Vēl nezinām, kas, kā un vai vispār kas notiks pēc referenduma par valodu, bet politikāņu vidē jau virmo kārtējās kaislības, nu par medicīnu.

Skaļi pieķeras cilvēku, tautas psihei emocionāli aktīvām lietām. Apinis ar putām uz lūpām apgalvo, ja bērns sāk dzert šņabi (alkoholu) padsmit gadu vecumā, tad viņš kļūst par dzērāju. Pārmet visiem, arī izglītības ministrijai, sev tikai neko nepārmet. Bet tāda jau ir mūsu medicīna – ārstē sekas, ne cēloņus. Laikam jau likumu par alkohola tirdzniecības vecuma palielināšanu, vajadzēja pieņemt pirms 20 gadiem, tad visa tauta nebūtu nodzērusies. Vai tad latvieši ir no homo sapiens? Varbūt no homo alcoholicus? Tie, kas Andropova alkohola aizlieguma laikā bija jauni, nu izauguši. Aizlieguma laikā nedzēra mazāk kā neaizlieguma laikā? Dzeršanas cēloņi laikam jāmeklē kur citur, ne iespējā iegādāties dzeramo. Reibums esot arī laba iespēja aizbēgt no problēmām. Problēmu netrūkst, citi tās mēģina risināt, citi – aizbēgt no tām. Bēgšana arī ir dažāda – vieni kaut ar kājām, bet uz citu valsti, otri – dzer. Un tad nu visādi tādi, kuri paši rada problēmas, mēģina aizliegt iegāties iespēju aizbēgt no problēmas.

Dzeršanas lietā mācīšana, audzināšana ir nozīmīgas. Bet ne no augšas, no ministrijas var gaidīt kādu pozitīvu lomu. Ministrija nav ātrā palīdzība. Pie tam šodienas apstākļos taču no augšas jau izskanējis aicinājums ātros izsaukt retāk. Tad nesauksim un aizliegsim tirgot šņabi?

Būs tādi, kas teiks – kā tu vari tā runāt. Saku – varu, jo tie medicīnas darbinieki reizē, gan jau nevainīgas pārskatīšanās dēļ, ar liesu no manis izņēma arī sirdi. Viņi jau toreiz zināja, ka tiem, kas par invalīdu kļuvuši avārijas rezultātā, nekādas kompensējamās medicīnas zāles nepienākas.

Ekonomiskās lietas valstī esot atrisinātas, krīze pārvarēta, tik tā demogrāfiskā situācija esot briesmīga. Ir, ir labs risinājums – 21 gada vecumā likumīgi varēs nopirkt pudeli striprā, pie reizes mīlēties uz nebēdu, par bērna rašanās iespēju neuztraucoties – jauni alkoholiķi noderēs, citādi izmirs homo alcoholicus.