas maiņas un valsts neatkarības atjaunošanas netika veikti pasākumi, kurus realizē pēc varas nomaiņas okupācijas seku likvidēšanai. Latvijas pilsonību savtīgi ieguva arī tie nepilsoņi, kuri savā darbībā turpināja okupācijas politiku pret Latviju. Arī starptautiskā mērogā Krievijas genocīds pret Latvijas tautu un citām tautām nav pietiekami nosodīts.
Valsts prezidents nespēja izmantot valsts institūtu iespējas un Satversmes 47.panta iespējas un iesniedza Saeimai pretvalstisku likumprojektu, ar kuru tiek grauta valsts pamatvērtība, tās dārgakmens – latviešu valoda, un tiek uzspiesta Krievijas valsts valoda.
Aicinu Valsts prezidentu uzrunāt to pilsoņu daļu, kuri neapzinās valsts pamatvērtības. Daudzi no viņiem ir dzimuši Latvijā pēc kara un nav pieredzējuši tās šausmas, kuras latviešu tautai vajadzēja izciest Krievijas okupācijas dēļ. Skolās, it sevišķi skolās ar krievu valodas apmācību, nav mācīta Latvijas vēsture, nav celta valsts pašapziņa un patriotisms.
Latvieši ar cieņu ir izturējušies pret krievu tautu. Arī krievi atzīst, ka latvieši ar cieņu pret krieviem viņu klātbūtnē ir runājuši krievu valodā, lai viņi saprastu. Eksprezidente V.Vīķe - Freiberga atzīst, ka valsts krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem ir devusi tādas privilēģijas, kādu minoritātēm daudzās citās valstīs nav. Ja cittautieši nav spējuši integrēties latviešu sabiedrībā, tad problēma ir viņos pašos un nepietiekamā izglītošanā no valsts puses.
Atzinīgi novērtēju 30 Saeimas deputātu iesniegumu Satversmes tiesai un Satversmes tiesas lēmumu.
Valsts prezidentam, saeimai, valdībai un visai sabiedrībai ir nepieciešams aicināt krievu inteliģenci atsaukt savu līdzpilsoņu iesniegumus pret latviešu tautu un pārtraukt uzspiest Krievijas valsts valodas statusu Latvijai, jo krievu valodai valsts statuss ir Krievijā, bet Latvijā valsts statuss ir latviešu valodai un neviens nav tiesīgs šo statusu mainīt.
Ja šādi pasākumi netiek veikti, tad nav par vēlu veikt tos pasākumus, kas netika veikti pēc okupācijas, kā arī pārtraukt bezjēdzīgas pilsonības dāvināšanu cittautiešiem. Tam sekas varētu būt neprognozējamas un tās nedos labumu nevienai pusei.

Citi autora darbi
Streips 165x152

Skumja pašdarbība 16 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Grimstošais kuģis 3 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Privātpersona Nils 1 Autors:Kārlis Streips