Atslēgvārdi:

Aizliegt var. Bet tas precīzi jāpamato 6

Lai atzītu, ka pulcēšanās brīvības ierobežošana ir pieļaujama, ļoti precīzi jākonstatē un jāizvērtē tie apstākļi, kas pamato šādu nepieciešamību.

Uz portāla politika.lv jautājumiem par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā “Apvienība Mozaīka pret Rīgas domi” atbild Anita Kovaļevska, Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību departamenta vadītāja

Iesaki citiem:

1. Vai tiesa izskaidro, kādos gadījumos var ierobežot pulcēšanās brīvību, pamatojoties uz drošības apsvērumiem?

Spriedumā[1] norādīts, ka pulcēšanās brīvība ir viena no demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatvērtībām, taču šī brīvība tomēr nav absolūta. To var ierobežot, ja ierobežojums ir noteikts ar likumu leģitīma mērķa labad un tas ir samērīgs ar šo mērķi. Sabiedrības drošības aizsardzība var būt šāds leģitīms mērķis.

Tiesa norāda, ka pašvaldībai, lemjot par pulcēšanās brīvības ierobežošanu, ir rūpīgi jāizvērtē konkrētā situācija. Lai atzītu, ka pulcēšanās brīvības ierobežošana ir pieļaujama, ļoti precīzi jākonstatē un jāizvērtē tie apstākļi, kas pamato šādu nepieciešamību. Tiesa norāda, ka ir konkrēti un precīzi jādefinē apstākļi, kas liecina par apdraudējuma esamību — gan iespējamās sekas, gan apdraudējuma novēršanas iespējas. Tas izriet no pulcēšanās brīvības būtības un arī no indivīda tiesībām zināt, kāpēc konkrētos apstākļos tiesība tiek ierobežota. Tātad, nepietiek ar to, ka vispārīgi tiek norādīts uz kādiem apstākļiem, kas liecina par apdraudējumu esamību. Pašvaldībai ir jākonstatē, ka apdraudējums sabiedrības drošībai ir reāls. Tas nozīmē, ka ir jānorāda uz konkrētiem faktiem, kas apliecina apdraudējuma esamību.

Turklāt sabiedrības drošības apdraudējuma iespējamība pati par sevi nevar liegt pulcēšanās brīvības izmantošanu, jo valstij ir arī pozitīvais pienākums aizsargāt pulcēšanās dalībniekus un veikt visas nepieciešamās darbības, lai pulcēšanās dalībnieki netiktu traucēti un lai apdraudējums tiktu novērsts. Tātad pašvaldībai ir jāvērtē arī tas, vai apdraudējums ir būtisks un vai to ir iespējams novērst. Arī šajā gadījumā izvērtējumam jābūt balstītam uz konkrētiem apstākļiem, nevis tikai vispārīgiem teorētiskiem apsvērumiem.


2. Kā spriedumā izvērtēts samērīguma principa pielietojums konkrētajā gadījumā?

Tiesai ļoti detalizēti vērtē to, vai šajā gadījumā sabiedrības drošības apdraudējums bija tāds, ka to nevarēja novērst. Tiesa konstatē, ka pašvaldības lēmumā nav pietiekami izvērtēts un pamatots, ka konkrētajos apstākļos veicamie pasākumi ir tik lieli vai apjomīgi, ka tie vairs nav saprātīgi. Līdz ar to tiesa secina, ka nav pierādīta ierobežojumu nepieciešamība.

Tiesa vērtē arī to, vai tika izvērtēta iespēja izmantot pulcēšanās brīvību mazāk ierobežojošus līdzekļus. Tiesa norāda, ka mazāk ierobežojošs līdzeklis būtu gājiena rīkošana citā laikā un vietā. Taču spriedumā konstatēts, ka šādi mazāk ierobežojoši līdzekļi nav pietiekami izvērtēti, jo pašvaldība gājiena organizētājiem piedāvāja tikai variantu rīkot gājienu ārpus pilsētas centra. Kā norāda apgabaltiesa, pasākuma norises piedāvājums vietā, kurā nav sasniedzams tā mērķis, ir atzīstams par iestādes darbību, kas formāli vērsta uz tiesību normā noteikta pienākuma izpildi, bet pēc būtības šo pienākumu neizpilda. Tā kā netika konkrēti izvērtēti citi iespējamie gājiena maršruti pilsētas centrā, tad tiesa atzina, ka nevar konstatēt, ka nav bijuši citi mazāk ierobežojoši līdzekļi sabiedrības drošības apdraudējuma novēršanai.

Līdz ar to var konstatēt, ka tiesa ir vērtējusi gan ierobežojumu nepieciešamību, gan arī to, vai bija iespējams izmantot citus — pulcēšanās brīvību mazāk ierobežojošus līdzekļus. Jautājums par mazāk ierobežojošu līdzekļu esamību ir viens no jautājumiem, kas ir jāvērtē, analizējot ierobežojumu samērīgumu. Tiesa šos jautājumus ir vērtējusi kompetenti un ļoti rūpīgi.


3. Vai tiesa izklāsta, kādam un cik argumentētam valsts pamatojumam jābūt, kad gājiens (vai cita pulcēšanās izpausme) tiek aizliegts, pamatojoties uz slepeno informāciju?

Jāsaka, ka tiesa tā konkrēti nepasaka, vai un cik daudz valstij ir jāatklāj no informācijas, kas ir valsts noslēpums. Tiesa tikai vispārīgi saka, ka lēmumā ir precīzi jāizvērtē konkrētie apstākļi un ar faktiem ir jāpamato, ka apdraudējums ir reāls un to nav iespējams novērst ar saprātīgiem līdzekļiem vai gājiena maršruta vai laika maiņu.


4. Kāda nozīme šim spriedumam varētu būt Latvijas tiesvedībā, izšķirot strīdus par pulcēšanās brīvības ierobežojumiem?

Lai arī likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” ir izdarīti grozījumi un Latvijā vairs nepastāv atļauju sistēma, tomēr spriedumā izteiktās atziņas nav zaudējušas savu aktualitāti. Pašvaldībai joprojām ir tiesības pieņemt lēmumu aizliegt rīkot sapulci, gājienu vai piketu. Līdz ar to joprojām ir aktuāls jautājums, kad šādu lēmumu var pieņemt. Šis spriedums dod vadlīnijas, kādi apstākļi un kā ir jāvērtē, lai izlemtu, vai ir pamats aizliegt sapulces, gājiena vai piketa rīkošanu:

1. Tiesa norāda, ka ir jākonstatē reāls un būtisks apdraudējums citu cilvēku tiesībām, demokrātiskai valsts iekārtai, sabiedrības drošībai, labklājībai vai tikumībai, lai atzītu, ka pulcēšanās brīvības ierobežojums ir nepieciešams. Apdraudējuma esamība ir jāpamato ar konkrētiem faktiem, vispārīgi teorētiski apsvērumi par apdraudējumu iespējamību nav pietiekami.

2. Ja tiek konstatēts, ka apdraudējums pastāv un to rada tādu personu darbības, kas nav pasākuma organizētāji, tad valstij ir jānodrošina pasākuma organizētāju aizsardzība. Sapulces, gājiena vai piketa rīkošanu var aizliegt tikai tad, ja, izvērtējot konkrētos apstākļus, var konstatēt, ka apdraudējumu nav iespējams novērst vai apdraudējuma novēršanai būtu nepieciešami tik lieli vai apjomīgi pasākumi, ka tie vairs nav saprātīgi. Turklāt ir jāņem vērā arī tas, ka valstij ir pienākums nodrošināt iespēju savu viedokli pulcējoties paust arī tādām sabiedrības grupām, kas pārstāv mazākumu, tāpēc pienācīgas aizsardzības nodrošināšana ir īpaši būtiska gadījumos, kad pulcēšanās brīvību izmanto mazākuma grupas.

3. Taču arī tas vēl nevar būt par pamatu, lai aizliegtu sapulces, gājiena vai piketa rīkošanu. Tiesa norāda, ka šādā gadījumā ir jāvērtē, vai nav kādi citi pulcēšanās brīvību mazāk ierobežojoši līdzekļi, kas varētu novērst apdraudējumu. Par šādiem mazāk ierobežojošiem līdzekļiem var atzīt, piemēram, to, ka pasākuma organizētājiem tiek atļauts pasākumu rīkot citā vietā vai laikā. Tiesa norāda, ka tas ir pašvaldības pienākums apspriest ar gājiena organizatoriem izmaiņas gājiena maršrutā, laikā vai vietā. Turklāt, lai varētu aizliegt pasākuma rīkošanu, pašvaldībai ir jāsniedz uz konkrētiem apstākļiem balstīts pamatojums tam, ka pasākuma vietas vai laika maiņa neļaus novērst apdraudējumu.

Spriedumā ir sniegts kompetents un ļoti rūpīgs skaidrojums pulcēšanās brīvības ierobežošanas kritērijiem, tāpēc tas noteikti būtu izmantojams arī turpmāk, skatot lietas par pulcēšanās brīvības ierobežošanu.



Pilns Administratīvās apgabaltiesas sprieduma teksts nav publiski pieejams. Komentāros analizēti tiesas argumenti, un komentāri nesatur norādes uz informāciju, kas klasificēta kā valsts noslēpums. Rīgas dome par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu ir iesniegusi kasācijas sūdzību.



___________________

[1] Administratīvā apgabaltiesa 2007.gada 12.aprīlī atzina par prettiesisku Rīgas domes atteikšanos 2006.gada 22.jūlijā atļaut seksuālo minoritāšu gājienu "Rīgas praids 2006".

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (6) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


wow - visi iepriekshejie 22.05.2007 11:51
Beidzot pamainja, ka shis raksts ari saistits ar gejiem. Nepagaja ne nedelja. Haha.

Es tiesham nesaprotu, kas jums visiem liedz vairoties un iet gajienos.

Man to neviens nevar liegt. Ari radit pecnacejus, jusu zinashanai. Un esmu parliecinata, ka vinji sanjem daudz vairak milestibas un maiguma ka jusu visu berni kopa. Jo majas valda saticiba, nevis agresiva PRET kaut ko bljaustishanas.

Dzivojiet laimigi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

STOP - pret gejismu kā nāves kultūru 21.05.2007 11:30
par homoseksuālismu kā INDI un nāves kultūras sastāvdaļu

Ja esi normāli seksuāli orienetēts cilvēks un nevēlies bērnus, tad tā ir privāta lieta, tāpat, kā, ja kāds izvēlētos būt gejs.

JAUTĀJUMS IR PAR neauglīga un perversa DZĪVES VEIDA REKLĀMU!

tas pats ar alkoholu! Alohola reklāmas arī ir jāaizliedz!!!!!

Par cilvēku skaitu uz Zemes - vai tas ir par daudz var strīdēties, bet kas ir acīmredzams - tas, ka LATVIEŠU skaits samazinās.

TĀTAD tomēr izmirsam. Jautājums - vai vēlamies šo izmiršanas procesu sekmēt vai apturēt???

atbalstot nenormālu dzīves veidu, - diemžēl tiek sekmēts izmiršanas process!

Turklāt atsķirībā no homoskesuāļa, ja esi normāli seksuāli orientēts, tad Tu jebkurā mirklī, kad gribēsi tomēr radīt bērnus, to varēsi, bet homoseksuālis - nevarēs.

Turklāt ir vēl garīgi faktori. Cilvēks nav tikai spermas mašīna un donors.

ĢIEMENEI vajag tēva klātbūtni, bērniem vajag mīlestību - NORMĀLU - sajust - starp vecākiem, kas ir paraugs visām pārējām attiecībām!

bet homosesks diemžēl ir erzacs, homoseksuālistu vidū ilgstošas attiecības nepastāv, TAS IR PILNĪGI DROŠI izpētīts fakts.

Eksmācītāja Santa "laulātie" paraug-geji jau sen ir pametuši viens otru!

Gejisms nav kaut k'ādas idealizētas, sabiedrībai nekaitīgas attiecības, bet attiecību surogāts uz ko aicināt un ko reklamēt nebūtu vēlams!!

Turklāt manipulācijas ar dzimumorgāniem neatbilstošā un nedabiskā veidā traumē cilvēku ne tikai fiziski un ir apdraudējums veselībai, bet arī garam!

tas ir tāpat kā ar mēli spodrināt zābakus - var jau, bet tomēr neforši - cilvēks, kas to dara, pazemo savu cilvēcisko cieņu!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

coke 20.05.2007 22:05
cik daudz policistu bus iesaistiti saja mitinja?

Un kas saka ka homo ne apdraud sabiedribu, ka no viniem ir jasarga sabiedriba ar suniem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM 19.05.2007 00:08
Es gan domāju ka nopamatošana nav pat nekāda problēma. Tad jau jāprasa vai ienaidnieka karaspēka parāde galvaspilsētas centrā ir valsts drošības apdraudējums vai nav. Jo kā es jau minēju , praids būtībā ir netikumības karaspēka parāde nu laikam tak uz tikumību orientētas valsts pašā centrā. Ja praids notiek , tas nozīmē ka netikumība jau praktiski ir okupējusi Latvijas valsti. Problēma ir tā ka ierēdņi izvairās objektīvi pamatot aizliegumu un tā vietā lai skaidri norādītu uz tikumības apdraudējumu , norāda uz drošības apdraudējumu , par ko protams var strīdēties. Nu izskatās tā ka ierēdņi sadarbojas ar okupantiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - Fīreram 18.05.2007 22:20
Problēma ir cilvēktiesību pantiņš: pamatbrīvību ierobežojumam ir jābūt samērojamam ar apdraudējumu un valstij jāvar pamatot, ka sabiedrības drošības/labklājības/tikumības apdraudējumu nevar novērst ar mazāku ierobežojumu. Piemēram, ja praidošanu aizliegtu pavisam, tad būtu grūti pamatot, ka apdraudējums rastos pat tad, ja praids notiktu Rīgā kaut kur Bolderājas kāpā vai Spilves pļavās, kur neviens, ja speciāli nebrauktu, to visviens neredzētu. Pornomateriālus jau arī kioskos pārdod - tikai tos ir jāliek augšējos plauktos, lai pārāk nekrīt acīs. Praids arī ir sava veida morālā pornogrāfija.

Man ir pretrunīgas domas par aizliegšanu:
(1) No vienas puses, parakstu vākšana par likumu aizliegt praidu būtu iespēja mobilizēt tautas atbalstu (pat ja referendumu līdz galam neizdodas novest).
(2) No otras puses, tiesa DDD pret Ilzi Brands-Kehri mani sāk pārliecināt, ka tieši konservatīviem cilvēkiem ir labāk pozicionēties kā vārda brīvības aizstāvjiem, kurpretī "cilvēktiesību ekspertiem" ir jāļauj biežāk spēlēt viņiem tuvā cenzoru un brīvības pretinieku loma.

No šī viedokļa Latvijas praids varbūt ir līdzīgs dāņu karikatūrām par pravieti Muhamedu - Dānijā nekad nebūs likuma, kurš aizliedz to darīt, bet neviens praktiski tās vairs nezīmēs, jo cilvēki vienreiz sāpīgi apdedzinājās. Brīvību jāprot izmantot atbildīgi. Sk. arī, ko raksta Agnis Štifts rakstā "Lūdzu nelepoties ar homoseksuālismu".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Fīrers 18.05.2007 16:49
Tiešām nesaprotu, kur ir problēma aizliegt praidu, pamatojot ar tikumības apdraudējumu.

Saistītie raksti
Citi autora darbi