“Afro Lat” Latgalē – pagaidām eksotika 15

No “Afro Lat” brauciena pa Latgali radās secinājums, ka runa nav par neiecietību, bet drīzāk pierašanu pie citādā – ar cilvēkiem vairāk jārunā, jāstāsta par citu kultūru, tradīcijām, viņi jāiesaista un jāpiesaista, lai svešais kļūtu par savējo.

Iesaki citiem:

“Man atmiņā palikusi kāda maza meitenīte, kura briesmīgi bļāva. Viņai varēja būt kādi septiņi gadi, tātad skolā gāja un saprāts bija. Es pajautāju, kas vainas, un viņa atbildēja: “Man šausmīgi no viņiem bail!”” – šādu gadījumu atceras Baiba, kas ar citiem Eiropas Jaunatnes Cilvēktiesību sadarbības tīkla (EYHR-Net) jauniešiem aizvadītajā vasarā kopā ar Latvijā dzīvojošo afrikāņu organizāciju “Afro Lat” apbraukāja Latgali, iepazīstinot interesentus ar afrikāņu kultūru. Taču šī, protams, nav vienīgā pieredze – citur vietējie iedzīvotāji labprāt iesaistījās enerģiskajās dejās un visur netrūka gribētāju apgleznot savas sejas, rokas un kājas pēc afrikāņu tradīcijām. Un Jūs maldāties, ja domājat, ka aktīvi bija tikai bērni!

Preiļos pēc pēdējā koncerta


Augustā apceļojot Jēkabpili, Daugavpili, Krāslavu, Rēzekni un Preiļus afrolatiešu mērķis bija gan iepazīties tuvāk ar turienes iedzīvotājiem, gan parādīt savu kultūru. Viesošanās laikā ikvienā pilsētā tika stāstītas Āfrikas nacionālās pasakas, dziedātas afrikāņu dziesmas, uzdoti dažādi jautājumi par kontinenta vēsturi un tradīcijām. Aktīvākajiem bija iespēja iegūt dažādas ar Āfriku saistītas balvas.

Pasākumi bieži tika uztverti kā īsta eksotika, jo tumšas ādas krāsas viesi, kuri dejo, dzied un mazliet runā latviski, tādā daudzumā un vienkopus, Latgalē, šķiet, neparādās bieži. Piemēram, Krāslavā bija nepieciešamas tikai piecas līdz desmit minūtes, lai visa pilsēta zinātu par pasākumu – tikko bijām atbraukuši, jau puse pilsētas sēdēja un gaidīja, kas notiks.

Jēkabpilī, brauciena pirmais pasākums


Braukājot kopā ar “Afro Lat” pārstāvjiem nācās arī aizdomāties, cik tālu integrācijas politika no labas idejas ir īstenotas praksē? Marta, kas palīdzēja apgleznot interesentus ar afrikāņu tradicionālajiem rakstiem, atceras: “Es cilvēkos redzēju izbrīnu, viņos varēja redzēt vēlmi nepieskarties, kaut parasti svešo un neredzēto taču gribas aptaustīt, apskatīt. Sevišķi izteikti to novēroju vecāka gadagājuma cilvēkos.” Viņai palicis iespaids, ka atbraukušos afrikāņus vietējie uztvēra kā izrādi – it kā īstenībā šādu cilvēku ar tumšu ādas krāsu nemaz nebūtu. Nav brīnums, jo Latgalē afrikāņus tiešām negadās sastapt bieži, tāpēc šāda reakcija ir saprotama.

Rēzeknē, kur aktīvi bija ne tikai bērni


Tomēr nekur brauciena laikā nedzirdējām nievājošas vai aizskarošas piezīmes, kas būtu veltītas “Afro Lat” pārstāvjiem. Publika vairumā vietu bija aktīva un atsaucīga, sevišķi Daugavpilī un Rēzeknē. Par Krāslavu gan to nevarētu teikt, bet varbūt tur vainojams karstais laiks - publika labāk mīlēja turēties ēnā, un arī paši Afrolatieši atzina, ka ir saguruši. Ļoti atsaucīgi cilvēki bija arī Jēkabpilī, pat vecāka gadagājuma cilvēki iesaistījās rotaļās, dejās, aplaudēja, sita līdzi ritmu. Piemēram, omītes veda savus mazbērnus un kaimiņu bērnus, lūdza, lai viņus apgleznojam. Marija no EYHR-Net atceras, ka Jēkabpils domes pārstāvji bija ļoti parūpējušies par sagaidīšanu - sarūpēja pusdienas, atvēlēja kultūras nama telpas.

Iespējams, arī paši afrikāņi varētu vēl aktīvāk kontaktēties ar cilvēkiem. Man palicis iespaids, ka “Afro Lat” veidotā integrācijas politika ir diezgan mākslīga, jo organizācijas biedri tomēr paši ir diezgan noslēgti un labprātāk uzturas savā kompānijā, nevis komunicējas ar citiem. Arī šī brauciena laikā šķita, ka mēs, cilvēki no malas, bieži vien vairāk sajūsminājāmies par viņu kultūru nekā viņi paši. Mans secinājums no brauciena ir tāds, ka nav īsti jautājums par iecietību vai neiecietību, bet drīzāk par pierašanu pie citādā. Pie cilvēkiem vairāk jābrauc, ar viņiem jārunā, jāstāsta par citu kultūru, tradīcijām, jāiesaista, jāpiesaista, lai svešais kļūtu par savējo.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (15) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

peka 07.02.2009 22:23
Kad es savam āfrikāņu vīram smejoties pastāstīju, ka Latvijā viņu iespējams sauks par nēģeri, viņš vienkārši neticēja!Domāja, ka jokoju.Neticēja, ka Eiropā vēl var būt tik atpalikuši cilvēki..

Man gan visumā šķiet, ka Latvijas sabiedrība nav tik rasistiska kā viņu te grib pasniegt.Ir jau daži indivīdi kā Aleksis, kas par varītēm grib pilnīgi visu, kas atrodas aiz Latvijas robežām, noliegt, noriet un nonievāt, bet es ticu, ka lielais vairums iedzīvotāju nav tik stulbi, lai spriestu par cilvēku tikai un vienīgi pēc ādas krāsas!!!Vismaz mani radi un draugi ir pilnīgā starā par manu vīru un nekādas īpašas negācijas mēs neesam izjustuši.(Ja nu vienīgi no valsts iestādēm, bet tas jau ir cits jautājums.Domāju, ka ar to ādas krāsai nav liela sakara, jo, cik esmu ievērojusi, ierēdņi ir nelaipni pret visiem bez diskriminācijas :D )

Bet par to nēģeri... tiem, kam rūp pieklājība un savstarpēja cieņa kontaktējoties ar citiem sabiedrībs locekļiem, es ieteiktu nelietot šo vārdu, jo tas tumšādainajiem ir tiešām aizvainojošs.nēģeris un šī vārda emocionālā slodze var tik tulkota kā - "zemāks par mums, vergadvēsele". Manuprāt, pieklājībai vajadzētu būt pietiekamam argumentam, bet ja tas nav pietiekami, tad es ceru, ka mūsu ceļi nejauši nekrustosies.
Veiksmi!;)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 14.01.2005 12:29
Mums acīmredzami ir principiāli atšķirīga attieksme pret zināšanām un dzīvi: es atzīstu, ka manas zināšanas ir nepilnīgas un mani interesē uzzināt aizvien ko jaunu, un es atzīstu, ka mani uzskati šo zināšanu iespaidā protams, ka mainās! Attieksme "tagad es visui zinu un nemainīšu nekad savus uzskatus" man šķiet aprobežotības kalngals.

Piekrītu Kristai! Cilvēkam vajag atzīt savu zināšanu nepilnību (arī pazemīgi uzklausīt, ja cits kaut ko zin labāk), kā arī spēt mācīties arvien kaut ko jaunu.

Bet ne vienmēr tas jāattiecina uz politkorektuma mācīšanos, kas bieži tiecas ar vārdu izvēli iespaidot mūsu domāšanu. Ja kāds grib kontrolēt mūsu valodu, tas drīz sāks kontrolēt mūsu domas (te nāk prātā "newspeak" no Dž.Orvela romāna 1984). Un mēs strīdēdamies par to, kā pieklājīgāk saukt "afrikāņus", aizmirsīsim, ka nedrīkstam pieļaut šo te afrikāņu imigrāciju. Man vēl tagad ir prātā Etiopijas imigrantu bariņš Helsinkos, kas aizņēma visu trotuāra platumu pie viņu kultūras centra un ar svilpieniem un izsaucieniem pavadīja jaunas garāmgājējas. Atsevišķi ņemot, katrs šāds tumšādains cilvēks var būt tīri normāls. Bet tur, kur viņu ir daudz, bieži vien kļūst skaidrs, ka nav viņiem nekāda sakara ar somu (vai kaut vai latviešu) uzvedības normām. Kaut neklātos Kristai B. kā tai smalkajai latviešu jaunkundzei no anekdotes, kura jautāja par kādu objektu pļavā "Was ist das?", neuzmanīgi tam uzkāpa, un pēc tam izsaucās "Ak tu draņķa grābekli!".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

krista_b 13.01.2005 16:34
Aleksi,

Šķiet, ka Tu dzīvo tādā miniatūrā pasaulītē (vai mucā), kur vari būt pilnīgi vienaldzīgs par to, ko par Tavu komunikāciju domā citi. Ceru, ka Tu izlasīji visu, kas bija rakstīts tajā Wikipedijas lappusē, ne tikai to, ko gribēji tur saskatīt.

Mums acīmredzami ir principiāli atšķirīga attieksme pret zināšanām un dzīvi: es atzīstu, ka manas zināšanas ir nepilnīgas un mani interesē uzzināt aizvien ko jaunu, un es atzīstu, ka mani uzskati šo zināšanu iespaidā protams, ka mainās! Attieksme "tagad es visui zinu un nemainīšu nekad savus uzskatus" man šķiet aprobežotības kalngals.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 06.01.2005 16:22
Krista_b: Redzi, es personiski savā saskarsmē ar cilvēkiem nevēlos nevienu aizskart, tāpēc nevienu nesaukšu apzīmējumā, kas tiem var šķist aizskarošs. Tas taču ir ļoti vienkārši. Ko gribi panākt tu, par varītēm dēvējot cilvēkus aizskarošos vārdos, es nesaprotu.

Es cenšos darīt gluži tāpat - individuālā saskarsmē lieki nevienu neaizskart, turklāt cilvēkus mēdz būt mazāk aizvainojoši identificēt, teiksim, pēc valsts, no kuras viņi nāk, nevis pēc kādām ārējā izskata pazīmēm (tipa, nēģeris, melnais, sīkais, resnais, utml.). Manuprāt, slikti ir tikai tas, ka mēs, būdami latvieši, cits citam cenšamies uzlikt politkorektuma rāmjus. Vislatvieši arī ikdienas saskarsmē ir ļoti pieklājīgi cilvēki - esmu pats par to pārliecinājies. Bet ja, teiksim, Ice grib tumšādainos imigrantus saukt par nēģeriem, tad es, pat nepiekrizdams visam, ko viņš saka, iestāšos par viņa tiesībām saukt nēģerus par nēģeriem. Jo ne jau vakardienas iebraucēji mums mācīs, kā pareizi lietot latviešu valodu, bet to taču nosakām mēs paši kā šīs valodas saimnieki. Mēs paši uzņemamies atbildību par saviem vārdiem. Un vārdu "nēģeris" lietot ir visai normāli un droši.

Tā dziedāju, tā runāju,
Kā es biju ieraduse;
Es nebiju lakstīgala,
Grozīt savu valodiņu.

Vai arī Humpty-Dumpty teica Alisei (Alise Aizspogulijā): "When I say a word it means exactly what I want it to mean". T.i. pats runātājs nosaka, ko katrs vārds nozīmēs. Turklāt nezinu, vai "nēģeris" skaitās oficiāli lietojams tikai Krievijā un Vidusāzijā. Varētu būt arī spāniski runājošajās zemēs. Sk. http://en.wikipedia.org/wiki/Negro

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

krista_b 05.01.2005 12:40
Aleksim --

mani nebeidz pārsteigt cilvēki, kuri, lietām mainoties un attīstoties, ar zobiem un nagiem turas pie saviem iesīkstējušiem uzskatiem, piesaucot argumentus iz padomju skolas un vārdnīcām (kas laikam kalpo kā autoritatīvs uzziņas avots), nevis cenšas uzzināt ko jaunu un savus uzskatus mainīt līdzi šīm jaunajām zināšanām.

Ja Tevi patiesi interesē, ko par vārda "nēģeris" lietošanu domā Latvijas iedzīvotāji ar tumšu ādas krāsu, nu izlasi Džordža Stīla interviju! AfroLat organizācijas biedri, kuri ikdienā izbauda šo apzīmējumu, ir izvirzījuši par vienu no savas darbības prioritātēm skaidrot Latvijas sabiedrībai, ka šis vārds ir aizskarošs un kāpēc to ir slikti lietot. Tās ir lietas, ko attīstītās valstīs māca bērnudārzos un skolās, tāpēc pieaugušiem cilvēkiem šādus apzīmējumus prātā nenāk lietot. Pati esmu diezgan daudz ceļojusi, un jāsaka, ka nekur pasaulē (izņēmumi gadījušies vienīgi Krievijā un Vidusāzijā) civilizētā sabiedrībā neviens apzīmējumu "nēģeris" nelieto.

Redzi, es personiski savā saskarsmē ar cilvēkiem nevēlos nevienu aizskart, tāpēc nevienu nesaukšu apzīmējumā, kas tiem var šķist aizskarošs. Tas taču ir ļoti vienkārši. Ko gribi panākt tu, par varītēm dēvējot cilvēkus aizskarošos vārdos, es nesaprotu. Viens izskaidrojums ir tas, ka padomju pagātnes mantojums cilvēkos radījis tik spēcīgus kompleksus un identitātes problēmas, ka tiem rodas nepieciešamība izrādīt savu "nacionālo pārākumu" kaut vai dēvējot citus - atšķirīgos - nievājošos apzīmējumos. Tipa, ja nevaru izcelties pēc būtības, tad esmu pārāks pēc formas. Stulbi kaut kā ....

PS un Sveces raksts nebija tikai par ebrejiem -- viņš runāja par dažādiem nacionalitāšu/rasu apzīmējumiem, tajā skaitā "nēģeris", "eskimoss" utt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 04.01.2005 17:10
Krista_b: pret vārda "negro" lietošanu ASV cīnījās jau pagājušā gadsimta 60-tajos gados...

Pirmkārt, ASV vārdu "negro" joprojām lieto gluži pieklājīgā kontekstā, it īpaši apzīmējot agrāk izveidotās melno organizācijas (sk. manu iepriekšējo komentu). Otrkārt, katrai valodai ir sava etiķete un nevar amerikāniskās angļu valodas politkorektuma apsvērumus automātiski attiecināt uz latviešu valodu.

"ja mēs gribam zināt, vai kādā vārdā vai izteikumā izpaužas ... attieksme, vispirmām kārtām ir vērts jautāt nevis tiem, kas šos vārdus saka, bet tiem, kuri šajos vārdos tiek saukti."

Nevaru tam 100% pievienoties, jo attieksme piemīt runātājam, un "piešūt" kādam citam cilvēkam emocijas vai attieksmi (faktiski mēģināt nolasīt viņa domas), balstoties uz kādu nejaušu viņa izteicienu ir psiholoģiski nepamatoti. A.Sveces citāts turklāt ir izrauts no konteksta (ja pareizi atceros, "Dienas" publikācija bija par vārdu "ebrejs", kura lietošanu es visnotaļ atbalstu). Es vēl varētu piekrist Kristai B. šī A.Sveces izteikuma sakarībā, ja viņa pati būtu tumšādaina justos aizskarta, ja viņu sauc par nēģerieti. Citos gadījumos mums būtu vispirms jāaptaujā statistiski nozīmīga Latvijas nēģeru kopa, kuri visi pārvalda latviešu valodu. Turklāt vēlams, lai viņi nebūtu pārsvarā no angliski runājošas vides (ASV, Britu Sadraudzības valstis), bet gan, teiksim, no Latīņamerikas, t.i. lai viņu attieksmi neiespaidotu angļu valodas etiķete.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

krista_b 04.01.2005 16:22
Aleksim, Ice un Unabomberam --

pret vārda "negro" lietošanu ASV cīnījās jau pagājušā gadsimta 60-tajos gados ar Mārtiņu Luteru Kingu priekšgalā.

Ja jums vajadzīgi argumenti, kāpēc vārds "nēģeris" ir aizvainojošs, varbūt jūs pārliecinās šis ļoti vienkāršais un, manuprāt, loģiskais Arta Sveces skaidrojums (Diena, 2002.g.): "ja mēs gribam zināt, vai kādā vārdā vai izteikumā izpaužas nievājoša, patronizējoša, rasistiska vai naidīga attieksme, vispirmām kārtām ir vērts jautāt nevis tiem, kas šos vārdus saka, bet tiem, kuri šajos vārdos tiek saukti."

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 04.01.2005 14:35
Precizēšu domu - teikdams, ka ietekmīgas kopienas pašas izvēlas sev nosaukumus, bet citām tos piešķir, es nedomāju tikai primitīvo lozungu "Kam nags, tam tiesa". Ja Latvijā, teiksim, dzīvo 10.000 ebreju, kuri
regulāri lieto latviešu valodu, tad var runāt par sabiedrisko domu, kura dod priekšroku vārdam "ebrejs", nevis "žīds". Ja turpretī latviski ir iemācījušies daži tumšādaini iebraucēji, tad labākajā gadījumā varam runāt par atsevišķu indivīdu gaumi. Es varu, teiksim, iemācīties suahili valodu un konstatēt, ka man nepatīk, kā šajā valodā skan vārds latvietis (japāniski tas, piemēram, ir "ratobiadžin"). Nu un tad? Es taču tāpēc nemainīšu suahili vai japāņu valodu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Aleksis 04.01.2005 14:03
Vai mēs arī oficiālajos medijos izmantojam vārdu "žīds"? Pajautājiet arī ebrejiem, kāpēc tas nav patīkami.

Ebreji ir turīga un relatīvi ietekmīga kopiena, kas Latvijas apstākļos pārsvarā lieto krievu valodu, kurā vārds "жид" jau izsenis ir ar negatīvu nokrāsu. Lietuvā, kur ebreji pārsvarā lieto lietuviešu valodu, "žydas" ir oficiālais nosaukums šai tautai, tāpat kā "jew" angliski vai "Jude" vāciski. Ebreji Latvijā varētu arī atsaukties uz holokausta noziegumiem un tajā laikā publicētajiem antisemītiskajiem tekstiem, kuru rezultātā vārda "žīds" nozīme tika kontaminēta. Lai gan lietuviešu un vācu valodu piemērs apliecina, ka holokausts nav šajā ziņā izšķirošais.

Pašu nēģeru klātbūtnē es arī varbūt sākumā piesargātos lietot apzīmējumu "nēģeris", ja nezinātu, vai tas viņiem ir pieņemams. Latviski runājošs nēģeris turklāt joprojām ir retums, tāpēc šī diskusija ir mazliet teorētiska. Faktiski jau etnonīmi ir atkarīgi no reālā spēku samēra: čigānus, teiksim, nevienam nenāk ne prātā saukt par "romiem", jo šī kopiena Latvijā nav īpaši bagāta un ietekmīga.

Daļai latviešu sabiedrības šķiet neparasti tumšādaini cilvēki, kuri runā latviski. Par to netieši liecina, piemēram, vietējām televīzijas sabiedrībām labi zināma likumsakarība - latviski ierunātām filmām, kurās melnie aktieri pilda galvenās lomas ir jūtami zemāki reitingi, nekā līdzīgām filmām ar baltajiem aktieriem. (Par šo varētu uztaisīt jauku pētījumu, ja varētu iegūt oficiālos TV mārketinga datus.) Bet es tomēr neriskētu saukt to par rasismu, jo rasisms ir ļoti specifiska doktrīna par "iedzimto pārākumu". Domāju, ka šī doktrīna ir pilnīgi novecojusi un diskreditēta - Latvijā tai praktiski nav piekritēju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Kaspars Zālītis 04.01.2005 13:04
Aleksi:

Tu jau pats vairākkārt izmanto vārdu tumšādains cilvēks/-i, uzskatu, ka tas arī pats piemērotākais, lai apzīmētu cilvēkus ar citu ādas krāsu. Atsaucoties uz vārdu nēģeris, kā palamu, vairāk ieteiktu parunāt ar cilvēkiem uz kuriem šis apzīmējums tiek vērsts, šie cilvēki, domāju, ar lielāko prieku izskaidros kāpēc tas nav patīkami.

Vai mēs arī oficiālajos medijos izmantojam vārdu "žīds"? Pajautājiet arī ebrejiem, kāpēc tas nav patīkami.

Rasisms Latvijā, uzskatu, plaukst un zeļ, es nevienu neapvainoju, tomēr mēs nevarm noteikt, ka Latvijā dzīvos tikai un vienīgi baltie latvieši, kuru diemžēl vairs nepastāv, mums ir jārēķinās ar cilvēkiem, tāpat kā ar mūsu seņčiem rēķinājās citās pasaules valstīs, kad mums bija nepieciešama palīdzība.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Unabomber 04.01.2005 09:40
Kaspar Zālīti, pirms kritizēt citus par neargumentētiem izteikumiem, lūdzu pats argumentējiet, savus izteikumus par to, kāpēc piemēram vārds nēģeris ir aizvainojošs. Es piemēram neesmu neko tādu dzirdējis. Latviešu vālodas vārdnīcās nav norādīts, ka šim vārdam būtu nievājoša nokrāsa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 03.01.2005 12:18
Kaspars: Sāksim ar to, ka vārds nēģeris ir aizvainojošs.

Interesanti kurā valodā tas ir aizvainojošs un kopš kura laika? ASV ir vairākas organizācijas, kuru nosaukumā ir vārds "negro"; piemēram "United Negro College Fund" (sk. http://www.uncf.org/index.asp ). Citi vārdi tumšādaino cilvēku apzīmēšanai, manuprāt, nav īpaši veiksmīgi. Latviski nav pieņemts burtiski pārcelt amerikāņiem pierasto pašidentifikācijas apzīmējumu "black" ("melnais"?). Vārds "afrikānis" savukārt nozīmē cilvēku, kurš dzīvo Āfrikā - tātad tas pirmkārt ietver sevī kaukāziešu rasei piederīgos Ziemeļāfrikas arābus, otrkārt, to nav jēgas attiecināt uz tiem tumšādainajiem cilvēkiem, kuri pastāvīgi dzīvo, teiksim, Eiropā vai Amerikā.

Pirms Jūs, Kaspar, kritizējiet citus cilvēkus un apsūdziet viņus rasismā un citos grēkos, mēģiniet saprast, ka pie zemās dzimstības Latvijā, pastāv ļoti reālas bažas par jaunu masveida imigrācijas vilni Latvijā - tai skaitā no jaunattīstības valstīm. Arī kustība "Visu Latvijai" par imigrācijas problēmu ir detalizēti paudusi savu viedokli.

Kaspars: Tā turēt! - mēs aizstāvēsim Cilvēcīgu Latviju un Eiropu!

Par to, kā imigrācija varētu iespaidot cilvēcību, ieteicu izlasīt rakstiņu "The Final Cut" (http://www.newyorker.com/fact/content/?050103fa_fact1 ) žurnālā "The New Yorker". Tur ir aprakstīta tā kultūras vide, kas noveda pie holandiešu režisora Teo van Goga slepkavības un slepkavībai sekojošā vardarbība starp holandiešiem un marokāņiem. Nevienam nevar būt iebildumu pret Kaspara liberālajiem uzskatiem, bet paši liberāļi vismaz vienā Eiropas valstī (Nīderlandē) ir jau ļoti nopietni koriģējuši savus uzskatus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kaspars Zālītis 03.01.2005 11:42
Jāni,

Sāksim ar to, ka vārds nēģeris ir aizvainojošs.

Turpināsim, paldies par tavu aktivitāti, jo tas ir pierādījums, ka Latvijā pastāv rasisms un droši vien, ka tāds neesi vienīgais, bet visa tava pārstāvētā organizācija.

Cilvēki ar tumšāku ādas krāsu šeit dzīvo un viņi dzīvos. Mēs visi runāsim latviešu valodā, cienīsim kultūru kurā dzīvojam un arīdzan savējo kultūru, ko kopuši viņu seņči.

Līdz šim no Jums nav dzirdēta neviena publiska aktivitāte, kurā Jūs argumentētu savu viedokli par šiem jautājumiem. Ja arī ir dzirdēti pāris argumentu, tad viņi nav bijuši pārliecinoši.

Tā turēt! - mēs aizstāvēsim Cilvēcīgu Latviju un Eiropu!

Kaspars
www.eyhr.net.lv

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 03.01.2005 11:35
Mans secinājums no brauciena ir tāds, ka nav īsti jautājums par iecietību vai neiecietību, bet drīzāk par pierašanu pie citādā.

Manuprāt, vislabāk "pierast pie citādā" var dažus gadus pamācoties vai pastrādājot ārzemēs. Bet var jau arī vadāt apkārt kumēdiņu rādītājus un laimes lāčus.
Pati doma, ka cilvēkam, kurš mierīgi dara savu darāmo tepat Latvijā, būtu "jāpierod pie citādā", ir dīvaina. Drīzāk jau ikvienam, kurš atbrauc uz Latviju, ir jāpierod pie tā, kā šeit uzvedas un izturas latvieši. When in Rome do as the Romans do.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Ice 22.12.2004 14:52
"lai svešais kļūtu par savējo."

Nēģeri Latvijā nekad nebūs "savējie", viņi šeit ir gaidīti tikai kā tūristi. Latvijai jābūt latviskai, latviešu valstij; šeit nav vietas svešajiem! Katrai tautai un tās pārstāvjiem jādzīvo savā zemē, tad arī nebūs nekādi kašķi un neiecietības. Ar varu mīļš nekļūsi.
http://www.visulatvijai.lv

Saistītie raksti
0 kapnes 255x203

Politkorektums 4 Autors:Providus.lv