Armēņi jūtas piederīgi un saprasti 0

"Neatkarīgā rīta avīze", 20.06.2003.

Iesaki citiem:
Nra166

Latvijas armēņu kopiena vismaz vienā ziņā it kā būtu privileģētā stāvoklī, jo Nacionālo kultūras biedrību asociācijas vadītājs ir viņu tautietis mūziķis Rafi Haradžanjans. Mēs vēlamies tuvāk iepazīstināt ar Rīgas Armēņu kopienu, kuras vadītājs ir Gituns Bagdarasjans. Šoreiz saruna ar kopienas izpilddirektoru Eduardu Sisļanu, kurā runājam par armēņu darba gaitām Latvijā, par ticības un izglītības lietām un, protams, par dažādiem integrācijas aspektiem.

– Pastāstiet, lūdzu, īsumā par sevi un savu ģimeni Latvijā.

– Latvijā dzīvoju kopš 1986. gada. Strādāju tirdzniecības bāzē Latgale par administratoru. Pirms desmit gadiem nodibināju firmu Margarita, mūsu lolojums ir divas kafejnīcas. Tā ka esmu bijis saistīts arī ar pārtikas produktu sagādi un apstrādi.

Mana ģimene – tā ir dzīvesbiedre un četri bērni. Esmu nokārtojis pilsonības eksāmenu, tagad gaidu, pasi saņemšu pēc mēneša. Mājās runājam armēniski, latviski un krieviski. Mana sieva Margarita Rudzīte ir puslatviete, pusvāciete. Ar armēņu kopienas lietām aktīvi esmu saistīts kopš 1995. gada.

– Kā radās doma par Rīgas armēņu kopienas dibināšanu?

– Jau līdz tam pastāvēja Latvijas Armēņu biedrība, kura strādā Rīgā, Slokas ielā 34: to vada Haradžanjana kungs. Šī biedrība ir vairāk orienēta uz kultūras dzīvi, bet Rīgā dzīvojošo armēņu pamatmasa – apmēram 2500 cilvēku – šīs biedrības aktivitātēs netika iesaistīti. Tāpēc arī nolēmām nodibināt pilsētas kopienu, ko uzskatījām par nepieciešamību. Tas notika 2000. gadā. Kā mūsu statūtos ierakstīts, mūsu galvenie uzdevumi ir integrācija, armēņu integrēšanās [Latvijas] sabiedrībā. Mūsu rindās ir daudz inteliģences pārstāvju, kuri šeit dzīvojuši jau krietni agrāk. Ir biznesmeņi, ārsti, citu profesiju pārstāvji. Rīgas Armēņu kopienai ir savs ikmēneša izdevums Ararat: tas iznāk krievu valodā, ir plāns dublēt arī latviešu valodā.

– Ko vēl izdevies paveikt šajā samērā īsajā laikā?

– Armēņu kopiena ļoti lielu uzmanību veltī savas baznīcas būvei, kas Rīgā, Krasta masīvā netālu no lielveikala Mols, tiek celta jau sesto gadu. Šī celtniecība notiek tikai par ziedojumos savāktu naudu.

– Tātad Latvijā būs vēl viens kristiešu dievnams?

– Jā, armēņi ir kristieši, ļoti ticīga tauta. Mēs jau kopš kopienas dibināšanas daudz domājām par 1700 gadu svinībām, kopš kristietība pieņemta kā valsts reliģija. Bija izstrādāts speciāls šo pasākumu plāns.

Regulāri sadarbojamies un tiekamies ar Viļņas un Tallinas armēņu kopienām. Visai bieži savus kārtējos jautājumus risinām kopīgi.

Mums ir laba sadarbība ar latviešu sabiedriskajiem un politiskajiem darbiniekiem. Saeimā ir Armēnijas sadarbības grupa, kuru vada Andrejs Klementjevs, parlamenta deputāti viesojušies mūsu kopienā. (Uz tikšanos kafejnīcā Kert, kā ziņo Ararat, bija atnākuši arī Aleksandrs Bartaševičs un Leopolds Ozoliņš – red.).

– Cik noprotu, no Latvijā dzīvojošajiem armēņiem lielākā daļa koncentrējusies Rīgā. Bet citās pilsētās?

– Armēņu pamatmasa patiesi ir koncentrējusies Rīgā. Mūsu kopienas filiāles esam atvēruši Valmierā, Ventspilī, Liepājā un Daugavpilī.

– Savā laikā kā izcilus Latvijā dzīvojošus un strādājošus armēņus minēja baletdejotāju Helēnu Tangijevu-Birznieci, aktieri Juriju Jurovski, Daugavpils ārstu Ņikitu Hačijanu. Ko jūs nosauktu, pārlūkojot visu armēņu kopienu šodienas skatījumā?

– Sāksim ar kultūru un tai tuvām jomām. Haradžanjana vārds visiem Latvija labi zināms. Valērijs Ter-Oganesjans ir pazīstamā biznesa žurnāla Karjera (krievu valodā) galvenais redaktors. Viņš ir mūsu kopienas valdes loceklis. Nevaru neminēt 83 gadus veco Šekojanu Karlosu, kurš ļoti prasmīgi darbojas kā mūsu kasieris. No ārstu vidus lepojamies ar Natāliju Bagramjanu, ļoti aktīva mūsu kopējās lietās (mēnešraksts Ararat maijā apsveicis poliklīniku VIA UNA un tās vadītāju N. Bagramjanu ar desmit gadu jubileju). Holdinga centra prezidents ir Eduards Asartujans, liela mēroga biznesmenis, kuru pazīst visā Latvijā.

– Kādā veidā jūs uzturat sakarus ar savu etnisko dzimteni, tas ir, Armēniju?

– Mums ir cieši sakari caur Armēnijas vēstniecību, kas atrodas Varšavā. Tāpat mums ir pastāvīgi kontakti ar Armēnijas ārlietu ministriju, kurā ir nodaļa sakariem ar ārzemēs dzīvojošajiem armēņiem. Cenšamies panākt, lai iespējami vairāk armēņu ģimeņu šeit varētu skatīties armēņu televīziju, izmantojot pavadoņu sistēmu. Ir tāds televīzijas kanāls Armēnija, kādus piecus gadus mēs šīs pārraides skatāmies jau diendienā.

Pērn Latvijā viesojās Armēnijas prezidents Roberts Kočarjans, un pēc viņa tikšanās ar Vairu Vīķi-Freibergas kundzi mēs tikāmies ar šurp atbraukušo ekonomikas ministru. Drīz vien mums Rīgā tiks atvērts tirdzniecības nams. Arī ar to nodarbojas mūsu kopiena.

– Ciktāl esat tikuši ar šo projektu?

– Celtniecība ir jau saskaņota, vienīgi vēl jāvienojas, kur šis centrs atradīsies. Tajā būs Armēnijas tirdzniecības pārstāvniecība. Katrā ziņā šis projekts ir mūsu konkrētās darbības plānā.

– Kādās skolās – krievu vai latviešu – lielākoties mācās armēņu bērni?

– Jautājums skaidrs. Saskaņā ar mūsu veikto analīzi 85 procenti bērnu no armēņu ģimenēm mācās latviešu skolās. Krievu skolās iznāk pavisam neliela daļa. Ir skolas vecuma bērni, kuri ļoti skaidri runā latviski.

Lai nepazaudētu saikni ar dzimteni un neaizmirstu savu dzimto valodu un vēsturi, mums ir sava svētdienas skola. Tur māca Armēnijas vēsturi, rakstību. Šo skolu vada Elzas kundze, kā arī mūsu mācītājs. Šajā skolā pašreiz mācās 48 cilvēki: arī divas latviešu meitenes no Policijas akadēmijas, kurām draugi ir armēņu puiši. Tā arī viņām ir sava motivācija iemācīties armēņu valodu.

– Vēlētos jautāt vēl par pilsonības lietām. Pēc 1996. gada datiem, no 2635 Latvijā dzīvojošajiem armēņiem šīs valsts pilsoņi ir tikai 311.Vai tagad šī attiecība ir manījusies?

– Šis skaitlis ir ievērojami mainījies. Cik es zinu, pēdējos divos gados vairāk nekā simt cilvēku ir ieguvuši Latvijas pilsonību. Arī vienā pašā Rīgas rajonā ir prāvs skaits to, kas jau nokārtojuši eksāmenus.

Līdzās tiem, kas te jau dzīvoja, citi atbrauca ar Armēnijas pasēm. Tagad daudzi atsakās no šīm pasēm un pieņem Latvijas pilsonību. Arī mūsu kopiena šos jautājumus tur savā redzeslokā.

– Kā noprotams, jūsu kopiena nav NKBA locekle?

– Mūsu kopiena nav šīs asociācijas locekle, jo, pēc Hardžanjana kunga (NKBA) statūtiem, tajā var sastāvēt tikai viena biedrība. Tiesa, savu iesniegumu mēs bijām uzrakstījuši, bet saņēmām atbildi, ka no vairākām kopienām locekle var būt tikai viena.

– Vai uzturat tiešus sakarus ar citām nacionālajām biedrībām Latvijā, nemot vērā, ka pirmskara gados te darbojās apvienota biedrība Kaukāzs?

– Jā, es zinu, ka savā laikā bija tāda biedrība. Mēs uzturam sakarus kā ar gruzīnu, tā azerbaidžāņu biedrībām šeit Latvijā. Tāpat ļoti labi sadarbojamies ar vietējo baškīru – tatāru kopienu. To pašu jau var teikt arī par ukraiņiem, baltkrieviem un krievu kopienu. Tomēr galvenais partneris, veidojot šādus kontaktus, paliek gruzīni un azerbaidžāņi, tas ir, kaukāzieši.

– Vai jūsu kopiena, kurai tik izteikta praktiskā darba pieredze, piedalās un organizē arī kādus kultūras pasākumus?

– Dabiski, ka ir interese arī par šo jomu. Ļoti daudz armēņu apmeklēja Dživana Gasparjana koncertu Duduk. Mūsu svētdienas skolā pasniedz mūzikas stundu, ir armēņu koris, dejotāju pulciņš. Ir mums muzikanti, kuri gan vairāk sastopami armēņu restorānā Kert. Taču viņi bieži koncertē arī citviet, piemēram, Rīgas 1. ģimnāzijā, kur mums deva klases telpas. Mums ir iesniegts Dziesmu svētku kopējais plāns, kurā (mazākumtautību kolektīvu koncertā) arī mēs piedalīsimies.

– Vai Rīgas armēņiem ir kādas problēmas saistībā ar integrāciju Latvijas sabiedrībā?

– Mēs nekādas problēmas nesaskatām. Šo procesu uzņemam ar sapratni un vēlamies pēc iespējas drīzāk integrēties. Saprotam, ka dzīve neapstājas un mums jāiet uz priekšu. Ja nu vienīgi ir kādas problēmas, tad tiem, kas ieradušies pēc zemestrīces (Spitakā 1988. gadā). Un arī tad to visu ātri atrisina mūsu vēstniecība Varšavā. Ja kāds pavisam nevar iedzīvoties, tiek sniegta palīdzība, lai atgrieztos Armēnijā, kā tas nesen bija ar vienu sievieti. Kā jau teicu, mums ir labas attiecības ar daudzām Latvijas organizācijām, viens pie otra ciemojamies.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733