Aiz restēm uzņēmumus neliksim 11

Pašas juridiskās personas ir ieinteresētas, lai valstī parādītos juridiskās personas kriminālatbildība, nevis lai tās likvidētu vai tām miljonu latu sodu uzliktu administratīvi. Padomju skolas teorētiķiem to ir grūti pieņemt, tomēr šis ir efektīvākais ceļš, kā panākt sabiedrības interešu ievērošanu.

Iesaki citiem:

Aprīlī ar premjera rīkojumu izveidota darba grupa, lai izstrādātu Krimināllikuma grozījumus, paredzot iespēju saukt pie kriminālatbildības juridiskās personas. Diskusijas par to Latvijā sākās pirms dažiem gadiem, tomēr pārsvarā tikai akadēmiskajā vidē. Pēdējās nedēļās situācija mainījusies, par juridisko personu kriminālatbildību atkal runā, bet nereti problēmas analīzi aizstāj neargumentēti pārmetumi par idejas absurdumu. Protams, ja krimināltiesības asociē vien ar restēm un roku dzelžiem, tad priekšlikumi saukt pie kriminālatbildības uzņēmējsabiedrību, uzņēmumu vai nevalstisko organizāciju var izsaukt tikai smaidu vai dziļu neizpratni. Tomēr šādi domājošie var nomierināties – jaunajos grozījumos netiek meklēta iespēja sodīt juridiskās personas ar brīvības atņemšanu. Mērķis ir daudz pragmatiskāks – sabiedrisko interešu aizsardzība un tādas situācijas novēršana, kad sabiedrībai tiek radīts kaitējums, bet neviens par to neatbild.

Kāpēc juridiskās personas jāsauc pie atbildības?

Juridiskā persona atbilstoši mūsu un ārzemju likumiem ir publisko attiecību subjekts. Tā savā vārdā slēdz līgumus, uzņemas saistības, īsteno dažādus darījumus. Protams, juridiskā persona neko nespētu paveikt bez tajā strādājošajiem cilvēkiem, tomēr, parakstot uzņēmuma vārdā līgumu, saistības rodas uzņēmumam, nevis parakstītājam. Arī, ja uzņēmuma darbinieks tā interesēs dod kukuli valsts pasūtījuma konkursa organizētājiem, labumus saņem konkursa uzvarētājs – uzņēmums.

No tiesiskā viedokļa juridiskā persona ir visai komplicēts organisms. Tajā ir cilvēki, kuri juridisko personu ir radījuši, organizējuši tās darbu un par to saņem dividendes vai kādus citus labumus. Ir arī algoti darbinieki. Un, protams, ir arī pati juridiskā persona, kuru var vērtēt kā juridisku fikciju, tomēr tas neatņem tai iespēju savā vārdā un savā labā stāties dažādu veidu attiecībās ar citām personām. Nosodot vien darbinieku (faktisko nodarījuma izdarītāju), juridiskās personas īpašnieki tiek ietekmēti minimāli. Esošā sistēma neliek akcionāram uzmanīgi atlasīt kandidātus svarīgiem amatiem. Uzticība firmai, spēja nodrošināt uzņēmumam peļņu, pat pārkāpjot likuma priekšrakstus, bieži ir svarīgāka par likumu respektēšanu. Ieguvumi var būt būtiski, bet risks ir minimāls – sliktākajā gadījumā var zaudēt darbinieku un saņemt administratīvu sodu.

Ja par juridiskās personas izdarīto lietā sodīts vien tiešais rīcības īstenotājs, sociālais taisnīgums netiek pilnīgi atjaunots, bet juridiskajai personai var pietrūkt stimulu turpmāk nepieļaut jaunus pārkāpumus. Tāpēc Latvijā ir paredzēta iespēja juridiskās personas sodīt administratīvi, un tagad plānota arī kriminālatbildība.

Kāpēc nepietiek ar administratīvu sodu?

Pirmkārt, administratīvais pārkāpums tradicionāli tiek vērtēts kā mazāk bīstams, salīdzinot ar noziedzīgu nodarījumu. Administratīvi var sodīt, piemēram, par braukšanu bez biļetes, sīko huligānismu, smēķēšanu neatļautās vietās u.tml. Visai dīvaini būtu turpināt šo sarakstu ar starptautiskā terorisma finansēšanu, kukuļdošanu, sieviešu tirdzniecību u.c. bīstamiem nodarījumiem, ko veikusi juridiska persona.

Otrkārt, administratīvais sods ir mazāk bargs par kriminālsodu. Turpretim juridiskās personas ir paredzēts sodīt gan ar nelieliem naudas sodiem, gan pat juridiskās personas piespiedu likvidāciju.

Treškārt, paredzot bargus sodus, svarīgi nodrošināt tādu to piemērošanas kārtību, kas var garantēt juridiskās personas interešu aizsardzību. No šī aspekta nebūtu loģiski lemt par juridiskās personas nākotni administratīvā procesa ietvaros. Kā zināms, kriminālprocess ir komplicētāks, bet, ievērojot juridiskās personas nodarījumu raksturu un iespējamos soda mērus, nevar atbalstīt centienus vienkāršot sodīšanas procedūru. Pašas juridiskās personas ir ieinteresētas, lai valstī parādītos juridiskās personas kriminālatbildība, nevis lai tās likvidētu vai tām miljonu latu sodu uzliktu administratīvi.

Vai juridiskās personas vietā atbildēs tās pārstāvji?

Juridiskās personas un tā darbinieka/pārstāvja kriminālatbildības problēmas ir cieši saistītas, tomēr nav pamata tās jaukt. Ar juridiskās personas kriminālatbildību nav paredzēts aizstāt tiešā nodarījuma izdarītāja atbildību – darbiniekam/pārstāvim arī turpmāk būs jāatbild par savu rīcību, bet juridiskā persona tiks sodīta par kaitējumu sabiedriskajām interesēm. Piemēram, uzņēmuma vadītāju, kas uzpirks pašvaldības amatpersonu, tiesa varēs sodīt ar brīvības atņemšanu. Savukārt uzņēmumam varēs uzlikt naudas sodu vai aizliegumu piedalīties pašvaldības konkursos. Tādējādi par kaitējumu atbildēs gan konkrētais kukuļdevējs, gan arī uzņēmuma īpašniekam būs labs stimuls nākotnē uzmanīgāk kontrolēt juridiskās personas darbību, rūpīgāk atlasīt kandidātus atbildīgiem amatiem un nemudināt viņus nodrošināt uzņēmumam lielu peļņu par jebkādu cenu.

Vai jaunievedums nesagraus krimināltiesību sistēmu?

Nepārprotami, iespēja krimināli sodīt juridisko personu nopietni ietekmēs mūsu krimināltiesības. Tomēr tā ir nevis sistēmas sagraušana, bet attīstība. Krimināltiesības ir vērtīgas nevis pašas par sevi, bet funkcionāli, proti, labas krimināltiesības efektīvi aizsargā sabiedriskās intereses. Vairākās valstīs ir iespēja krimināli sodīt juridiskās personas, un tas nemaz neapdraud krimināltiesību pastāvēšanu. Piemēram, no postpadomju valstīm to paredz jaunais Igaunijas Sodu likums. Ir arī svarīgi apzināties, ka nevis sabiedriskās intereses ir jāpielāgo likumam, bet tam jāatspoguļo sabiedrības prasības. Katrā ziņā atbildības ieviešana juridiskajām personām nesagrāva Administratīvo pārkāpumu kodeksu, tāpēc nav pamata uzskatīt, ka šādi draudi būtu krimināltiesiskajai sistēmai.

Protams, juridiskās personas kriminālatbildība ir jauns tiesību institūts. Nav noslēpums, ka Latvijas krimināltiesības pēdējos 150 gados attīstījušās Krievijas krimināltiesību teorijas paspārnē. Krievu krimināltiesiskajai skolai var izteikt vairākus komplimentus, tomēr diez vai Latvijai pirms pilnveidot savu Krimināllikumu mūžīgi jāskatās uz Austrumiem. Vairāku valstu pieredze liecina, ka juridisko personu kriminālvajāšanas iespēja atbilst sabiedrības interesēm.

No vēsturiskā viedokļa priekšlikums krimināli sodīt juridiskās personas nav parasts. Bet tikpat neparasta ir starptautiskā terorisma finansēšana, valsts nozagšana, ekoloģiskās katastrofas, ko izraisa transnacionālo koncernu bezatbildīgā rīcība. Šodienas dzīve nenorit pēc XIX gadsimta tiesību teoriju postulātiem. Tiesības nav antikvāra vērtība, bet objektīvas pasaules atspoguļojums, un tām ir jāmainās, ja mainās sabiedriskās dzīves apstākļi.

Vai tā nav atbildība bez vainas?

Juridiskās personas vaina noziedzīgā nodarījumā ir vislielākā problēma. Tomēr ne visās krimināltiesību skolās vainu vērtē kā cilvēka psihisko attieksmi pret savu nodarījumu un tā sekām. Raksturojot fiziskās personas nodarījumu, nav pamata atteikties no nodoma un neuzmanības analīzes vainas konstatēšanā. Bet attiecībā uz juridiskās personas nodarījumiem vaina jāsaprot nevis kā nodarījuma subjektīvās, bet gan objektīvās puses parādība. Iespējams, ka padomju skolas teorētiķiem to ir grūti saprast un pieņemt, tomēr tas ir visefektīvākais ceļš problēmas risināšanā.

Jāievēro, ka arī Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9.pantā ir paredzēts, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība. Šis formulējums tomēr netraucēja paredzēt administratīvo atbildību arī juridiskām personām, un nav skaidrs, kāpēc šāds risinājums nebūtu pieņemams arī krimināltiesībās.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (11) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Asad Yousuf

This is great article.Your site is very informative.I hope all other users are like this site.Keep it up.Willard Washington DC wedding pictures

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Asad Yousuf

The idea that cold can target fat cells—without damaging the skin or surrounding tissue—was the insight behind Cryolipolysis®, the proven science on which the CoolSculpting procedure is based. We also offer CoolScuplting to Woodland Hills, San Pedro, Beverly Hills and other areas.click to read more

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Andrejs Judins 20.05.2002 14:44
Sveiki!



Sapratu Zuzes bažas.

Korupcija ir nopietna problēma. Tomēr vai ir vērts to jaukt ar visiem citiem jautājumiem. Nevienam nenāk prātā, ka korupciju tiesā vai prokuratūrā var uzvarēt, likvidējot šīs institūcijas. Visiem ir saprotams, ka jādomā nevis par to likvidāciju, bet par mehānismiem, kas radītu korupcijai nopietnus šķēršļus. Starp citu arī iespēja sodīt fiziskās personas var būt ļaunprātīgi izmantota. Piemēram, var mēģināt panākt konkurēta – cilvēka ielikšanu cietumā. Vai tas nerada bažas?

Līdzīgi arī ar juridiskās personas atbildību. Pirmkārt ir jāatzīst, ka juridiskās personas nodarījums vispār var tikt sodīts (tai skaitā krimināli). Pēc tam (vai arī vienlaicīgi) ir jādomā par tāda tiesiskā mehānisma veidošanu, kas neļautu ļaunprātīgi izmantot likumā paredzētās sankcijas.

Un vēl viena piezīme par sodiem juridiskajai personai. Kaut gan naudas sods ir galvenais līdzeklis, ko paredzēts piemērot, sodot juridisko personu, tas gan nebūs vienīgais. Attiecībā uz soda veidiem ir vairākās idejas, tomēr neesmu pārliecināts, ka visas tās varēs realizēties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

zuze 16.05.2002 12:15
Labdien.

Viss izklausās skaisti, tikai trūkst pilniīga skatījuma uz reālo dzīvi. Juridiskā persona bez šaubām ir jāsoda, un vienīgais sods var būt naudas sods. Tikai kā, lai nošķir amatpersonas ļaunprātību no Juridiskās personas īpašnieku nevainības prezumcijas. Mūsu valstī tas dotu papildus iespēju korumpētībai - gribu Juridisko personu izslēkt no spēles, tad uzlieku tādu naudas sodu, kuru nespēj samaksāt, līdz ar to iestājs Juridiskās personas maksātnespēja, tālāk likvidācija. Papildus iespējas konkurences cīņā - brīnišķigi. Juridiskajai personai būtu jātabild tikai par nodarījumiem, kuri ir šauri specializēti - piem.: momopolstāvoklis, preču realizācija par dempinga cenām utt. - saimnieciskie jautājumi, kuri aptver visu Juridisko personu kopumā neizdalot atsevišķu amatpersonu rīcību.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andrejs Judins 11.05.2002 20:52
Sveiki!

Manuprāt ir ļoti labi, ka nav nekādu šaubu saistībā ar nepieciešamību sodīt juridisko personu par izdarītiem nodarījumiem. Tātad mūsu problēma – vai krimināltiesiskie līdzekļi var tikt izmantoti šajā nolūkā?

Cik es sapratu galvenie argumenti “pret” juridiskās personas kriminālatbildību ir:

a) tas var sagraut krimināltiesisko sistēmu

b) Latvijas starptautiskās saistības to neprasa

c) mums ir administratīvā atbildība.

Starptautiskās konvencijas ir jāpilda. Šaubu nav. Bet nedomāju, ka jautājuma izlemšana jābūt atkarīga vien no starptautiskajos dokumentos noteiktā. Ārzemniekiem mēs tiešam varam teikt: “Mums ir specifiskā tiesību sistēma, mums ir administratīvā atbildība, saistības ir izpildītas”. Svarīgāk noskaidrot, vai mūsu valsts interesēs būtu sodīt juridisko personu, saucot pie kriminālatbildības? Manuprāt tas atbilst mūsu interesēm (nerakstīšu sīkāk – rakstīšana prasīs ilgu laiku un turklāt ir vērts atstāt kaut ko arī mūsu pasākumam )

Nevaru saprast, kāpēc aizsargājot mūsu krimināltiesības no sagraušanas, nav dzirdēti priekšlikumi saglabāt arī administratīvās tiesības no līdzīgas nelaimes. Administratīvais pārkāpums arī prasa izdarītāja subjektīvo attieksmi nodoma vai neuzmanības formā!!! Kāpēc tas, kas der APK neder KL? Var būt ieviešot juridiskās personas kriminālatbildību mēs varēsim sakārtot mūsu tiesību sistēmu, jo pēc attiecīgiem grozījumiem valstī izveidosies sistēma, atbilstoši kurai, saucot fizisku personu pie atbildības (gan pie kriminālatbildības, gan pie administratīvās) būs obligāti jākonstatē vaina, savukārt juridiskās personas atbildībai (gan kriminālajai, gan administratīvajai) vaina nebūs jākonstatē.

Un pēdējais, lai izlemtu problēmu, mums ir svarīgi atbildēt uz jautājumu, kāda ir atšķirība starp administratīvo un kriminālo atbildību. Es uzskatu kā tā ir nodarījuma bīstamība (kaitīgums). Un tieši tāpēc (galvenokārt tāpēc), es atbalstu juridiskās personas kriminālatbildību. Manuprāt nebūtu loģiski saukt pie administratīvās atbildības par naudas atmazgāšanu vai terorisma finansēšanu. Ja man nav taisnība, būtu interesanti uzzināt, pēc kāda kritērija daži nodarījumi ir definēti krimināllikumā, bet daži – APK.

Ar cieņu, Andrejs Judins

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Daniēls Buks- Vaivad 11.05.2002 14:58
Labdien!

Esmu pieminēts kā atsauces raksta autors. Šajā sakarībā gribēju norādīt uz pāris neatbildētiem jautājumiem, kas būtu nozīmīgi diskusijas turpināšanai vai, attiecīgi - izbeigšanai.

Šis gadījums ir analoģisks ar kādas partijas izstrādāto Satversmes grozījumu projektu. Proti - visiem ir skaidrs, ka Satversme nav pilnīga un ir jāpilnveido, bet šī partija, izmantojot konkrēto apstākli, noved jautājumu līdz farsam. Ja kāds apgalvo, ka juristiem nav humora izjūtas, drīkst ar šo projektu iepazīties -pieņēmums tūlīt mainīsies.

Visiem ir skaidrs, ka juridiskas personas ir jāsoda, ja tās kā objekts savu pārstāvju - fizisku personu - darbību izpausmē veic ko nelikumīgu. Atsaucoties uz starptautiskiem aktiem, kuriem Latvija ir pievienojusies, tiek apgalvots, ka juridiskās personas būtu sodāmas krimināltiesiskā kārtībā. Te nu ir jāatzīmē, ka Latvijas starptautiskās saistības šādu atbildību ieviest juridiskām personām neparedz (sk. atsauces rakstu).

Pēc patreizējā Krimināllikuma pie atbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tiek sauktas fizikas personas, kas ir vainojamas tā izdarīšanā, protams - saskaņā ar Krimināllikumu. Arī turpmāk tā būs. Ja kāds nodarījums sabiedrības attīstības gaitā kļūs sabiedrības izpratnē noziedzīgs, tas tiks ierakstīts Krimināllikumā - šinī gadījumā Krimināllikums patiešām nav nekāda svētā govs. Arī juridisku personu pārstāvji turpinās atbildēt.

Latvijas starptautiskās saistības, kurās runa iet par korupcijas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu u.tml. parādību apkarošanu, nosaka, ka juridiskas personas ir jāsauc pie atbildības. Patreiz, kā jau pareizi godājamais Judina kungs norāda, atbildība juridiskajām personām pastāv, proti - tā ir noteikta Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Uzsveru vēlreiz - IR NOTEIKTA. Ja kāds nodarījums, kas atbilstoši sabiedrības sapratnei kļūs tāds, par kuru jāsoda, pastāv brīnišķa iespēja iekļaut nepieciešamo normu APK un juridisko personu sodīt.

Vai kāds var atbildēt uz jautājumu - vai ir aizliegts sasaistīt kopā vienu nodarījumu, kuru veic divas pēc statusa dažādas personas, divos atsevišķos likumos? Domāju, ka ne. Pamatsāls, - ja fiziska persona ir veikusi noziedzīgu nodarījumu, kas atbilst konvencijās izskaušanai paredzētajam, viņa tiek saukta pie atbildības pēc Krimināllikuma, bet juridiska persona, kuras uzdevumā, interesēs u.tml. viņa to ir veikusi, tiek saukta pie atbildības pēc APK. Kāds būs atbildības smagums un sekas, un kurā brīdī pie Krimināllikuma tiek "pieslēgts" APK, ir procesuāli un materiāltiesiski atrisināms jautājums, bet skaidrs ir viens, ka šāda shēma varētu pastāvēt, līdz ar ko būtu sasniegts sociālais taisnīgums attiecībā pret pārkāpēju / pārkāpējiem, visi būtu apmierināti, kā arī neciestu patreizējā tiesību sistēma.

Ja Ministru Prezidenta un darba grupas vienīgais arguments ir - "bet kāpēc ne", tad es gribētu iebilst - šādai nopietnai rīcība būtu jābūt patiešām nopietni pamatotai ar tiesiskiem argumentiem, kurus es patreiz smagākus par patreizējai kārībai par labu runājošajiem neredzu.

Runājot par diskusiju par juridisko personu kriminālatbildību, varu dot pozitīvu impulsu no manas puses. Taču Latvijas Juristu biedrības Prezidija sēdē tika vienreiz šis jautājums izskatīts. Valdīja viennozīmīgs noskaņojums pret juridisko personu kriminālatbildības ieviešanu, kā arī tika izteikta vēlme rīkot kolēģijas sēdi, kurā būtu uzaicināmi krimināltiesību teorētiķi, lai šo jautājumu izdiskutētu un vismaz juristu vidū saliktu pa plauktiņiem visus jautājumus. Varbūt šo diskusiju varētu transformēt uz šo pasākumu, līdz ar to tam būtu plašāka rezonanse un arī sabiedrība saprastu, ap ko lietas grozās...



Ar cieņu,

Latvijas Juristu biedrības
Studentu sekcijas priekšsēdētājs
Daniēls Buks- Vaivads

danielsbv@e-apollo.lv
Mob. +3719570850

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andrejs Judins 09.05.2002 16:58
Cik es sapratu, domstarpību nav jautājumā par juridiskās atbildības nepieciešamību. Viedokļi ir dažādi attiecībā uz to, pie kādas atbildības saukt juridisko personu. Man grūti saprast, kāpēc juridiskā persona var tikt sodīta administratīvi, bet nevar būt saukta pie kriminālatbildības. Bieži norāda uz to, ka juridiskās personas rīcībā nav un nevar būt noziedzīga nodarījuma sastāva, jo nav vainas. Bet kā ar administratīvo atbildību? Kā var sodīt administratīvi juridisko personu, ja tai nav nedz nodoma, nedz neuzmanības? Sirsnīgi iesaku palasīt APK 9., 10., 11. pantu un padomāt, uz kāda pamata var vispār sodīt juridisko personu administratīvi? Krimināllikuma koncepcijas aizstāvji, lūdzu, padomājiet par aizskarto APK koncepciju!!!

Un dažas piezīmes saistībā ar izteiktiem komentāriem.

1.) Runājot par administratīvā pārkāpuma būtību, tomēr pieturos pie domas, ka tas ir mazāk bīstams, salīdzinot ar noziedzīgo nodarījumu. Tas fakts, ka administratīvi juridisko personu var sodīt ar naudas sodu līdz 10 000, bet kriminālsods cilvēkam nedrīkst pārsniegt 12 000 Ls vēl nenozīme, ka administratīvais pārkāpums var būt bīstamāks par noziedzīgu. Domāju 12 000 cilvēkam nav tāds pats kā naudas sods juridiskajai personai (protams var iebilst, ka arī 10 000 dažiem cilvēkiem ir nieks. Taču naudas sods nav vienīgais, ar ko var sodīt noziedznieku)

Diemžēl mūsu KL nav grūti atrast sastāvus, kur kriminālatbildība ir paredzēta par nodarījumiem, kuru bīstamība salīdzinoši nav liela. Tomēr tas liecina nevis par administratīvo un kriminālo nodarījumu līdzību, bet par Krimināllikuma autoru nespēju norobežot noziedzīgo no nenoziedzīga. Ja to neatzīt, tad faktiski ir visai grūti pamatot administratīvās atbildības nepieciešamību. Vairākās valstīs administratīvo atbildību nenorobežo no kriminālās. Var būt ir vērts arī Latvijā atteikties no APK? Par to var domāt (un man šī ideja neliekas absurda). Bet uz doto brīdī mums jānorobežo administratīvā atbildība no kriminālās. Un kritērijs – nodarījuma bīstamība.

2.) Jebkāda koncepcija svarīga nevis pati par sevi, bet saistībā ar risināmo problēmu. Krimināltiesības nav piemineklis, bet sistēma, kura var attīstīties. Vai juridiskajai personai ir jāatbild par izdarīto vai pietiek ar darbinieku atbildību ir problēma, par kuru ir jādomā un jārunā. Bet ja mēs uzskatam, ka juridiskajai personai ir jāatbild, tad nav vērts atsaukties uz neaizskaramo koncepciju.

Man ļoti nepatīk, ka juridiskās personas atbildības problēmu saista ar starptautisko konvenciju prasībām. Protams, starptautisko konvenciju prasības ir jāpilda, tomēr, nav pareizi secināt par juridiskās personas kriminālatbildības nepieciešamību/nevajadzīgumu vien ņemot vērā starptautisko saistību esamību.

3.) Ja mūsu kriminālprocess nav efektīvs, tas vēl nenozīme, ka no tā var atteikties. Ja esošais kriminālprocess nav labs, var būt arī attiecībā uz fizisko personu sāksim piemērot sodus administratīvā procesa ietvaros??? Tiešam, kāpēc zaglim vai izvarotājam ir jāsēž cietuma divi gadi, gaidot tiesu? Var būt labāk aizsūtīt uz administratīvo komisiju? Tas būs ātri un leti! Domāju, ka tas nav pieņemams. Tad nevaru saprast, kāpēc jautājums par uzņēmuma vai politiskās partijas likvidāciju/ eksistenci jārisina uz ātro roku??



Bet vispār liels paldies Mārtiņam Paparinskim par atsauci. Gribu atkārtot, ka priekšlikums organizēt apaļo galdu un apspriest juridiskās personas kriminālatbildības problēmas ir spēkā. Vai cienījamie Latvijas Juristu Biedrības Studentu Sekcijas dalībnieki ir gatavi diskutēt mutiskajā formātā?



Andrejs Judins

ajudins@latnet.lv

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mārtiņš Paparinskis 09.05.2002 13:59
Godājamie lasītāji!

Manuprāt visai nenopietna ir izteiktā atziņa par "argumentu nenopietnību", kas turklāt tā arī paliek karājoties gaisā bez jebkādiem "nenopietnuma" pamatojumiem. Gluži pretēji, D.Buka-Vaivada rakstā atsauces uz starptautiskajām tiesību normām un tiesību teorētiķu atziņām šķiet, parafrāzējot docenta Judina vārdus, "nopietnas".

Analīzes vērtas ir docenta Judina rakstā izteiktās atziņas par to, kāpēc juridiskām personām nepietiek ar administratīvo sodu. Argumenti ir trīs (kā es tos sapratu):

1) "Administratīvais pārkāpums tiek tradicionāli vērtēts kā nenozīmīgāks".

Zināmā mērā tam varētu piekrist, tomēr tas ir tikai sabiedrības viedoklis. Vai kriminālatbildības ieviešanas mērķis ir tikai ievilkt ķeksiti, lai atrādītos sabiedrībai par bardzības pastiprināšanu? Vai tomēr mērķis ir nevis noziedznieku kaunināšāna morālās kategorijās (es jau tiešām varu iztēloties, kā kontrabandisti histēriski elso - man ir krimināl, nevis administrativā atbildība), bet CĪŅA ar noziedzibu? Ja man nav taisnība par mērķiem, tad esmu ar visām sešām rokām par juridisko personu kaut vai nāvessodiem!

2) "Admin. sods ir mazāk bargs par kriminālsodu".

APK 26.p. Maksimālais sods juridiskajām personām - 10 000 LVL
KL Maksimālais sods – 200 min.algas – 12 000 LVL

Neredzu problēmu, lai paaugstinātu sodu APK ietvaros. Vai ir nepieciešams APK nemainīšanas dēļ (kas tāpat mainās pat vēl biežāk kā gadalaiki un valdības) sagraut līdz šim eksistējošo krimināltiesību koncepciju? Atbilde lai paliek atklāta.

3) “Pašas juridiskās personas ir ieinteresētas kriminālatbildībā”

Man šis arguments gan šķiet esošs absolūtā pretrunā ar pirmo, bet lai nu paliek. No šāda viedokļa arguments jau drīzāk ir negodīgo komersantu labā, kuriem, kā var spriest pēc raksta, izdevīgāks ir kriminālatbildības variants.

Otrkārt, pilnīgi pamatoti autors norāda, ka kriminālprocess ir komplicētāks. Es domāju, ka diez vai melošu, sakot, ka kriminālprocess ir arī ilgāks. Nedaudz. Drusku. Reizes piecas vai desmit. Nu kaut nosit, nesaprotu, kāpēc ir nepieciešams juridisko personu iestiept daudzreiz ilgākā procesā (lai gan kriminālprocesā par vienu no galvenajiem principiem tiek stādīts procesuālās ekonomijas princips), lai uzliktu tādu pašu sodu.

Arī arguments, ka no kriminālatbildības izriet arī pēcsoda negatīvas sekas kā sodāmība, arī nav visai spēcīgs, jo juridisku personu var elementāri likvidēt, tādejādi atbrīvojoties no nepatīkamās “astes”.



Ar cieņu,

Latvijas Juristu Biedrības
Studentu Sekcijas
Latvijas Universitātes grupas vadītājs

Mārtiņš Paparinskis

morgot81@yahoo.com

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Andrejs Judins 03.05.2002 17:21
Sveiki!



Iepazinos ar ieteikto rakstu. Diemžēl neatradu nopietnus argumentus pret juridiskās personas kriminālatbildību. Kaut gan, ja ir vēlme, var apspriest tos, organizējot, piemēram, apaļo galdu maija otrajā pusē.

Ar cieņu, Andrejs Judins

ajudins@latnet.lv

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Kristy 03.05.2002 09:11
Labdien! Kā teiktu profesors Tauriņš: "Ja par ko atbild visi, tad par to neatbild neviens!" Tas ir pirmkārt. Otrkārt, likums jau šobrīd paredz sodus juridiskām personām. Un tas, ka sodam pieliks vārda "administratīvais" vietā "kriminālsods" neko nemainīs, jo soda apjomu nemainīs! Tas ir bezjēdzīgi! Gandrīz tik pat, cik J.Bojāra Satversmes grozījumu projekts - strādājam, lai tikai strādātu!

Ieteiktu iepazīties ar studentu viedokli par juridisko personu kriminālatbildību: http://www.sekcija.yo.lv/lat/index.htm

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksejs 02.05.2002 22:46
A. Judina kunga raksts ir aktuāls un skar ārkārtīgi svarīgu problēmu. Juridisko personu esošā atbildība acimredzami nepietiekama. Tanī pat laikā var iedomāties ar cik lielām grūtībām virzisies Krimināllikuma attīstība šajā virzienā. Galu galā tas ir principiāli jauns solis likuma pilnveidošanā un baidos ka tā veidotājiem būs grūti pieņemt jaunizveidotas darba grupas likumprojektu. Daudz veiksmes !

Citi autora darbi
6253692926 7f29a1ddc4

Bērnu antisociālās uzvedības mazināšana: agrīnās prevencijas modeļi 64 Autors:Ilona Kronberga, Andrejs Judins, et al

Petijums

Atbalsts viktimizācijas prevencijai Latvijā 80 Autors:Anvars Zavackis, Andrejs Judins, Ilze Dzenovska, Ilona Kronberga, Sanita Sīle

Apciet

Apcietinājums Latvijas kriminālprocesā 4 Autors:Andrejs Judins, Ilona Kronberga