Foto: Vita

Jau pēc dažām nedēļām spēkā stāsies Administratīvā procesa likums, kas ienesīs lielas pārmaiņas gan iedzīvotāju tiesību īstenošanā, gan administratīvo aktu izdevēju darbā. Šajā rakstā īsi par svarīgākajām pārmaiņām.

No 2004.gada 1.februāra sāks darboties ilgi gaidītais Administratīvā procesa likums (APL). Izstrādāts vairāku gadu laikā un pieņemts gandrīz pirms pusotra gada, tas beidzot stāsies spēkā jau pēc nepilniem diviem mēnešiem. Kāpēc tas ir svarīgi ikvienam?

Administratīvais process regulē valsts institūciju un pašvaldību attiecības ar indivīdu publiski tiesiskajā sfērā. Šī ir sfēra, kur valsts vai pašvaldību amatpersonas pieņem lēmumus, kas skar indivīdus, piemēram, lēmums par pases izsniegšanu, par soda naudu satiksmes noteikumu pārkāpšanas gadījumā, par invaliditātes piešķiršanu, arī lēmums par Latvijas Universitātes bakalaura grāda iegūšanu utt. Ja līdz šim amatpersonas un ierēdņi savā darbībā un sadarbībā ar iedzīvotājiem vadījās no padomju laikos iedibinātām tradīcijām, tad jaunais likums sakārtos un noregulēs šīs attiecības – par labu indivīdam. Likums satur ļoti daudzas pozitīvas lietas, un šajā rakstā iepazīstināšu ar svarīgākajām.

“Savējie” nevarēs būt vienlīdzīgāki

Beidzot ar likumu ir noteikts, ka ierēdņi un amatpersonas, sagatavojot un izdod administratīvo aktu, piemēros tiesību principus, kas garantēs kvalitatīvu administratīvo aktu izdošanu un indivīda tiesību ievērošanu. Piemēram, likumā noteikts vienlīdzības princips – iestādei pie vienādiem apstākļiem ir jāpieņem vienādi lēmumi, nevis kā tagad, kad “draugiem un savējiem” ir vieni lēmumi, pērējiem – citi un daudz nelabvēlīgāki. Likumā noteikts likuma atrunas princips – personai nelabvēlīgu administratīvo aktu var izdod tikai uz Satversmes, likuma, kā arī uz starptautisko tiesību normu pamata, nevis kā tas ir patreiz – nepamatojot vai pamatojumā norādot atsauci uz iestādes iekšēju dokumentu, piemēram, instrukciju.

Kas nepamatots, tas spēkā neesošs

Likums nosaka obligātās administratīvā akta sastāvdaļas, kuru neesamība aktā var padarīt to par spēkā neesošu vai apstrīdamu, tādejādi uzliekot par pienākumu akta sagatavotājam smalki un kārtīgi izanalizēt situāciju un atspoguļot to administratīvajā aktā. Likums nosaka – ja administratīvais akts ir nelabvēlīgs adresātam, bet tas nav pamatots ar likuma normām, šāds akts ir uzskatāms par spēkā neesošu. Savukārt, ja no administratīvā akta nevar nepārprotami saprast adresātam uzlikto pienākumu vai administratīvā akta izdošanā ir pieļautas procesuālas kļūdas, indivīdam ir tiesības apstrīdēt šo aktu augstākstāvošā iestādē vai pārsūdzēt tiesā.

Mutisks iesniegums un pilnvara bez notāra

Likums nodrošina iespēju indivīdam realizēt savu tiesību aizsardzību iestādē gan ar rakstisku iesniegumu, gan ar mutisku iesniegumu (kuru iestādes darbiniekam ir jāuzraksta), kā arī ar pārstāvja starpniecību, pilnvaru noformējot iestādē uz vietas, kas tādejādi padara procesu vieglāku un lētāku indivīdam. Ja līdz šim tikai tiesā mutiski varēja pilnvarot pārstāvi un tādejādi izvairīties no notāra izdevumiem, tad tagad to varēs darīt arī iestādē, un šī iespēja būs bez papildus samaksas.

Atbildība par rīcību, ne tikai lēmumiem

APL beidzot dod juridisku skaidrojumu un piešķir konkrētas tiesiskas sekas iestādes faktiskai rīcībai. Ja līdz šim kādai personai tika nodarīti zaudējumi ar to, ka, piemēram, policists neiejaucas kautiņā, bet noskatās vai pat neatbrauc uz notikuma vietu, persona tos visdrīzāk nekad nespēja piedzīt no vainīgās amatpersonas, bet tagad jaunais likums to atļaus. Faktiskā rīcība ir jauns termins Latvijas tiesību normās, tāpēc tā reālā piemērošana būs saistīta gan ar praksi iestādēs, gan tiesu praksi.

Zaudējumi indivīdam būs jākompensē

Ar likuma spēkā stāšanos ikvienai personai, kurai būs nodarīti zaudējumi ar iestādes administratīvo aktu vai faktisko rīcību, būs tiesības prasīt tos atlīdzināt. Ja līdz šim šādi prasījumi tika izskatīti tiesās civilprocesa kārtībā (pēc sacīkstes principa), un ņemot vērā garos tiesāšanās termiņus, tad patreiz Tieslietu ministrijā tiek izstrādāts (uzlabots) likumprojekts gan par iespēju līdz zināmai summas robežai iestādei labprātīgi pašai, bez tiesas nolēmuma, atlīdzināt nodarītos zaudējumus, gan tiesas ceļā, balstoties uz objektīvās izmeklēšanas principu (kad tiesa izvērtē materiālus, nevis sacīkstas advokāti) zaudējuma atlīdzību indivīdam. Paredzēts, ka likums stāsies spēkā 2004.gada 1.februārī, bet diemžēl patreiz vēl pāragri runāt par konkrēto summu, līdz kurai iestāde varēs labprātīgi atlīdzināt zaudējumus – ir skaidrs, ka tā nepārsniegs 5000 latus. Ja indivīdu šīs summas lielums neapmierinās, tas vienmēr varēs griezties tiesā un prasīt lielāku zaudējuma atlīdzinājuma summu.

Uzziņa turēs iestādi pie vārda

Lai indivīdam, jau uzsākot kārtot lietas, būtu skaidras normatīvo aktu prasības un iestādes tiesības un pilnvaras, APL nosaka iespēju indivīdam saņemt uzziņu par savām tiesībām. Šādai uzziņai, protams, nav juridiski saistošs raksturs, bet, ja persona darbojas saskaņā ar uzziņā teikto, tad iestāde nedrīkstēs izdot nelabvēlīgāku aktu kā tas minēts uzziņā. Piemēram, ja persona vēlas noskaidrot, kādi dokumenti nepieciešami, lai varētu saņemt būvatļauju, tad tai būs jāiesniedz uzziņa minētie dokumenti un ja tie visi būs iesniegti, iestāde nevarēs novilcināt lietu, pieprasot vēl un vēl dažādus dokumentus.

Jaunums – administratīvā tiesa

Visbeidzot, likums mainīs pašreizējo situāciju, kad jebkurš strīds ar valsts vai pašvaldības institūcijām tiek risināts parastās tiesās ar parasti garo tiesāšanas procesu un saskaņā ar sacīkstes principu. Šobrīd tikai retais tiesājas ar valsts vai pašvaldības institūcijām, jo nav noslēpums, ka valsts iestāde vai pašvaldība vajadzības gadījumā nolīgs lielisku advokātu ar lielām pārliecināšanas spējām iepretim indivīdam vai tā pārstāvim. APL paredz, ka strīdi, kas izriet no administratīvi tiesiskajām attiecībām, tiks risināti speciālā administratīvā tiesā un saskaņā ar objektīvās izmeklēšanas principu, kura pamatā ir tiesas pienākums pašai noskaidrot lietas apstākļus un dot tiem juridisku vērtējumu. Arī šī lieta ir jaunums Latvijas tiesību sistēmai, un par tās efektivitātei varēs spriest tikai pēc tiesu prakses. Tiesas sāks darboties 2004.gada 1.februārī un patreiz visas tiesu instances atradīsies Rīgā. Administratīvo lietu pēc būtības izskata pirmās instances tiesa – Administratīvā rajona tiesa, bet pēc administratīvā procesa dalībnieku sūdzības arī otrās instances tiesa apelācijas kārtībā – Administratīvā apgabaltiesa. Otrās instances tiesas spriedumu administratīvā procesa dalībnieks varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā – Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā.

Vai iestādes ir gatavas?

Nobeigumā vēlos atzīmēt, ka APL ienesīs lielas pārmaiņas gan administratīvo aktu izdevēju darbā, gan iedzīvotāju tiesību realizēšanā. Taču iedzīvotāji savas tiesības varēs sākt realizēt jau pēc pāris mēnešiem, bet man nav pārliecības, ka iestādes ir gatavas jaunajam likumam un tajā paredzētajiem noteikumiem. Valsts ierēdņi ir ieguvuši zināšanas Valsts Administrācijas skolā par APL noteikumiem un prasībām, bet tikai reta pašvaldību amatpersona zina, ko nozīmēs APL un kādas prasības tas satur. Tieši pašvaldības ir tās, ar kurām iedzīvotāji saskaras visbiežāk, un nereti pašvaldību amatpersonām jāpieņem lēmumi, kas nākotnē, pārkāpjot APL normas, nestu lielus zaudējumus pašvaldību budžetam, kā, piemēram, lēmumi par būvniecības atļaušanu vai aizliegšanu.