Aizmirsta gaidot 5

Bērnu laišana pasaulē izvirzīta kā viena no NAP prioritātēm, tāpec nav saprotams, kāpēc no cilvēka drošumspējas stiprināšanas fokusa izkritušas nepilngadīgās un bezdarbnieces vientuļās grūtnieces - topošās māmiņas, kurām ekonomiskā, sociālā un emocionālā drošība jo sevišķi vajadzīga jau tagad.

Iesaki citiem:

Raugoties no Nacionālās Attīstības plāna (NAP) tagadējās versijas perspektīvas, rodas iespaids, ka Latvijā šobrīd un arī turpmāk pasaulē tiks laisti vienīgi iepriekš plānoti bērni. Par bērnu ieņemšanu jaunie vecāki izšķirsies, kolīdz būs pārliecināti, ka arī pēc ģimenes pieauguma turpinās baudīt ekonomiskās drošības apstākļus, - regulārus, pietiekami lielus ienākumus un karjeras izaugsmes iespējas. Tādējādi, saskaņā ar NAP, Latvijas demogrāfiskās problēmas atrisināmas, stiprinot jauno, potenciālo vecāku ekonomisko drošumspēju ar virkni pārvaldības līmenī īstenomajiem pasākumiem. Piemēram, garantējot viņiem nodokļu atvieglojumus, neapliekamā minimuma paaugstināšanu, un citas darba un ģimenes dzīves savienošanu atbalstošas aktivitātes. Līdz ar to NAP demogrāfiju veicinošās cilvēka drošumspējas ietvarā tieši jaunie, strādājošie cilvēki bez bērniem tiek konceptualizēti kā viena no Latvijas neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām, kas attiecīgi nejūtas spējīgi gādāt par savu un iespējamo nākotnes ģimeni.

Vai NAP izstrādātajā un uz demogrāfiju balstītajā vīzijā par Latvijas sabiedrības turpmāko attīstību iekļaujas tikai plānotie bērni?



Gandrīz ikvienam ir skaidrs, ka Latvijā bērni tiek un tiks ieņemti, laisti pasaulē arī tad, ja nav ieplānoti. Par vecākiem kļūs arī tādi cilvēki, kuri nekad iepriekš nav dzīvojuši ekonomiskās drošības apstākļos un tādus diezin vai pašu spēkiem varēs sasniegt arī tuvākajā nākotnē pēc bērna laišanas pasaulē. Šādu vecāku vidū ir vientuļās bez darba palikušās grūtnieces, sievietes bez izglītības un darba pieredzes –skolnieces, studentes, bārenes. Tiesa gan, NAP sadaļā „Stabili pamati tautas ataudzei” pieminētie rīcības virzieni un uzdevumi nekādus atbalsta pasākumus šādām topošajām māmiņam viņu drošuma spējas stiprināšanai, mudinot mazuli tomēr laist pasaulē un pašas spēkiem uzaudzināt, neparedz. Tas rosina uzdot virkni jautājumu: vai NAP izstrādātajā un uz demogrāfiju balstītajā vīzijā par Latvijas sabiedrības turpmāko attīstību iekļaujas tikai plānotie bērni? Vai tie bērni, kuri dzims neplānoti nepilnās, ekonomiski nenodrošinātās ģimenēs, šai valstī ir mazāk nozīmīgi un vajadzīgi? Nav saprotams arī, kāpēc, saskaņā ar NAP, tikai vienai daļai vecāku, proti, strādājošajiem, ir privilēģija saņemt valsts atbalstu ekonomiskās drošības sasniegšanai un uzturēšanai? Tikmēr citai vecāku grupai, proti, bezdarbniekiem, bez izglītības un pieredzes, - šai ziņā nav paredzēta nekāda palīdzība.

Kaut arī nekad to nav vēlējušās, bieži vien šīs sievietes izšķiras par labu abortam vai nule piedzimušā mazuļa atstāšanai slimnīcas „silītē”.



Vai patiesi, domājot par demogrāfijas veicināšanu, tieši ekonomiski aktīvie topošie vecāki Latvijā ir tā neaizsargātākā iedzīvotāju grupa? Vai tikpat neaizsargātas ir arī vientuļās grūtnieces, kuras, piedzīvo ne vien ekonomiskas, bet arī sociālas un emocionālas grūtības? Kaut arī nekad to nav vēlējušās, bieži vien šīs sievietes izšķiras par labu abortam vai nule piedzimušā mazuļa atstāšanai slimnīcas „silītē”.


Grūtniece uz ielas

Kate ir bārene (19). Kad meitenes puisis uzzināja, ka draudzene negaidīti palikusi stāvoklī un abortu veikt negrasās, viņš Kati pameta, atsakoties arī jebkādā veidā piedalīties abu kopīgā bērna audzināšanā. Tas meitenei nozīmēja nonākt turpat vai uz ielas - piepelnoties, strādājot par auklīti, Rīgā patstāvīgi apmaksāt dzīvesvietu viņa nebūtu spējīga. Atgriezties skolas kopmītnēs liedza sliktās sekmes un vidusskolas pamešana. Vērsties pēc palīdzības pie audžuvecākiem bija bezjēdzīgi - ģimenes trīsistabu dzīvoklī mazpilsētā fiziski nav vietas, turklāt, klaiņošanas dēļ, neatgriezeniski sabojātas savstarpējās attiecības. Gaidību periodam atbilstoša Katei nešķita arī mazpilsētas sociālā dienesta piedāvātā iespēja pārcelties uz sociālo dzīvokli. Nāktos mitināties kopā ar alkoholiķiem un pensionāriem. Blakus nebūtu neviena, kas ar savu pieredzi un prasmēm varētu palīdzēt grūtniecības laikā un pēc mazuļa nākšanas pasaulē. Kate atkal un atkla galvā pārcilāja domu par abortu.

Draudzenes izmisīgi brīdināja, ka visticamāk Kate Īrijā kļūs par cilvēktirdzniecības upuri. Tas meitenei gan nelikās tik biedējoši kā palikšana Latvijā.



Būdama sociāli aktīva un komunikabla jauniete, viņa risinājumu un padomus meklēja arī sociālajos tīklos, sazinoties ar draugiem un paziņām. Starp tiem arī kādreizējie skolasbiedri, kuri aicināja pārcelties pie sevis uz Īriju. Apberot meiteni ar solījumiem - palīdzēt iekārtoties Īrijā, melojot par milzīgo māmiņalgu, paziņas Kati pārliecināja. Grūtniece sakrāmēja čemodānu, lai pēc dažām dienām lidotu pie gandrīz pilnīgi sveša vīrieša, kurš turklāt apgalvoja, ka Katē ir iemīlējies un vēlas veidot ģimeni. Draudzenes izmisīgi brīdināja, ka visticamāk Kate Īrijā kļūs par cilvēktirdzniecības upuri. Tas meitenei gan nelikās tik biedējoši kā palikšana Latvijā. Bija taču pilnīgi skaidrs, ka, paliekot šeit, viņa pietiekošu finansiālu un emocionālu atbalstu negūs. Sociālais dienests un audžuvecāki katru sarunu ar meiteni uzsāka ar kauninājumiem: tu iznēsā bērnu nama bērnu!; gan jau tāpat viņu atstāsi „silītē”; varēji taču taisīt abortu!; sāc vienreiz domāt pati!” Lielākais trieciens bija sociālā dienesta apņemšanās nodrošināt Katei istabu savu bioloģisko vecāku - alkoholiķu (atņemtas vecāku tiesības) dzīvoklī bez elektrības, izsistiem logiem un 40 latu pabalstu mēnesī.

Laimīgā kārtā, Kate pati nejauši atklāja „iecerētā” melus un uz Īriju neaizbrauca. Meitene šobrīd dzīvo vienā no dažiem Latvijas topošo un jauno māmiņu krīzes centriem, ko finansē ārvalstu ziedotāju atbalstītas baznīcu misijas. Tajos mitinās grūtnieces, kuras pārsvarā ir no sociāli nelabvēlīgas vides. Kate šeit jūtas labi; uzņemta un aprūpēta gluži kā ģimenē, kuras viņai nav bijis astoņus gadus. Vienīgi tās pastāvīgās bažas: kas notiks pēc tam, kad puisēnam apritēs pusgads un nāksies pamest centru - tādi ir noteikumi. Vai nepilna gada laikā ir iespējams apgūt profesiju un atrast normāli atalgotu darbu un turpināt dzīvot pašai saviem spēkiem?


Plaisa Latvijas sabiedrībā

Atgriežoties pie NAP un situējot nule aprakstīto gadījumu, plānotajā demogrāfijas veicināšanas pasākumu kontekstā, uzskatu, ka līdzās strādājošajiem/nodarbinātajiem topošajiem vecākiem cilvēka drošumspējas stiprināšanas fokusā NAPā ir jāiekļauj arī vientuļās grūtnieces (bezdarbnieces, skolnieces, studentes, bārenes). Pirmkārt, tāpat kā nodarbinātie topošie vecāki, arī viņas tikpat lielā mērā ar saviem gaidāmajiem mazuļiem piedalās Latvijas „tautas ataudzē”. Otrkārt, kamēr NAP izstrādātāji un valsts pārvalde var tikai cerēt, ka, garantējot lielāku ekonomisko drošību, potenciāli jaunajie vecāki patiesi būs iedrošināti radīt un uzņemties atbildību par bērniem. Jāuzsver, ka Rietumeiropas valstu pieredze gan neliecina par ekonomiskās labklājības un bērnu radīšanas korelāciju. Treškārt, pārvaldības līmenī veiktie pasākumi, ar ko šobrīd atbalsta vientuļās grūtnieces, proti, sociālie dzīvokļi un niecīgie pabalsti, acīmredzami, nav pietiekami liels ieguldījums šo sieviešu drošuma spējas stiprināšanā. Tie viņām nesniedz sajūtu, ka arī bez ģimenes un dzīvesbiedra atbalsta būs spējīgas kopā ar bērnu Latvijā fiziski izdzīvot (ēdiens, medicīniskā aprūpe, pajumte, iespējas atrast darbu). Lai uzlabotu šo situāciju varētu, piemēram, nodrošināt arī tādus krīzes centrus, kuros bez pajumtes palikušās topošās māmiņas var uzturēties tik ilgi, kamēr atrod dzīvesvietu un darbu. Tāpat daudz palīdzētu īpašas šādām topošajām māmiņām piemērotas apmācību programmas, kas ļautu iespējami īsākā laika periodā apgūt profesiju jaunietēm bez izglītības.

NAPa pamatos iestrādātais cilvēka drošumspējas konceptuālais ietvars un saistītie praktiskie pasākumi drošuma spējas stiprināšanai, izstrādāts tā, lai iespējas sasniegt lielāku ekonomisko drošību būtu tikai strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem.



Jāatzīst, ka arī kopumā NAPa pamatos iestrādātais cilvēka drošumspējas konceptuālais ietvars un saistītie praktiskie pasākumi drošuma spējas stiprināšanai, izstrādāts tā, lai iespējas sasniegt lielāku ekonomisko drošību būtu tikai strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem. Piemēram, nodokļu atvieglojumi un daļēja darba veikšanas iespējas. Tai pat laikā daudz neaizsargātāki Latvijā ir vientuļie cilvēki, kas ir bez darba un izglītības, ilgstošie bezdarbnieki un pensionāri. Kritiskās finansiālās situācijas dēļ, viņi nespēj piekļūt medicīnas aprūpei, izglītībai un socializēšanās iespējām. Tādējādi šie cilvēki piedzīvo cilvēknedrošību ne vairs tikai ekonomiskajā, bet arī veselības un sociālajā dimensijā. Raugoties no ilgstpējīguma viedokļa, šo cilvēku rīcībspēja samazinās. Iedzīvinot pašreizējo NAP versiju, manuprāt, pastāv risks padziļināt plaisu Latvijas sabiedrībā starp cilvēkiem, kuriem šobrīd ir ekonomiskie priekšnoteikumi uz ilgstspējīgām/tālredzīgām izvēlēm un rīcību, un starp tiem, kuriem, atrodoties krīzes un izmisuma situācijā, iespējamo cilvēkdrošības sasniegšanas stratēģiju loks jau tagad ir neliels.

Šie cilvēki piedzīvo cilvēknedrošību ne vairs tikai ekonomiskajā, bet arī veselības un sociālajā dimensijā.



To drīzāk var raksturot kā īstermiņa taktiku, nevis tālredzīgu dzīves līmeņa celšanas plānu (kā, piemēram, Kates gadījums). Šaubos, vai šāds iznākums sasaucas arī ar priekšnoteikumu radīšanu pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai, ko plānots panākt, iedzīvinot praksē topošo NAP versiju.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (5) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
minkens

Labi, tad nu meklējam securitability.

Elsevier (ScienceDirect) rezultāts:
No results were found
Your search was:
ALL(securitability)
Edit your search text above and press the 'Search ScienceDirect' button to try again.
or
To run a more precise search, use one of the full featured search forms.
Review the search tips for Quick Search for more information.


Springer izdevniecības Springerlink rezultāts:
Search results for 'securitability' with no filters
No items found
No items matching all of your criteria were found.
Suggestions:
Make sure all words are spelled correctly.
Try different keywords.
Try more general or fewer keywords.
Remove criteria to expand your results.


Cambridge University Press:
Your search returned 709 results.
Did you mean: heritability
Bet visi 709 vienumi bija nevis precīzs securitability, bet gan tai līdzīgi termini, vistuvāk sākumam atradās termins "securitization", kas raksturo finanšu pasaulē to procesu, kas vistiešākā veidā ir cēlonis 2007-... gada psaules finanšu krīzei (vienai triple-dip (vai n-dip) krīzei vai arī secīgu krīžu virknei, kā nu uz to skatās). Starp citu - šīs vārdspēlēs laikam jau nav nejaušas un laikam lieliski arī raksturo pašreizējās labējās valdības ironisko (un laikam jau arī cinisko) pieeju politikai.


American Economic Association rezultāts:
No Search Results.
Please Try Again.
Search Terms: securitability
Searching as: Individual Keywords || Title/Abstract
Search Scope: 1999-Present || All AEA Journals


Google Scholar (kur parasti var atrast "visādus brīnumus") atgriež 8 rezultātus, kas pārsvarā ir think tank vai valdības organizāciju ziņojumu (tātad nav peer-reviewed pētījumi), izņēmums gan ir 2007. gada Wiley Journal of Social Issues raksts, kurā termins "securitability" ir likts pēdiņās, droši vien tāpēc, lai izceltu šī termina jaunumu, atzīstot, zinātnei par to būtu, maigi izsakoties, vēl daudz kas sakāms.


Arī wikipedijā nav šķirklis par securitability.


Tātad Latvija atkal savus politiskos lēmumus balstīs uz jaunizdomātiem terminiem, zem kuriem apakšā nav nekādas teorijas un nav arī empīrisku pētījumu, kas pamatotu, kāpēc šādai politikai vispār vajadzētu strādāt. Un šāda pieeja ir ļoti bīstama. Jau redzējām, kur noved valdības pieeja paļaujoties uz intuīciju lēmumu pieņemšanā (skan drausmīgi): piem., valdība intuitīvi pieņēma, ka drastiski mēri pret bezdarbniekiem piespiedīs tos pieņemt jebkuras darbavietas un visi no bezdarbnieku statusa ātri vien pāries uz strādājošo statusu, pat ja tas nozīmēt kritienu lejpu; tāpat valdība pieņēma, ka šie paši mēri kalpos kā disciplinējošs faktors pārējiem strādājošiem un viņi sāks "strādāt ātrāk" un "produktivitāte augs". No "valdības ekonomikas kā ķēķa" skatījuma viss tas liekās loģiski, bet ekonomikas zinātnē bija pietiekoši daudz pierādījumu, ka tas tā nestrādā. Un rezultātu mēs redzam - Latvijā ir gan milzīgs strukturālais bezdarbs, gan darba meklējumi ārzemēs, gan arī pietiekoši augsta inflācija.

Un liekas, ka ar "drošumspēju" (nez kāpēc pat politika.lv komentāru gramatikas pārbaudītājs to neuzskata par legālu latviešu valodas vārdu!) atkārtosies tieši tas pats - ieguvēji būt labējo partiju atbalstītāji, bet valsts kopuma zaudēs - turpināsies gan emigrācija, gan arī primitīvo biznesu uzvaras gājiens, Latvijā būs vairāk skandināvu cūku fermu un no Ķīnas emigrētu konveijeru.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Marciana Krauze

Cilvēka drošumspēja angliski, kā to norādījuši NAP veidotāji, tulkojams kā securitability, a form of resilience. Šis koncepts gan savulaik ticis jaunradīts, balstoties uz ANO cilvēkdrošības (human security) jēdzienu.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
minkens

p.s. sociāldemokrātu (Latvijā tos pārstāv SC, vismaz neredz citus) "vienlīdzīgas materiālās iespējas" nenozīmē "plakanu sabiedrību", kurā visi būtu vienādi bagāti vai nabagi. Jo tie materiālie labumi (pamatvajadzības, izglītības pieejamība, sociālā drošība), kuri nepieciešami panākumu kaldināšanai un kuriem būtu jābūt pieejamiem kaut cik vienādā apmērā visiem - šie materiālie labumi, tāpat kā visas preces, nāk ar savu marginal utility, resp., eksistē kāds piesātinājuma līmenis, pēc kura jebkuras papildus investīcijas šādos materiālos labumos (šādu materiālo labumu pirkšanā sabiedrības vajadzībai) vairs nedod tālāku efektu. Pie šī līmeņa tad visām sociālās drošības sistēmām dabiski vajadzētu arī apstāties un tālāk katra paša panākumu apmērs ir viņa paša rokās un tad sabiedrība var atļauties būt arī stipri nevienlīdzīga. Protams, šī līmeņa noteikšana ir diskutējams jautājums un labējie nāks ar savu ideoloģiju, bet kopumā - labējie šo principu nav gatavi atzīt kā tādu.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
minkens

Pašlaik izskatās, ka "drošumspēja" ir termins, kas pēc būtības diskusiju ievirza šaurā strupceļā - proti - labējās ekonomiskās ideoloģijas diskursā. Tākā politika.lv ir think tank ar noteiktu (izskatās - ka ekonomikā tā ir labēja) ideoloģiju, tad to varētu saprast, taču tas tomēr nav godīgi pret vidusmēra Latvijas iedzītvotāju, kurš var arī neatšifrēt šīs slēptās propagandas klātbūtni.

Proti - drošumspēja ietver sevī pieņēmumu, ka cilvēka iniciatīva ir atkarīga tikai no viņa paša rakstura, spējas saņemties, psiholoģiskās noturības, resp. DROŠUSMPĒJA KĀ TERMINS IETVER PIEŅĒMUMU, KA CILVĒKA MATERIĀLO IESPĒJU IETEKME UZ VIŅA VAI VIŅAS PANĀKUMIEM IR VIENĀDA AR NULLI, BET VISU IZŠĶIR TIKAI CILVĒKA RAKSTURS UN SPĒJA TO MAINĪT. Šis pieņēmums ir visas labējās ideoloģijas pamatā, jo ja patiešām cilvēkam materiālās iespējas neko nenosaka, tad sabiedrībai nav jārada VIENLĪDZĪGAS MATERIĀLĀS IESPĒJAS un līdz ar to nav nekāda pamata arī, piem., progresīvam ienākuma nodoklim.

Neskatoties uz to visu, pats šis raksts gan izdevies (laikam jau neapzināti) vairāk no kreisām pozīcijām - jo patiešām tiek atzīta ne tikai ekonomiskā nodrošinājuma vajadzība, bet arī ekonomisko priekšnosacījumu nozīme iedzīvotāju panākumu pamatā (B. Klintons tam lietojam terminu strādājošo empowerment, piem., izglītības pieejamība, utt.). Protams, ka tas ir lieliski, ka eksperti sāk atzīt labējās ideoloģijas trūkumus un kreisās ideoloģijas iespējas, tikai jautājums - cik drosmīgi un konsekventi eksperti vai ekspertes būs attīstot savus secinājumus tālāk?

Bet NAP2020 izskatās kā gatavošanās 12. Saeimas vēlēšanām - tad Vienotības varēs droši iet vēlētājiem priekšā un stāstīt, cik daudz viņi neesot izdarījuši 2009-2014. gadā, jo tad lūk neesot bijis naudas, bet tagad nauda (pēc visām Vienotības "reformām") nedaudz esot parādījusies un Vienotība pat esot uzrakstījusi "lielisku NAP plānu", ko ar šo papildus naudu tad varētu realizēt... atliek vien ievēlēt Vienotību un viss notiksies!

Bet skaidrs, ka šādas runas būtu meli - jo nauda attīstībai ir pieejama jau tagad - kaut vai progresīvie nodokļi, nodokļi par luksus precēm, valsts attīstības banka un intervence izaugsmei svarīgās nozarēs, valsts parāda finansēšana ar mazumtirdzniecības banku metodēm (kā amerikāņiem ir treasurydirect), utt., utt., utt. Tikai - investīcijas attīstībā nenotiek, jo šīs finansējuma metodes ir pretruna valdošai labējai ideoloģijai un arī valsts atbalsts attīstībai ir pretrunā šai ideoloģijai.

Bet tikmēr LV grimst purvā. V. D. sola zinātnes finansējumu 1.5% apmērā "jau 2020. gadā", bet tajā pašā laikā Ķīna pēc investīcijām R&D (pēc nomināliem rādītājiem par valsti kopā) ir 2. vietā pasaulē pēc ASV, bet ar straujāku investīciju pieauguma tempu. 2 no 5 pasaules lielākiem uzņēmumiem-tehnoloģiju patentu īpašniekiem ir Ķīnas uzņēmumi. Resp. - vai tiešām Latvija var atļauties būt atpalikusi valsts?

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
minkens

Vai cienītā autore nebūtu tik laipna un nepateiktu termina "drošumspēja" tulkojumu angļu valodā (varētu būt social security, bet tas latviešu valdoā būtu jātulko pavisam citādi), tad vienkāršiem ļaudīm būtu iespēja pārskatīte Elsevier, Springer, Carmbridge Journals, Amercian Economic Association u.c. žurnālu datubāzes un apskatīties, ko par šo visu saka ārzemnieki.

LV pilsoņiem jau ir ļoti pretīga pieredze ar vismaz vienu ļoti populāru šīs labējās valdības ekonomisko terminu, kas no attiecīgās zinātnes viedokļa ir kvalificējams vai nu par līdz šim nenopamatotu jaunievedumu vai arī par klaju šarlatānismu.

p.s. Biedzot noskatījos filmu par Facebook tapšanu. Liekas, ka bariņš cilvēku ar Facebook labi nopelnīs, bet nodokļus maksāt negribēs (vai no sūtīs naudas uz ārzonām, vai arī sponsorējot labējos politiķus panāks regresīvu nodokļu sistēmu), lai gan - viņi nekad nebūtu uztaisīšu savu uzņēmumu, ja miljoniem citu cilvēku iepriekš nebūtu tam visam sagatavojuši augsni - sākot ar kompānijas izmantoto atklātā koda programmatūru un beidzot ar publiski finansētiem pētījumiem tehniskās zinātnēs, socioloģijā, utt. Varbūt tas ir arguments, lai beigtu slēpties aiz termina "drošumspēja", bet atklāti atzītu, ka viena cilvēka galvu reibinošie finansiāliem panākumi nav sasniedzami bez sabiedrības piedalīšanās un tāpēc progresīva nodokļu sistēma (ar visām no tās izrietošām iespējām veikt vienkāršo ļaužu "empowerment") ir taisnīga un pašsaprotama un būtu tikai godīgi to arī atzīt un ieviest.

Saistītie raksti

Laikaskops: NAP politika.lv

Laikaskops: Aborts politika.lv

Citi autora darbi
4725283571 12ed395031

Lai maize un miers 2 Autors:Marciana Krauze