Atslēgvārdi:

Ārpolitika priekšvēlēšanu programmās pirms 2010.gada vēlēšanām

Partiju programmas pirms 10.Saeimas vēlēšanām vērtē Andis Kudors

Iesaki citiem:

Saskaņas centrs

Norāda uz it kā pazemojumu, ko Latvija ir piedzīvojusi „lūdzot palīdzību starptautiskajiem kreditoriem." Tādējādi tiek netieši pateikts, ka līdzīgās situācijās Latvijai būtu jāmeklē palīdzība citur. Nav gan saprotams, kur Latvija varētu tikt pie līdzīga finansējuma uz līdzīgiem nosacījumiem, turklāt nepieļaujot kādas citas valsts (palīdzības sniedzējas) nesamērīgu politisko ietekmi. SC arī norāda, ka viena no augstākajām vērtībām ir „valsts politiskā neatkarība”. Tomēr SC līdzšinējās retorikas kontekstā, ir nojaušams, ka partijas vadībā Latvija varētu riskēt zaudēt daļu politiskās neatkarības par labu Krievijai.

SC norāda uz vēsturisko saikņu ar Krieviju svarīgumu un viennozīmīgi saista ekonomikas izaugsmi un stabilitāti ar attiecībām ar Krieviju: „Tirdzniecību ar Krieviju mēs padarīsim par Latvijas jaunās ekonomikas stabilas izaugsmes pamatu. Īpašu uzmanību pievērsīsim ekonomiskajām attiecībām ar Krievijas pierobežas apgabaliem.” Minētā pierobežu sadarbība ir vērtējama pozitīvi, turklāt arī no Krievijas puses iespējama labvēlīga reakcija. Runājot par lielo „jaunās ekonomikas izaugsmi”, tomēr jāšaubās, vai attiecību uzlabošana ar Krieviju, to pilnā mērā nodrošinātu (un ja jā, tad par kādu politisko cenu).

Latvijas drošības jautājumi un dalība NATO īsajā programmā netiek pieminēta.

PCTVL

Redzams, ka ārpolitika nav partijas prioritāte. Ārpolitikas veidošanā tiek piesaukts veselais saprāts un valsts ekonomiskās intereses. PCTVL sola pilnībā normalizēt attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī atjaunot austrumu tranzīta plūsmas. Turklāt īsajā programmā tiek norādīts, ka PCTVL panāks, ka tiek atcelti ierobežojumi preču un iedzīvotāju kustībai. Lai gan nav īsti skaidrs, bet no konteksta izriet, ka tiek domāta iedzīvotāju kustība starp Latviju, Baltkrieviju un Krieviju. Vai tad runa ir par bezvīzu režīmu starp Eiropas Savienību (ES) un Baltkrieviju, un Krieviju? Tā kā PCTVL spējas panākt minēto turpmāko četru gadu laikā līdzinās nullei, tad labāk uzskatīsim to par pārrakstīšanās kļūdu.

PCTVL Programmā 2020 noteikts, ka Latvijas krievu kopienas uzdevums ir kļūt par tiltu starp ES un Krieviju. Tātad par starpniekiem — nevis tiem, kas paši sevi pārstāv, kā ES iedzīvotāji, bet kā trešais spēks.

Partija norāda, ka tā panāks Latvijas atteikšanos no dalības militārajās operācijās ārpus Eiropas. Programmā minēts, ka Latvijai pēc 2012. gada būs jāmaksā piektā daļa valsts budžeta parādu segšanai. PCTVL apsola restrukturizēt parādu starptautiskajiem aizdevējiem, panākot situāciju, ka valsts maksās ne vairāk kā 7% no gada budžeta.


Par labu Latviju

Partijas Par labu Latviju (PLL) programma, kura papildināta ar ārpolitikas rīcības plānu, dod visai detalizētu priekšstatu par partijas plāniem. Programmā dominējošā tēma — iestāties starptautiski par Latvijas interesēm. Tas attiecināms gan uz valsts palīdzību uzņēmējiem ārvalstu tirgu iekarošanā, nodrošinot valsts atbalstu nacionālajiem eksporta zīmoliem, gan arī uz iespēju izmantošanu, ko sniedz dalība ES un NATO. Tiek solīts arī nodrošināt „Latvijas zemnieku interešu profesionālu lobēšanu Briselē.” Pašreizējo situāciju attiecībās ar Starptautisko Valūtas fondu PLL dēvē par faktisko “fiskālo okupāciju”. PLL gan nepiebilst, ka tās biedru rindās esošie politiķi bija līdzvainīgi minētās it kā okupācijas īstenošanā. Partijas piedāvātais risinājums — izmaiņas nodokļu sistēmā.

PLL īpašu uzmanību sola veltīt arī sadarbībai ar stratēģiskajiem partneriem un tiešajiem kaimiņiem. Tiek norādīts, ka attiecībās ar Krieviju jānodrošina lietišķu attiecību nostiprināšana: „Uz šādu lietišķu attiecību bāzes jāveido Krievijas izpratne par pagājušā gadsimta vēsturiskā mantojuma jautājumiem.” Tātad — vispirms ekonomika, līgumi, kultūras apmaiņa, un tikai tad — vēsture.

Drošības politikas sfērā tiek norādīts uz nepieciešamību turpināt Latvijas dalību NATO un ES misijās ārvalstīs, vienlaicīgi gan norādot, ka 2011. gada vasarā jāizvērtē misijas Afganistānā panākumi un jālemj, vai un cik ilgi to turpināt.

Daži solījumi varētu būt grūti izpildāmi (vismaz tuvāko gadu laikā), piemēram, Latvijas pārstāvniecību tīkla paplašināšana. Vēl arī — atsevišķa finansējuma piešķiršanai Ārlietu ministrijai sadarbībai ar tautiešiem ārvalstīs. Turklāt programma nedaudz disonē ar dažu PLL līderu publiskajā telpā pausto daudz pozitīvāku skatu uz ciešākām attiecībām ar Krieviju, nekā aprakstīts programmā.

Vienotība

Norāda uz Latvijas piederību Eiroatlantiskās telpas vērtībām kā Latvijas noteicošo ārpolitikas identitātes faktoru. Programmas ārpolitikas sadaļas pirmais punkts paredz nodrošināt līdzšinējās ārpolitikas principu pēctecību. Kā drošības pamats tiek minēta stratēģiskā partnerība ar ASV un NATO. Tiek norādīts, ka Latvijai jābūt gatavai arī ieguldīt savu darbu NATO. Vienotība pauž labvēlīgu attieksmi Latvijas līdzdalībai starptautiskajās operācijās un kā būtisku norāda NATO infrastruktūras klātbūtnes nodrošināšanu Baltijas valstīs.

Programmā tiek uzsvērts, ka ir jāstiprina un vēl vairāk jāizvērš Latvijas ārējā ekonomikas politika kā ārpolitikas prioritāte. Divpusējo attiecību kontekstā tiek norādīts uz vairākām valstīm, bet kā prioritāte tiek uzsvērta sadarbība ar ASV, Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm. Vienotība sola sekmēt vienotas ES enerģētikas politikas veidošanu, stiprinot Latvijas enerģētisko neatkarību un drošību. Lai nepaturētu Baltijas valstis kā enerģētikas salu, apvienība norāda, ka nepieciešama Baltijas energosistēmas integrācija ar Ziemeļvalstīm.

Vienotības programmā nav daudz drosmīgu ideju (vai skaļu saukļu) un inovatīvu pieeju. Galvenā vadlīnija — turpināt iesākto darbību Rietumu struktūrās, pakāpeniski meklējot, kā uzlabot situāciju ekonomikā un enerģētikas neatkarībā.

Zaļo un zemnieku savienība

Sola „izmantot visas ES pieļautās iespējas vietējo ražotāju un vietējā tirgus aizsardzībai un Latvijas zemes, dabas resursu saglabāšanai Latvijas pilsoņu īpašumā.” Tāpat ZZS izvirza sev uzdevumu ES līmenī panākt godīgu konkurenci un līdztiesīgu tiešo maksājumu sistēmu Latvijas zemniekiem.

Drošībā un ārlietās ZZS plāno ciešāk integrēties starptautiskajās organizācijās, tikai netiek minēts, kādās un kā. Viens no zīmīgiem solījumiem: „Tuvākajā laikā izvest Latvijas karavīrus no Afganistānas.” Nav īsti skaidrs, ko nozīmē „tuvākajā laikā”. Protams, īsajā programmā grūti uzrakstīt tāda lēmuma pamatojumu un detaļas, tomēr tas izskatās pēc neapdomāta populistiska saukļa, kura īstenošanas sekas Latvijas ilgtermiņa drošībai nav nopietni izsvērtas.

Visu Latvijai!-TB/LNNK

Norāda, ka „Latvija un latviešu kultūra ir piederīga Rietumu civilizācijai” un nozīmīgu vietu ierāda idejiskai cīņai pret Krievijas ietekmi. Programmā minēts, ka Krievija ar mediju palīdzību mēģina paturēt Latviju „krievu pasaulē”, kas savukārt apdraud latviešu nacionālo identitāti un attālina no rietumnieciska domāšanas veida. VL!- TB/LNNK sola cīnīties ar valstij nelojālām, bieži Krievijas finansētām organizācijām. Tāpat sola starptautiski aktualizēt komunisma un nacionālsociālisma noziegumu līdzību, kā arī prasību pēc kompensācijām no PSRS tiesiskās mantinieces Krievijas par okupācijas laikā radītajiem zaudējumiem Latvijai. Jāsaka, ka kompensāciju pieprasīšana viennozīmīgi izraisīs noteiktu Krievijas reakciju attiecībā pret Latviju.

Programmā arī teikts, ka Latvijai jāturpina cieša sadarbība ar ASV, bet kopā ar sabiedrotajiem (Poliju un Baltijas valstīm) „jāaizstāv stingra ES politika attiecībā pret Krieviju.” Dalība NATO tiek norādīta kā būtiska Latvijas drošībai, turklāt tiek minēts, ka ir vēlams Latvijā izvietot NATO kara bāzi.

Redzams, ka apvienība ārpolitikas jomā galveno nozīmi piešķir no Krievijas ārpolitikas izrietošo iespējamo sociālo un politisko draudu novēršanai. Ir arī minēta nepieciešamība iestāties par savām interesēm starptautiskajā arēnā, tajā skaitā — par vienlīdzīgiem spēles noteikumiem vienotās lauksaimniecības politikas jomā, tomēr ar ekonomiku saistīti uzstādījumi nedominē.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Citi autora darbi
Petijums krievija

Krievijas informācijas kampaņa pret Ukrainu: no Viļņas samita līdz Krimas referendumam 3 Autors:Andis Kudors, Māris Cepurītis, Mārtiņš Kaprāns