Interesantas ziņas pienāk no mūsu ziemeļu kaimiņiem pēdējās nedēļas laikā.
No sākuma Norvēģijā, bet pēc tam arī Zviedrijā atklājies, ka ASV vēstniecības nav tikai vienkāršas amerikāņu pārstāvniecības. Tieši caur vēstniecībām gadiem ilgi ir organizēta attiecīgo valstu pilsoņu novērošana, izmantojot spiegus. Grupas (Surveillance Detection Units) parasti vada amerikānis, bet par aģentiem vervēti attiecīgās valsts iemītnieki. Aizdomīgi cilvēki (lai ko tas varētu nozīmēt) tikuši slepeni fotografēti, tikuši fiksēti dati par viņu ādas un matu krāsu, apģērbu un sazin ko vēl ne. Tālāk šī informācija tikusi nodota vēstniecībai, kur amerikāņi to analizējuši, pēc tam tas viss ievadīts datubāzē ar nosaukumu Security Incident Management Analysis System. Norvēģijā jau noskaidrots, ka šajā datbāzē reģistrēti vairāki simti norvēģu. Zviedrijā šādi skaitļi nav zināmi. Taču anonīmi avoti (bijušie vēstniecības darbinieki) žurnālistiem apstiprina, ka aģenti spiegošanu veic ne tikai vēstniecības ēkas aizsardzības nolūkos, bet arī teju visās demonstrācijās (tajā skaitā arī Pride un 1. maija gājienā). No šo cilvēku stāstītā izriet, ka spiegošana veikta plašos apmēros.
Amerikāņi tikmēr turpina apgalvot, ka šie spiegi darbojas tikai un vienīgi, lai aizsargātu ASV vēstniecības (šeit var izlasīt ASV vēstniecības Zviedrijā paziņojumu presei). Viņi turpina apgalvot, ka šī programma nav nekas slepens (bet protams – aģenti spiego pilnīgi atklāti, tas taču visiem skaidrs). Viņi turpina apgalvot, ka netiek pārkāpti nekādi likumi (bet protams – tāpat kā Gvantanamo bāzē) . Vārdu sakot – viss kārtībā, satraukumam pamata nav.
Tiešām nav? Vispirms jau var vaicāt par to, kāpēc drošības garantijām nepietiek ar attiecīgās valsts policiju. Katra valsts vēlas aizsargāt savas vēstniecības. Taču uz āru vērsta spiegošana pret uzņēmējvalsts pilsoņiem, tas jau ir pavisam kas cits. Otrkārt, gan norvēģu, gan zviedru varas struktūras vienbalsīgi apgalvo – mēs par šādu ASV vēstniecības darbību neko neesam zinājuši. Te, kā secina zviedru izlūkdienestu pētnieks Vilhelms Agrels, iespējami divi varianti. Vai nu varasvīri un Drošības policija tiešām neko nav zinājuši par šo spiegošanu. Tādā gadījumā politiķiem nav kontroles pār to, kas notiek valstī. Vai nu arī varasvīri un Drošības policija zināja par notiekošo. Tādā gadījumā tas ir milzīgs tiesisks skandāls.
Zviedrijā notikušo tagad izskatīs prokuratūra. Vai un ko tā atklās, rādīs laiks. Taču eksperti jau tagad ir vienisprātis – bez varasiestāžu akcepta (visdrīzāk informēta bijusi Drošības policija) šāda spiegošana diez vai būtu iespējama. Kāds melo. Jautājums tikai – kurš, kāpēc, un vai par to ir saņemta atlīdzība. Iespējams, ka runa šeit ir pat par tik smagu noziegumu kā valsts nodevība.
Taču īpaši mums īpaši interesants visā šajā stāstā ir, lūk, kas. Kā atklāti paziņojusi ASV vēstniecība Zviedrijā, šādi Surveillance Detection Units ir visās valstīs, kur ir viņu vēstniecības. Attiecīgi šādai grupai jābūt arī Latvijā. Vai mūsu politiķi un drošības iestādes par to zina? Kādos apmēros savu darbību Surveillance Detection Unit ir izvērsis Latvijā? Šis būtu ļoti labs pētnieciskais lauks mūsu rokošajiem žurnālistiem. Ja vien viņi redz kaut milimetru tālāk par mūžīgajiem draudiem no briesmīgās Krievijas.