Apspriešanas simulācija 19

Nesen publicētais Observer pētījums par Latvijas medijiem pirmsvēlēšanu posmā izraisīja diskusijas per mediju darba stilu un mērķiem. Pārsvarā nācās dzirdēt sašutumu par mediju uzvedību – kā liecina pētījums, politiķu personībām un skandāliem pirms vēlēšanām medijos tika pievērsta daudz lielāka uzmanība, nekā partiju programmu saturam un tā iespējamai ietekmei uz Latvijas politisko un ekonomisko dzīvi.

Iesaki citiem:

Nenoliedzami, ja politiskus procesus virzītu visu sabiedrības locekļu racionāla komunikācija, tad racionāliem spriedumiem par partiju programmām būtu lielāks svars, nekā politiķu personību un skandālu tendenciozai apspriešanai. Tomēr, ja sabiedrības vairākums pieņem, ka politiskus procesus virza tikai lielā kapitāla aizkulišu spēles – un līdz ar to racionālai apspriešanai nav jēgas – vai nav taisnība, ka par politiķu cilvēciskām vājībām lasīt ir interesantāk? Vismaz to pierāda mediju tirgus tendences pasaulē.

Šis apgalvojums var izklausīties cinisks, ja neņem vērā komunikācijas zinātnes teorētiķu secinājumus par publiskās sfēras sairšanu. Diemžēl divu lielu komunikācijas teoriju (kritiskās un sistēmu) skolu piekritēji Rietumeiropā samēra sen ir pamanījuši nelabvēlīgu tendenci: plašsaziņas līdzekļu un informācijas tehnoloģiju principiāli jauna attīstības pakāpe sabiedrisko domu nevis padarījusi brīvāku, bet vieglāk manipulējamu. Publiskajā sfērā, ar kuras veidošanos ir saistīta jauno laiku liberālās sabiedrības veidošanās, un kurā agrāk notika sabiedrībai būtisku (un līdz ar to politisku) jautājumu apspriešana, pašlaik arvien biežāk notiek vienīgi apspriešanas simulācija. Nav reti gadījumi, kad ar tādu apspriešanas ilūziju tiek panākta šaurās politiskās un ekonomiskās aprindās jau iepriekš pieņemto lēmumu leģitimizācija. Pie šāda secinājuma vācu pētnieki nonākuši, vērojot politisko komunikāciju demokrātiskajās rietumu valstīs.

Nekas neliecina par to, ka Latvijas publiskajā sfērā darbotos citi likumi. Tas, protams, nav pamats bezcerībā atturēties no racionālas mediju kritikas. Bet varbūt ar mediju kritiku vien nepietiek. Nereti rodas iespaids, ka patiesas, nevis simulētas, apspriešanas tradīcijas ir dzīvotspējīgākas tajās sabiedrībās, kur iedzīvotāji biežāk un aktīvāk iesaistās sabiedriskajā dzīvē. Turklāt ne tikai gadījumos, kad grib slēgt uzņēmumu, kurā viņi strādā un tāpēc draud bezdarbs, bet arī gadījumos, kad kādā kosmētikas laboratorijā notiek krēmu izmēģinājumi uz trusīšiem. Šo attieksmi kādreiz sauca par aktīvu pilsonisku pozīciju. Liels aktīvo pilsoņu skaits būtiski maina problēmu publiskās apspriešanas raksturu, papildinot medijos iegūto informāciju ar informāciju no alternatīviem avotiem un vienkārši darot redzamu pilnīgi atšķirīgu viedokļu klātbūtni.

Protams, masveidīga iesaistīšanās politikā un sabiedriskajā dzīvē ir drīzāk ideāls, nekā reāla situācija. Par nevalstisko organizāciju (NVO) vājumu un iedzīvotāju līdzdalības zemo līmeni Latvijā tika runāts tik daudz, ka tagad pieminēt šo tēmu ir kļuvis pa sliktu toni. Dalība NVO un politiskajās akcijās prasa laiku, kuru varētu izmantot arī sava materiāla stāvokļa uzlabošanai, kas mūsu ne visai pārticīgajā sabiedrībā ir ļoti būtiski. Pasaules prakse arī daļēji liecina par to, ka īpaši lieli panākumi sabiedrības uzmanības piesaistīšanā ir tām NVO, kas bieži saņem milzīgus ziedojumus no citām organizācijām un privātpersonām, kas Latvijas situācijā nenotiek ļoti bieži. Aktīva pilsoniskā pozīcija ir sava veida greznība. Bet arī līdzdalība politikas apspriešanā ir greznība – vismaz tā samēra nesen rakstīja daži Apgaismības domātāji, uzskatot, ka zemniekiem un zemāko slāņu pilsētniekiem (kā arī sievietēm) zināšanas par politiku nav vajadzīgas. Viņiem taču bija cits uzdevums šajā dzīvē – ražot materiālus labumus, kamēr politika palika labāk situēto aprindu nodarbošanās.

Politikas apspriešanas aizstāšana ar izklaidi un labākajā gadījuma ar apspriešanas simulāciju mums liedz šo greznību – līdzdalību politikas veidošanā. Tomēr pašreizējā situācijā ar aktīvu iesaistīšanos vel ir iespējams kaut ko panākt. Beigu beigās, tas ir patriciešu dzīvesveida elements, kuru atļauties nav tik grūti.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (19) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nellija 08.04.2003 22:02
Sveiks, Ivar

Pēc principa labāk vēlu nekā nekad, beidzot atbildu.

Par politologu Ikstenu - tas, ka viņš bieži parādās kā komentētājs presē ir gan viņa paša nopelns (ja viņš runātu glupības, neviens viņam neko neprasītu, nav jau oficiāla amatperosna, ar kuru jāiztiek, kāds nu gadījies), gan arī mediju nopelns (vai bieži vienkārši slinkums meklēt jaunus cilvēkus, kas arī spriestu sakarīgi).

Par žurnālistu Domburu - pārtraukt cilvēku, kas neatbild uz jautājumiem un ar garām tukšām runām tērē ierobežoto ētera laiku ir ne vien žurnālista tiesības, bet pienākums (klausītāju vārdā, kuri pie ekrāna nopukojas "ko viņš tur muld", bet pārtraukt šos runu plūdus var tikai ar pults klikšķi). Par to, cik atbilstoša kuro reizi šī pārtraukšana ir bijusi raidījumā "Kas notiek Latvijā?" vispārīgi spriest būtu muļķīgi - domāju, ka bijuši gan ļoti labi un vajadzīgi, gan arī apšaubāmi pārtraukšanas gadījumi, kad ar kādu lieku komentāru tiek pārtraukta svarīga doma vai arī runātāju balsis saplūst murdoņā, no kuras vairs neko nevar saprast. Cilvēku tiešām citreiz ir par daudz - septiņu cilvēku starpā normāla saruna nevar sanākt, bet pēdējā laikā dalībnieku skaits sarūk. Tērpi - tas tāds šova elements, TV diskusija jau šovs vien ir.

Par Repšes citplanētieša izteikumiem - jā, nu traki dīvaini jau izskatījās, kad Reuter aģentūrā šie citāti tika izplatīti ārpus Latvijas robežām, kur pie premjera ekstravagances esam pieraduši. Nevaru iedomāties, ka šādus tekstus izrunātu, piemēram, Blērs. Tiesa, viņš droši vien nedarītu arī tās citas lietas, par kurām attiecīgā iesauka Repšem uzradusies - ta ka grozi kā gribi, premjers pats savus Ahilleja papēžus ik pa laikam ekstrēmi padursta.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Timidus Lapidus 30.03.2003 16:15
Teorija ir teorija, bet prakse ir prakse. Tas, ka mēdiji kādam pieder - ir taču skaidrs. Un tas, ka no tā šis "kāds" grib gūt labumu - ir tikpat skaidrs. Nezinu, vai būšu vienīgais, kurš pamanījis, ka demokrātija ir tikai vārds aiz kura paslēpt noteiktas-nevienam-nezināmas intereses. Vai vēl atradīsies kāds, kurš tic teorijām? - droši vien. Taču prakse vienmēr izrādās stiprāka. Un nav nekādas jēgas pieminēt patriciešus un plebejus. Faktiski ar to es gribēju teikt, ka atradīsies tautas daļa, kura tēlos lomu "patricietis" un vienmēr būs neapmierināta ar to, ka iznāk tikai vārīšanās savā sulā, bez reāliem-taustāmiem rezultātiem un būs tie "plebeji", kam uzspļaut uz politiku. Autore arī iezīmē kādu visai dīvainu pasaules skatījumu - tas vienā vārdā saucas "rezultāts" - kādu rezultātu mēs gribam??? Vai tiešām kāds tic, ka pienāks brīdis, kad rezultātu vairs neviens negaidīs??? - kad rezultāts jau būs! Manuprāt tā ir lielākā kļūda. Bet īsāk sakot, es gribēju teikt, ka "patricietis" var būt tikai dzīves veids, ne greznība. Un nekādu rezultātu tas neprasa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Es 27.03.2003 12:25
Manuprāt, attiecībā uz politikas atspoguļojumu medijos (sevišķi pirms vēlēšanām) jāmin divas lietas:

partijas programma diemžēl bieži vien neraksturo partijas darbību;
vairums vēlētāju jau kopš padomju laika pieraduši ticēt vai neticēt nevis programmām u.tml., bet gan personībām.

Vārdu sakot, ir nepieciešams mainīt politiķu un sabiedrības attieksmi papildus izmaiņām arī medijos (vairums mediju, lai cik tas sāpīgi nebūtu, nodarbojas ar noteiktas politiskas pārliecības propagandu, trūkst objektivitātes).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Marchello 07.03.2003 16:08
Pēc manas sapratnes, lai būtiski uzlabotos mediju darbs būtiski ir jāmainās pašai sabiedrībai vai valsts pārvaldes formai. Jo kamēr būs milzu pieprasījums pēc "skandāliem" un kamēr medijus, kuri piedāvā patiešām dziļu analīzi, kuri paši ļauj (liek) lasītājam izdarīt secinājumus - lasīs desmitā vai pat simtā daļa no sabiedrības, tikmēr izmaiņas nav ko gaidīt.

Vai ir cerības, ka palielinoties labklājībai, sabiedrības locekļi kļūs ieinteresētāki un aktīvāki sabiedriskajā dzīvē - man, diemžēl šķiet, ka notiks otrādi un lielākā daļa, pēc savu pamatvajadzību nodrošināšanas drīzāk pievērsīsies izklaidei, nevis sabiedrībā aktuālu problēmu risināšanai.

Visticamāk, ka arī šajā procesā būs kaut kāds balanss , kad pilnīga nelikšanās ne zinis novedīs pie problēmām, kas sāk ietekmēt indivīda personīgo dzīvi, tad neliels saspringums un pēc tam atkal novēršanās no sabiedrības problēmām.

Iespējams jau tagad var sākt novērot, kā Informācijas sabiedrība kļūst par Izklaides sabiedrību. Tā būs ļoti pateicīga vide dažādām aktīvām ietekmes grupām (gan ekonomiskām (galvenokārt), gan sociālām), jo sabiedrības apātijas dēļ, politiskie procesi būs vēl vieglāk ietekmējami.

Mana ideja šajā sakarā ir: Ja jau ietekmes grupu iespaids ir neizbēgams, tad varētu izstrādāt kādu mehānismu (likumdošanas ceļā) kādā veidā šīs grupas pilnīgi legāli var ietekmēt politiku. Tas dotu vismaz daļēju šo grupu interešu pārskatāmību un līdz ar to iespēju legālā ceļā diskutēt par tām, veidot atklātu konkurenci šo grupu starpā. Pirmais solis šajā virzienā ir noticis jau tagad - dažādu nozaru asociāciju pārstavjiem ir iespēja piedalīties likumprojektu radīšanā un apspriešanā. Bet ar to ir pamaz un ir jāiet tālāk.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ivarsb 28.02.2003 12:52
Un veel, kas zurnalistam Dombura k-gam dod tiesiibas paartraukt runaataaju, kuram pats ir uzdevis jautajumu? manupraat profesionaals zurnaalists speej vadiit sarunas taa, lai paartrauksanas vai korekcijas ieviesana nebuutu tika aciimredzamaa, kaa tas ir Dombura k-ga gadijumaa. dazreiz pat liekas, ka raidijumaa pietiktu ar diviem cilvekiem, jo parejiem tiek dotas tiesiibas uz dazaam frazeem. Un veel kas taa par aakstiisanos ar armijas teerpiem un mediku terpiem ? Publikas jautribai, vai personigie motiivi dziivot lidzi sim probleemaam demonstrejot aariskibu ?

un kaa Jums patiik Repses k-ga izteicieni preses konferencee par sen atpazitu marsieti, galu galaa, vai vins esot oficaala persona jutas tur kaa privaatpersona, respektiivi valsts vara ir personiigais ipasums, vai kaa? kas tie par nepardomatiem izteicieniem, tad jau nerazas gadiijumaa var pateikt arii kaadu krievu lamuvaardu, kurus mes dazreiz lietojam, jo taa vieglaak. esi soliids, godatais. sanemies tacu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ivarsb 28.02.2003 12:13
cau Nellij, te ivars. mani peedeja laikaa uztrauc viena lieta -- Ikstens ( politikas komenteetaajs), klausos un brinos par vinu, nu nekaadi vins nespej mani paarliecinaat par savaam domaam par visu notiekoso politikaa ? diemzeel neatceros ar kadiem spriedelejumiem mani vins soreiz nokaitinaja, bet nokaitinaja. Vai vina loma komentaros ( biezajos ) netiek paarverteta ? Vai taa nav kaut kaada mediju inerce attiecibaa pret vinu ?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ivarsb 28.02.2003 12:07
Ingus, ja jau esi tik geniaals ka vari bez socpetijumiem iztikt, to teorijaam utt, tad uz prieksu

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nellija 07.02.2003 15:57
Atbildu uz Guntas Līdakas jautājumiem un komentāriem, ko viņa izteikusi e-pasta sarakstē. Viņa nav atsaukusies aicinājumam publicēt savu komentāru portāla diskusijā, tāpēc īsi raksturošu Guntas viedokli:

1)mēģinājums ar Marijas Golubevas rakstu izvērst diskusiju par Observer pētījumu nav izdevies, jo autore nav pateikusi, kāda ir mediju loma sabiedrības manipulējamībā.2)Gunta piekrīt Ingum, ka pētījuma metodoļoģija ir neskaidra un pieļauj, ka iemesli var būt autoru mazā pieredze mediju darbā, vai arī pētījuma patiesie mērķi bijuši citi – aizliegt politisko reklāmu. 3)Gunta jautā, vai pētījuma autoriem ir jaunums tas, ka komercmediji tiek uzturēti no reklāmām, bet man izsaka šādu aicinājumu: “..ja,Nellij,tev nepatķ,ka komercmēdiji pelna no reklāmas,tad piedāvā citu finansēšanas modeli.” Gunta arī uzskata, ka pēc TV un radio reklāmas aizliegšana politiķi nesaņems mazāku finansējumu un viņu avoti nekļūs caurspīdīgāki – nauda tiks ieguldīta citos reklāmas veidos un tāpēc Gunta secina, ka pētījuma mērķis jau sākotnēji ir bijis panākt reklāmas tirgus pārdali.

Mans komentārs:

Vispirms, par Marijas rakstu – ir grūti nepamanīt, ka sabiedrības manipulējamību viņa saista tieši ar mediju un jauno tehnoloģiju attīstību, tāpēc jautājums par mediju lomu šajā manipulēšanā man šķiet dīvains, lai neteiktu vairāk.

Pētījuma autoru vārdā atbildēt nevaru, bet sazvērestības teoriju izvēršana man liekas ļoti uzjautrinoša. Katrā ziņā mans viedoklis, ka politiskās reklāmas vislabāk būtu aizliegt, vismaz elektroniskajos medijos kā vispopulārākajos, efektīvākajos un vieglāk sasniedzamajos, nekādi nav saistīts ar reklāmas biznesa interesēm – teikšu kā ir, šis bizness man ir pilnīgi vienaldzīgs.

Protams, man arī nav jaunums, ka komercmediji pārtiek no reklāmām, bet Guntai un citiem tāpat nav jaunums, ka politiskās reklāmas ir tikai viena neliela reklāmu daļa, kas piemeklē mūs reizi trīs četros gados, bet pulveriem, pamperiem u.c. produktiem jau šādu ierobežojumu nav. Ja poltiskā reklāma tiek uzdota par mediju galveno ienākumu avotu, par izdzīvošanas garantiju, tad tas nozīmē atzīt mediju totālu atkarību no politiskajiem spēkiem un tādā gadījumā par žurnālistikas kvalitāti un mediju neatkarību (tajā skaitā sabiedrisko) zūd jebkādas ilūzijas, un nemaz sirds nesāpētu, ja šie mediji viens pēc otra aizklapētos ciet.

Mans skatījums uz politisko reklāmu ir pilnīgi pretējs kā Guntai un citiem mediju biznesa pārstāvjiem, kas dedzīgi iebilst pret tās aizliegšanu – jūs uz to raugātie kā uz ienākumu avotu, es, savukārt – kā uz ļoti treknu izdevumu pozīciju vēlēšanu kampaņā, kas dramatiski palielina partiju atkarību no sponsoru naudas un viņu inetersēm, protams, tas notiek uz mana un simtiem tūkstošu citu ‘neziedotāju” rēķina. Par katru reklāmu kāds ir samaksājis un loģiski, ka šis maksātājs grib kaut ko pretī. Nav grūti iedomāties veidus, kādos partijas varētu ‘atpelnīt’ tos piecus vai sešus miljonus latu, ko tās ir ieguvušas no saviem sponsoriem un iztērējušas 8.Saeimas vēlēšanu kampaņā. Ja kampaņu izmaksas turpinās augt, varam nonākt situācijā, ka balsot iet nemaz nav jēgas, pietiek kļūt par partiju sponsoru, vai arī baudīt neko neietekmējoša cilvēka brīvību un balsošanas dienā iet uz kino vai parakņāties piemājas dārzā.

Vienīgais efektīvais veids, kā novērst šo naudas ietekmi, ir ierobežot iespējas šo naudu tērēt – un reklāmu aizliegšana ir šāds ceļš. Ideja, ka pēc TV un radio reklāmu aizliegšanas naudas apjoms nesamazināsies, bet pārvietosies uz drukāto presi, balstās uz nepareizu pieņēmumu, ka partijas sēž uz miljonu maisiem, un nu lauza galvu, kā tos iztērēt. Praksē notiek tieši pretēji – nepieciešamība pēc arvien skaļākas un vērienīgākas reklāmas kampaņas liek partiju pārstāvjiem izmisīgi skraidīt riņķī un vākt naudu, vai ar pateicību pieņemt jebkādus līdzekļus, ņemt kredītus utt. Ja reklāmas rullīši vairs nebūs jāražo, nebūs arī vajadzība pēc tik lielas naudas, un tā netiks vākta un tērēta. Protams, ļoti svētīgs būtu arī vides reklāmas ierobežojums, jo runa ir par publisko telpu. Man nebūtu nekas pret politiskās reklāmas aizliegumu arī drukātajos medijos, bet tas ir pilnībā privāts bizness, kuru ierobežot ir nesalīdzināmi grūtāk kā elektroniskos medijus, kas raida savas programmas frekvencēs, kas ir mūsu visu kopīgais īpašums.

Cilvēki, kas tiešā veidā gūst labumu no reklāmu naudas, patiesībā ir ļoti šaura sabiedrības daļa, kas tikai ‘izklausās’ ļoti liela un svarīga, jo tiem ir ‘mutes’, caur kurām bļaut – savi mediji, kas ir ieinteresēti saglabāt arvien augošos ienākumus no politiskās reklāmas. Vienīgais, ko šie mediju pārstāvji patiesībā kliedz, ir “Rokas nost no mūsu naudas avota!”, kaut arī acu aizmālēšanai reizēm tiek runāts arī par ‘informācijas cenzūru’ utt. Visabsurdākais apgalvojums, ko šajā sakarā nācies lasīt, ir Ojāra Rubeņa pareģojums šīsnedēļas NRA, ka pēc reklāmu aizlieguma cilvēki “paliks informācijas vakuumā” – protams, tas ir nožēlojami, ja reklāmas rullīši ir bijis vienīgais O.Rubeņa informācijas avots, pieņemot lēmumu, par ko balsot, bet vēl nožēlojamāk ir šo savu dīvaino praksi attiecināt uz Latvijas sabiedrību kopumā. Laikam pēc Rubeņa un viņa sabiedroto domām liela daļa Eiropas - vēlētāji Beļģijā, Čehijā, Francijā, Itālijā, Nīderlandē, Norvēģijā, Portugālē, Zviedrijā, Šveicē un Lielbritānijā atrodas pilnīgā 'informācijas vakuumā'.

Manuprāt, rūpes par to, lai nesamazinās dažu mediju īpašnieku peļņa, nevar būt visas sabiedrības interese. Pamatota sabiedrības interese, kuras dēļ ir vietā noteikt ierobežojumus reklāmas biznesam, ir tāds politiskais process, kurā vēlētāji saglabā savu ietekmi un nauda nekļūst par noteicošo līdzekli cīņa par varu. Politiķiem jāstrādā tā, lai viņu darba rezultātus cilvēki varētu just un novērtēt visu pilnvaru laiku, izdaudzinātās rūpes par tautu jāizrāda ikdienā, nevis tikai īsi pirms vēlēšanām kulstot mēles krāšņajos un dārgajos reklāmas rullīšos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ivarsl 07.02.2003 11:02
Latvijā visa manipulācijas sāls ir naudā.

ja salīdzina, cik naudas ir PR speciālistu rīcībā (skaidru ziņu nav, bet nojaust jau var), it īpaši pirms vēlēšanām ar to, cik naudas ir pētošajiem žurnālistiem. nu nesamērīga atšķirība.

un ko tad var gribēt. labākie parasti (vairākumā gadījumu) strādā tur, kur labāk maksā. manipulācija ir ziņu veicināšana un bremzēšana, neskatoties uz to, vai ir būtiski sabiedrībai, bet vai ir izdevīgi. būtībā, tā ir arī melošana. pavisam vienkārši sakot - meli uzvar patiesību. un tas viss naudas dēļ.

un jo būs vairāk būs nauda sadalīta Latvijā (nav koncentrācija dažu rokās), jo labāka situācija mēdiju jomā.

Rīgā viss vēl ir ļoti labi. un var atrast pietiekami daudz piemēru, kad manipulācija nenotiek. vismaz, ja meklē, tad var atrast informāciju, ar ko nav manipulēts. taču laukos (neskatoties uz to, ka daži Latvijas mēdiji ir izplatīti visā Latvijā) situācija ir vēl sliktāka. tur arī nav iespēju paskatīties gan Panorāmu, LNT ziņas, izlasīt Delfus, Politiku, vēl arī Dienu un Neatkarīgo. tiem cilvēkiem vienkārši pietiek naudas, varbūt, Lauku Avīzei. gribēju ar to pateikt, ka, lasot ziņas un viedokļus no dažādiem avotiem, manipulācija ir mazāk iespējama. un manipulācija ir mazāk iespējama arī tad, ja sabiedrība zina, kad un kā ar sabiedrību tiek manipulēts.

nezinu. bet liekas, ka ļoti traki nav, bet traki ir gan. pirmais būtu jāmazina lielā atšķirība naudā starp pētošo žurnālistiku un PR jomu. ja tā mazināsies, mazināsies arī manipulācija. naudas griestu noteikšana politiskajām reklāmām būtu tas, ar ko jāsāk!

lai veicas

ivars

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ivarsl 07.02.2003 10:44
sveicināti,

raksts izdevies.

man bija tā iespēja pie Golubevas kundzes rakstīt referātu par publiskās sfēras atšķirībām Austrumeiropā un Rietumeiropā, un atceros, ka daudzi domātāji pauda nostāju, ka publiskajā sfērā ienāk arvien vairāk manipulācijas elementu. bet zāles tam, liekas, nezināja iedot neviens. protams, ir daudz un dažādi aspekti, kas, kopā summējoties, situācija var padarīt labāku.

lasot šo rakstu un arī rakstot to referātu, radās iespaids, ka publiskā sfēra Rietumeiropā ir nonākusi tādā attīstības stadijā, ka būtisku jautājumu izlemšana sabiedrībai vairs nav būtiska. tas sabiedrībai bija būtiski tad, kad liberālās normas komunikācijā sabiedrībā veidojās, sāka realizēties.

var jau teikt, ka manipulācija ir iespējama tāpēc, ka sabiedrība to pieļauj. protams, ir arī kāds, kurš ir ieinteresēts manipulēt. tomēr liekas, ka no tā izbēgt ir neiespējami. vismaz kaut kādā mērā tā jāuzskata par normu, ar to, ka manipulēšana notiek, ir jārēķinās arī sabiedrībai būtisku jautājumu izlemšanā. diemžēl, bet realitāte. vismaz zināms ir, uz ko jātiecas; kas ir ideāls.

cieņā

ivars

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

doriana 06.02.2003 19:21
Grbēju tikai norādīt, ka gan rakstā, gan komentāros nepietiekama uzmanība ir pievērsta tam,ka Latvijā lielākā daļa mediju ir privāti un darbojoties tirgus ekonomikas apstākļos, reaģē uz pieprasījumu. Un, ja patērētājam interesē, kas atrodas politiķu drēbju skapī, tad ir "Privātā dzīve", kas par to raksta. Ja patērētājam interesētu detalizēta partiju solījumu un to izpildes analīze, tad tirgū noteikti parādītos kāds medijs, kas to regulāri darītu. Cik daudz patērētāju Latvijā būtu gatavi pirkt šādu, salīdzinoši dārgu, izdevumu (jo kvalitātes , objektivitātes un neatkarības nodrošināšana noteikti saistītos ar ievērojamiem izdevumiem) ?

Tādi esam :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

cigane 06.02.2003 11:04
Sveiki Ingu, Ta ka Tu piemineeji ari manu darbu - petijumu par partiju izdevumiem, tad es soreiz nevaru neatbildet. Tu diemzeel pats soreiz esi iebraucis arkartiga pavirsiba, spriezot par to, ka SFL petijumu metodologija "vienmer ir pavirsa". Uz ko Tu balsti savu secinajumu? Uz to, ko teica TB/LNNK? Loti labi, diemzeel tad arii man Tevi naksies pieskaitit to cilveku kategorijai, kas pasi, nepiepazinusies ar avotu, 100% notic un izdara secinaajumus no citu teiktaa. Tas diemzeel nav veids, kaa veidot savu, neatkariigu viedokli. Un nekaadaa zinaa to nevajadzeetu skali pavesstiit. Partiju parstavju diskusijaa TB/LNNK pasai naacas atziit, ka vinu deklaraacija ir aizpildiita nepariezi un par so teemu ar vieniem biju runaajusi ne vienu reizi vien. Observer izmantoja SAVU, nevis SFL metodologiju. Ta mes varam tikai nonakt absurdaa situaacijaa, ka katrs, kas atlaujas paust alternatiivu un mums ne vienmeer patiikamu viedokli tiek nosodiits, ka vina paneemieni ir nepareizi. Nu ko, tas ir istais cels kritiskas domas noraksanai. Lai veicas! Lolita

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

waldis 05.02.2003 19:02
Atvainojiet, ka es kā cilvēks no malas, kas no žurnalistikas saprotu tikai tik daudz cik pusdienotājs no pavārmākslas, iestarpināšu kādus jautājumus, kas varbūt tieši neskar minēto pētījumu, bet tomēr, manuprāt, ir ļoti svarīgi.

Kā no žurnālista ētikas, normāli domājoša sabiedrības locekļa morāles un galu galā vienkārši bērnu vecāka viedokļa, var attaisnot Latvijas lielākās noķertās narkokurjeres brenda (D. Silava), žargonā runājot, raskrutku, kas izvērsta lielākajā dienas laikrakstā Diena un žurnāliņā Privātā dzīve? Arī šeit parādās it kā nevainīga intervija, taču nekur neparādās redakcijas komentārs ar šīs noziedznieces (šķiet sodāmība vēl pat nav noņemta) rīcības vērtējumu. No kurienes minētajai noziedzniecei līdzekļi biznesa atsākšanai? Vai tā ir tikai sagadīšanās, ka raksti parādās praktiski vienlaikus?

Partijas nāk un aiziet, vēlēšanas līdzinās futbola spēlēm, kuru laikā liekas, ka no to iznākuma atkarīga Galaktikas eksistence, bet pēc dažām nedēļām viss aizmirstas, un mēs dzīvojam tālāk. Citādāk ir ar jauniešiem, kam D. Silavas "pozitīvais" tēls ir vilinājums nu vienreiz taču var iešņaukties, iešpricēties, iepīpēties utt. Nekur jau viņi pēc tam nepazūd, tepat vien pa ielām ar tukšiem skatieniem klīst.

Ar cieņu un cerībā, ka jūs cītīgāk ravēsiet no sava vidus narkobaroniem pārdevušos kolēģus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nellija 05.02.2003 18:05
Sveiki atkal!
Protams, jautajumi par petijuma metodologiju ir vietaa, un to noskaidrosana naktu par labu kvalitativai talakai diskusijai un turpmakiem petijumiem.

Tomer domaju, ka sis metodologijas problemas tomer neatcel tendeci - neviens, ari petijums tacu noliedz, ka daudzi mediji centas analizet partiju politikas piedavajumu, tacu sie meginajumi krietni tika atskaiditi ar gariem stastiem par reklamam un kampanas gaitu, un rakstiem ar 'intrigu', ka to nosauc Aija. Turklat daudzas sis 'intrigas' ir tiesi velesanam raditas, un ne jau mediji sava centiba tas pasi uzrok pec menesiem ilga darba - parasti tas tiek veiksmigi piespeletas vai pasutitas, protams, par 'vajadzigajiem' kadriem, un ne jau ar merki atklat patiesibu, bet gan ietekmet sabiedrisko domu.

Tev, Ingu, pec ilgi neguletajam naktim nav klusejot janorij 'apvainojumi', bet japaskatas apkart un jaierauga, ka Tavs, ari mans un citu centisu darbs tiek atskaidits, piemeram, ar apbrinojamajiem Serzanta sizetiniem TV Panorama par skrejlapu 'skandalu' (atlausos turpinat lietot so vardu, jo tas man skiet visai dailrunigs un precizs). Un Serzants diemzel nebija vientuls cinitajs, ka zinams katram, kas pirms velesanam bija mediju auditorija. Tiesam, Aijai taisniba, runa ir par proporcijam, un tajas - sis ir mans subjektivs lasitaja/skatitaja viedoklis ne tikai par velesanam, bet par mediju vidi kopuma - kvalitati izkonkure dzeltenums un pavirsiba.
Nellija

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ingus 05.02.2003 18:01
(turpinot restauret šodienas sarunu)



Aijas meils ir mana breciena pamatojums. Loti precizi Aija pateica, kapec es (mes) brecam:* Metodologijas problemas (SFL projektu hroniska kaite - skat. pirmdienas TB/LNNK brecienu par 6%), kuras ievies manipulativu jedzienu "skandals"* Golubeva, kas iztirza "skandala" ideju talak* Kapec man pec tam, kad es kartejo "Milzu cinu" prieksvakaros ar kolegiem no LTV esmu lidz velai naktij sedejis pie datu bazem, partiju programmam, utt, lai sagatavotu pes iespejas precizakus jautajumus, kapec man tagad bez iebildumiem "janorij" Golubevas & "Observer" secinajums par mediju virspusejibu pirms velesanam. Un tas jau nav vienigais piemers - Aija pareizi teica, ka visi sevi cienosi mediji kidaja partiju programmas visos iespejamos skersgriezumos. Sarp citu, Nellij, ja Tu atceries, ari politika.lv & DELFI kopprojekts uz to bija balstits. Iespejams, Tavuprat, nav labi dizoties ar to, ko esi izdarijis, un es varu Tavu tadu nostaju saprast, bet man bail, ka, ja mes - praktiki - vienmer pec sadu teoretiku "uzbraucieniem", klusesim, tad iznaks, ka mes piekritam, ka mus sauc par slinkjiem, kaut gan mes patiesiba zinam, ka tadi neesam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

redakcija 05.02.2003 17:51
Aijas Cālītes komentārs, ko publicējam ar autores atļauju:

Labdien!

Diemzel man nebija iespejams piedalities "Observer" petijuma apspriesana, ktu gan tam jau biju sagatavojusies. Tomer, izlasot M.Golubevas rakstu, nakas velreiz atgriezties pie pasa petijuma. Manuprat, tas ir nekvalitativs, jo atspoguljo tikai nelielu dalju masu mediju darba prieksvelesanu laika. Bet, ja visparinajumus izdara uz tik nedrosa pamata, to var devet ari vienkarsi par demagogiju, kas nav vis melosana, bet gan vienkarsa akcentu parbide (saja gadijuma - proporciju izkropljosanas forma).

Ta ka es lasu dazadus preses izdevumus (zurnalus, piemeram), ne tikai tas valsts meroga avizes, kuras pieminetas petijuma, un lasu ne tikai pirmo un treso, t.i. zinju lappuses, un ari radio un TV atlaujos veltit vairak laika neka tikai zinju programmu atrai un pavirsai uztverei, uzskatu, ka mani verojumi ir pietiekami, lai secinatu - petijuma veicieji "Observer" nav nemusi vera itin neka no ta darba, kuru mediji ieguldija, publicejot gan izverstas partiju programmas, gan politologu komentarus un cita veida izskaidrojosos materialus. Piemeram, zurnala "Ieva", kurs, neraugoties uz to, ka ir pats lasitakais Latvijas preses izdevums, petijuma ieklauts netika. Tacu tiesi saja zuirnala bija daudz rakstu, kura saprotama valoda dazadu partiju deputatu kandidati/es izklastija savas partijas programmu konkretaja jautajuma. Uzteicama bija tiesi labi uztverama forma un iespeja salidzinat viedoklus. Nemot vera tirazu, domaju, tam bija ieverojama nozime.

Vislielako izbrinu izraisija divainais termins, ko lieto " Observer" un velak ari akademiski izglitota M. Golubeva - "skandali". Kas ir SKANDALS? Zanra apzimejums? Materiala pasniegsanas forma? Troksnis, kuru kads materials sacelis? Es varetu definet citadi - tika publiceti raksti ar INTRIGU, kuras pamata, piemeram, korupcija, apsaubama turibas izcelsme, interesu konflikti. Ja runa "O" terminologija, tad ari Saules darza jautajuma apspriesana bija tikai skandals... Kaut gan citi to sauc par NVO lielako uzvaru. Ka tad ir? Ka var viena putra sajaukt vardus, kuriem ir emocionala iekrasa (skandals), zanra apzimejums, notikuma nosaukums (partijas kampanja) etc.? Kapec ievada netika vismaz dots petijuma AUTORU prieksstats par katru no siem vinu lietotajiem vardiem-terminiem?

Skiet, ka rakstu "Apspriesanas simulacija" rakstijis cilveks, kurs REGULARI neseko lidzi Latvijas plassazinas lidzeklu darbam, jo raksta nav samanams nekas no autores personiskas pieredzes un izjutam, sekojot lidzi plassazinas lidzeklu attisitibai vismaz 5, ja ne 10 gadu laika (tas butu reals pamats secinajumu kategoriskajam tonim). Ir tikai " komunikacijas zintatnu teoretikju secinajumi (divu teoriju parstavju)" un minetais apsaubamais petijums.

Tatad pastav "sasutums par mediju uzvedibu" (M. Golubeva). Un mediji ir sasutusi par to petnieku uzvedibu.

Ko talak?

Aija Calite

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nellija 05.02.2003 17:47
Sveiciens!
Es pilnigi nepiekritu Ingus niknajam un loti pavirsajam brecienam, kura neviens vards nav teikts par Marijas Golubevas raksta ieskiceto problemu. Domaju, ka mediji Latvija burtiski ik uz sola ir gan tendenciozi, gan virspuseji (par citam valstim nevaru parliecinati komentet). Pedejais piemers ir kaut vai par skandalu kluvusi ideja par apmaksatas politiskas reklamas aizliegsanu - histerija, kas tiek sacelta medijos, runajot par 'sabiedribas tiesibam uz informaciju' un apelejot pie veletaju sapratiguma, kas tacu mak atskirt politikas graudus no reklamas pelavam, pazud problemas butiba - velesanu kampanas Latvija ir nesamerigi dargas un to izmaksas arvien pieaug, lidz ar to pieaug partiju atkariba no naudas un tas devejiem. Tas, ka Ekis, Liepins, Grava u.c.negrib atteikties no ertas naudas renes, ir skaidrs, bet sis sabiedriba tacu nepastav tikai tapec, lai Ekis un Co varetu pelnit.
Nellija

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ingus 05.02.2003 17:22
Ņemot vērā Nellijas ierosinājumu parādīt arī visiem politika.lv lasītājiem, kas šodien notika mediju pārstāvju "vēstkopā", iekopēju mūsu šodienas domu apmaiņu:

-------------------------------------

Nu ko tur lai pasaka - sez tadi socialo zinatnu guru savos kabinetos, degunus ara nebaz, izlasa petijumu, kura ir acimredzams metodologijas haoss, balstoties uz so petijumu, izdara krutos secinajumus un paskaidro, cik tendencioza un virspuseja ir prese... Riebjas!

Ingus

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

krista_b 05.02.2003 17:08
Labprāt iemestu arī savu artavu debatē par kādu problēmu, kas mani personiski ļoti nokaitināja mediju uzvedibā pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām, un kas, lai arī nav tikusi apspriesta nedz pētijumā nedz kritikā, apstiprina Marijas Golubevas tēzi par manipulāciju/simulāciju: redakcionālo sleju izpārdošana/atvēlēšana reklāmas vajadzībām. Šo nejēdzīgo praksi piekopa gan Latvijas visabonētākais laikraksts "Lauku Avīze", gan sieviešu žurnāls "Una", gan portāls Apollo, gan radio SWH un droši vien arī citi. Es runāju par apmaksātu interviju ievietošanu redakcionālajās rubrikās, ko nereti veic paši žurnālisti, tādējadi gan maldinot lasītāju (kurš varbūt ari nepamanīs mazo uzrakstu intervijas beigās, ka šis ir apmaksāts materiāls, kā arī ļoti iespējams neuztvers šo materiālu atšķirīgi no reklāmām jo tas taču parādās viedokļu lapā vai satura rādītājā) gan pazeminot savu vērtību, netieši norādot, ka pļaujas laikā viss ir FOR SALE".

Manipulācija ir īstais vārds, kā apzimēt šādu mediju rīcību, un šī konkrētā manipulācija ir radusies salidzinoši nesen, pateicoties gan vietējo PR darboņu radošajam garam, gan mediju alkatībai. Ingrīdas Ūdres apmaksātais stāsts par Sniegpārsliņu ir visīstākā komunikācijas simulācija, jo vienlaicīgi gan pretendē uz žurnāla redakcionālo rubriku, gan nodrošinās pret jebkādu neērtu jautājumu cilāšanu. Līdzīgs piemērs ir Bojāra (tēva) intervija pašam ar sevi (!) Neatkarīgās komentāru lapā junijā. Ar nepacietību un pieaugošām aizdomām gaidu nākošo manipulācijas/simulācijas spirāles loku pirms pašvaldību vēlēšanām. Kam vēl preses lapās un ētera viļņos piekarinās birku "FOR SALE"? Mans kā mediju patērētāja secinājums ir skumjš - medijos pērkams var būt gandrīz jebkas, redakcionālā un reklāmas telpas ir sajauktas un mediju vadītājiem, žurnālistiem un izdevējiem šis kokteilis ir tikpat izdevīgs kā politiķiem. Vienīgais, kam tas nav izdevīgi ir patērētājs, kurš naivi cer saņemt objektīvu informāciju :(

Citi autora darbi