Atslēgvārdi:

Apdraudētā aģente un inteliģentā bezcerība 11

Beidzot esmu satikusi savu aģenti! No savas draudzenes pieredzes zināju, ka nevajag neko pārspīlēt - viņa nezināšanā un labu gribēdama savulaik pie aģentes bija devusies, līdzi paķerot CV. Tā teikt, lai zina, kas viņa ir, ko prot, kāda izglītība utt. Taču aģente tad, kad viņa sniedza CV, prasījusi: "Kas tas ir?" Un norādījusi, ka CV viņai nevajag. Mana draudzene bija šokēta, un šī tikšanās viņai joprojām ir kā uzmācīgs murgs un aizvainojums. Patiesi - kāpēc aģenti negrib zināt, kas ir tie cilvēki, kuri pie viņiem ierodas, lai varētu palīdzēt? Nav tāda uzdevuma!

Iesaki citiem:

Manī aģente pavērās nogurušām acīm, jo torīt nebiju pirmā. Pēc personas koda ievadīšanas datorā, viņa ar mani gribēja sākt sarunu par semināriem, kurus vērts apmeklēt, bet tad laikam datorā atvērās mans fails, un viņa iesaucās: "Ak, vai - te ir tik daudz semināru!" Biju nolēmusi beigt kašķēties un rāmi smaidīju, mājot ar galvu. Aģente bikli mani mēģināja iebīdīt telemārketinga seminārā un otrā, kas saucās intriģējoši: "Mācīties, kā jāmācās". Tomēr tikpat rimti atteicos, pareizāk - neizrādīju iniciatīvu.

Tad arī aģente likās mierā. Parunājām par kursiem, kad ir iespējams tajos tikt. Saņēmu atbildi, ka ne ātrāk kā pēc pusgada! Un viņai nav nekādu iespēju paātrināt manu rindu.

Parunājām vēl šo un to, aģentei norādot, ka man nav jēgas darbu meklēt caur NVA (atkal - nekādu iespēju!!). Bet arī aizbraukt no valsts viņa neieteica, skumji nosakot, ka viņa pati nejūtas droša par to, vai nākamgad būs darbs NVA.

Sametās aģentes žēl. Gandrīz vai gribēju mierināt... Bet tad atcerējos iepriekšējā dienā avīzē lasīto: "Nodarbinātības valsts aģentūras jaunākie dati liecina, ka uz vienu brīvo darbvietu ir 60 bezdarbnieku (..). Decembra sākumā reģistrēts 161 816 bezdarbnieku un aptuveni 2700 brīvu darbvietu. (..) No bezdarbniekiem 55% ir sievietes (..). Visvairāk bezdarbnieku reģistrēts no 45 līdz 54 gadiem."

Kas es par žēlotāju?! Pati esmu šajā vislielākajā kategorijā!! Un atkal, skatoties un klausoties priecīgos stāstus par to, kā Latvijas reģionos tiek "apgūta Eiropas nauda" strādājošo mūžizglītībai, Latvijas inteliģentajam bezdarbniekam atliek nopūsties - NVA un Latvijas valsts uzskata, ka bezdarbnieki te ir tikai cilvēki ar pamata un vidējo izglītību... Pārējiem - viss viņu rokās! Vai tā?

Ar aģenti tiksimies pēc trim mēnešiem.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (11) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds 20.12.2010 00:43
Vispār LR notiekošais ož pēc vēl viena SVF eksperimenta. Kā gan ekonomikā uzzināsi, ja neeksperimentēsi (cita valstī). Vai LR šādi SVF eksperimenti beigsies labāk kā Argentīnai vai Turcijai? Tās pirms 10 un 20 gadiem krietni sačakarējās pateicoties SVF.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds 20.12.2010 00:18
@meinhardt
4 sazvērestības teorijas un marksims? Nu bet par pārējo teikšu kā Ģirts Valdis: "(..) Piekrītu Jūsu redzējumam."

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

meinhardt 19.12.2010 15:59
TO FZSS

Tipiska labējo nesaturēšana jums gadījusies (ir tikai šķidrums, bet nav satura - argumentu), kas var liecināt vai nu par intelekta trūkumu vai prositutējošu propagandismu. Ir ļoti daudz faktu, ka V. Dombrovska iekšējās devalvācijas politika un austerity measures vispār nodara kaitējumu sabiedrībai. Tos neatkārtošu (to ir tiešām ļoti, ļoti daudz) - katrs pats var atrast - kaut vai minētajā New York Times, kaut vai ASV, Britu vai Vācu parlamentu debatēs, vai progresīvo think tank pētījumos vai peer-reviewed žurnālos. Cilvēkiem atliek būt tikai pietiekoši sapratīgiem (kas nozīmē arī - kritiskiem) pret to, kas tiek rakstīts Latvijā un latviešu valodā. Labi - piekrītu, ka "klasu cīņa" nav veiksmīgs termins, taču interešu sadurse, ko zem tā biju domājis, pastāv visās Rietumu demokrātijās. FZSS ir aicināts kaut vai pasekot līdzī pēdējās nedēļās un dienās ASV Kongresā notiekošājm debatē vai Busā ieviesto bagāto cilvēku nodokļu atlaižu atcelšanu vai pagarināšanu. Šie jautājumi ir aktuāli un frontes abās pusēs ir samērā līdzīgs atbalstītāju skaits, nu nav tā, ka progresīvās politikas atbalstītāju skaits būtu niecīgs. Ja pasaktās uz vēlēšanu rezultātu skaidrojumiem, tad progresīvās politikas popularitātes kritumam krīzes laikā ir daudzi citi iemesli (piem., kultūras jautājumi) un nevis ekonomiskā politika. Demonstrācijas labējo pārvaldītājā Francijā un Lielbritānijā to apliecina.

Un ASV notiekošās debates tieši ir pielīdzināmas tam, kam vajadzēja būt Lavijā - šeit no darbinieka tiek prasīts maskāt gan virs 30% sociālo nodokli, gan virs 25% ienākumu nodokli, bet no kapitāla dzīvojošie maksā tikai 10-15% lielus nodokļus, pie tam - pat tos var nemaksāt, ja ienākumus laiž caur Kipras pastkastītes firmu (t.s. nodokļu konkurence, kuru atbalstīja ne tikai Šlesers, bet pilnīgi atklāri to atbalstīja arī Jaunais Laiks savā partijas programmā). Vēl vairāk - uzņēmums var rīkot dažādas reklāmas akcijas zem labdarības izkārtnēm un vēl samazināt nodokļus.

TO jumors
jumors, kā var secināt, aizskāra divas lietas:
1) Faktorus, kas veido cilvēka identitāti. Jautājums ir par to, vai nacionālās (vai reģionālās) identitātes veidošanai katrā ziņā nepieciešama valsts vai pašvaldība. Atbilde ir vienkārša - valsts vai pašvaldība var palīdzēt šo identitāti veidot un stiprināt, bet ir gadījumi, kad valsts vai pašvaldība nelietīgi izmanot resursus, lai iedzīvotājos vai nu veicinātu lētu un primitīvu identitāti (piem., tāpēc, ka nav naudas kvalitatīvākiem pasākumiem) vai arī identitāti, kas izdevīga noteiktam personu lokam. Piem., propagandas pasākumi, kas attaisno un veicina kapitāla koncentrēšanus dažu etnisko bāleliņu rokās - t.s. 'nacionālā' kapitāla uzkrāšanu. Protams, ka šāds pasākums ir smieklīgs, jo nacionālais kapitāls var ļoti labi uzkrāties arī visas tautas (katra iedzīvotāja) rokās.

Ja tauta ir sasniegusi pietiekošu turības līmeni, lai katrs indivīds atsevišķi vai kopā grupās varētu veidot un attīstīt savu reģionālo un nacionālo identitāti uz vietas, pēc savām vajadzībām un izjūtas un nevis sekojot politiķu pasūtījumam, tad šī identitāte ir daudz dzīvāka, radošāka, racionālāka un spēcīgāka un pie reizes - nesamāslotāka un tāpēc intetersantāka arī pārstāvjiem no citām valstīm. Pretējais notiek tad, ja tauta ir tik nabadzīga, ka viņi savus identitāte apliecinājumus saista ar politiķu runām vai politiķu sarīkotu uguņošanu vai masu skrējienu.

2) Faktorus, kas nodrošina valsts vienotību par spīti klasu cīņai. Klasu cīņa nav drauds valsts vienotībai un pastāvēšanai, ja tā ir godīga. Negodīgas cīņas piemērs ir nesen ASV Augstākās Tiesas lēmums, kas atļāva veikt politiskos ziedojumus arī uzņēmumiem un lielajām korporācijām. Tas ir absurds un tā ir dāvana labējiem, jo nu bagātajiem pat nevajadzēs vērt savus maciņus vaļā un pietiks vien dot norādījumus saviem pārstāvjiem uzņēmumos, lai samazina vai nu darbinieku algas vai izmaksājamās dividendes (kas aizie ne tikai bagātiem investoriem, bet arī pensiju fondiem un Universitātšu un labdarības organizāciju endowments) un ziedo labējām partijām. (Protams, ka ar laiku šis lēmums tiks atcelts, jācer, ka līdz 2012. gada vēlēšanām) Negodīga klasu cīņa ir arī Latvijā, kur pastāvīgi tiek izslēgts no publiskām diskusijām progresīvie priekšlikumi. Piem., pirms gada un vairāk Latvijai bija iespējas pieprasīt no ES eurobonds ieviešanu, ECB vadība tam bija gatava un bija gatavs arī mehānisms un Latvija varēja šo prasību apmainīt pret Lisabonas līguma ratifikāciju vai veto nelietošanu Eiropas Padomēs. Bet Latvija do nedarīja. Tagad mēs redzam, ka eurobonds ideja ir atgriezusies ar negaidītu spēku. Šie negodīgie cīņas paņēmieni noteikti grauj valsts vienotību.

Godīgie cīņas paņēmieni ir katram acīmredzami - tās ir godīgas un atklātas diskusijas par katras puses priekšlikumiem un argumentiem. Šādas diskusijas ne tikai negrauj valsts vienotību, bet pat palīdz nonākt pie pārdomāta un izsvērta lēmuma un tikai stiprina valsti un ceļ tautas labklājību.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

FZSS 19.12.2010 12:44
atņemiet Meinhardam tabletes-drošs, paliek drošs:DDD

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Tre 18.12.2010 17:30
tā ka - nebrīnieties par darbinieku nogurušajām acīm - viņiem nepārtraukti visiem komatiem jāseko... komats svarīgāks par būtību.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Tre 18.12.2010 17:28
varu pastāstīt savu pieredzi no "otras puses" -darba devēja. Biju tik izveicīga, ka dabūju sev vienu jaunieti "praksē", kam stipendiju ES maksā. visnotaļ lieliska lieta, jo strādāju sfērā, kur no skolas sola nācis zaļš gurķis puslīdz sakarīgs kļūst pēc kārtīgas apmācības un ilgumilgas prakstiskās pieredzes, sekojoši - tādam darbu šobrīd nedotu. Lūk, un tagad man katru mēnesi jānodod atskaites, tabeles ar 4 zīmēm aiz komata, pieņemšanas - nodošanas akti utt. Un katru mēnesi kautaks mainās - te "akta"forma (pamainīta numerācija), te burts pie līguma pazudis - visu laiku rūpīgi jāseko, lai visu pareizi aizpildītu, turklāt neviens "papīrs"bez firmas bankas konta nedrīkst būt. Milzu apjukumu radīja fakts, ka noslēgtajā līgumā parādījās cits bankas konts kā vēlāk aizpildītajos dokumentos - tas jau nekas, ka firmai koni ir vismaz 3 bankās, "jānorāda" visur vienādi!!! (var padomāt ka tas ko maina...). Pidevām vēl pa šiem dažiem mēnešiem ir nomainījusies atbildīgā darbiniece (šausmīgi žēl, jo iepriekšējā tiešām no sirds strādāja), un ši jaunā vēl atļaujās visgudri uz manām nopūtām norādīt - a ko jūs domājat, mums te pat ja komats nepareizā vietā, var "atmest" visu atpakaļ un jūs naudu nesaņemsiet!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 18.12.2010 00:10
Meinhardt - un kā jūs- eņģelis, vai, ka ārpus tautas?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

meinhardt 17.12.2010 22:57
Ja godīgi - man ir vienalga, kas šeit notiek. Katram pašam ir galva uz pleciem. Ja tauta izvēlējās sev labēju politiku - lai tad izbauda arī savas izvēles sekas visā pilnībā. No sirds to novēlu - arī šai kundzītei, ja nu viņa patiešām realitātē pastāv. Droši vien viņa arī balsoja par jenotiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

meinhardt 17.12.2010 22:55
p.s. Latvijas labējie mēdiji to izdevīgi noklusēja, bet šī gada Nobela prēmija ekonomikā tika piešķirta ekonomistiem, kas pētīja piedāvājuma un pieprasījuma sastatīšanu (matching) un kas ir sevišķi interesanti un aktuāli priekš Latvijas - arī šo sastatīšanu tieši darba tirgū. Viens no vispārīgiem secinājumiem ir tāds, ka drastiski pasākumi pret bezdarbniekiem noved pie neoptimālas darba devēja un darba ņēmēja vienošanās, no kuras cieš gan abas šīs puses, gan arī valsts IKP samazinās.

Protams, ka šo pētījumu rezultāti atbalsta progresīvas idejas, starp citu - tieši tāpat kā daudzi citi ekonomistu pētījumu atbalsta progresīvas idejas. Un no otras puses raugoties - ekonomikas literatūrā nav iespējams atrast saturīgus pētījumus pat Latvijā un citur SVF īstenotām iekšējās devalvācijas programmām. Visticamāk, ka ekonomisti iekšējo devalvāciju nepēta tādēļ, ka principā modeļi, kuros tā tiek ietverta, kolapsē, nav vienkārši iespējams iegūt uz papīra sakarīgu modeli, kuru varētu pētīt tālāk. Latvijas mēdijos ir ļauti daudz 'tautas un virtuves' ekonomikas propagandas, ieinteresētās puses - baņķieri - tiek notēloti kā neatkarīgi eksperti, bet I. Rimšēviča viedoklis tiek uztvert kā galējā patiesība, lai gan katram, kurš kaut ko saprot no centrālo banku darbības, ir zināms, ka Latvijā LB realizētā inflācijas uzraudzība ir tikai viens no veidiem, kā to darīt, pie tam - kā to atkal apliecina ārvalstu peer-reviewed pētījumu - šis veids ir mazāk efektīvs nekā citi. Bet atkal - labējo mēdīju un labējo think tank (un politika.lv, Providus, Delna, utt. ir šo vienpusīgo, labējo think tank un kustību vidū) darbība par to noklusē, jo tas kaitētu labējās propagandas īstajiem pasūtītājiem - lielā kapitāla īpašniekiem. Kapitālam nav ne vainas, ja tas pieder tautai - katram no mums un nav koncentrēts pārmērīgi vienās rokās. Dienas īpašnieku sastāvs parādīja, kas notiek ar mēdiju, kura kapitāls ir koncentrējies. Rietumos uzticamākie mēdiji - piem. New York Times, pieder publiskām akciju sabiedrībām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

meinhardt 17.12.2010 22:45
Ahmed, lūdzu neuztver šo blogu pārāk nopietni, jau no paša sākuma man ir licies, ka tas ir nekas vairāk kā kārtējais politika.lv 'realitātes šovs' un labējās politikas propaganda. Labējiem ir izdevīgi notēlot, ka tipiskais Latvijas bezdarbnieks ir untumaina floristikas kursus kārjoša kundzīte. Šaubos, vai tā tas ir. Drīzāk ir pretēji - bedarbnieks domā vispirms par to, kur darbūt naudu. Un tai bezdarbnieku kategorijai, kurai ir savi uzkrājumi, nudien nav vajadzīgs NVA un floristikas kursi - viņiem pašiem ir savi plāni, ko iemācīties starplaikā starp darba meklējumiem.

Bet attiecībā par visu šo blogu saturu un vispār - par visu, kas sastāstīts par NVA (piem., šodien Diena ziņo, ka NVA centrālā birojā esot dedzis un visas datubāzes kļuvušas vismaz uz kādu laiku nepieejamas) - skaidrs - ka tā ir apzināta NVA vadības rīcība, kas ir saskaņota ar valdošajiem labējiem politiķiem, lai padarītu grūtāku dzīvi bezdarbniekiem, tas ir kārtējais 'iekšējās devalvācijas' no labējo politiķu viedokļa. Varbūt, ka patiesība ir citāda, bet grūti noticēt, ka šādas nejēdzības varētu palikt nepamanīas.

Bet Latvijas vēlētājs jau arī ir muļķis - ir muļķīgi nobalsot par labējām partijām un tad gaidīt progresīvu politiku. Un progresīva politika mūsdienās nav Latvijas labējo mēdiju iztēlotā lūdzeru iecelšana saulītē. Progresīva politika (Klintons, Šrēders, Blērs, Miterāns, Prodi) nozīmē empowerment - cilvēku spēju attīstību, lai viņi spētu atrast darbu un atrast labu darbu. Protams, ka progresīva politika prasa arī progresīvu nodokļu sistēmu, bet ilgtermiņā tas noteikti atmaksājas, jo cilvēki strādā labākas darbavietās un un spēj maksāt lielākus nodokļus, spēj konkurēt ar tādām attīstības valstīm, kā Ķīnu, Indiju un Krieviju.

Latvijas vēlētājam beidzot būtu jāsprot, ka Rietumvalstīs ir pastāvējis un joprojām pastāv klasu dalījums starp tiem, kas galvenos ienākumus gūst no darba un tiem - kas no kapitāla. Un šo grupu intereses atšķiras un tādēļ ir klasu cīņa. Šī ciņa reti kad notiek uz ielām vai demonstrācijās, jo tām nekad nav sekas. Sekas rada tikai un vienīgi politiķu lēmumi parlamentos, jo tikai tiem ir svars un spēks. Tāpēc klasu cīņa notiek mēdijos, augstskolu auditorijās un žurnālos, publiskās diskusijās un arī priekšvēlēšanās un parlamentos. Latvijā tā visa nav. Es ticu, ka, līdzīgi man, vairākums cilvēku spēj ignorēt nepārtraukto labējās propagandas plūsmu (IR ir redzamākais tās pārstāvis, varbūt tāpēc, ka histēriskākais) un lasīt ārzemju mēdijus, piem. New York Times, u.c. un atbilstoši pieņemt lēmumus. Tomēr arī pēdējās vēlēšanas pierādīja, ka cilvēki nebija gatavi pieņemt Rietumu politiskās kultūras normas un nebija gatavi izvēlēties ideoloģiju. Viņi izvēlējās pārsvarā pazīstamas sejas un etniskos saukļus un iestāstīja sev, ka visu pārējo - piem., ekonomisko politiku, varēs izlūgties no šīm gaišajām sejām un etniski tīrajām asinīm. Protams, ka tas nestrādā. Tas nekur līdz šim pasaules demokrātiju praksē tā nav strādājis un būtu jocīgi, ja Latvija būtu īpaša valsts, kurā tas strādātu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ahmeds 17.12.2010 19:57
Briesmu lietas! Negribu izklausīties pēc nūģa/pārgudrīša, bet varbūt Bezdarbnieces kundzei varētu būt vai domājot ienāktu galvā kāds pašnodarbinātības projekts? Katram mums ir savas zināšanas, talanti, pieredze. Priekšā nepateikt, bet daudziem ienāk dažādas labas idejas galvā.

Ir taču tā programma, kur valsts dod nelielu aizdevu pašnodarbinātības projektiem.
Rakstījāt, ka esat strādājusi kaut ko saistībā ar filoloģiju.
Piemēram, ja ir ļoti labas valodas un gramatikas zināšanas. Es nezinu vai DELFIEM vai TVNETam ir valodas redaktori (lielas šaubas!), bet varētu piedāvāt savus pakalpojumus. Saprotu, ka viņi met rakstus iekšā ātri, bet varbūt viņi var dot pieejas kodu un no mājām (pieņemot, ka bezdarbniece lieto internetu no mājām) var labot tos.
Nu labi. Pieņemsim, ka Delfiem vai TVNETam ir labotāji. (Tikai kāpēc viņiem nereti ir baisas kļūdas?) Bet varbūt var piedāvāt savu labošanu citiem lieliem un vidējiem portāliem? Daudzas elapas, protams, turās uz admina entuziasmu un brīvprātīgo darbu, bet ir arī tādi, kuri var kaut ko maksāt.

Vai arī, ja esat tulkotāja, tad pašai skatīt kā piedāvāt savus pakalpojumus? Daudzi portāli tulko lielu daļu sava satura no angļu valodas. Ja portāla raksti nav pārāk specifiski, var piedāvāt tulkošanas pakalpojumus par nebūt ne lielu cenu, bet kā saka, kaza paēdusi (neapvainojieties vai neapvainojaties).

Vai varbūt kā latviešu valodas gramatikas skolotāja pieaugušajiem latviešiem, kuri vēlas apgūt pareizu un labu latviešu valodu un tās rakstību. Tas ir - nevis krieviem, nevis ārzemniekiem, nevis skolniekiem, bet gan latviešiem, kuri visumā zina valodu, bet saskaras ar grūtībām, kad tā jālieto augstāk par virtuves līmeni. Domāju, ka varētu tāda piedāvājuma pat nebūt. Daudzi biznesa vides, sabiedriskie darbinieki vēlētos mācības lai izvairītos no rusicismiem, gramatikas kļūdām, nepareizas teikuma uzbūves. Kādam varbūt kompleksi, ka nav bijis students un vēlas apgūt akadēmiskās valodas rakstīšanas stilu (it kā LU to māca...). Daudziem iekšā ir kompleksi, - "ko nu es... man jau tikai vidusskolas diploms... es jau tikai izblamēšos..." un viņi neuzdrošinās rakstīt, virzīties uz citiem darba pienākumiem u.tml. Atrodot veidu, kā šādu pakalpojumu izreklamēt, pircēji noteikti atrastos.
95% latviešu, gluži tāpat kā es, neatceras skolā mācīto latviešu valodas gramatiku. Šo to pat neiemācījās. Toties, ja es man būtu līdzekļi un būtu Latvijā, tad es vēlētos mācīties pareizu latviešu valodu. Domāju, ka Latvijā ir daudzi šādi un turīgi latvieši, tāpēc atrodot labu pakalpojuma reklāmas veidu, varētu iegūt pircējus. Savukārt, ja šis pakalpojums jau ir piedāvāts, tad visdrīzāk tas ir vāji virzīts tirgū, jo nav zināms. Īstenībā, nemaz nebūtu grūti aiziet uz kādu no avīzēm un ar žurnālistu izrunāt piedāvāto pakalpojumu - "latviešu valodas apmācība pieaugušajiem latviešem". Gan raksts pietiekami interesant, gan reklāma tāda, ka neatkauties no pircējiem.

Varbūt nākamajā bloga ierakstā izstāstiet par sevi ar ierosinājumu lai komentētāji padomā kādu padomu. Varbūt uzradīsies kāda ideja.

Citi autora darbi