Foto: © AFI/EPA Martial Trezzini
Indivīds kļūst par centrālo adresātu, kura interešu aizstāvībā ir saskatāma ANO loma – tas lasāms visos ANO reformas sakarā izstrādātajos ziņojumos. ANO efektivitāte atkarīga no valstu vēlmes sadarboties, spējas agrīni novērst draudus un palielināt uzticību organizācijai.
Ironiski, bet jau gandrīz 10 gadus par ANO diplomāta veiksmi tiek uzskatīta prasme pirmajam uzdot jautājumu „Ko Jūs domājat par ANO reformām?” No vienas puses šī situācija ir kritiska, jo iezīmē globālas organizācijas darbību bez skaidras vīzijas par nākotni, bez skaidriem priekšstatiem, kā nodrošināt turpmāko darbības efektivitāti.
Tomēr no otras puses tas ir pozitīvi, jo par šiem jautājumiem notiek nepārtraukta diskusija. Tā apliecina nozīmīgu attīstību kopš Otrā pasaules kara beigām, kad tika izstrādāti ANO Statūti. Tolaik lēmumus pieņēma neliela grupa ietekmīgo valstu, vadoties pēc ietekmju sfēru principa. Mūsdienās diskusijas par reformām, tajā skaitā Drošības padomes reformu, notiek, iesaistot visas pasaules valstis, ekspertus, nevalstiskās organizācijas. Tas atgādina diskusijas demokrātiskās valstīs, kur plaša sabiedrība tiek iesaistīta diskusijās par nepieciešamām konstitucionālām reformām. Starptautiskā līmenī šādas diskusijas apzīmē ANO sistēmas dzīvotspēju. Atzīstot savas kļūdas un izvērtējot esošo situāciju, ANO savu iespēju robežās tiecas piemēroties mainīgai starptautiskai situācijai.
Tādējādi būtu kļūdaini domāt, ka pašreizējās diskusijas nozīmē to, ka ANO meklē jaunus argumentus savas pastāvēšanas leģitimitātei, vai arī tam, ka ANO faktiski ir organizācija, kas nav vajadzīga. Diskusijas apliecina tieši pretējo.
ANO ir sarežģīta organizācija, kurai jārisina globāli jautājumi, kas skar faktiski visas pasaules valstis. Vīzijas par ANO uzdevumiem un veicamajiem pasākumiem ir dažādas. Vieni uzskata, ka ANO ir jākļūst par pasaules valdību. Citi, savukārt, nevēlas, lai ANO kļūtu pārāk traucējoša nacionālo politiku īstenošanā.
Visspilgtāk šīs atšķirības izpaužas attīstības jautājumos, kur attīstīto un jaunattīstības valstu viedokļiem ir ļoti plaša amplitūda. Tā, piemēram, Lielbritānija uzskata, ka globālās labklājības pamats ir brīvā tirdzniecība. Taču ir arī citas attīstītās valstis, kurām ir stingras sociālo tiesību garantijas. Piemēram, Zviedrija ir aicinājusi apsolīt visu pasaules bērnu vecākiem, ka bērni būs attīstības prioritāte. Vienlaicīgi jaunattīstības valstis aicina uz solidaritāti un resursu pārdali, nevis brīvās tirdzniecības nodrošināšanu. Kenija un citas Āfrikas valstis norāda, ka ir nepieciešamas lielākas investīcijas un palīdzība trūcīgākām valstīm. Kopumā šādas viedokļu pretrunas un plašās valstu interešu amplitūdas ir par jebkuru ANO dienas kārtības jautājumu.
ANO Ģenerālsekretārs Kofi Anans ir mēģinājis organizācijas reformu pastāvīgi uzturēt dienaskārtībā un meklēt arvien jaunas iespējas, kā uzlabot ANO sistēmas darbību. 1996.gadā K.Anans paziņoja, ka viens no viņa galvenajiem darbības mērķiem ir padarīt ANO efektīvāku un spējīgāku atbildēt uz tās dalībvalstu vēlmēm un vajadzībām. Tam sekoja virkne pētījumu, pasākumu un rekomendāciju. Tajā skaitā arī Ģenerālās Asamblejas rezolūciju par ANO reformām[1]. Papildus tam ir notikušas vairākas būtiskas globālas ANO konferences, kurās izskatīti jautājumi par nepieciešamajām pārmaiņām. Kā galvenās var nosaukt 1996. gada konferenci par Sociālo attīstību un 2000.gada Tūkstošgades konferenci. Pēdējā laikā dienas gaismu ir ieraudzījuši vai arī tūlīt ieraudzīs vēl vairāki būtiski ziņojumi. Uz doto brīdi visaptverošākais ir 21.martā izplatītais K.Anana ziņojums „Lielākā brīvībā: pretim attīstībai, drošībai un cilvēktiesībām visiem”, kas savā ziņā apkopo iepriekš izskanējušos priekšlikumus.
Šajā rakstā nav iespējams apskatīt visus jautājumus, ko šie ziņojumi varētu liecināt par ANO nākotni. Tāpat nav lietderīgi detaļās skatīt piedāvātās institucionālās reformas. Skaidrs, ka reformas būs tik tālejošas, cik to atļaus dalībvalstis, kuras vēl nav izteikušās par piedāvājumu. Būtiskākais šobrīd – mēģināt saskatīt kopīgās tendences, kas atrodamas dažādajos ziņojumos un forumos.
ANO Ģenerālsekretāra ziņojums atzīst, ka suverēnās valstis ir neatņemama starptautiskās sistēmas sastāvdaļa un tām ir jābūt pietiekami spēcīgām, lai varētu stāties pretim izaicinājumiem. ANO loma šajā kontekstā atklājas, stiprinot attīstību, brīvību un mieru. Ne attīstība, ne brīvība mūsdienu globālajā pasaulē nav realizējama bez cilvēktiesībām. Tādējādi attīstība, drošība un cilvēktiesības ir galvenie stūrakmeņi, lai starptautiskā sabiedrība varētu veiksmīgi eksistēt un attīstīties. To nodrošināšanā ir nepieciešama dalībvalstu solidaritāte. Tas nozīmē, ka bagātajām valstīm ir jārada labvēlīgi apstākļi nabadzīgāko valstu attīstībai. Piemēram, visām valstīm ir jācīnās ar pastāvošajiem draudiem drošībai, kas ir gan HIV/AIDS, gan dažādi vides aizsardzības jautājumi, gan nabadzības novēršana un līdzīgi. Šādā prioritāšu izkārtojumā indivīds kļūst par centrālo adresātu, kura interešu aizstāvībā ir saskatāma ANO loma. Šo atziņu akcentē visi izstrādātie ziņojumi.
Ko tas nozīmē ANO darbībā? Pirmkārt, tas nozīmē, ka liela atbildība par ANO darbības efektivitāti ir balstīta tieši uz valstu vēlmi sadarboties un realizēt ANO noteiktās politikas. Piemēram, piešķirot papildus finansējumu HIV/AIDS apkarošanai, kā to prasa ANO, ratificējot visas svarīgākās pretterorisma konvencijas, izskaužot korupciju starptautiskās palīdzības apgūšanā.
Otrkārt, tas nozīmē, ka jāstiprina atsevišķas ANO institūcijas (piemēram, Ģenerālsekretāra palīgi draudu un risku analizēšanai; Cilvēktiesību komisijas pārtapšana par vienu no galvenajām ANO institūcijām). Galvenais akcents šajās reformās ir sistēmas radīšana agrīnai draudu novēršanai, nevis bezmērķīgai politiskai cīņai ar sekām. Tas mazinātu līdz šim centrālo Drošības padomes lomu ANO sistēmā.
Treškārt, ir jāpalielina uzticība ANO. Šajā kontekstā parādās priekšlikumi ANO Drošības padomes reformai. Šī institūcija ir viena no tām, kas visvairāk kaitējusi ANO kā efektīvas kolektīvās drošības organizācijas tēlam.
ANO attīstības pamatā būs indivīdu labklājības jautājumi, nevis orientācija uz dalībvalstu savstarpējām interesēm. Tieši tas, pēc ekspertu domām, ir galvenais priekšnosacījums ANO sekmīgām reformām nākotnē.
______________________________________
[1] A/RES/52/12, 1997.gada 14.novembrī, A/RES/57/300 [PDF], 2003.gada 7.februārī.