"Neatkarīgā Rīta Avīze", 15.10.2003.Guntai Skrebelei atbild Aivars Niedra, Zvērinātu advokātu padomes loceklis
Kāpēc Krimināllikuma 271. pantā amatpersonu cieņa un gods tiek stādīti augstāk par pārējo valsts iedzīvotāju godu un cieņu?
Aivars Niedra, Zvērinātu advokātu padomes loceklis:
– Es nekādā ziņā negribu ietekmēt Satversmes tiesas spriedumu šai jautājumā. 271. panta atrašanās Krimināllikumā nediskriminē cilvēkus un nepārkāpj viņu tiesības un tai pašā laikā neizceļ arī kādu personu godu un cieņu augstākā līmenī par citu cilvēku godu un cieņu. Šāda atbildība nozīmē, ka persona, kas aizskar amatpersonas godu vai cieņu un ceļ neslavu, vēršas pret šo pārvaldes institūciju, kurā strādā amatpersona.
Te nav runa par privātiem apvainojumiem, līdz ar to vēršanās notiek pirmkārt pret valsts institūciju. Šīm personām kritikas apjoms par viņu darbību ir lielāks, nekā tas varētu būt kādai privātpersonai, jo valsts amatpersonu darbības kritikas latiņa sabiedrības acīs ir daudz augstāka. Spriest par amatpersonas prāta spējām, ja no viņas puses ir pieņemts lēmums, kas liekas kļūdains, – to nekādā ziņā nevar uzskatīt par goda un cieņas aizskaršanu. Amatpersonām ir jāpacieš lielāka kritika, bet, ja nu reiz tā robeža ir pārkāpta, tad jārēķinās, ka arī sods būs lielāks. Šāda atbildība noteikta arī citās valstīs. Piemēram, Francijā vēl šai jomā noteica pastiprinošu atbildību. Es būtu arī par to, ka augstāka atbildība tiktu paredzēta par žurnālistu dzīvības vai veselības apdraudējumu, ceturtās varas goda un cieņas aizsardzību paredzot likumā.