ANOTĀCIJAPētījuma ietvaros tiek analizēti administratīvās apstrīdēšanas mehānismi ministrijās un to padotības iestādēs, kā arī šo mehānismu atbilstība no 2004.gada 1.februāra spēkā esošā Administratīvā procesa likuma (APL) noteiktajiem standartiem. Pētījuma atklājumi un rekomendācijas galvenokārt balstās uz 15 ministriju un 83 padotībā esošo iestāžu aptauju, kā arī Eiropā un Ziemeļamerikā pastāvošo administratīvās apstrīdēšanas sistēmu analīzi.
Pētījumā konstatēta virkne problēmu, kas saistītas gan ar izpratnes trūkumu par APL piemērošanu, gan organizatoriskiem, vadības un cilvēku resursu jautājumiem. Starp galvenajiem trūkumiem tiek minētas iestāžu grūtības nosaukt visus to izdodamos administratīvos aktus, kā arī atpazīt tiestādes darbības, kuras saskaņā ar APL atzīstamas par iestādes “faktisko rīcībā”. Konstatētas arī nepilnības statistikā par apstrīdētajiem administratīvajiem aktiem un apstrīdēšanas rezultātiem, kā arī vairāku apstrīdēšanas līmeņu pastāvēšana un vājās valsts ierēdņu zināšanas par jauno APL.
Lai problēmas risinātu, pētījumā ieteikts nodibināt strapministriju rīcības komiteju Valsts kancelejas vadībā, kuras uzdevums būtu panākt vienprātību par vispārīgiem APL ieviešanas pasākumiem turpmāko triju gadu laikā, kā arī norādīts uz virkni citu pasākumu situācijas uzlabošanai.
Administratīvā apstrīdēšana Latvijā: administratīvās apstrīdēšanas mehānismu novērtējums ministrijās un to padotības iestādēs