22. augustā aizdomīgo medijos publicēto ziņu tekstu un dažadu apšaubāmu interviju bija ļoti daudz. Var redzēt, ka politiķi pa brīvdienam kārtīgi pacentušies, lai jaunu nedēļu uzsāktu ar sava tēla atzīstamības veidošanu sabiedrībā.

Kopumā monitorētāji izpētīja un analizēja 18 materiālus, no kuriem 10 tika atzīti par iespējamo slēpto reklāmu, savukārt trīs no tiem dublējās citos preses izdevumos un interneta portālos. Jāsaka, ka vairumā gadījumu monitorētāju vidū valdīja vienbalsība par materiālos iespējamo sleptās reklāmas klatesamību. Par šaubīgiem tika uzskatīti seši aplūkotie gadījumi. No septiņiem turpmāk aplūkotajiem slēptās reklāmas materiāliem visi ir krievu medijos publicētie materiāli. Visvairāk slēptās reklāmas materiālus (4 gadījumos) izvietojuši ir „Saskaņas centra” deputātu kanditādi, vērojama arī “Vienotības”, PCTVL un Šlesera Reformu partijas LPP/LC pārstāvju vēlme apiet likumu.

1. Вести Сегоднa „Валдис Лигонисович и его бригада” (tas pats raksts tika pārpublicēts interneta portālā ves.lv). Kandidāts: Nikolajs Kabanovs (SC).

Redzams kā N. Kabanovs nelietīgi izmanto savu žurnālista profesiju, lai nomelnotu politiskos konkurentus, šoreiz Zatlera Reformu partiju. Kolēģu izteikumi par šo rakstu: „Tiešām nekaunības kalngals – kāpēc Kabanovs tādā pašā ņirdzīgā stilā nepastāsta pats par savu un SC biedru varonīgo “politisko” vēsturi”, „ Vispār liekas neiedomājami, ka vienas partijas pārstāvis brīvi pirms vēlēšanām var publicēties laikrakstā kā žurnālists un veidot rakstu par konkurentiem”. Raksts ir publicēts kā ziņa, nevis viedoklis vai komentārs, nu gan privilēģija šim kandidātam!

1. deputāta kandidāts vai ar partiju cieši saistīta persona (piemēram, premjerministra amata pretendents) tiek izmantots kā kāda notikuma/procesa/problēmas vienīgais/ galvenais komentētājs, raksturotājs/pārstāvis (netiek pamatots, kādēļ tieši šī persona uzskatāma par labāko notikumu komentētāju);

2. antireklāma – acīmredzami vienpusīga kādas partijas vai tās kandidātu nonievāšana.

2. Час „Если Затлерса посадить на полиграф” (tas pats raksts arī laikrakstā Вести Сегодня un interneta portālā chas-daily.com). Kandidāts: Jānis Jurkāns (Šlesera Reformu partija LPP/LC).

Kārtējais konkurentu nomelnošanas mēģinājums: Šlesera Reformu partijas LPP/LC pārstāvja klaji negatīvie izteikumi par Zatlera Reformu partiju. Raksta autors ar emocionāli sakāpinātu izteikšanās veidu cenšas negatīvi noskaņot lasītaju pret konkurentu priekšlikumiem. Citējot kolēģi: „Uzskatāmi spēlē uz lasītāju emocijām, piemēram, par Saeimas atlaišanas un vēlēšanu izmaksām”. Ja raksts būtu publicēts viedokļu sadaļā, šaubas par slēpto reklamu nerastos.

ritērijs: deputāta kandidāts vai ar partiju cieši saistīta persona (piemēram, premjerministra amata pretendents) tiek izmantots kā kāda notikuma/procesa/problēmas vienīgais/ galvenais komentētājs, raksturotājs/pārstāvis (netiek pamatots, kādēļ tieši šī persona uzskatāma par labāko notikumu komentētāju).

3. Вести Сегодня “Все завалы оставили нам!” (tas pats raksts tika pārpublicēts interneta portālā ves.lv). Kandidāts: Ņikita Ņikiforovs (SC).

Kā Ņikiforovam ir paveicies ar interviju, jautājumi kā radīti sava tēla spodrināšanai, nav pat ko piebilst. Izmantots klasisks jautājums, ja vēlamais rezultāts ir ļaut intervējamajam glaimot par saviem sasniegumiemun populistiskajām idejām: „Вы не только работаете в сейме, но еще и преподаете в вузе. Тема образования вам близка”. Kopumā rodas sajuta, ka intervētājs ir nepieciešams tikai, lai turētu plakātus, no kuriem deputāts skaisti nolasa iepriekš sagatavotus tekstus.

ritērijs: žurnālists, neuzdodot precīzus jautājumus, ļauj deputāta kandidātam vai ar partiju cieši saistītai personai netraucēti izteikties, izvēlēties sarunas tēmu un virzību, vai uzdod jautājumus, lai izceltu personības pozitīvās iezīmes, sarunā neskarot būtiskas sabiedriski politiskas problēmas un jautājumus, kas attiecas uz personas atbildības un darbības lauku.

4. SWH+ „Pliners: Latvijai jāattīsta augstākās izglītības eksports” Kandidāts: J. Pliners (PCTVL).

Amizants, it kā objektīva “eksperta” viedokļa atspoguļojums nelielā radio ziņu sižetā. PCTV līdera daiļrunīgais stāstījums par izglītības turpmāko iespējamo attīstību ir izteikta slēptā reklāma, jo nav citu kandidātu vai ekspertu viedokļa. Kā arī citi monitorētāji pamanīja, ka sarunas beigās Pliners it kā neapzināti nosauc, kuru politisko spēku pārstāv.

Kritērijs: deputāta kandidāts vai ar partiju cieši saistīta persona (piemēram, premjerministra amata pretendents) tiek izmantots kā kāda notikuma/procesa/problēmas vienīgais/ galvenais komentētājs, raksturotājs/pārstāvis (netiek pamatots, kādēļ tieši šī persona uzskatāma par labāko notikumu komentētāju).

5. Radio Baltkom, Ziņas „Lejiņš: Raivis Dzintars tēlo varoni”. Kandidāts: A. Lejiņš (Vienotība).

Lejiņa kritiskais viedoklis tiek atainots kā atbilde uz Raivja Dzintara izteikumiem par Latvijas ārpolitiku, lai gan Lejiņa kungs ir eksperts ārpolitikas jautājumos ar ASV, tomēr vajadzēja atspoguļot arī politiski neatkarīgu speciālistu viedokli minētajos ārpolitikas jautājumos. Grūti izprast ziņas mērķi, uz to norāda arī kolēģi: „Vienpusīga ziņa, kuras mērķi grūti saprast. Varbūt – vēlēšanās krievu klausītājam parādīt, ka nesakrīt latvisko partiju uzskati.”http://www.4shared.com/embed/757468069/c3207d48[/4shared]
Kritērijs: deputāta kandidāts vai ar partiju cieši saistīta persona (piemēram, premjerministra amata pretendents) tiek izmantots kā kāda notikuma/procesa/problēmas vienīgais/ galvenais komentētājs, raksturotājs/pārstāvis (netiek pamatots, kādēļ tieši šī persona uzskatāma par labāko notikumu komentētāju).

6. MIX FM „Klementjevs: Barčas izteikumi par bezdarbniekiem ir nepamatoti” Kandidāts: A. Klementjevs (SC).

Jau atkārtoti radio ziņās politiskie spēki kritizē viens otra priekšlikumus. Šoreiz komentēt Barčas izteikumus (ZZS) ir tā laime Klementjevam (SC). Protams, kā gan var iztikt bez pastiprinātas konkurentu kritikas visos iespējamos mediju kanālos! Kolēģu viedoklis: „SC Klementjevam vienīgajam dota iespēja reaģēt uz Barčas izteikumiem par bezdarbnieku atbildību un šādā veidā parādīt vēlētājiem, cik ļoti viņam rūp sociālie jautājumi”.

Kritērijs: deputāta kandidāts vai ar partiju cieši saistīta persona (piemēram, premjerministra amata pretendents) tiek izmantots kā kāda notikuma/procesa/problēmas vienīgais/ galvenais komentētājs, raksturotājs/pārstāvis (netiek pamatots, kādēļ tieši šī persona uzskatāma par labāko notikumu komentētāju).

7. PBK, Latvijas Laiks „PBK: Saruna ar Šlesera Reformu partijas LPP/LC līderi Aināru Šleseru” Kandidāts: A. Šlesers (Šlesera Reformu partija LPP/LC)

Intervijas būtību precīzi raksturo mani kolēģi: „Izskatās, ka žurnāliste nosēdināta pretīm, lai Šleseram vienam pašam nebūtu garlaicīgi. Vai tā vispār ir saruna!!!”, „Tad intervētāja vēl palūdz pastāstīt, kas ir tie cilvēki, kas dosies līdz ar Šleseru … Tipiska piespēlētā intervija. Un baigi gara šoreiz – agrāk viņiem taču nebija 18 minūšu intervijas … Vispār žanrs ir teātris nevis žurnālistika”.

Kritērijs: žurnālists, neuzdodot precīzus jautājumus, ļauj deputāta kandidātam vai ar partiju cieši saistītai personai netraucēti izteikties, izvēlēties sarunas tēmu un virzību, vai uzdod jautājumus, lai izceltu personības pozitīvās iezīmes, sarunā neskarot būtiskas sabiedriski politiskas problēmas un jautājumus, kas attiecas uz personas atbildības un darbības lauku.